- Šis raksts ir par ķīmisko elementu. Par citām jēdziena titāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22. Titāns ir viegls, stiprs, spožs un korozijas izturīgs pārejas metāls sudraba krāsā. To nespēj "saēst" pat jūras ūdens un hlors.
Lai gan dabā titāns nav sastopams brīvā veidā, tas ir devītais izplatītākais elements Zemes garozā.[1] Titāns galvenokārt ir sastopams rūdās un kā piemaisījums citu metālu rūdām. Nozīmīgākie titānu saturošie minerāli ir rutils un ilmenīts, tie abi satur titāna dioksīdu. Titānu nevar iegūt ar pirometalurģiskām metodēm (reducējot ar oglekli paaugstinātā temperatūrā), tāpēc, ka tas tad reaģē ar gaisu. Titānu iegūst no tetrahlorīda, kuru pēc tam attīra un reducē inertu gāzu atmosfērā ar magniju. Šī ir dārga metode.
Titāna tetrahlorīds istabas temperatūrā ir šķidrums. Savienojumos titāns parasti ir četrvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +4. Pazīstami arī trīsvērtīgā un divvērtīgā titāna savienojumi (tie ir reducētāji).
Titāns tiek plaši izmantots dažādās nozarēs. Tas bieži tiek sakausēts ar dzelzi, alumīniju, vanādiju, molibdēnu un citiem elementiem, lai izveidotu izturīgus un vieglus sakausējumus, kurus lieto kosmosa, militārajās un rūpniecības nozarēs. Titāna sakausējumi tiek izmantoti arī mašīnbūvē, lauksaimniecībā, medicīnā. Titāna dioksīds tiek izmantots kā baltais pigments krāsās.
Medicīnā titānu izmanto gūžu un ceļa locītavu protēžu, kaulu plākšņu un skrūvju izgatavošanā un citur.
Dabā ir sastopami pieci stabili titāna izotopi. Visizplatītākais ir titāns-48 (73,72% no kopējā titāna daudzuma dabā).[2] Titāns-46 ir 8,25%, titāns-47 ir 7,44%, titāns-49 ir 5,41%, bet titāns-50 ir 5,18% no kopējā daudzuma.[2]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Titāns.
