Fēru Salas

Fēru Salas Føroyar Færøerne
Karogs Ģerbonis
Himna: Tú alfagra land mítt Tu, mana zeme skaistākā
Location of Faroe Islands
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Touršhavna 399) 62°00′N 06°47′W
Valsts valodas		fēru valoda dāņu valoda
Valdība
-	Monarhs	Frederiks X
-	Premjerministrs	Aksels V. Johanesens (Aksel V. Johannesen)
Dānijas Karalistes autonoma province
-	Vietēja pārvalde	1948. gadā
Platība
-	Kopā	1 399 km² (180.)
-	Ūdens (%)	0,5
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007. gadā	48 500 (214)
-	Blīvums	34/km² (169.)
IKP (PPP)		2006. gada aprēķins
-	Kopā	$2.2 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$45 250
TAI (2006)		0.9431 (augsts) (15.)
Valūta		Fēru Salu krona2 (DKK)
Laika josla		WET (UTC​)
-	Vasarā (DST)	WEST (UTC+1)
Interneta domēns		.fo
ISO 3166-1 kods		234 / FRO / FO
Tālsarunu kods		+298
1	Informācija par Dāniju, ieskaitot Fēru Salas un Grenlandi.
2	Naudas zīmes ir apdrukātas ar Fēru salu motīviem un tiek izdotas līdzvērtīgi Dānijas kronai, izmantojot tās pašas drošības metodes, izmērus un standartus. Fēru salu krónur (króna daudzskaitlis) izmanto Dānijas ISO 4217 kodu "DKK".

Fēru salas (fēru: Føroyar , dāņu: Færøerne, norvēģu: Færøyene, islandiešu: Færeyjar, īru: Na Scigirí) ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi. Salu kopējā platība ir 1400 km², 2010. gadā tajās bija gandrīz 50 000 iedzīvotāju.

Fēru Salas ir autonoma Dānijas province kopš 1948. gada. Lielāko daļu jomu pārvalda autonomi; sektori, par kuriem rūpējas Dānija, ir aizsardzība, policija, tieslietas, nauda un ārlietas. Salām ir arī savi pārstāvji Dānijas parlamentā.

Fēru Salas neietilpst Eiropas Savienībā. Uz Fēru Salām neattiecas Šengenas brīvās pārvietošanās līgums, tomēr nav robežkontroles, ceļojot starp Fēru Salām un jebkuru Šengenas valsti. Salas ietilpst Ziemeļvalstu pasu savienībā kopš 1966. gada.

Vēsture

Tiek uzskatīts, ka 625. gadā pirmo reizi salas apmeklēja īru mūki, kuri, neatrazdami pamatiedzīvotājus, tur apmetās uz dzīvi.

Ap 800. gadu salas kolonizēja norvēģu vikingi.

Reformācija Fēru salas sasniedza 1538. gadā, divus gadus pēc Dānijas. Tumšākais periods Fēru salu vēsturē ilga no 1655. gada, kad Kristofers Gabels valdija pār Fēru salām līdz 1709. gadam, kad nomira viņa dēls Frederiks. 1662. gadā Gabels pārņēma tirdzniecības monopolu pār salām, un tās kļuva par privātu koloniju. 1856. gadā sākās cīņas par brīvu tirdzniecību un salu neatkarību.

1814. gadā Norvēģija ieguva neatkarību no Dānijas, bet Fēru salas, Islande un Grenlande palika Dānijas karalistes pakļautībā.

1955. gadā notika sacelšanās pret Dāniju, jo fērieši gribēja iegūt neatkarību. Lai apturētu nemierus, uz salām tika aizsūtīti vairāk nekā 200 policistu.

Skatīt arī

• Ziemeļvalstis

Noderīga informācija

• Fēru Salu nacionālā bibliotēka Arhivēts 2008. gada 15. septembrī, Wayback Machine vietnē. (fēriski)
• Fēru salu dabas foto, daudz bilžu ar putniem (fēriski)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fēru Salas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)