Antra Liedskalniņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Antra Liedskalniņa
Antra Liedskalniņa
Latvijas Nacionālā teātra aktrise
Dzimusi 1930. gada 22. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Jaungulbenes pagasts, Latvija
Mirusi 2000. gada 20. aprīlī (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās aktrise
Dzīvesbiedrs Elmārs Ozols
Kārlis Amoliņš
Bērni Harijs Ozols

Antra Liedskalniņa (dzimusi 1930. gada 22. oktobrī, mirusi 2000. gada 20. aprīlī) bija Latvijas aktrise un ilggadēja Latvijas Nacionālā teātra aktrise un prīma, kas ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā[1].

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Jaungulbenes pagasta "Stūrās" skolotāja ģimenē. Mācījusies Siltāju skolā un Gulbenes vidusskolā[2], kur, spēlējot dramatiskajā pulciņā, jau pamanīts aktrises talants. Otrā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devusies uz Krieviju, kur apmetusies Čeļabinskas apgabala Petuhovas rajonā.[3] Atgriezusies Gulbenē. 1951. gadā uzsākusi studijas Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātē[2]. Latvijas Nacionālajā teātrī strādājusi no 1955. gada, bet četrus gadus vēlāk sākusi filmēties kino. 1965. gadā ieguvusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu, 1973. gadā ieguvusi Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumu, 1987. gadā ir kļuvusi par Andreja Pumpura prēmijas laureāti.[4]

Bijusi aktiera Elmāra Ozola sieva. Dēls — aktieris un dziedātājs Harijs Ozols.

Mirusi 69 gadu vecumā, apbedīta Mākslinieku kalniņā Rīgas 1.Meža kapos.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antra Liedskalniņa ir bijusi daudzkrāsaina un spilgta drāmas un komēdijas aktrise. Viņas veidotie skatuves tēli bija apveltīti ar sievišķu šarmu un spēles prieku, kā arī piesātināti ar pārdzīvojumā vibrējošu dvēseli un patiesu jūtu dzīvi. Viena no viņas izcilākajām lomām bija Blānša "Ilgu tramvajā", kas teātra repertuārā noturējās 12 gadus. Citas nozīmīgākās lomas bija lugās: Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls", Raiņa "Pūt vējiņi", Viljama Šekspīra "Ričards III", Andreja Upīša "Žanna d'Arka", Tenesī Viljamsa "Ilgu tramvajs", Īva Žamiaka "Hamilkāra kungs", Alekseja Arbuzova "Mans nabaga Marats" un Paula Putniņa "Paši pūta, paši dega", "Ar būdu uz baznīcu" un "Ar Dievu pie zemes". Pēdējā Antras Liedskalniņas loma teātrī bija Annas Manjani monologs A.Mefra "Grēksūdzes laiks".[2] Nozīmīgākās kino lomas filmās: "Vētra", "Pūt, vējiņi", "Šīs bīstamās balkona durvis", "Akmens un šķembas" un "Tarāns".[2]

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]