Dņipro (ukraiņu: Дніпро) ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes. Dņipropetrovskas apgabala centrs un liela rūpniecības pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā (aiz Kijivas un Harkivas) pilsēta Ukrainā. Pilsētas teritorija sadalīta astoņos administratīvajos rajonos un pilsētas padomei pakļauts Aviatorskes pilsētciemats.
Dņipro atrodas vairākas metalurģiskās un mašīnbūves rūpnīcas, tā pazīstama kā kosmiskās rūpniecības centrs.
Pilsēta izveidojās Augšdņepras kuģojamā ceļa beigās, aiz kura sākās Dņepras krāces. Netālu atradās 1635. gadā dibinātais Zaporižjas Sečas Kodakas cietoksnis. Pēc 1774. gada Kičikkainardžas līgumaKrievijas Impērija ieguva kontroli pār Krimas hanistes zemēm un 1776. gadā nodibināja robežpilsētu, ko par godu Krievijas Impērijas ķeizarienei Katrīnai II nosauca par Jekaterinoslavu ("Katrīnas slavu"). Pēc Jaunkrievijas guberņas sadalīšanas 1802. gadā tā kļuva par Jekaterinoslavas guberņas centru. Pēc Krivijrihas—Jekaterinoslavas dzelzceļa izbūves 1884. gadā pilsētā sākās strauja metalurģijas un metālapstrādes rūpniecības attīstība, izveidojās liela ebreju kopiena.[2]
Pilsoņu kara laikā Jekaterinoslava bija cīņu arēna starp boļševikiem, Deņikina armiju un Mahno karaspēku, ko astoņas reizes ieņēma dažādi karaspēki.
Ukrainas PSR laikā 1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvēja par Dņipropetrovsku boļševiku funkcionāra Georgija Petrovska vārdā, viņam vēl dzīvam esot.
Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 25. augusta līdz 1943. gada 25. oktobrim atradās Vācijas okupācijā.