| Hroms |
|---|
|
|
| 24
|
1
13
8
2
|
Cr
51,9961(6) g/mol
|
| [Ar]3d54s1
|
|
| |
 
Attīrīta hroma kristāli un 1 cm3 kubiņš; dabiski hroma kristāli |
|
|
| Oksidēšanas pakāpes |
−2, −1, +1, +2, +3, +4, +5, +6 |
|---|
| Elektronegativitāte |
1,66 |
|---|
| Blīvums |
7150 kg/m3 |
|---|
| Kušanas temperatūra |
2180 K (1907 °C) |
|---|
| Viršanas temperatūra |
2944 K (2671 °C) |
|---|
| Īpatnējā pretestība |
(20 °C) 1,25×10-7 Ω·m |
|---|
| Skaņas ātrums |
(20 °C) 5940 m/s |
|---|
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24. Tas ir pirmais 6. grupas elements. Hroms ir ciets un korozijas izturīgs metāls, kuru lieto dzelzs sakausējumu pārklāšanai (hromēšanai) un sakausējumiem (nerūsošais tērauds). Dabā hroms reti ir sastopams brīvā veidā, taču rūpnieciski hromu iegūst no hroma rūdām (galvenokārt hroma dzelzsrūdas). Savienojumos hromam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6. +4 un +5 ir mazizplatītas. Hroma(III) oksīds ir cieta, zaļa viela, kuru lieto par abrazīvu. Hroma (VI) savienojumi (hromskābe un tās sāļi — hromāti) relatīvi labi šķīst ūdenī un ir toksiski.
Hromu 1797. gadā atklāja franču ārsts un ķīmiķis Luī Nikolā Voklēns (Louis-Nicolas Vauquelin), eksperimentējot ar svina hromātu PbCrO4,[1] bet pilnībā to izolēja tikai gadu vēlāk. Elementa nosaukums (chromium) ir cēlies no grieķu vārda chroma, kas nozīmē "krāsa".[2]
Dabā hroms tīrā veidā nav atrodams. Nozīmīgākā metode, kā iegūst hromu, ir hroma oksīda Cr2O3 reducēšana ar alumīniju augstā temperatūrā:
- Cr2O3 + 2Al → Al2O3 + 2Cr
Hromīts ir nozīmīgākā rūda, no kuras iegūst hroma(III) oksīdu. Šo rūdu visvairāk iegūst Zimbabvē, Krievijā, Jaunzēlandē, Turcijā, Irānā, Albānijā, Somijā, Madagaskarā un Filipīnās.[2] Hromu var iegūt arī elektrolīzes rezultātā, kad elektriskā strāva tiek laista cauri hroma savienojumiem šķīdumos.
Dabiskais hroms sastāv no četriem izotopiem, no kuriem viens (hroms-50) ir ārkārtīgi vāji radioaktīvs (pussabrukšanas periods vismaz 1,3·1018 gadi). Visizplatītākais ir hroms-52 (83,789% no kopējā daudzuma dabā).[3] Hroms-53 ir 9,501% no visa kopējā hroma daudzuma dabā, hroms-54 — 2,365%, bet radioaktīvais hroms-50 — 4,345%.[3]
Izplatītākie hroma sakausējumi ir nerūsošais tērauds (Cr 13-30%, C līdz 2,14%, pārējais Fe), hromels (Cr 9-10%, Co 1,0%, pārējais Ni) un nihroms (Ni 65-80%, Cr 15-30%).
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hroms.
