Komi
Komi Republika | |||
Республика Коми Коми Республика |
|||
— republika — | |||
Kožimas upe Piepolārajos Urālos | |||
|
|||
Novietojums Krievijā | |||
Oficiālā valoda | krievu valoda komi valoda | ||
---|---|---|---|
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
Dibināts | 1921 | ||
Centrs | Siktivkara | ||
Administratīvais iedalījums | 20
|
||
Platība | |||
- Kopā | 416 774 km² | ||
Iedzīvotāji (2023) | |||
- Kopā | 726 434 | ||
- Blīvums | 1,7/km² | ||
- Etniskais sastāvs | krievi (65,1 %) komieši (23,7 %) ukraiņi (4,2 %) tatāri (1,3 %) |
||
ISO 3166-2 | RU-KO | ||
Mājaslapa: www | |||
Komi Republika Vikikrātuvē |
Komi Republika (krievu: Республика Коми, komi: Коми Республика) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Arhangeļskas apgabalu ziemeļos (Ņencu autonomais apvidus) un rietumos, Kirovas apgabalu dienvidrietumos, Permas novadu dienvidos, Sverdlovskas apgabalu dienvidaustrumos un Tjumeņas apgabalu (Hantu-mansu autonomais apvidus un Jamalas Ņencu autonomais apvidus) austrumos.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Iedzīvotāju skaits: 1 018 000
- Pilsētās: 75,7 %
- Laukos: 24,3 %
- Sieviešu uz 1000 vīriešiem: 1106
- Vidējais vecums: 34,5 gadi
- Pilsētu iedzīvotāju: 33,7 gadi
- Lauku iedzīvotāju: 36,8 gadi
- Vīriešiem: 32,3 gadi
- Sievietēm: 36,8 gadi
- Mājsaimniecību skaits: 381 626
- Pilsētu: 289 854
- Lauku: 91 772
- Demogrāfija (2005. gads)
- Dzimušie: 10 975 (dzimstības koeficients 11,1)
- Mirušie: 15 074 (mirstības koeficients 15,2)
- Iedzīvotāju etniskais sastāvs:
1926 | 1939 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2002 | 2010 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Komieši | 191 245 (92,2 %) | 231 301 (72,5 %) | 245 074 (30,4 %) | 276 178 (28,6 %) | 280 798 (25,3 %) | 291 542 (23,3 %) | 256 464 (25,2 %) | 202 348 (23,7 %) |
Krievi | 13 731 (6,6 %) | 70 226 (22,0 %) | 389 995 (48,4 %) | 512 203 (53,1 %) | 629 523 (56,7 %) | 721 780 (57,7 %) | 607 021 (59,6 %) | 555 963 (65,1 %) |
Ukraiņi | 34 (0,0 %) | 6010 (1,9 %) | 80 132 (9,9 %) | 82 955 (8,6 %) | 94 154 (8,5 %) | 104 170 (8,3 %) | 62 115 (6,1 %) | 36 082 (4,2 %) |
Baltkrievi | 11 (0,0 %) | 3323 (1,0 %) | 22 339 (2,8 %) | 24 706 (3,1 %) | 24 763 (2,2 %) | 26 730 (2,1 %) | 15 212 (1,5 %) | 8859 (1,0 %) |
Tatāri | 32 (0,0 %) | 709 (0,2 %) | 8459 (1,0 %) | 11 906 (1,5 %) | 17 836 (1,6 %) | 25 980 (2,1 %) | 15 680 (1,5 %) | 10 779 (1,3 %) |
Ņenci | 15 (0,0 %) | 2617 (0,8 %) | 19 805 (2,5 %) | 14 647 (1,8 %) | 13 339 (1,2 %) | 12 866 (1,0 %) | 9246 (0,9 %) | 5441 (0,6 %) |
Citi | 2246 (1,1 %) | 4810 (1,5 %) | 40 395 (5,0 %) | 42 207 (4,4 %) | 49 948 (4,5 %) | 67 779 (5,4 %) | 52 936 (5,2 %) | 34 831 (4,1 %) |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikingu laikos Ziemeļu Dvinas baseina teritorija no 9. gadsimta tika dēvēta par Bjarmaland (latīņu: Bjarmia), no kā cēlies mūsdienu Permas nosaukums. Vēlāk tā nokļuva Novgorodas valsts pārvaldē. 14. - 15. gadsimtā tagadējā Komi teritorija tika dēvēta par Mazo Permu (Vičegdas Permu), bet tagadējā Permas novada ziemeļu daļa par Lielo Permu (krievu: Великопермское княжество). 1383. gadā izveidoja ortodoksās baznīcas Permas bīskapiju. Pēc tam, kad 1478. gadā Maskavas lielkņaziste iekaroja Novgorodu, Permas kņazistes ap 1505. gadu zaudēja savu autonomiju. Pēc Pētera I 1708. gada administratīvās reformas Komi teritorija ietilpa Arhangelogorodas guberņā (Архангелогородская губерния), no 1780. gada Vologdas vietniecībā, no kuras 1784. gadā atdalīja Arhangeļskas vietniecību. 1796. gadā abas vietniecības pārdēvēja par guberņām.
1921. gada 22. augustā Krievijas PFSR valdība komiešu apdzīvotajā Arhangeļskas un Vologdas guberņu teritorijā izveidoja Komi-Zirjanu autonomo apgabalu (АО Коми (Зырян)), ko 1936. gada 5. decembrī pārveidoja par Komi APSR. Tās ziemeļaustrumos izveidoja Vorkutlagu, kas bija viena no lielākajām GULAGa soda nometnēm (1938-1960), kur ieslodzītajiem lika strādāt akmeņogļu raktuvēs un būvēt dzelzceļus. Otrā pasaules kara laikā akmenogļu izvešanai uzbūvēja Uhtas-Vorkutas dzelzceļu, ko pabeidza būvēt karagūstekņi.
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās pilsētas
Vieta | Nosaukums | Iedz. skaits |
---|---|---|
1 | Siktivkara | 231 000 |
2 | Vorkuta | 74 300 |
3 | Pečora | 46 700 |
4 | Usinska | 44 100 |
5 | Inta | 35 200 |
6 | Sosnogorska | 28 400 |
7 | Vorgašora | 19 300 |
8 | Jemva | 14 800 |
9 | Severnija | 14 100 |
10 | Vuktila | 13 300 |
11 | Ņižņijodesa | 11 300 |
12 | Miknuļa | 10 900 |
13 | Viļgorta | 10 200 |
14 | Šešarta | 9 500 |
15 | Jarega | 8 500 |
Karte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Komi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|