Jaungulbenes biedrības karogs (1872).Angļu neogotikas stilā būvētā Jaungulbenes pils pirms Pirmā pasaules kara.Siltā pagastskola (pirms 1940).
Jaungulbenes muiža no 1806. gada piederēja Tranzē dzimtai (Transѐe), tās kungu māja pārbūvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.
Pagasta luterticīgie iedzīvotāji piederēja pie Gulbenes draudzes līdz 1936. gadam, kad atdalīja Jaungulbenes un Vecgulbenes draudzes. Jaungulbenes baznīca uzcelta 1893. gadā un bija Gulbenes draudzes galvenā baznīca.
Līdz 1920. gada agrārajai reformai Jaungulbenes pagastā bija Jaungulbenes (Neu-Schwanenburg) muiža ar Jauno, Silto, Dronenieku, Stukmaņu, Līgo, Bērziņu, Madernieku, Cīrabiržu, Abravas, Gulbīša, Liedeskalna un Siladzirnavu pusmuižām. Jaungulbenes muižu ar pusmuižām 12 246,28 ha kopplatībā sadalīja 511 vienībās (jaunsaimniecībās) un tās centrā iekārtoja lauksaimniecības skolu.
Pagastā darbojās sērkociņu stiebriņu fabrika "Švāndorfs", vairāki piensaimniecības uzņēmumi (divas pienotavas un četras krejotavas) un dzirnavas (Siladzirnavas, Līgo dzirnavas, E. Ābeltiņa dzirnavas ar zāģētavu). Skolas: Siltā pagastskola, Daukstu pagastskola, Gulbīša skola, Kaivas skola. Jaungulbenes pilī darbojās divgadīga lauksaimniecības skola.[4]
1935. gadā Madonas apriņķa Jaungulbenes pagasta platība bija 252 km² un tajā dzīvoja 4672 iedzīvotāji.[5]
1945. gadā pagastā izveidoja Daukstu, Jaungulbenes, Līgo un Siltājuciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jaungulbenes ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Cesvaines (1949-1956) un Gulbenes (1956-2009) rajonos. 1956. gadā Jaungulbenes ciemam pievienoja likvidēto Adulienas ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaungulbenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.
Jaungulbenes pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
