Pāriet uz saturu

Antra Liedskalniņa

Vikipēdijas lapa
Antra Liedskalniņa
Antra Liedskalniņa
Latvijas Nacionālā teātra aktrise
Dzimusi 1930. gada 22. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Jaungulbenes pagasts, Madonas apriņķis, Latvija
Mirusi 2000. gada 20. aprīlī (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās aktrise
Dzīvesbiedrs Elmārs Ozols
Kārlis Amoliņš
Bērni Harijs Ozols

Antra Liedskalniņa (dzimusi 1930. gada 22. oktobrī, mirusi 2000. gada 20. aprīlī) bija latviešu aktrise. Ilggadēja Latvijas Nacionālā teātra prīma, iekļauta Latvijas kultūras kanonā.[1]

Dzīvesɡājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimusi Jaungulbenes pagasta "Stūrās" (tagad Līgo pagastā) zemnieku Arvīda Liedskalniņa (1904—1944) un viņa sievas Annas Veronikas, dzimušas Kupčas (1908—1990), ģimenē.[2][3] Tēvs divus gadus pavadīja ieslodzījumā par politisko darbību. Mācījās Siltāju sešɡadīɡajā pamatskolā.[4]

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā viņas tēvs kļuva par Jaungulbenes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju, Antra ar jaunāko māsu Jogitu iestājās skolas pionieru organizācijā.[5] Vācu iebrukuma laikā 1941. gadā viņas tēvs iestājās strādnieku gvardē, māte kopā ar meitām devās bēɡļu ɡaitās uz Sibīriju, kur apmetās Čeļabinskas apgabala Petuhovas rajonā (tagad Kurgānas apgabalā).[6] Tēvs mira no slimības Petuhovas rajonā 1944. gadā.[5]

Māte ar meitām pēc kara atgriezās Jaungulbenes pagastā, māte bija pagasta partordze. Antra atsāka mācīties Siltāju skolā, pēc tam Madonas vidusskolā un Gulbenes vidusskolā, kur piedalījās dramatiskajā kolektīvā. 1951. gadā iestājās Teātra institūtā, bet 1955. gadā beigusi Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti.[4] Latvijas Nacionālajā teātrī strādāja no 1955. gada, bet 1958. gadā sāka filmēties kino. 1962. gadā kļuva par komunistiskās partijas biedri.

Mirusi 69 gadu vecumā, apbedīta Mākslinieku kalniņā Rīgas 1. Meža kapos.

Privātā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

Pirmais vīrs bija aktieris Elmārs Ozols, dēls aktieris un dziedātājs Harijs Ozols (1963—2015). Otrais vīrs bija aktieris Kārlis Amoliņš, šķīrušies 1980. gadā.[5]

Apbalvojumi un paɡodinājumi

[labot | labot pirmkodu]

1965. gadā ieguva Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu, 1973. gadā Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumu, 1987. gadā par Andreja Pumpura prēmijas laureāti.[7]

Mākslinieciskā darbība

[labot | labot pirmkodu]

Antra Liedskalniņa bija daudzkrāsaina un spilgta drāmas un komēdijas aktrise. Viņas veidotie skatuves tēli bija apveltīti ar sievišķu šarmu un spēles prieku, kā arī piesātināti ar pārdzīvojumā vibrējošu dvēseli un patiesu jūtu dzīvi. Viena no viņas izcilākajām lomām bija Blānša "Ilgu tramvajā" (no 1969. gada), kas teātra repertuārā noturējās 12 gadus. Citas nozīmīgākās lomas bija lugās: Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls", Raiņa "Pūt vējiņi", Viljama Šekspīra "Ričards III", Andreja Upīša "Žanna d'Arka", Tenesija Viljamsa "Ilgu tramvajs", Īva Žamiaka "Hamilkāra kungs", Alekseja Arbuzova "Mans nabaga Marats" un Paula Putniņa "Paši pūta, paši dega", "Ar būdu uz baznīcu" un "Ar Dievu pie zemes". Pēdējā Antras Liedskalniņas loma teātrī bija Annas Manjani monologs A. Mefra "Grēksūdzes laiks".[4] Nozīmīgākās kino lomas filmās: "Vētra", "Pūt, vējiņi", "Šīs bīstamās balkona durvis", "Akmens un šķembas" un "Tarāns".[4]

Filmogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Latvijas Kultūras Kanons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 23. oktobrī.
  2. ↑ Arvīds Liedskalniņš — Geni
  3. ↑ Anna Veronika Kupčs — Geni
  4. 1 2 3 4 «Gulbenes bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. decembrī. Skatīts: 2010. gada 23. oktobrī.
  5. 1 2 3 Burtniece, Anda. Antra Liedskalniņa. R., 1984.
  6. ↑ «ARHĪVA PERSONĪBA: Antra Liedskalniņa». spotnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 2. maijā.
  7. ↑ Mirusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise Antra Liedskalniņa — DELFI

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]