Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs22
 | Šī ir arhivētu diskusiju ierakstu lapa. Lūdzu, nemaini tās saturu. Jaunākās diskusijas vari atrast šeit. |
| 15. arhīvs | ← | 20. arhīvs | 21. arhīvs | 22. arhīvs | 23. arhīvs | 24. arhīvs | 25. arhīvs |
Latviešu vārdu izrunas
Sveiki! Es vēlos lūgt Jūsu palīdzību ar izrunas failiem latviešu vārdiem angļu Wikivārdnīcā. Es cenšos uzlabot Latviešu valodas daļu angļu Wikivārdnīcā, kur daudziem vārdiem vēl nav izrunas. Ja Jums ir laiks palīdzēt, lūdzu apskatīt wikt:en:Category:Requests for audio pronunciation (Latvian), izvēlēties dažus vārdus, ierakstīt viņu izrunu (.ogg formatā), un augšupielādēt failus kā 'Lv-xxx.ogg' (xxx=vārds) Wikikrātuvē (Commons), Kategorijā commons:Category:Latvian pronunciation. Liels paldies! --Pereru (diskusija) 21:16, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
Atsauces
Sakarā ar to, ka Treisijs man pārmeta, ka es nepamatoti prasu, lai labam rakstam būtu atsauces, laikam loģisks risinājums kādam liksies mainīt tur kritērijus, bet man pēdējā laikā liekas, ka varbūt nedaudz nopietnāk jāsākt pieiet tam, lai rakstiem būtu atsauces un arī lai tām būtu vienots noformējums. Tāpēc vienkārši izmantošu iespēju tīri pacelt jautājumu, jo ļoti konkrētu ideju man nav. Piemēram, en.wiki ja faktam nav pievienota atsauce to diezgan brīvi var dzēst, tikmēr mēs kautri marinējam pat visacīmredzamākās muļķības [1]. Turklāt svarīgi arī, lai atsauces būtu teorētiski vienmēr pārbaudāmas. Jo, pat ja atsauces ir pieliktas, reizēm tas izskatās dīvaini, piemēra pēc, šorīt lasīju rakstu ģerbonis - avoti ir vairāki, bet ja kādam rastos jautājums par kādu konkrētu faktu, to nebūtu iespējams pārbaudīt, jo nav zināms, kurā avotā tieši meklēt. Un ja raksts kurā ir šādi izmantotās literatūras saraksti laika gaitā ir krietni mainījies tie vispār var neatbilst patiesībai - kāds avots varbūt attiecas uz dzēstiem faktiem, kāds cits varbūt ir bez atsauces, bet maldinoši liekas, ka esošās atsauces attiecas uz visu tekst utml. Vienīgais izņēmums ir vietā kur citēts viena avota autors ir iekavās minēts kurā lappusē ir šis citāts, bet tas tomēr arī varētu radīt problēmas, ja rakstu kāds papildinātu izmantojot citus tā paša autora darbus. Tāpat man problemātiski liekas bibliogrāfijas/literatūras saraksti - tie var būt gan izmantotās gan ieteicamās papildliteratūras saraksti. Un arī dalītie piezīmju atsauču saraksti - atsaucē ir minēts tikai autora vārds un lappuse, ja kāda pārpratuma pēc tiek izdzēsts avots, fakts vairs nav viegli pārbaudāms un otrādi - ja laika gaitā rakstam mainoties tiek izdzēsti visi fakti, joprojām saglabājas avots kā atsauce, lai gan tas rakstā nav izmantots. Vārdakot es domāju vajadzētu vienoties par vienu atsauču formātu - vismaz, ka jālieto atsauces tekstā, noformējot tās ar ref tagiem un iekļaujot tajās pilnu avotu. Un ne gluži konkrēt ideja, bet varbūt tekstu bez atsaucēm pēc kāda laika var dzēst - nebūs iemesla kasīties vai daži īsi aizmetņi ir pelnījuši dzīvot un protams, ja rakstam teorētiski nav tiesību eksistēt to nekādi nedrīkst atzītu par labu. Vienīgais vajadzētu kaut kādu atrunu, lai no otras puses daži nesajustos, ka viss kam nav atsauce uzreiz jādzēš. Varbūt, teiksim, ka ja ir pielikta prasība pēc atsauces un pēc zināma laika, tāda nav parādījusies. Plus mēs varētu arī padomāt kā padarīt atsauču likšanas procesu patīkamāku (citādi protams visiem slinkums) - patlaban standartopcija nospiežot atsauces ievietošanas pogu ir viena ailīte visam atsauces tekstam - varbūt to var kaut kā sadalīt, lai būtu vismaz vieta darba nosaukumam, autoram un saitei uz resursu? ~~Xil (saruna) 23:32, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
- Un tā mēs šogad nesasniedzām 45 tūkstošu šķirkļu latiņu. --Zemgalietis (diskusija) 23:49, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
- Ja nopietni, tad kāpēc raksti nevarētu būtu noformēti populārzinātniskā stilā (te jau piedāvātais velk uz akadēmiskā stila rāmjiem)? --Zemgalietis (diskusija) 00:10, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Tāpat man problemātiski liekas bibliogrāfijas/literatūras saraksti - tie var būt gan izmantotās gan ieteicamās papildliteratūras saraksti — tas man arī bieži krīt acīs; varbūt labāk rakstīt nevis "Literatūra", bet "Izmantotā literatūra" un "Ieteicamā literatūra" vai "Papildu literatūra"? varbūt tekstu bez atsaucēm pēc kāda laika var dzēst — mums tomēr ir tūkstošiem pavisam ticamu rakstu bez atsaucēm; ar laiku tos, protams, jāpapildina, bet dzēst būtu par šerpu. Dažās vikipēdijās {{fact}} veidne automātiski ģenerē laiku, kas pagājis kopš tās ielikšanas ("avots nav norādīts 153 dienas" vai kaut kā uz to pusi). Ja tas laiks kļūtu pārāk liels, tad varētu runāt arī par dzēšanu. --ScAvenger (diskusija) 04:19, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Lieliska doma un tad abi klīniskākie statistikas uzkruķītāji varēs izveidot - Kategorija: Raksti, kuru fakti apšaubīti 1 dienu, Kategorija: Raksti, kuru fakti apšaubīti 2 dienas, Kategorija: Raksti, kuru fakti apšaubīti 3 dienas utt. līdz vēmienam - būs tiem abiem ko darīt. ĒteriskāFejiņa (diskusija) 06:33, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Tie statistikas uzkruķītāji varētu izveidot kategoriju: "Raksti, kuru fakti apšaubīti 6 mēnešus" (var izvēlēties arī kādu ilgāku laikposmu), kurā automātiski ieliktos tie fakti, kam apritējis attiecīgais termiņš. Vienīgi tad laikam botam tas būtu jāveic (jāpieliek tas datums) vai arī ar substu jādarbojas. --FRK (diskusija/devums) 06:47, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Lieliska doma un tad abi klīniskākie statistikas uzkruķītāji varēs izveidot - Kategorija: Raksti, kuru fakti apšaubīti 1 dienu, Kategorija: Raksti, kuru fakti apšaubīti 2 dienas, Kategorija: Raksti, kuru fakti apšaubīti 3 dienas utt. līdz vēmienam - būs tiem abiem ko darīt. ĒteriskāFejiņa (diskusija) 06:33, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Ziniet, ka FRK domā? Šamējais domā, ka galvenais ir vispār likt atsauces :) But if we get serious — par Xil ieteikto pilna avota likšanu tekstā. Ir OK, ja tas ir kādas 2—5 reizes, bet, piemēram, šajā rakstā, kur liela daļa atsauču ir no tām pāris grāmatām, tas varētu izskatīties tā ne visai (tiri subjektīvais viedoklis). --FRK (diskusija/devums) 06:16, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Paga, uzreiz dzēst visu šķirkli? Varbūt dzēš vai izmaina apšaubītu faktu nevis uzreiz veselu šķirkli? Citādi te nekas pāri nepaliks. --Zemgalietis (diskusija) 09:24, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- kāpēc raksti nevarētu būtu noformēti populārzinātniskā stilā par to es neko neteicu, vienkārši faktiem būtu jābūt pārbaudāmiem, lai ir "viena tante teica", bet ar atsauci uz konkrētu "tanti", citādi, kas ir teicis, ka lietotājs pats nav izdomājis to ko uzrakstījis (OR) ? dzēst būtu par šerpu tas bija domāts ar rakstiem kurus tu tagad dzēs kā "pārāk īsus un nepilnīgus", kas, manuprāt, nav tas labākais iemesls, pārējais vienkārši kā filosofiska tēze, nevis, ka tiešām jādzēš. Vienīgais ko varbūt tiešām vajadzētu dzēst ir tie neizprotamie literatūras saraksti - vai nu pārdēvēt par ieteicamo, ja nav skaidrs, ka tās ir atsauces (piem. tekstā minēta atsauce uz autoru un lappu vai tml.) vai arī pārcelt uz diskusiju, lai gadījumā, ja tās ir atsauces, var atrast vēlāk. Es gan nezinu vai ir vērts veidot garus ieteicamās literatūras sarakstus, varbūt drīzāk vērts iekļaut gadījumus, kad latviski par tēmu ir viens vai divi izsmeļoši darbi. Fejiņa - en.wiki ir tādas kategorijas, bet es nedomāju, ka mums ir tik daudz rakstu, vienīgais, ja tiešām varētu automātiski sasviest kategorijās pa ilgākiem laika periodiem. Par tām atsaucēm uz grāmatu lapām - es saprotu, ka ir slinkums rakstīt katru reizi visu avota nosaukumu, bet varbūt var kaut kā izvērst ref tagu, lai tajā var papildus definēt lappusi? Tipa ir jau iespēja vairākkārt izmantotam avotam definēt ref name parametru, ja var kaut kā ieviest papildus parametru varētu ar ref name automātiski ielikt nosaukumu plus ar otru paramteru lappusi ~~Xil (saruna) 14:37, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Te ir īpaši "īss" saraksts: Maija Kūle :) Par tām atsaucēm uz grāmatu lapām — šoreiz nav runa par slinkumu, bet par pārskatāmību, bet, protams, tas ir tikai mans viedoklis un te diezgan bieži jau redzamas gaumes atšķirības. --FRK (diskusija/devums) 14:47, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Var jau veidot šāda tipa atsauces grāmatām, kuras tiek bieži izmantotas. --Digital1 (diskusija) 14:52, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Tiek jau aktīvi darīts (skatīt tās veidnes kategoriju un apakškategoriju), bet tas ir rentabli grāmatām/žurnāliem u.c., kas izmantoti dažādos rakstos, nevis vienā rakstā atkārtoti (kas arī laikam arī ir diskusijas galvenā doma) --FRK (diskusija/devums) 15:00, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Tas FRK jau nav gluži tas - tur is skaidri norādīts, ka tie ir viņas darbi (es protams nesaku, ka tur viss ir ok, vajadzētu tādus sarakstus arī kaut kā vētīt. Vikipēdija nav arī CV, kur visi darbi jārakasta). Nu un par grāmatām - ir svarīgāk, lai ir precīzas atsauces, nevis lai ir smuki... varbūt, ja ir iespējams pilnveidot atsauču tagu, var panākt, ka tas norāda darba nosaukumu un tad visas atsauces uz to, bet tas vēl jāpēta vai tur vispār kaut ko var darīt. ~~Xil (saruna) 15:24, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Tiek jau aktīvi darīts (skatīt tās veidnes kategoriju un apakškategoriju), bet tas ir rentabli grāmatām/žurnāliem u.c., kas izmantoti dažādos rakstos, nevis vienā rakstā atkārtoti (kas arī laikam arī ir diskusijas galvenā doma) --FRK (diskusija/devums) 15:00, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Var jau veidot šāda tipa atsauces grāmatām, kuras tiek bieži izmantotas. --Digital1 (diskusija) 14:52, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Te ir īpaši "īss" saraksts: Maija Kūle :) Par tām atsaucēm uz grāmatu lapām — šoreiz nav runa par slinkumu, bet par pārskatāmību, bet, protams, tas ir tikai mans viedoklis un te diezgan bieži jau redzamas gaumes atšķirības. --FRK (diskusija/devums) 14:47, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- kāpēc raksti nevarētu būtu noformēti populārzinātniskā stilā par to es neko neteicu, vienkārši faktiem būtu jābūt pārbaudāmiem, lai ir "viena tante teica", bet ar atsauci uz konkrētu "tanti", citādi, kas ir teicis, ka lietotājs pats nav izdomājis to ko uzrakstījis (OR) ? dzēst būtu par šerpu tas bija domāts ar rakstiem kurus tu tagad dzēs kā "pārāk īsus un nepilnīgus", kas, manuprāt, nav tas labākais iemesls, pārējais vienkārši kā filosofiska tēze, nevis, ka tiešām jādzēš. Vienīgais ko varbūt tiešām vajadzētu dzēst ir tie neizprotamie literatūras saraksti - vai nu pārdēvēt par ieteicamo, ja nav skaidrs, ka tās ir atsauces (piem. tekstā minēta atsauce uz autoru un lappu vai tml.) vai arī pārcelt uz diskusiju, lai gadījumā, ja tās ir atsauces, var atrast vēlāk. Es gan nezinu vai ir vērts veidot garus ieteicamās literatūras sarakstus, varbūt drīzāk vērts iekļaut gadījumus, kad latviski par tēmu ir viens vai divi izsmeļoši darbi. Fejiņa - en.wiki ir tādas kategorijas, bet es nedomāju, ka mums ir tik daudz rakstu, vienīgais, ja tiešām varētu automātiski sasviest kategorijās pa ilgākiem laika periodiem. Par tām atsaucēm uz grāmatu lapām - es saprotu, ka ir slinkums rakstīt katru reizi visu avota nosaukumu, bet varbūt var kaut kā izvērst ref tagu, lai tajā var papildus definēt lappusi? Tipa ir jau iespēja vairākkārt izmantotam avotam definēt ref name parametru, ja var kaut kā ieviest papildus parametru varētu ar ref name automātiski ielikt nosaukumu plus ar otru paramteru lappusi ~~Xil (saruna) 14:37, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Paga, uzreiz dzēst visu šķirkli? Varbūt dzēš vai izmaina apšaubītu faktu nevis uzreiz veselu šķirkli? Citādi te nekas pāri nepaliks. --Zemgalietis (diskusija) 09:24, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Tāpat man problemātiski liekas bibliogrāfijas/literatūras saraksti - tie var būt gan izmantotās gan ieteicamās papildliteratūras saraksti — tas man arī bieži krīt acīs; varbūt labāk rakstīt nevis "Literatūra", bet "Izmantotā literatūra" un "Ieteicamā literatūra" vai "Papildu literatūra"? varbūt tekstu bez atsaucēm pēc kāda laika var dzēst — mums tomēr ir tūkstošiem pavisam ticamu rakstu bez atsaucēm; ar laiku tos, protams, jāpapildina, bet dzēst būtu par šerpu. Dažās vikipēdijās {{fact}} veidne automātiski ģenerē laiku, kas pagājis kopš tās ielikšanas ("avots nav norādīts 153 dienas" vai kaut kā uz to pusi). Ja tas laiks kļūtu pārāk liels, tad varētu runāt arī par dzēšanu. --ScAvenger (diskusija) 04:19, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
- Ja nopietni, tad kāpēc raksti nevarētu būtu noformēti populārzinātniskā stilā (te jau piedāvātais velk uz akadēmiskā stila rāmjiem)? --Zemgalietis (diskusija) 00:10, 13 jūlijā, 2012 (UTC)
Help decide about more than $10 million of Wikimedia donations in the coming year
(Apologies if this message isn't in your language. Please consider translating it)
Hi,
As many of you are aware, the Wikimedia Board of Trustees recently initiated important changes in the way that money is being distributed within the Wikimedia movement. As part of this, a new community-led "Funds Dissemination Committee" (FDC) is currently being set up. Already in 2012-13, its recommendations will guide the decisions about the distribution of over 10 million US dollars among the Foundation, chapters and other eligible entities.
Now, seven capable, knowledgeable and trustworthy community members are sought to volunteer on the initial Funds Dissemination Committee. It is expected to take up its work in September. In addition, a community member is sought to be the Ombudsperson for the FDC process. If you are interested in joining the committee, read the call for volunteers. Nominations are planned to close on August 15.
--Anasuya Sengupta, Director of Global Learning and Grantmaking, Wikimedia Foundation 20:15, 19 jūlijā, 2012 (UTC)
Distributed via Global message delivery. (Wrong page? Fix here.)
Freedom of Panorama
Tagad esam palikuši arī bez Rīgas panorāmas. Atkārtoju kārtējo reizi — nelieciet Vikikrātuvē nekādus Latvijas arhitektūras pieminekļu, jaunu būvju, skulptūru attēlus, ja nav pārliecības, kas ir arhitekts vai skulptors un kad viņš miris. Tiem foto, kas ir lokāli mūsu Vikipēdijā, būs jāpieliek speciāla veidne, lai boti tos nepārnes. --ScAvenger (diskusija) 06:18, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Gemorojisku likumu un idiotiskas saprašanas dēļ, šķiet, vieglāk ievietot vikipēdijā pusslepena lidaparāta foto nekā pilsētas panorāmu. Slimais 21. gadsimts. ĒteriskāFejiņa (diskusija) 07:09, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Tieši tādēļ vienmēr esmu ievietojis savus attēlus tikai mūsu Vikipēdijā. --Digital1 (diskusija) 14:51, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- BET, kādēļ tika izdzēsta manis veidotā Rīgas mozaika? Viņa taču bija ielādēta mūsu Vikipēdijā. Ieliekam no jauna un aizsargājam? --Digital1 (diskusija) 14:58, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Atjaunoju. Aizsargāt, domāju, nav nepieciešams. Es pieskatīšu, lai nevajadzētu :) --FRK (diskusija/devums) 15:15, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Jo arhitektam ir autortiesības un arī nofotografējot viņa darbu tu to reproducē. Ja citās valstīs ir atrunāts, ka nofočējot publiskā vietā esošu trīsdimensionālu objektu nekādas autortiesības nav pārkāptas, tad pie mums, protams, tas ir okei bezmaz vai tikai, ja tu nevienam to bildi nerādi. Žēl, ka tauta protestē, piemēram, pret ACTA un katru nenozīmīgu AKKA/LAA pīkstienu, nevis reāli pastāvošām likuma nepilnībām ~~Xil (saruna) 15:36, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Pret šo bezmaz vai parakstus jāvāc :) Ir aizgājuši pat līdz šādam marasmam (tas ir Atomiums). Nu labi, tās skulptūras vēl ir tīri mākslas darbi, bet māju taču ceļ, lai tajā dzīvotu, nevis fotografētu un arhitekta autortiesības var pārkāpt, tikai uzbūvējot bez atļaujas tādu pašu ēku. Vai arī viņi mājas projektē par velti un pēc tam dzīvo no ienākumiem par fotogrāfijām :) Bet Latvija ne tuvu nav vienīgā valsts, kur nav FoP. --ScAvenger (diskusija) 16:44, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Uzliekam pēc olimpiādes sākumlapā Brīvības pieminekļa bildi ar šādu cenzējumu, lai pievērstu mūsu likumdevēju uzmanību. Taisni uz saeimas nākamo sesiju pēc vasaras brīvdienām trāpīsim. Pēc Kārļa Zāles nāves taču nav pagājis 75 gadi, tā kā pēc likuma burta mēs tā bildi nemaz Vikipēdijā nevaram likt. --Kikos (diskusija) 17:30, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Lieliska ideja Kikos, un vēl http://manabalss.lv/ --Digital1 (diskusija) 17:35, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Vajag 70, nevis 75 gadus un kopš K. Zāles nāves tie kā reize ir pagājuši (pēc likuma laikam vēl jāgaida līdz gada beigām). Bet Ernests Štālbergs laikam skaitās kā līdzautors un viņš ir miris 1958. gadā! Un tas ir tikai Brīvības piemineklis, kur visu viegli noskaidrot. Ko lai dara fotogrāfs, ja vēlas likumīgi ielikt Vikipēdijā ielas foto ar padsmit ēkām? --ScAvenger (diskusija) 18:12, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Mums jau vari to sāpi nestāstīt (paši esam ne vienreiz vien cietuši no Commons deletionistiem). Jādomā, kā ar to cīnīties. --Kikos (diskusija) 18:45, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Spriežot pēc šī, jēga no šādas parakstu vākšanas nudien ir. Ja vien, protams, izdodas savākt. Mums šeit ir priekšrocība — Vikipēdijas sākumlapa, kur var izlikt paziņojumu. Jāmēģina tautai saprotami noformulēt to parakstu vākšanas iniciatīvu. --ScAvenger (diskusija) 19:05, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Vispirms jau kādam, kam tā juridiskā terminoloģija nav sveša, varētu izveidot rakstu Panorāmas brīvība, kurā vajadzētu smalkāk izklāstīt par vietējām īpatnībām. To varētu ielikt sākumlapā kā aktuālo tēmu. Tālāk jau redzēs - ilgi jau mums tur to turēt nebūs glīti. Lietotājs:Anonīms par šo tēmu jau vairākkārt ir gari un plaši izteicies, bet gan to vairs var sameklēt :) --Kikos (diskusija) 19:14, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Šeit, šeit, šeit (beigās), nedaudz šeit (ap vidu), drusku šeit. --ScAvenger (diskusija) 19:34, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Tajā likuma pantā, kur tas atrunāts ir tā uzrakstīts, ka tas, kas pirmajā punktā atļauts, otrajā punktā aizliedz (daļēji laikam tāpēc, ka tur atrunāta arī fotogrāfiju pārfotografēšana, kias tiešām būtu nepieļaujami, bet sanāk tāds sviests, ka tur da jebko var saskatīt), nez vai citās valstīs tas tomēr netiek risināts skaidrāk ;) Ēm, ja kāds grib uzrīkot balsošanu mana balss mans priekšlikums būtu gluži vienkārši prasīt autortiesību likuma grozījumus, kas ļautu brīvi (t.i. arī komerciāliem mērķiem) izmantot trīsdimensiju darba divdimensiju attēlojumu un piedzejot klāt piemērus, turklāt tādus, lai tā nesanāktu tikai Vikipēdijas problēma - gan to pašu Brīvības pieminekli, gan to, ka fiziski nav iespējams noskaidrot visu publiskā telpā esošo darbu autorību (bildēs vēl ir pāris mājas tikai redzamas, bet iedomājieties piemēram, kas notiek, ja nofilmē visu ielu). Un manuprāt nav īpašas vajadzības ķēpāties ar rakstu rakstīšanu, jo - 1. tāda termina latviski nav, tā būtu jaunrade 2. Un priekškam mums ir jāparāda, ka citur ir tāpat, nevis labāk kā pie mums? Graujot tautas ilūzijas tiek vien sētas nevajadzīgas šaubas, nevis radītas svētas dusmas un vēlme mūs atbalstīt. Bet ja kāds tomēr grib iespringt uz plašiem juridiskiem skaidrojumiem, tad būtu labi, ka to darītu kāds no tiem Vikipēdistiem, kam ir juridiskā izglītība, nevis vēsturnieks ~~Xil (saruna) 21:02, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Un starp citu, ja mēs kaut ko tādu darām - būtu labāk, nevis likt sākumlapā, bet atrast kā uzlikt to paziņojumu, kas parādās lapas augšmalā visās lapās, jo cilvēki jau drīzāk atrod konkrētu rakstu meklētājā un nemaz sākumlapu neredz, plus tad var likt jau olimpiādes laikā, kad iespējams būs lielāks apmeklējums, jo visi gribēs redzēt rezultātus ~~Xil (saruna) 10:19, 25 jūlijā, 2012 (UTC)
- Šeit, šeit, šeit (beigās), nedaudz šeit (ap vidu), drusku šeit. --ScAvenger (diskusija) 19:34, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Vispirms jau kādam, kam tā juridiskā terminoloģija nav sveša, varētu izveidot rakstu Panorāmas brīvība, kurā vajadzētu smalkāk izklāstīt par vietējām īpatnībām. To varētu ielikt sākumlapā kā aktuālo tēmu. Tālāk jau redzēs - ilgi jau mums tur to turēt nebūs glīti. Lietotājs:Anonīms par šo tēmu jau vairākkārt ir gari un plaši izteicies, bet gan to vairs var sameklēt :) --Kikos (diskusija) 19:14, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Spriežot pēc šī, jēga no šādas parakstu vākšanas nudien ir. Ja vien, protams, izdodas savākt. Mums šeit ir priekšrocība — Vikipēdijas sākumlapa, kur var izlikt paziņojumu. Jāmēģina tautai saprotami noformulēt to parakstu vākšanas iniciatīvu. --ScAvenger (diskusija) 19:05, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Mums jau vari to sāpi nestāstīt (paši esam ne vienreiz vien cietuši no Commons deletionistiem). Jādomā, kā ar to cīnīties. --Kikos (diskusija) 18:45, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Vajag 70, nevis 75 gadus un kopš K. Zāles nāves tie kā reize ir pagājuši (pēc likuma laikam vēl jāgaida līdz gada beigām). Bet Ernests Štālbergs laikam skaitās kā līdzautors un viņš ir miris 1958. gadā! Un tas ir tikai Brīvības piemineklis, kur visu viegli noskaidrot. Ko lai dara fotogrāfs, ja vēlas likumīgi ielikt Vikipēdijā ielas foto ar padsmit ēkām? --ScAvenger (diskusija) 18:12, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Lieliska ideja Kikos, un vēl http://manabalss.lv/ --Digital1 (diskusija) 17:35, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Uzliekam pēc olimpiādes sākumlapā Brīvības pieminekļa bildi ar šādu cenzējumu, lai pievērstu mūsu likumdevēju uzmanību. Taisni uz saeimas nākamo sesiju pēc vasaras brīvdienām trāpīsim. Pēc Kārļa Zāles nāves taču nav pagājis 75 gadi, tā kā pēc likuma burta mēs tā bildi nemaz Vikipēdijā nevaram likt. --Kikos (diskusija) 17:30, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Pret šo bezmaz vai parakstus jāvāc :) Ir aizgājuši pat līdz šādam marasmam (tas ir Atomiums). Nu labi, tās skulptūras vēl ir tīri mākslas darbi, bet māju taču ceļ, lai tajā dzīvotu, nevis fotografētu un arhitekta autortiesības var pārkāpt, tikai uzbūvējot bez atļaujas tādu pašu ēku. Vai arī viņi mājas projektē par velti un pēc tam dzīvo no ienākumiem par fotogrāfijām :) Bet Latvija ne tuvu nav vienīgā valsts, kur nav FoP. --ScAvenger (diskusija) 16:44, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Jo arhitektam ir autortiesības un arī nofotografējot viņa darbu tu to reproducē. Ja citās valstīs ir atrunāts, ka nofočējot publiskā vietā esošu trīsdimensionālu objektu nekādas autortiesības nav pārkāptas, tad pie mums, protams, tas ir okei bezmaz vai tikai, ja tu nevienam to bildi nerādi. Žēl, ka tauta protestē, piemēram, pret ACTA un katru nenozīmīgu AKKA/LAA pīkstienu, nevis reāli pastāvošām likuma nepilnībām ~~Xil (saruna) 15:36, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Atjaunoju. Aizsargāt, domāju, nav nepieciešams. Es pieskatīšu, lai nevajadzētu :) --FRK (diskusija/devums) 15:15, 24 jūlijā, 2012 (UTC)
- Varbūt der ieskatīties šeit — Commons:Freedom of panorama (tur ir linki uz likumiem angliski...var nozvizģīt). --Zemgalietis (diskusija) 20:21, 26 jūlijā, 2012 (UTC)
Vispār man radās jautājums - vai nofotografējot mašīnu netiek pārkāptas autortiesības? Īsti neredzu iemeslu kāpēc tādu bildi vispār drīkstētu kaut kur izmantot un Commons ir pilns ar tādām bildēm, nožēlojamie liekuļi :D ~~Xil (saruna) 17:36, 27 jūlijā, 2012 (UTC)
Vikikrātuvē arī notiek šādas tādas aktivitātes. --ScAvenger (diskusija) 00:42, 25 novembrī, 2012 (UTC)
FoP veidne
Kā paliatīvu līdzekli uztaisīju šādu veidni (pielietojums dabā). Protams, CC licence ir drusku pretrunā ar to, bet citās vikipēdijās ir līdzīgi. --ScAvenger (diskusija) 22:18, 25 jūlijā, 2012 (UTC)
Manabalss.lv
Kā redzam šajā video (pirmo minūti var droši pārtīt) - jāaiziet tajā portālā jāuzraksta iesniegums, viņu "eksperti" 24 stundu laikā atbild, kas priekšlikumā jāpielabo, pēc tam ir jāsavāc 100 parakstus, lai pierādītu, ka problēma tiešām pastāv, pēc tam viņu juristi vēl pārbauda vai tas ir fiziski iespējams un tikai tad publicē tajā portālā. Iniciatīvā var norādīt sekojošo:
- Iniciatīvas nosaukums
- Bilde
- Ja esi juridiski formulējis vēlamās izmaiņas – pievieno tās PDF dokumentā šeit kā pielikumu – tas tiks iesniegts Saeimā kopā ar iniciatīvu.
- Ko Jūs vēlaties mainīt ar šo iniciatīvu
- Kā Jūs piedāvājat īstenot piedāvātās pārmaiņas
- Ko iegūs sabiedrība, īstenojot piedāvātās pārmaiņas
- (šiem trīs kopā jāsatilpst 2000 zīmēs)
- Īsu un konkrēts kopsavilkums par šo iniciatīvu (250 rakstu zīmes)
- Aicinājums, ko izplatīt sociālajos medijos (105 rakstu zīmes)
Arvienvārdsakot izskatās, ka jurists tur nav vajadzīgs, tikai vēlme liet. Es domāju varētu uztaisīt publisku smilšu kasti un kopīgi uzrakstīt un tad deleģēt kādu, kas grib visai pasaulei savu īsto vārdu atklāt, lai iesniedz viņiem. Tas ir ja mēs to tiešām gribam darīt? ~~Xil (saruna) 14:17, 26 jūlijā, 2012 (UTC)
- Jā, mēs tiešām gribam to darīt un jā, smilšu kaste skan labi! --Digital1 (diskusija) 14:59, 26 jūlijā, 2012 (UTC)
Does lv.wp have an EDP?
It seems that the situation with Freedom of Panorama is similar in all three Baltic countries: non-commercial only. This basically means we cannot display our modern achitecture at all. (Unless we change our legislation which is another long story.) In Estonian Wikipedia, we have made an official Exemption Doctrine Policy (as permitted by WMF licensing policy, like in en:Wikipedia:Non-free content criteria). Have Latvian Wikipedians made a similar decision that would allow you to upload pictures of Latvian architecture locally?
- I'm asking this because we recently made a little Wikiexpedition to Vidzeme and are discussing now what we can or can't do with those photos that do not depict an ancient castle or a lake. One possibility would be to upload them to Latvian Wikipedia - yet only if there's an EDP. --Oop (diskusija) 07:07, 24 augustā, 2012 (UTC)
- Let me translate this discussion for you: A. How many times have we discussed that such pictures are to be uploaded here not to commons where they are deleted?! B. Can't we do something to change that absurd law? C. Look I made this nice template you can use for these images95.68.111.174 12:18, 24 augustā, 2012 (UTC)
- Er, well, that's all nice and fine, but have you ever made a formal decision to allow this exception? Otherwise, we can have a lot of trouble someday. --Oop (diskusija) 16:12, 27 augustā, 2012 (UTC)
- Vikipēdija:Godprātīga lietošana. --ScAvenger (diskusija) 17:14, 27 augustā, 2012 (UTC)
- Idiotiski jautājumi: 1) kas cilvēkam jādara (kādas manipulācijas veicamas), lai šo attēlu varētu izmantot komerciāli? Tāds legalizācijas process (ja tas kaut kur ir formulēts) ir reāli paveicams? 2) Kas notiek ar šiem autortiesību ierobežojumiem, ja kāds pilsonis šo bildi iekļaus Vācijā izdotā kalendārā vācu valodā/Vācijas tirgum (vai jebkurā citā valstī, kur spēkā FoP)? 3) kā ir ar šīs bildes komerciālu izmantošanu kādā weblapā, kas atrodas uz FoP valsts servera? --Kikos (diskusija) 18:35, 27 augustā, 2012 (UTC)
- Manas diletantiskās un droši vien idiotiskās atbildes. 1) Jāgriežas pie AKKA/LAA, jāsamaksā kāda naudas summa (nav ne jausmas, kāda un pēc kādiem izcenojumiem), AKKA/LAA (teorētiski) pārskaitīs naudu arhitekta Javeina mantiniekiem (vai pārskaitīs, teiksim, Krievijas AKKA/LAA analogam, kas norēķināsies ar šiem mantiniekiem). Tas gadījumā, ja Javeina mantinieki ir reģistrējušies autortiesību organizācijās. Ja nav reģistrējušies, vai tādu mantinieku vispār nav... nu, tad skatīt šeit :) 2. Jau krietni grūtāks jautājums. Pēc loģikas, Vācijas pilsonis izdarīs Latvijas likuma pārkāpumu. Vai viņam kaut kas par to reāli draud, stipri šaubos. Atkarībā no pārkāpuma apjoma droši vien. Ja uzliks uz megapopulāra daudzmiljonu tirāžas kompaktdiska vāka, kāds var arī sākt rosīties. 3. Apmēram tas pats. Teorētiski ir pārkāpums, praktiski — neviens neķēpāsies ar tādiem niekiem. Tāpat kā Latvijā nesūta sodu kvītis uz ārzemēm, ja fotoradars "noķer" ārzemnieku. Iespējams, kaut kādi precedenti ir bijuši. --ScAvenger (diskusija) 19:32, 27 augustā, 2012 (UTC)
- Idiotiski jautājumi: 1) kas cilvēkam jādara (kādas manipulācijas veicamas), lai šo attēlu varētu izmantot komerciāli? Tāds legalizācijas process (ja tas kaut kur ir formulēts) ir reāli paveicams? 2) Kas notiek ar šiem autortiesību ierobežojumiem, ja kāds pilsonis šo bildi iekļaus Vācijā izdotā kalendārā vācu valodā/Vācijas tirgum (vai jebkurā citā valstī, kur spēkā FoP)? 3) kā ir ar šīs bildes komerciālu izmantošanu kādā weblapā, kas atrodas uz FoP valsts servera? --Kikos (diskusija) 18:35, 27 augustā, 2012 (UTC)
- Vikipēdija:Godprātīga lietošana. --ScAvenger (diskusija) 17:14, 27 augustā, 2012 (UTC)
- Er, well, that's all nice and fine, but have you ever made a formal decision to allow this exception? Otherwise, we can have a lot of trouble someday. --Oop (diskusija) 16:12, 27 augustā, 2012 (UTC)
- Let me translate this discussion for you: A. How many times have we discussed that such pictures are to be uploaded here not to commons where they are deleted?! B. Can't we do something to change that absurd law? C. Look I made this nice template you can use for these images95.68.111.174 12:18, 24 augustā, 2012 (UTC)
Vajadzīgs aizmetnis
Varbūt kāds var uztaisīt finansu aizmetni, jo likt ekonomikas aizmetni rakstiem par bankām, valūtām etc ir nedaudz perversi. --Zemgalietis (diskusija) 19:26, 29 jūlijā, 2012 (UTC)
- Paldies, Digital1! :) --Zemgalietis (diskusija) 22:44, 29 jūlijā, 2012 (UTC)
- Lūdzu, izrādās to viegli var izdarīt pat no telefona un braucot vilcienā. Citi apkārt miegojās, es cepu virtuālas veidnes :) --Digital1 (diskusija) 22:50, 29 jūlijā, 2012 (UTC)
- Humblebrag ĒteriskāFejiņa (diskusija) 00:21, 30 jūlijā, 2012 (UTC)
- Lūdzu, izrādās to viegli var izdarīt pat no telefona un braucot vilcienā. Citi apkārt miegojās, es cepu virtuālas veidnes :) --Digital1 (diskusija) 22:50, 29 jūlijā, 2012 (UTC)
Smilškastes
Angļu viki ir parādījusies jauna opcija augšējā lietotāja rindā (varbūt jau kādu laiku, tikai nebiju ievērojis) - "My sandbox". Varbūt mums arī tādu vajag? --Kikos (diskusija) 15:12, 2 augustā, 2012 (UTC)
- Nu dažus mēnešus jau ir tur tā fīča. Domāju, ka ātrais links uz to būtu noderīgs. --FRK (diskusija/devums) 15:15, 2 augustā, 2012 (UTC)
Wikipedia Workshops in Latvia and Lithuania
Hi. I just got an e-mail from Wikimedia Deutschland. Apparently they did not know who to contact in Latvia (or Lithuania), so they tried Estonians. The text goes as following:
- Hi,
- I am working at Wikimedia Deutschland and looking for an expert in Wikipedia concerning active menbers in Latvia and lituania. Maybe you can help me?! Unfortunately I don't know anybody from there.
- We are planning a Wikipedia-Workshop with the german "Goethe Institut" in Riga or Vilnius. The Workshops will take place in Oktober. The Language is German, since it concernes german schools.
- It would be great to use this chance to share experiences and to have someone from a chapter or the community with us, who is interested in beeing part of the workshop and sharing knowledge. Further information soon, if you are interesed. Or maybe you know someone who is.
- It would be nice to link these teachers with lokals for a further work togehter and to take the chance to see how our workshops work and to share ideas.
- best,
- Elly
- So, if anyone is interested, please contact Elly Köpf in Wikimedia Deutschland. If necessary, I can also relay messages. I don't know yet if anyone from Wikimedia Eesti can participate as dates and places are still open. Anyway, it could be a cool project. --Oop (diskusija) 07:31, 9 augustā, 2012 (UTC)
Informācijai
Ja iznāk laiks, varbūt krievu valodu saprotošie kolēģi var ielūkoties ruwiki, kur tā lēnā garā noris apspriešana par personvārdu (t.sk. latviešu) atveidošanu. --Gaujmalnieks (diskusija) 21:36, 11 augustā, 2012 (UTC)
More opportunities for you to access free research databases
The quest to get editors free access to the sources they need is gaining momentum.
- Credo Reference provides full-text online versions of nearly 1200 published reference works from more than 70 publishers in every major subject, including general and subject dictionaries and encyclopedias. There are 125 full Credo 350 accounts available, with access even to 100 more references works than in Credo's original donation. All you need is a 1-year old account with 1000 edits. Sign up here.
- HighBeam Research has access to over 80 million articles from 6,500 publications including newspapers, magazines, academic journals, newswires, trade magazines and encyclopedias. Thousands of new articles are added daily, and archives date back over 25 years covering a wide range of subjects and industries. There are 250 full access 1-year accounts available. All you need is a 1-year old account with 1000 edits. Sign up here.
- Questia is an online research library for books and journal articles focusing on the humanities and social sciences. Questia has curated titles from over 300 trusted publishers including 77,000 full-text books and 4 million journal, magazine, and newspaper articles, as well as encyclopedia entries. There will soon be 1000 full access 1-year accounts available. All you need is a 1-year old account with 1000 edits. Sign up here.
You might also be interested in the idea to create a central Wikipedia Library where approved editors would have access to all participating resource donors. Add your feedback to the Community Fellowship proposal. Apologies for the English message (translate here). Go sign up :) --Ocaasi (talk) 02:18, 16 augustā, 2012 (UTC)
Latvijas/Lietuvas upes
Šodien mani velk uz kašķi :) Vai kāds var man izstāstīt, kāda ir angliski runājošo tautu prakse dot galveno nosaukumu upēm gadījumos, kad tā tek vairāku svešo valstu teritorijās? Latvijā (un, cik zinu, arī Krievijā/PSRS, Vācijā un vispār Eiropā) ir pieņemts par galveno likt vai nu pašu grīvai tuvāko nosaukumu, vai to nosaukumu, kas ir pārliecinoši visgarākajam upes posmam (ja pašā lejtecē kāds gabaliņš saucas savādāk, kā Gangai, piemēram). Līdz šim uzskatīju, ka arī britiem/amerikāniem tā pieņemts, bet atklāju, ka visas upes, kas no Lietuvas ietek Latvijā (visas, par kurām rakstus atradu), angļu viki figurē ar lietuviešu nosaukumiem. Iespējams, tas tāpēc, ka leiši šos rakstus tur uzcepuši (spriežot pēc hronoloģijas). Protams, ka tas tā globāli štrunc vien ir, bet za ģeržavu abidna! Lituanizējuši visas mūsu tērcītes! Vai tur varam ko darīt? Ir jēga? --Kikos (diskusija) 19:06, 24 augustā, 2012 (UTC)
- Tas tiešām vēl ir štrunts, jāpriecājas, ka savulaik Daugavu par Western Dvina nepārdēvēja :) --ScAvenger (diskusija) 19:14, 24 augustā, 2012 (UTC)
- Nu bet tač en.wikipedia viss ir rakstīts en:WP:NC. Idejiski vienkārši ņem angļu valodā izplatītāko ~~Xil (saruna) 19:35, 24 augustā, 2012 (UTC)
- nez kurš Bērstelei ir izplatītākais nosaukums angļu valodā?... --Biafra (diskusija) 04:26, 25 augustā, 2012 (UTC)
- Iesaku šādu gājienu. Ja angļu wiki kaut kur ir aprakstīts noteikums, ka upes nosaukums ir tāds, kāds tas ir upes lejtecē, tad visas tās LV/LT upes en wiki vajag pārsaukt un diskusiju lapā vienlaicīgi ievietot tekstu ar atsaucēm, kādēļ tā tika izdarīts. Un skatīties, kas notiks. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 09:15, 2 septembrī, 2012 (UTC)
- Par nosaukumiem var paskatīties šo te lapeli, par upju nosaukumiem: šo te sadaļu (man pašam slinkums lasīt, vai tur ir vēlamais; ja tomēr nav — var uzprašņāt projekta diskusijā). --FRK (diskusija/devums) 09:30, 2 septembrī, 2012 (UTC)
- Iesaku šādu gājienu. Ja angļu wiki kaut kur ir aprakstīts noteikums, ka upes nosaukums ir tāds, kāds tas ir upes lejtecē, tad visas tās LV/LT upes en wiki vajag pārsaukt un diskusiju lapā vienlaicīgi ievietot tekstu ar atsaucēm, kādēļ tā tika izdarīts. Un skatīties, kas notiks. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 09:15, 2 septembrī, 2012 (UTC)
- nez kurš Bērstelei ir izplatītākais nosaukums angļu valodā?... --Biafra (diskusija) 04:26, 25 augustā, 2012 (UTC)
- Nu bet tač en.wikipedia viss ir rakstīts en:WP:NC. Idejiski vienkārši ņem angļu valodā izplatītāko ~~Xil (saruna) 19:35, 24 augustā, 2012 (UTC)
The following rules are suggested for choosing a primary name for such (Rivers with multiple names) a river:
- If the river is particularly famous or most commonly mentioned under one name, then choose that name.
- If the section of the river that uses a particular name is much longer than other sections, then use that as the name.
- If everything else is equal, then choose the name for the section of the river closest to the river's mouth, since generally that is where the river is widest. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 10:14, 2 septembrī, 2012 (UTC)
Request for Comment: Legal Fees Assistance Program
I apologize for addressing you in English. I would be grateful if you could translate this message into your language.
The Wikimedia Foundation is conducting a request for comment on a proposed program that could provide legal assistance to users in specific support roles who are named in a legal complaint as a defendant because of those roles. We wanted to be sure that your community was aware of this discussion and would have a chance to participate in that discussion.
If this page is not the best place to publicize this request for comment, please help spread the word to those who may be interested in participating. (If you'd like to help translating the "request for comment", program policy or other pages into your language and don't know how the translation system works, please come by my user talk page at m:User talk:Mdennis (WMF). I'll be happy to assist or to connect you with a volunteer who can assist.)
Thank you! --Mdennis (WMF)02:04, 6 septembrī, 2012 (UTC)
Distributed via Global message delivery. (Wrong page? Fix here.)
Wikidata is getting close to a first roll-out
(Apologies if this message isn't in your language.)
As some of you might already have heard Wikimedia Deutschland is working on a new Wikimedia project. It is called m:Wikidata. The goal of Wikidata is to become a central data repository for the Wikipedias, its sister projects and the world. In the future it will hold data like the number of inhabitants of a country, the date of birth of a famous person or the length of a river. These can then be used in all Wikimedia projects and outside of them.
The project is divided into three phases and "we are getting close to roll-out the first phase". The phases are:
- language links in the Wikipedias (making it possible to store the links between the language editions of an article just once in Wikidata instead of in each linked article)
- infoboxes (making it possible to store the data that is currently in infoboxes in one central place and share the data)
- lists (making it possible to create lists and similar things based on queries to Wikidata so they update automatically when new data is added or modified)
It'd be great if you could join us, test the demo version, provide feedback and take part in the development of Wikidata. You can find all the relevant information including an FAQ and sign-up links for our on-wiki newsletter on the Wikidata page on Meta.
For further discussions please use this talk page (if you are uncomfortable writing in English you can also write in your native language there) or point me to the place where your discussion is happening so I can answer there.
--Lydia Pintscher 13:29, 10 septembrī, 2012 (UTC)
Distributed via Global message delivery. (Wrong page? Fix here.)
Būvniecība vs. Celtniecība
Sveiki. Man radās jautājums — kā (un vai vispār) ir pareizāk rakstīt: ēkas būvniecība vai ēkas celtniecība. Es jau kādu laiku domāju par šo jautājumu un tā īsti neesmu nonācis ne pie kāda slēdziena. Runa ir tieši par ēkām — tās ir būvniecības vai celtniecības stadijā? --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 17:22, 14 septembrī, 2012 (UTC)
- Manuprāt, celtniecība ir šaurāks jēdziens nekā būvniecība, bet attiecībā uz ēkām tie ir sinonīmi. Normatīvajos aktos pārsvarā lieto terminu "būvniecība". --ScAvenger (diskusija) 17:48, 14 septembrī, 2012 (UTC)
- Šajā kontekstā tas it kā ir viens un tas pats. Tā kā "būvēt" ir ģermānisms, otrs drošvien ir labāks. Bet vai gadījumā "celtniecības stadija" nav nepareizi? ~~Xil (saruna) 19:06, 14 septembrī, 2012 (UTC)
- Nav nepareizi. Būvniecībai arī nav ne vainas — lai arī ģermānisms, tomēr vismaz 300 gadus, kā iesakņojies (pēc Karuļa etimoloģijas vārdnīcas). --ScAvenger (diskusija) 19:39, 14 septembrī, 2012 (UTC)
- Es redzēju, bet tur nav tulkojuma un citur nekā prātīga nebija. Man šķiet tas apzīmē dažādas pabeigtības pakāpes - t.i. pamatu likšana, sienu celšana, jumta likšana, apdare utml. bet par nepabeigtu ēku formāli saka citādi. Doma par ģermānismiem bija, ka ja mēs gribam par katru cenu vienu, tad laikam tomēr jāņem latviskākais ~~Xil (saruna) 20:00, 14 septembrī, 2012 (UTC)
- Nav nepareizi. Būvniecībai arī nav ne vainas — lai arī ģermānisms, tomēr vismaz 300 gadus, kā iesakņojies (pēc Karuļa etimoloģijas vārdnīcas). --ScAvenger (diskusija) 19:39, 14 septembrī, 2012 (UTC)
- Šajā kontekstā tas it kā ir viens un tas pats. Tā kā "būvēt" ir ģermānisms, otrs drošvien ir labāks. Bet vai gadījumā "celtniecības stadija" nav nepareizi? ~~Xil (saruna) 19:06, 14 septembrī, 2012 (UTC)
Gardene
Ja kādam ir interese un fluentums angļu mēlē, varētu nedaudz papildināt rakstu angļu wiki sakarā ar šo nomināciju. --Kikos (diskusija) 07:01, 24 septembrī, 2012 (UTC)
Latvijas Republikas → Latvijas
Varbūt pārvietojam rakstus no Latvijas Republikas uz Latvijas? Pārsvarā tie ministru uzskaitījumu raksti, vēl ir pa kādam rakstam par citu tēmu: raksti. --FRK (diskusija/devums) 14:43, 24 septembrī, 2012 (UTC)
- Nepiekrītu, jo 1) tie ir oficiālie nosaukumi, 2) Latvija nav identiska Latvijas Republikai, 3) bija arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas ministrijas, u.c. argumenti. --Pirags (diskusija) 19:24, 24 septembrī, 2012 (UTC)
- Neatkarības atjaunošanas deklarācijā ir oficiāli atrunāts, ka "Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti - LATVIJA.", manuprāt, divi pirmie argumenti attiecīgi neiztur kritiku :) par trešo punktu var atzīmēt, ka to veidojumu parasti sauc LPSR, nevis Latvija; bet drīzāk būtu jāskatās pēc gadījuma, piemēram mums jau tagad ir Saeima (nevis LR Saima), bet Latvijas Republikas Augstākā Padome, kur ir būtiski (nozīmju atdalīšanai u.t.t.), jo ir arī Latvijas PSR Augstākā Padome ~~Xil (saruna) 12:26, 25 septembrī, 2012 (UTC)
- Es konceptuāli nepiekrītu tādai Neatkarības atjaunošanas deklarācijas interpretācijai, ka Latvija ir radusies 1918. gadā, likvidēta 1940. gadā un atjaunota 1990. gadā. Toties to pilnīgi noteikti var teikt par Latvijas Republiku, tāpēc iebilstu pret rakstu pārveidošanu.--Pirags (diskusija) 14:51, 25 septembrī, 2012 (UTC)
- Ja tu taisies interpetēt neatkarības atjaunošanas deklarāciju, iesaku sākt ar tās izlasīšanu (īpašu uzmanību vēršot uz to, kas nenotika 1940. gadā) ~~Xil (saruna) 17:53, 25 septembrī, 2012 (UTC)
- Diskusija nebūt nav par neatkarības atjaunošanas deklarāciju, bet gan par uzskatu, ka Latvija Republika ir nevajadzīgi garš Latvijas apzīmējums. Tāds uzskats patiesi attaisno to, ka pirms 1918. gada šeit nebija Latvijas, bet gan Krievija, pirms 1710. gada šeit bija Zviedrija, pirms 1600. gada ŽEČPOSPOĻITA, pirms 1561. gada Livonija utt. Protams, ka pirms 1991. gada šeit bija
PSRS. Liekas dīvaini, bet šī veida vestures interpretācija vēl arvien ir dzīvīga arī latviešu vikipēdijā.--Pirags (diskusija) 04:23, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Tad jāvienojas, kad var sākt runāt par Latviju, jo livonieši 15. gadsimtā neko par tādu nebūtu gan dzirdējuši. :) Un jā, 1950. gadā šeit faktiski bija Latvijas PSR (PSRS), būtu stipri dīvaini apgalvot pretējo. Un lai saprastu Jūsu nostāju - Kāda būtu jēdziena "Latvija" Jūsu interpretācija? --Feens (diskusija) 05:37, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- 1950. gadā šeit juridiski bija Latvijas Republika. Minētā deklarācija patiesībā gan tika piesaukta, jo nezinu nevienu citu konstitucionālu aktu, kur tas būtu atrunāts, savukārt, piemēram satversmes tekstā konsekventi tiek lietots tikai "Latvija". Manuprāt, tas ir politisks jēdziens t.i. teritorija, kas sakrīt ar mūsdienu valsti Jā, tas parādījās nedaudz pirms valsts dibināšanas kā apzīmējums latviešu apdzīvotajām zemēm, tomēr neviens taču nesaka, ka kuršu kāpa vai Valga ir Latvija un pat ne, ka Abrene ir Latvijā (Xil) 212.93.105.14 06:03, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Tad jāvienojas, kad var sākt runāt par Latviju, jo livonieši 15. gadsimtā neko par tādu nebūtu gan dzirdējuši. :) Un jā, 1950. gadā šeit faktiski bija Latvijas PSR (PSRS), būtu stipri dīvaini apgalvot pretējo. Un lai saprastu Jūsu nostāju - Kāda būtu jēdziena "Latvija" Jūsu interpretācija? --Feens (diskusija) 05:37, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Diskusija nebūt nav par neatkarības atjaunošanas deklarāciju, bet gan par uzskatu, ka Latvija Republika ir nevajadzīgi garš Latvijas apzīmējums. Tāds uzskats patiesi attaisno to, ka pirms 1918. gada šeit nebija Latvijas, bet gan Krievija, pirms 1710. gada šeit bija Zviedrija, pirms 1600. gada ŽEČPOSPOĻITA, pirms 1561. gada Livonija utt. Protams, ka pirms 1991. gada šeit bija
- Ja tu taisies interpetēt neatkarības atjaunošanas deklarāciju, iesaku sākt ar tās izlasīšanu (īpašu uzmanību vēršot uz to, kas nenotika 1940. gadā) ~~Xil (saruna) 17:53, 25 septembrī, 2012 (UTC)
- Es konceptuāli nepiekrītu tādai Neatkarības atjaunošanas deklarācijas interpretācijai, ka Latvija ir radusies 1918. gadā, likvidēta 1940. gadā un atjaunota 1990. gadā. Toties to pilnīgi noteikti var teikt par Latvijas Republiku, tāpēc iebilstu pret rakstu pārveidošanu.--Pirags (diskusija) 14:51, 25 septembrī, 2012 (UTC)
- Neatkarības atjaunošanas deklarācijā ir oficiāli atrunāts, ka "Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti - LATVIJA.", manuprāt, divi pirmie argumenti attiecīgi neiztur kritiku :) par trešo punktu var atzīmēt, ka to veidojumu parasti sauc LPSR, nevis Latvija; bet drīzāk būtu jāskatās pēc gadījuma, piemēram mums jau tagad ir Saeima (nevis LR Saima), bet Latvijas Republikas Augstākā Padome, kur ir būtiski (nozīmju atdalīšanai u.t.t.), jo ir arī Latvijas PSR Augstākā Padome ~~Xil (saruna) 12:26, 25 septembrī, 2012 (UTC)
- Gribētu piebilst... Vai tad padomju laikā visi (pārsvarā) sauca PSRS republikas pilnajā vārdā? "Tovarišj, man rīt jābrauc komandējumā uz Lietuvas PSR" - absurds! Es tā laika futbola grāmatiņās pat redzēju, ka republiku izlases tika apzīmēti saīsināti --Dark Eagle (diskusija) 08:06, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Es arī domāju, ka Latvija šeit ir bijusi vienmēr. Problēma rodas no tā, ka neatkarības zaudēšanas laikā tiks sāks lietot termins "Latvijas laikā". Šo loģiku vēl tagad labprāt izmanto tie, kas apzināti vai neapzināti uzskata, ka Latvija kā politisks veidojums ir "efemērs" - t.i. pārejošs, jo "Latvijas laiks" var atkal beigties. Turpretī Somijā, kuras neatkarība no Krievijas tika deklarēta tikai nedaudz agrāk kā Latvijas neatkarība, ir nomainījušās jau vismaz trīs paaudzes un diskusijas par to, vai Somija faktiski pastāvēja 15. gadsimtā, nenotiek. Tātad Latvija un Somija tolaik bija Livonijas Konfederācijas un Zviedrijas valstiskajos veidojumos. Pie tam vācu Lettland jau tolaik ir atrodams kā apzīmējums Rīgas arhibīskapijas "letu galam" (mūsdienu A-Vidzemei un Latgalei), tādēļ mīts par to, ka Latviju "izdomāja" 20. gs. sākumā, arī nav patiess. Tātad - livonieši 15.gs. saprata jēdzienu Letija, kas pārveidojās par vācu Lettland, no tā 19.gs. pamazām ieviests latviskotais variants Latwija.--Pirags (diskusija) 12:44, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Negribu ieslīgt ilgākā diskusijā, bet pāris vārdos - nepiekrītu Jūsu viedoklim par Latviju kā mūžīgu konceptu ārpus laika un cilvēka. Kāpēc tad Livonija nav tas mūžīgā substance? Izmirsim vai sašķelsimies /pievienosimies mēs, Latvijas tauta - Latvija pazudīs. Sāksim mēs, romieši, saukt sevi par itāļiem, būs Itālija, un pazudīs Roma. --Feens (diskusija) 13:14, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Nebūt nerunāju par Latviju kā mūžīgu konceptu ārpus laika un cilvēka, bet par latviešu vikipēdistu konceptu par Latvijas vēsturi. Jūsu piemērs par Itāliju ir ļoti precīza analoģija manis piedāvātajai koncepcijai. Dīvaini būtu no itāļu vikipēdistiem dzirdēt, ka Itālija ir radusies 1861. gadā. Tāpēc proponēju, ka "Senās Livonijas laikā vienu Latvijas teritorijas daļu sāka dēvēt par Letiju, lai gan šī vārda izcelsme ir visai neskaidra. Sākotnēji tā apzīmēja tikai tās austrumu daļu. Tikai pēc tam, kad latvieši bija apvienojuši visu Latvijas teritoriju, šo jēdzienu arī sāka attiecināt uz visu tās teritoriju." (pārveidots citats no raksta Itālija).--Pirags (diskusija) 20:17, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Es redzēju, ka tu, Fēn, teici "faktiski", tas bija mājiens Pīrāgam, man radās sportiska intrese vai cilvēks tiešām neizlasīs un pats nesapratīs :) sorry. Deklarācija pati ļoti izsmeļoši un populārzinātniski izskaidro šo jēdzienu, kas daudziem bieži nedalec, bet kad nu nevar izlasīt mēģināšu paskaidrot - Latvijas Republika, saīsināti Latvija tika izveidota 1918. gadā1940. gadā to okupēja PSRS, tā nekad netika likvidēta un nekad neiestājās PSRS un turpināja pastāvēt bez kāda pārtraukuma līdz šodienai. Tādējādi nekāda pretruna starp vārdu Latvijas Republika un Latvija lietojumu nav. Edgara piedāvātā izmaiņa neskar laiku pirms 1918. gada tāpēc tā diskusijas daļa ir pilnīga beztēma. Pretruna varētu veidoties, ja zināms prettiesisks veidojums arī būtu oficiāli saīsinājies par Latviju, tomēr ir radies iespaids, ka tika dota priekšroka LPSR vai kam tādam (Xil) 212.93.100.22 17:50, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Izteiciens ir patiess par Latvijas Republiku, bet apgrieztais gan nav taisnība - "Latvija netika izveidota 1918. gadā".--Pirags (diskusija) 20:17, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Pīrāg, kāpēc tādu pašu enerģiju kā tu velti šīs diskusijas bremzēšanai ar atkārtotiem komentāriem ne par tēmu uz kuriem turklāt tev ir atbildēts, nevarētu ieguldīt dizkusijās, kas bez tava viedokļa nevirzās uz priekšu. Šajā gadījumā jautājums ir vai rakstu pārdēvēšana radītu kādas problēmas. Raksti ir pārsvarā par valsts iestādēm un likumiem. Vai tev ir zināma kāda Latvijas valsts, kas pastāvēja pirms 1918. gada? ~~Xil (saruna) 10:14, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Xil, tieši tavi komentāri (kuriem es piekrītu) nav par tēmu. Diskusijas būtība ir par Edgars2007 ierosinājumu "saīsināt" Latvijas Republiku uz Latviju, respektīvi, Latvija = Latvijas Republika (1918-1940, 1990-?). Manuprāt tas ir loģisks turpinājums viņa neizpratnei par Latvijas jēdzienu vispār, kas parādījās diskusijā par personas infokastēm un karodziņiem, kas tā arī ne ar ko nebeidzās un latviešu vikipēdija izceļas citu Eiropas valstsvalodu vikipēdiju vidū ar nihilismu pret savas valsts vēsturisko identitāti, piemēram, lv:Mārtiņš Pļaviņš vs. en:Mārtiņš Pļaviņš. Katrai mūsdienu Eiropas valstij ir bijuši periodi, kas tā ir saukusies savādāk, bet reti kur redzams tāds hameleonisms. Man tas nav nesvarīgi, atšķirībā no Veidnes diskusija:Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē. Bet droši vien tu atkal nesaprati domu?--Pirags (diskusija) 13:30, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Ko tu neteiksi. Es atbildēju uz taviem argumentiem, atzīmēju, ka tu acīmredzot nesaprati ko es teicu, atbildēju Feenam uz viņa jautājumu un tad atzīmēju, ka ja vien LPSR oficiāli neīsinājās par Latviju īsti nav problēmu. :D Tikmēr tu gari muldi par termina izcelsmi un atbilsmēm 16. gadsimtā, citām valstīm un karodziņiem. Pats galvenais ir tas, ka tu acīmredzot joprojām nesaproti, ka Latvijas Republika pastāvēja arī no 1940. līdz 1990. gadam un tavi argumenti, kas pamatoti ar tēzi "Latvijas Republika (1918-1940, 1990-?)" ir gan pretrunā ar Latvijas konstitucionālajām tiesībām, gan laikam taviem paša uzskatiem (ja skatamies kaut uz aktīvu vēlmi LPSR karodziņa vietā lietot Latvijas). Un kas attiecas uz to, kas tev ir svarīgi - būtu tomēr patīkami, ka tu tomēr cienītu citus lietotājus, kas mēģina cienīt tevi noskaidrojot tavu viedokli par putru ko tu esi ievārījis. Zināt kāds ir veidnes saturs un izvēlēties atbilstošu nosaukumu ir būtiski, jo navigācijas veidnes ir rakstu sasaistīšanai, nevis dekorācijai un ir superkruti, ja tās var papildināt arī citi lietotāji. Te nav DELFInārija komentāru sadaļa, kur jāmeklē naidnieks, te mērķis ir draudzīgi vienoties par risinājumu ~~Xil (saruna) 16:24, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Piedod, nezināju, ka Tevi tik viegli aizvainot par sīkumiem. Mana tēze Latvija = "Latvijas Republika (1918-1940, 1990-?)" ir domāta ironiski kā ilustrācija dažu latviešu vikipēdistu uzskatiem. Manis aizstāvētais uzskats ir tāds pats kā Tev: Latvija ǂ "Latvijas Republika (dib.1918)", tāpēc neatbalstu Edgara ierosināto pārvietošanu.--Pirags (diskusija) 18:14, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Es gan tā neteicu ~~Xil (saruna) 19:38, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Tad labāk Latvija >> "Latvijas Republika (dib.1918)". --Pirags (diskusija) 04:32, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- Jā, jo teorētiski tu vari attiecināt jēdzienu "Latvija", domājot mūsdienu valsts teritoriju kaut uz pirmajiem pēcleduslaikmeta iedzīvotājiem, bet no vienas puses (teorētiski) ir jāsaprot, ka viņi nedomāja, ka dzīvo Latvijā un nelietoja nosaukumus ar vārdu Latvija, un no otras puses (praktiski) līdz 1918. gadam nebija Latvijas iestāžu un likumu, tāpēc šeit nerodas nekāda problēma pārdēvējot. Cik es saprotu tu gribi vispārināt šo jēdzienu un attiecināt to uz visu, ieskaitot karodziņus, bet tā tomēr nav šīs diskusijas tēma un nav arī nekādas tiešas saistības ar iepriekšējo problēmu. ~~Xil (saruna) 12:02, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- Problēma rakstus pārdēvējot rodas, jo tas atbalsta vēsturiski nihilistisko viedokli par Latviju ka pārejošu politisku struktūru. Citu Eiropas valstu iedzīvotāji (skat. Itālijas piemēru augstāk), nemēdz šaubīties, vai pirms viņu valsts formālās dibināšanas gada pastāvēja viņu dzimtene. Un, kā jau "muldēju" iepriekš, tas ir mīts, ka pirms 20. gs. nelietoja zemes nosaukumu ar vārdu Latvija: uzmanīgi paskaties šeit.--Pirags (diskusija) 15:47, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- Tur ir rakstīts Lettia, spriežot pēc novietojuma, tas nozīmē Letgale. :P Kādā veidā, lūdzams, valsts iestāžu nosaukumi aizskar tavas tiesības domāt par Latviju pirms 1918. gada? Vai tu šobrīd nedzīvo Latvijā un uzskati, ka Latvijas Republikas ministrijas utml. ir kādas citas valsts iestādes? ~~Xil (saruna) 16:06, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- latīņu: Lettia = vācu: Lettland = latviešu: Latwija = latviešu: Latvija, pie kam, spriežot pēc novietojuma, tur atrodas Vidzeme. Latvijas valsts oficiālais nosaukums mūsdienās ir "Latvijas Republika", bet 17. gadsimtā Latvijā bija Kurzemes un Zemgales hercogiste, Zviedru Vidzeme un Inflantijas vaivadija. Līdzīgi 17. gs. Itālijā bija Toskānas hercogiste, Savojas hercogiste u.c., bet liela daļa Ziemeļitālijas bija Hābsburgu impērijas sastāvā. Es iebilstu pret Latvijas un Latvijas Republikas jēdzienu vienādošanas mēģinājumiem.--Pirags (diskusija) 16:41, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- Neviens neiebilst, ja tu runājot par mūsdienu Latvijas teritoriju vai latviešu apdzīvoto teritoriju pirms X gadsimtiem atsaucies uz to kā Latviju. Tavs arguments ir dīvains, jo šeit ir jāizlemj par valsts iestāžu nosaukumiem un likumiem. Sanāk, ka tu vēlies mums iestāstīt, ka cilvēki, kas te dzīvoja pirms X gadsimtiem uzskatīja, ka viņi dzīvo Latvijā un lietoja attiecīgus iestāžu un likumu nosaukumus (kaut bija, piemēram, akmens laikmets, viņi bija somugri un valsts iestāžu nebija). Paskaties kaut vai savā kartē - tur nav teikts, ka 18. gs Kurzeme atrodas Latvijā (t.i. seno latgaļu apdzīvotajā teritorijā), tā atrodas Latvijā skatoties no mūsdienu viedokļa. Pirms 1918. gada tādas valsts nebija, tātad nebija arī iestāžu un likumu. Valsts ar līdzīgu nosaukumu bija tikai padomju laikos, kad kā jau noskaidrojām Latvijas Republika turpināja paralēli pastāvēt, tāpēc nerodas pretruna atsaucoties uz teritoriju šajā laikā kā Latviju. Pretruna rastos tikai ja politiskajai iekārtai būtu labpaticis oficiāli dēvēties par Latviju ~~Xil (saruna) 17:28, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- latīņu: Lettia = vācu: Lettland = latviešu: Latwija = latviešu: Latvija, pie kam, spriežot pēc novietojuma, tur atrodas Vidzeme. Latvijas valsts oficiālais nosaukums mūsdienās ir "Latvijas Republika", bet 17. gadsimtā Latvijā bija Kurzemes un Zemgales hercogiste, Zviedru Vidzeme un Inflantijas vaivadija. Līdzīgi 17. gs. Itālijā bija Toskānas hercogiste, Savojas hercogiste u.c., bet liela daļa Ziemeļitālijas bija Hābsburgu impērijas sastāvā. Es iebilstu pret Latvijas un Latvijas Republikas jēdzienu vienādošanas mēģinājumiem.--Pirags (diskusija) 16:41, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- Tur ir rakstīts Lettia, spriežot pēc novietojuma, tas nozīmē Letgale. :P Kādā veidā, lūdzams, valsts iestāžu nosaukumi aizskar tavas tiesības domāt par Latviju pirms 1918. gada? Vai tu šobrīd nedzīvo Latvijā un uzskati, ka Latvijas Republikas ministrijas utml. ir kādas citas valsts iestādes? ~~Xil (saruna) 16:06, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- Problēma rakstus pārdēvējot rodas, jo tas atbalsta vēsturiski nihilistisko viedokli par Latviju ka pārejošu politisku struktūru. Citu Eiropas valstu iedzīvotāji (skat. Itālijas piemēru augstāk), nemēdz šaubīties, vai pirms viņu valsts formālās dibināšanas gada pastāvēja viņu dzimtene. Un, kā jau "muldēju" iepriekš, tas ir mīts, ka pirms 20. gs. nelietoja zemes nosaukumu ar vārdu Latvija: uzmanīgi paskaties šeit.--Pirags (diskusija) 15:47, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- Jā, jo teorētiski tu vari attiecināt jēdzienu "Latvija", domājot mūsdienu valsts teritoriju kaut uz pirmajiem pēcleduslaikmeta iedzīvotājiem, bet no vienas puses (teorētiski) ir jāsaprot, ka viņi nedomāja, ka dzīvo Latvijā un nelietoja nosaukumus ar vārdu Latvija, un no otras puses (praktiski) līdz 1918. gadam nebija Latvijas iestāžu un likumu, tāpēc šeit nerodas nekāda problēma pārdēvējot. Cik es saprotu tu gribi vispārināt šo jēdzienu un attiecināt to uz visu, ieskaitot karodziņus, bet tā tomēr nav šīs diskusijas tēma un nav arī nekādas tiešas saistības ar iepriekšējo problēmu. ~~Xil (saruna) 12:02, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- Tad labāk Latvija >> "Latvijas Republika (dib.1918)". --Pirags (diskusija) 04:32, 28 septembrī, 2012 (UTC)
- Es gan tā neteicu ~~Xil (saruna) 19:38, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Piedod, nezināju, ka Tevi tik viegli aizvainot par sīkumiem. Mana tēze Latvija = "Latvijas Republika (1918-1940, 1990-?)" ir domāta ironiski kā ilustrācija dažu latviešu vikipēdistu uzskatiem. Manis aizstāvētais uzskats ir tāds pats kā Tev: Latvija ǂ "Latvijas Republika (dib.1918)", tāpēc neatbalstu Edgara ierosināto pārvietošanu.--Pirags (diskusija) 18:14, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Ko tu neteiksi. Es atbildēju uz taviem argumentiem, atzīmēju, ka tu acīmredzot nesaprati ko es teicu, atbildēju Feenam uz viņa jautājumu un tad atzīmēju, ka ja vien LPSR oficiāli neīsinājās par Latviju īsti nav problēmu. :D Tikmēr tu gari muldi par termina izcelsmi un atbilsmēm 16. gadsimtā, citām valstīm un karodziņiem. Pats galvenais ir tas, ka tu acīmredzot joprojām nesaproti, ka Latvijas Republika pastāvēja arī no 1940. līdz 1990. gadam un tavi argumenti, kas pamatoti ar tēzi "Latvijas Republika (1918-1940, 1990-?)" ir gan pretrunā ar Latvijas konstitucionālajām tiesībām, gan laikam taviem paša uzskatiem (ja skatamies kaut uz aktīvu vēlmi LPSR karodziņa vietā lietot Latvijas). Un kas attiecas uz to, kas tev ir svarīgi - būtu tomēr patīkami, ka tu tomēr cienītu citus lietotājus, kas mēģina cienīt tevi noskaidrojot tavu viedokli par putru ko tu esi ievārījis. Zināt kāds ir veidnes saturs un izvēlēties atbilstošu nosaukumu ir būtiski, jo navigācijas veidnes ir rakstu sasaistīšanai, nevis dekorācijai un ir superkruti, ja tās var papildināt arī citi lietotāji. Te nav DELFInārija komentāru sadaļa, kur jāmeklē naidnieks, te mērķis ir draudzīgi vienoties par risinājumu ~~Xil (saruna) 16:24, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Xil, tieši tavi komentāri (kuriem es piekrītu) nav par tēmu. Diskusijas būtība ir par Edgars2007 ierosinājumu "saīsināt" Latvijas Republiku uz Latviju, respektīvi, Latvija = Latvijas Republika (1918-1940, 1990-?). Manuprāt tas ir loģisks turpinājums viņa neizpratnei par Latvijas jēdzienu vispār, kas parādījās diskusijā par personas infokastēm un karodziņiem, kas tā arī ne ar ko nebeidzās un latviešu vikipēdija izceļas citu Eiropas valstsvalodu vikipēdiju vidū ar nihilismu pret savas valsts vēsturisko identitāti, piemēram, lv:Mārtiņš Pļaviņš vs. en:Mārtiņš Pļaviņš. Katrai mūsdienu Eiropas valstij ir bijuši periodi, kas tā ir saukusies savādāk, bet reti kur redzams tāds hameleonisms. Man tas nav nesvarīgi, atšķirībā no Veidnes diskusija:Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē. Bet droši vien tu atkal nesaprati domu?--Pirags (diskusija) 13:30, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Pīrāg, kāpēc tādu pašu enerģiju kā tu velti šīs diskusijas bremzēšanai ar atkārtotiem komentāriem ne par tēmu uz kuriem turklāt tev ir atbildēts, nevarētu ieguldīt dizkusijās, kas bez tava viedokļa nevirzās uz priekšu. Šajā gadījumā jautājums ir vai rakstu pārdēvēšana radītu kādas problēmas. Raksti ir pārsvarā par valsts iestādēm un likumiem. Vai tev ir zināma kāda Latvijas valsts, kas pastāvēja pirms 1918. gada? ~~Xil (saruna) 10:14, 27 septembrī, 2012 (UTC)
- Izteiciens ir patiess par Latvijas Republiku, bet apgrieztais gan nav taisnība - "Latvija netika izveidota 1918. gadā".--Pirags (diskusija) 20:17, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Negribu ieslīgt ilgākā diskusijā, bet pāris vārdos - nepiekrītu Jūsu viedoklim par Latviju kā mūžīgu konceptu ārpus laika un cilvēka. Kāpēc tad Livonija nav tas mūžīgā substance? Izmirsim vai sašķelsimies /pievienosimies mēs, Latvijas tauta - Latvija pazudīs. Sāksim mēs, romieši, saukt sevi par itāļiem, būs Itālija, un pazudīs Roma. --Feens (diskusija) 13:14, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Es arī domāju, ka Latvija šeit ir bijusi vienmēr. Problēma rodas no tā, ka neatkarības zaudēšanas laikā tiks sāks lietot termins "Latvijas laikā". Šo loģiku vēl tagad labprāt izmanto tie, kas apzināti vai neapzināti uzskata, ka Latvija kā politisks veidojums ir "efemērs" - t.i. pārejošs, jo "Latvijas laiks" var atkal beigties. Turpretī Somijā, kuras neatkarība no Krievijas tika deklarēta tikai nedaudz agrāk kā Latvijas neatkarība, ir nomainījušās jau vismaz trīs paaudzes un diskusijas par to, vai Somija faktiski pastāvēja 15. gadsimtā, nenotiek. Tātad Latvija un Somija tolaik bija Livonijas Konfederācijas un Zviedrijas valstiskajos veidojumos. Pie tam vācu Lettland jau tolaik ir atrodams kā apzīmējums Rīgas arhibīskapijas "letu galam" (mūsdienu A-Vidzemei un Latgalei), tādēļ mīts par to, ka Latviju "izdomāja" 20. gs. sākumā, arī nav patiess. Tātad - livonieši 15.gs. saprata jēdzienu Letija, kas pārveidojās par vācu Lettland, no tā 19.gs. pamazām ieviests latviskotais variants Latwija.--Pirags (diskusija) 12:44, 26 septembrī, 2012 (UTC)
- Xil, pats interesantākais, ka uz nosaukumu Latvija pretendē ne tikai LR, bet arī LPSR, kur protams, bij dažas iestādes kas saucās vienādi vai arī pildīja vienādus pienākumus... --Dark Eagle (diskusija) 01:18, 29 septembrī, 2012 (UTC)
Attēli no Commons
Redzot, ka aktīvi turpinās attēlu dzēšana no commons, katram vajadzētu apzināt savus attēlus un, pēc iespējas, augšupielādēt tos pie mums. Turklāt vajadzētu nočekot savas interešu sfēras rakstus un padalīties ar attēliem, ja tādi ir, jo savādāk mēs drīz vispār paliksim bez tiem. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 22:11, 25 septembrī, 2012 (UTC)
- Vai mēs ar šo neko nedarīsim? Izskatās, ka visi nobijās no juridiskā formulējuma (kas nemaz nebija obligāts) un pazuda ~~Xil (saruna) 10:23, 27 septembrī, 2012 (UTC)
Jālatvisko
Kad atnāk jauns ziņojums Vikipēdijā, tad parādās teksts: Tev ir a new message (skatīt pēdējā izmaiņa). Vajadzētu latviskot, ne? Es tik nezinu kur tas atrodas. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 10:36, 30 septembrī, 2012 (UTC)
- Es jau mēģināju, bet izskatās, ka kaut kur translatewiki būs jālabo. To vajadzētu izdarīt tiem no mums, kas tur darbojas. Vēl kāds translatewiki iemest šo te failu: MediaWiki:Movepagetext. --FRK (diskusija/devums) 10:41, 30 septembrī, 2012 (UTC)
- MediaWiki:Newmessageslink, kā var redzēt, ir dzēsts un tādu tulkojumu vairs Vikipēdija neizmanto: [2]. Nav ne jausmas, kura ir jaunā lapa. Varbūt šī? (pēc nosaukuma gan tā neizskatās un tā nav starp MediaWiki pamatziņojumiem, gan jau cita) --GreenZeb — 2012. gada 30. septembrī, plkst. 13.46 (UTC +3)
- Tas pats ir ar MediaWiki:Movepagetext, lapa latviešu valodā jau translatewiki pastāv, bet to lapu wiki sistēma vairs neizmanto. --GreenZeb — 2012. gada 30. septembrī, plkst. 13.52 (UTC +3)
- GZ, es tikko ierakstījos Tavā diskusiju lapā... kā izskatās tas oranžais paziņojums? --FRK (diskusija/devums) 10:53, 30 septembrī, 2012 (UTC)
- Nekas nemainās. --GreenZeb — 2012. gada 30. septembrī, plkst. 14.01 (UTC +3)
- Žēl. Kādas idejas, ļaudis? --FRK (diskusija/devums) 11:05, 30 septembrī, 2012 (UTC)
- Ja kas, tad tam ziņojumam ir jādarbojas no trim tulkojumiem: MediaWiki:Youhavenewmessages, MediaWiki:Newmessageslink un MediaWiki:Newmessagesdifflink. Tas viss ir iztulkots, bet to neņem vērā. --GreenZeb — 2012. gada 30. septembrī, plkst. 14.09 (UTC +3)
- Atradu vēl vienu aizdomīgu ziņojumu. --ScAvenger (diskusija) 11:11, 30 septembrī, 2012 (UTC)
- Jā, tas ir īstais. Izskatās, ka to tagad izmanto. --GreenZeb — 2012. gada 30. septembrī, plkst. 14.15 (UTC +3)
- Atradu vēl vienu aizdomīgu ziņojumu. --ScAvenger (diskusija) 11:11, 30 septembrī, 2012 (UTC)
- Ja kas, tad tam ziņojumam ir jādarbojas no trim tulkojumiem: MediaWiki:Youhavenewmessages, MediaWiki:Newmessageslink un MediaWiki:Newmessagesdifflink. Tas viss ir iztulkots, bet to neņem vērā. --GreenZeb — 2012. gada 30. septembrī, plkst. 14.09 (UTC +3)
- Žēl. Kādas idejas, ļaudis? --FRK (diskusija/devums) 11:05, 30 septembrī, 2012 (UTC)
- Nekas nemainās. --GreenZeb — 2012. gada 30. septembrī, plkst. 14.01 (UTC +3)
- GZ, es tikko ierakstījos Tavā diskusiju lapā... kā izskatās tas oranžais paziņojums? --FRK (diskusija/devums) 10:53, 30 septembrī, 2012 (UTC)
Kādēļ jauni vēstījumi, daudzskaitlī? --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 14:15, 30 septembrī, 2012 (UTC)
- Varbūt tādēļ, ka tas arī ir daudzskaitlis :D MediaWiki:Newmessageslinkplural. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 17:32, 30 septembrī, 2012 (UTC)
Vēl vajadzētu nomainīt tekstu iekavās no "skatīt pēdējā izmaiņa" uz "skatīt pēdējo izmaiņu". --FRK (diskusija/devums) 13:48, 16 oktobrī, 2012 (UTC)
- Man šķiet, ka MediaWiki:Newmessagesdifflinkplural varētu būt bijis pie vainas. --ScAvenger (diskusija) 14:00, 16 oktobrī, 2012 (UTC)
Mainīt infokastēm fonta izmēru no 90% uz 88%
Ierosinu samazināt daudzām infokastēm fonta izmēru no 90% uz 88%, līdzīgi kā ir angliskajā Vikipēdijā. Pamatojums: vienmēr jāmocās, lai iespiestu tur kādu garāku tekstu un (subjektīvi) izskatās labāk. Pie tam mums ir daļa infokastu, kuras jau izmanto šos 88%. Salīdzināšanai paskatieties Martins Dukurs un Bjarne Rīss (nomainīju jau riteņbraucēju infokastes veidnei. 88% jau izmanto tādas veidnes kā Veidne:Riteņbraukšanas komandas infokaste, visas no Veidne:Infobox patapinātās veidnes. 90% ir Veidne:Sportista infokaste, Veidne:Hokejista infokaste citās vietās. Ideāli jau būtu, ja pamatā veidnes būvētu uz Veidne:Infobox pamata, tad būtu vismaz iespējas globāli mainīt vienoto stilu. --Papuass (diskusija) 11:01, 3 oktobrī, 2012 (UTC)
- Sen jau vajadzēja. --Feens (diskusija) 11:04, 3 oktobrī, 2012 (UTC)
Atbalstu --Biafra (diskusija) 11:27, 3 oktobrī, 2012 (UTC)
- Par 90→88% atbalstu (to varētu arī laikam bots izdarīt). Par pāriešanu uz infobox veidni varētu atbalstīt daļēji. Iebildumi (vismaz man) būtu pret sportistu infokastēm (it īpaši sportista, basketbolista un hokejista), jo šajās infokastēs ja piemēram vēlētos zem otrās rindiņas ielikt trešo, tad nāktos mainīt numerāciju maigi izsakoties ļoti daudzām rindiņām, kas izjauktu visu gribēšanu :D --FRK (diskusija/devums) 12:02, 3 oktobrī, 2012 (UTC)
Latvijas upju karte
Šis ir jautājums Kikos, bet arī citu lietotāju viedokli labprāt uzklausītu. Es jau kuro dienu zīmēju lielu svg Latvijas upju karti. Tā būs šai līdzīga karte, kurā būs attēlotas visas Latvijas upes un vajadzīgā (par kuru ir raksts) tiks iekrāsota ... karoče izskatīsies ļoti glīti. Karte ir uzzīmēta par kādiem 60%, un cerams, ka pāris dienu laikā tiks pabeigta :) Visas Latvijas teritorijā sastopamās upes kartē būs attēlotas pilnā garumā. Vienīgais izņēmums būs Daugava, bet tā kā šai upe jau ir karte, tad šajā rakstā to varēs arī neizmantot. Jautājums man ir šāds. Vai manā kartē iekļau tās upes, kuras fiziski netek Latvijas teritorijā, bet ir kā pieteka upei, kas ietek Latvijā. Ja iekļaut, tad iekļaut tikai tās, kuras pietek pie Latvijas robežupes, no kaimiņvalsts teritorijas, vai arī iekļaut visas upes (piemēram kaut kādu Mūsas pieteku Lietuvā). --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 00:10, 5 oktobrī, 2012 (UTC)
- Uzskatu, ka nē (nevajag). (Ja pareizi sapratu domu.) Toties vajadzētu tās upes, kas iztek no Latvijas (Veļikajas baseina) gan attēlot visā garumā. Daudz viņu nav, bet arī citu karšu šo upju attēlošanai nebūs. --Kikos (diskusija) 10:12, 5 oktobrī, 2012 (UTC)
Portāli
Ir virkne portālu, kuros informācija nav jau labu laiku atjaunota. Piemēram, Portāls:Futbols:
Jaunākās ziņas Futbolists Davids Trezegē plāno pēc 2009./2010. gada sezonas pamest Turīnas "Juventus" komandu.
Varūt var ielikt kādu veidni, ka "šis portāls nav sen atjaunots", klāt pielikt "Tu vari papildināt ar jaunāku informāciju" vai kaut kā tamlīdzīgi? --Edis (diskusija) 08:40, 5 oktobrī, 2012 (UTC)
- Es šī iemesla dēļ parasti cenšos ziņu sadaļu aizvietot ar kādu citu. --FRK (diskusija/devums) 09:14, 5 oktobrī, 2012 (UTC)
- a nevajag tos portālus nafigot vismaz daļu? kādam viņi vispār ir vajadzīgi? es nevienu neesu atvēris vismaz gadu. --Biafra (diskusija) 13:00, 5 oktobrī, 2012 (UTC)
CVK izdevums par 1. Saeimas vēlēšanām
- Tiem, kam patīk vēsture/politika — http://www.cvk.lv/cvkserv/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf --Zemgalietis (diskusija) 12:56, 5 oktobrī, 2012 (UTC)
Vēl labumi no LNB.
Visas šīs grāmatas var lasīt par velti — http://ej.uz/barendarbi un http://ej.uz/publiskaas --Zemgalietis (diskusija) 13:54, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Paldies, šo biju palaidis garām. Gandrīz vai jālādē visu pēc kārtas, kamēr autortiesību fanātiķi nav pamanījuši :) --ScAvenger (diskusija) 14:11, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Izskatās labi, var dabūt arī priekš Kindle lasīšanai, būtu tikai kaut kas aktuālāks tur :) Tur arī daži interesanti avoti rakstiem ir (par tautas skaitīšanām izdevumi, ieliku vienu anketu kā bildi). Var lejupielādēt kā PDF (no kura var izvilkt attēlu), bet ja māk lietot, piemēram, Chrome developer tools (vai Firebug priekš Firefox), tad var dabūt uzreiz arī uzreiz kā jpg bildi. --Papuass (diskusija) 14:22, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Palasot publiski pieejamo grāmatu nosaukumus vien cilājas sirds :) Ja māc paranoja, tad jau var pārkopēt uz wikisource. Un, starp citu, kaut kādi pirmskara tautas skatīšanu dati bija arī Centrālās statistikas pārvaldes lapā. LNB vēl laba lapa ir [3], pirms kāda laika vajadzēja noskaidrot vēsturiskas adminstratīvās robežas, atklāju, piemēram, ka tur slēpjas daudzas vecas kartes ~~Xil (saruna) 19:30, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Zemgalieti, liels paldies par saitēm, perfekts resurss. Ļoti žēl, ka padomju periodika ir pieejama tikai no bibliotēkām. Tā gribētos sākt iet cauri un vilkt ārā faktus no tām avīzēm. P.S. Nav kaut kā iespējams sistēmai likt domāt, ka esmu no bibliotēkas datora? --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 19:55, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Tur ir izlikti gandrīz visi Dabas un Vēstures kalendāri (ar milzumu meteofaktu), kā arī Zirnīša meteoroloģijas grāmata — tas Laurija interesēm. Es savām uzgāju lielisku ārzemju latviešu izdotu grāmatu par dzelzceļa vēsturi. Man ir aizdomas, ka šī haļava ilgi nebūs, jo tās nav uzskatāmas par orphan grāmatām (autori daudzām vēl pat dzīvi). --ScAvenger (diskusija) 20:28, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Laurij, vismaz iepriekš varēja nedaudz apmuļķot sistēmu — atrodot avīzes rakstu izmet teikumu. Ja teikumu nokopē un ielīmē meklētājā, tad var dabūt nākamo teikumu, un tā galu galā izvilināt visu rakstu, kas gan nav pārāk ērti :/ --Zemgalietis (diskusija) 23:03, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Tur ir izlikti gandrīz visi Dabas un Vēstures kalendāri (ar milzumu meteofaktu), kā arī Zirnīša meteoroloģijas grāmata — tas Laurija interesēm. Es savām uzgāju lielisku ārzemju latviešu izdotu grāmatu par dzelzceļa vēsturi. Man ir aizdomas, ka šī haļava ilgi nebūs, jo tās nav uzskatāmas par orphan grāmatām (autori daudzām vēl pat dzīvi). --ScAvenger (diskusija) 20:28, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Zemgalieti, liels paldies par saitēm, perfekts resurss. Ļoti žēl, ka padomju periodika ir pieejama tikai no bibliotēkām. Tā gribētos sākt iet cauri un vilkt ārā faktus no tām avīzēm. P.S. Nav kaut kā iespējams sistēmai likt domāt, ka esmu no bibliotēkas datora? --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 19:55, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Palasot publiski pieejamo grāmatu nosaukumus vien cilājas sirds :) Ja māc paranoja, tad jau var pārkopēt uz wikisource. Un, starp citu, kaut kādi pirmskara tautas skatīšanu dati bija arī Centrālās statistikas pārvaldes lapā. LNB vēl laba lapa ir [3], pirms kāda laika vajadzēja noskaidrot vēsturiskas adminstratīvās robežas, atklāju, piemēram, ka tur slēpjas daudzas vecas kartes ~~Xil (saruna) 19:30, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
- Izskatās labi, var dabūt arī priekš Kindle lasīšanai, būtu tikai kaut kas aktuālāks tur :) Tur arī daži interesanti avoti rakstiem ir (par tautas skaitīšanām izdevumi, ieliku vienu anketu kā bildi). Var lejupielādēt kā PDF (no kura var izvilkt attēlu), bet ja māk lietot, piemēram, Chrome developer tools (vai Firebug priekš Firefox), tad var dabūt uzreiz arī uzreiz kā jpg bildi. --Papuass (diskusija) 14:22, 8 oktobrī, 2012 (UTC)
Upcoming software changes - please report any problems
(Apologies if this message isn't in your language. Please consider translating it)
All Wikimedia wikis - including this one - will soon be upgraded with new and possibly disruptive code. This process starts today and finishes on October 24 (see the upgrade schedule & code details).
Please watch for problems with:
- revision diffs
- templates
- CSS and JavaScript pages (like user scripts)
- bots
- PDF export
- images, video, and sound, especially scaling sizes
- the CologneBlue skin
If you notice any problems, please report problems at our defect tracker site. You can test for possible problems at test2.wikipedia.org and mediawiki.org, which have already been updated.
Thanks! With your help we can find problems fast and get them fixed faster.
Sumana Harihareswara, Wikimedia Foundation Engineering Community Manager (talk) 03:04, 16 oktobrī, 2012 (UTC)
P.S.: For the regular, smaller MediaWiki updates every two weeks, please watch this schedule.
Distributed via Global message delivery. (Wrong page? Fix here.)
Fundraising localization: volunteers from outside the USA needed
Please translate for your local community
Hello All,
The Wikimedia Foundation's Fundraising team have begun our 'User Experience' project, with the goal of understanding the donation experience in different countries outside the USA and enhancing the localization of our donation pages. I am searching for volunteers to spend 30 minutes on a Skype chat with me, reviewing their own country's donation pages. It will be done on a 'usability' format (I will ask you to read the text and go through the donation flow) and will be asking your feedback in the meanwhile.
The only pre-requisite is for the volunteer to actually live in the country and to have access to at least one donation method that we offer for that country (mainly credit/debit card, but also real-time banking like IDEAL, E-wallets, etc...) so we can do a live test and see if the donation goes through. All volunteers will be reimbursed of the donations that eventually succeed (and they will be low amounts, like 1-2 dollars)
By helping us you are actually helping thousands of people to support our mission of free knowledge across the world. Please sing up and help us with our 'User Experience' project! :) If you are interested (or know of anyone who could be) please email ppena@wikimedia.org. All countries needed (excepting USA)!
Thanks!
Pats Pena
Global Fundraising Operations Manager, Wikimedia Foundation
Sent using Global message delivery, 17:10, 17 oktobrī, 2012 (UTC)
Uzaicinājums uz vieslekciju
Pārvietots no Lietotāja_diskusija:Tail#vieslekcija
Labdien!
Gribētu Jūs uzaicināt kā vieslektori uz lekciju LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas kursa "Jaunie mediji un sabiedrība" ietvaros. Kā birokrāte un sistēmas operatore Jūs varētu pastātīt par Vikipēdijas uzbūvi un sistēmu.
Kā jau minēju vieslekcija notiktu LU SZF Komunikācijas studiju kursa „Jaunie mediji un sabiedrība” ietvaros, kura mērķis ir iepazīstināt studentus ar internetu, tīmekli, iespējām tajā un sociālajiem medijiem. Šobrīd viņi apgūst dažādu tīklu veidošanos un darbības principus (YouTube, Wikipedia, Facebook utt.), tāpēc būtu ļoti vērtīgi dzirdēt kā tiek veidota Vikipēdijas Latviskā versija, kā notiek rakstu radīšana, kādiem mehānismiem tiem ir jāiziet cauri, pastāstot Vikipēdijas radīšanas virtuvi. Kā semināra uzdevums viņiem būtu jaunu rakstu pievienošana vai esošo uzlabošana, attiecīgi kādas tēmas Jums un Latvijas Vikipēdijai ir aktuālas. Lekcijas notiek pirmdienās no 10.30 līdz 12.00.
Ja piekrītat vieslekcijai, derētu jebkura pirmdiena līdz novembra beigām. Vai Jūs varētu atrast laiku sniegt prezentāciju par Vikipēdiju? Ja nepieciešama vēl kāda informācija, centīšos to sniegt!
Ar cieņu, Līva —Šo komentāru pievienoja Liiiva (diskusija • devums).
- Tail vairs nav aktīva lietotāja diez vai viņa uz šo reaģēs, Jums būtu jāizvēlas kāds cits. Un tas semināra uzdevums... :| mums kaut kā līdz šim nav labi gājis ar studentu darbiem, ieskaitot jūsu iestādījuma ~~Xil (saruna) 04:55, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Studentiem iesākumam vajadzētu palasīt šo un visu to, kas atrodams norādītajās saitēs. Savu e-pastu vispār nav vēlams tā tieši norādīt (to var ierakstīt savos uzstādījumos). --ScAvenger (diskusija) 05:03, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Par studentu darbiem vispār — varbūt ļaut viņiem darboties kaut kādā noteiktā lapā (un apakšlapās) un pēc projekta beigām tad arī skatīties, kas ir kaut cik ciešams, pieņemams un liekams iekšā un kas nav. Piemēram, izveidot lapu apmēram Vikipēdija:Studentu darbi un izveidot apakšlapu projektam (šajā gadījumā piemēram LU SZF mediji), zem kura (tas ir apakšlapās) tad studenti arī darbotos. Vieglāk vismaz tad būtu pārskatīt "mākslas darbus" --FRK (diskusija/devums) 05:28, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Un par lekcijām — Kikos jau vienreiz bijis uz "šādu pasākumu" (cik es saprotu). --FRK (diskusija/devums) 05:30, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Hmm, es labāk gribētu pieredzēt dienu, kad pasniedzējs un studenti, iepazinušies ar "virtuvi", sakārto iepriekš sastrādāto. Bet LU SZF studentu iepriekšējais devums laikam gan ir izdzēsts. Raksts par fakultāti (ko jādomā ir cepis kāds cits) ir apkārts ar uzlabošanas tagiem... Un tam visam, ja es pareizi saprotu, atvēlēts viens seminārs, kura laikā viņi drošvien barā dodas uz datorklasi un bez kādas iepriekšējas sagatavošanās uzlido Vikipēdijai. Kāds tam visam ir mērķis? Es redzu divas iespējas - demonstrēt rīku vai demonstrēt kāds mērķis ar to tiek sasniegts. Baidos, ka tas ir pirmais variants - pasniedzējs šeit vienkārši grib parādīt, ka ir tādi kruti jauni mediji kā vikijas, nevis parādīt kā tie tiek lietoti, lai radītu enciklopēdiju. Es ļoti nopietni apšaubu iespēju, ka parādot, ka kaut kas pastāv, nevis kā tas darbojas (ne tikai tehniski) un veicinot vēlamā gala rezultāta sasniegšanu ir iespējams kaut ko iemācīt. Savukārt mums atkal būs jauns raksts ko uzlabot. Tā kā projekts lielā mērā balstās uz cieņu pret otra cilvēka darbu un brīvprātīgo devumu, tad tas beigsies vienkārši ar to, ka tos rakstus neviens neaiztiks, jo neviens nejutīs ne tiesības dzēst, ne pienākumu labot (plus daļā gadījumu neviens no pastāvīgajiem lietotājiem arī labi neorientējas tēmā). No kā cietīs ikviens lasītājs, kam nāksies smelties informāciju tādā rakstā. ~~Xil (saruna) 06:23, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
Tieši tā iemesla dēļ, ka visi zina, kas ir vikipēdija un ir "dzirdējuši" par to, ka tur var pievienot rakstus, manuprāt, ir svarīgi viņiem parādīt, ka tik vienkārši tas nemaz nav un tas darbs, kas slēpjas aiz tā, ko vienkāršais lasītājs redz savā datorā, ir milzīgs. Par semināra darbu, esmu informēta par slikto pieredzi, tāpēc piedāvāju, ka viņi var labot esošos rakstus, kurus ir nepieciešams uzlabot. Mēs/es varam izstrādāt kritērijus, kuri viņiem obligāti jāizpilda, un tā Jums nebūtu jaunu rakstu, bet gan vismaz nedaudz uzlabotāki esošie. Pie tam, darbu viņi veiktu nedēļas garumā, bet rakstu labojumus prezentētu seminārā, pēc kura viņi vēl var uzlabot nepieciešamo, tāpēc tā nebūtu 1,5h datorklasē. Par fakultātes šķirkli... Tas diemžēl ir akmentiņš sabiedrisko attiecību lauciņā, studenti pie tādām lietām nemaz netiek klāt. Par vikipēdiju, protams, var runāt gan kā par jauno mediju, gan pētīt visādas teorētiskas lietas, bet no savas pieredzes - pagājušo gadu vadīju bakalaura darbu un kursa darbu par Vikipēdiju, kur meitene izvērtēja rakstu kvalitāti un pēc tam jau izmantojumu skolās, un viņa gadījumā redzēju, cik būtiski ir izprast veidošanas principu (darbam intervēja Edgaru Leci), jo tas viņas darbam piešķīra citu kvalitāti un arī man pavēra citu skatu uz vikipēdiju. Un kad pēc tam ar šo studenti runājām, tad secinājām, ka sabiedrībai pietrūkst izpratnes par to kā top vikipēdija, tāpēc arī tiek radītas sadaļas pa roku galam. Mums ir 150 studenti, kuriem iespējams pastāstīt par vikipēdiju un mainīt viņu stereotipus par šo rīku un, kas zina varbūt tieši kāds no viņiem mainīs kāda cita attieksmi pret vikipēdiju. —Šo komentāru pievienoja Liiiva (diskusija • devums).
- Mēneša sākumā mums tieši šādā stilā - nedēļas garumā uzlabojam rakstu - Vidzemes augstskolas studenti uzlidoja Burtniekam un pasniedzējs vēl solīja, ka viņš noslēgumā sakārtos un novērsīs pieļautās kļūdas. Rezultāts? Vikipēdijas specifiku nevar no zila gaisa apgūt vienā nedēļā, turklāt, ja vēl pašam nav īpašas motivācijas. Neviens te nav ierobežots rakstu izvēlē atkarībā no tā vai students vai fakultātes SA kantora; to rakstu ir radījusi anonīma IP adrese, bet jūsu studenti pirms kāda laika bija uzražojuši garu rakstu par fakultātes studentu padomi, kas ir izdzēsts un laikam vēl kaut ko (neatceros). Mums ir vesela kategorija ar rakstiem, kas jāuzlabo. Izdomājiet ko jūs gribat redzēt arī satura ziņā, nevis tikai kā tas darbojas. Mūsu ūberkrutais gals ir uzrakstīt labu rakstu vai vērtīgu rakstu, varat paskatīties kādi kritēriji ir tiem. Palasiet, kas rakstīts pamācībās pati, jo Jums ir ilgāks laiks sagatavoties un izdomāt kā to sagremojami pasniegt studentiem. Varbūt pamēģiniet pati vispirms kādu rakstu palabot. Un vēl - kā Jūs plānojat to baru novaldīt un sadalīt? Jo Vikipēdijai varētu būt kādi 20 aktīvi lietotāji, no kuriem varbūt 10interesē, kas notiek ārpus viņu rakstiem un vienlaicīgi onlianā protams nebūs vairāk par pieciem. Nu un mums tagad laikam vajag studijā Edgaru Leci, lai viņš pastāsta kā tā meitene tika apstrādāta :) ~~Xil (saruna) 10:49, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Studentu rakstu izvēli, manuprāt, varētu atvieglot, viņiem piedāvājot kādu no rakstiem, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās. --Geimeris (diskusija) 13:52, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
Ja problēma rodas faktā, ka viņi radīs nevajadzīgus rakstus vai nekvalitatīvi uzlabos esošos, kā praktisko darbu varu uzdot arī kaut ko pilnīgi citi - veikt salīdzinājumu par valodām, vai pētīt kvalitāti, vai meklēt biežākās un aktuālākās tēmas, fiziski rakstus neaiztiekot (Vikipēdijā no akadēmiskās puses ir milzumdaudz lietu ko pētīt :)) . No Jūsu puses tad gribētu lūgt informatīvu ieskatu no Vikipēdijas iekšpuses. Ja nu tomēr ar savām darba rokām varam būt noderīgi, tad man jau viņi ir sadalīti 6 mazākās grupās, kur ir sadalīti vēl mazākās un attiecīgi pie raksta strādātu tātad tikai apmēram 30 cilvēku (no katras grupas, fiziski kaut ko mainītu viens). Vai man ir cerības uz atsaucību vismaz vieslekcijas formā no Jūsu puses? :) —Šo komentāru pievienoja Liiiva (diskusija • devums).
- Problēma lielākoties nav tajā, ka viņi radīs nevajadzīgus rakstus, bet tajā, ka tie raksti būs nekādi. Neenciklopēdiski, slikti noformēti, bez saitēm, atsaucēm, attēliem utt. Nedēļas laikā nav iespējams iemācīties rakstīt vikipēdijai, var tikai nokārtot ieskaiti. Mums to (studentu ieskaiti) nevajag. Palabojiet mani, ja kļūdos, bet no līdzšinējām studentu piespiedu aktivitātēm sausais atlikums ir mikroskopisks. Un kas ir pats nožēlojamākais - neviens no tiem studentiem nav atgriezies vikipēdijā lai vēl padarbotos. Tātad viņiem tas neinteresē. Bez intereses (es pat nebaidos teikt - bez aizrautības) šeit pie sakarīga rezultāta nonākt nevar. --Kikos (diskusija) 14:16, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Īsa, bet ļoti noderīga pamācība iesācējiem, kas izskaidro pamatlietas. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 14:20, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Es nezinu kur rodas problēma, manuprāt, tajā, ka pasniedzējs iepriekš neinformē studentus par to kā darbojas Vikipēdija un liek viņiem nedēļas laikā apgūt kaut ko ar ko pats nav iepazinies (ar lielāko daļu no viņiem mums nemaz neiznāk parunāties, kur nu vēl novērot, ka viņi paši kaut ko būtu pamēģinājuši darīt) vai arī nemāk motivēt studentus. En.wiki acīmredzot ir bijuši veiksmīgi projekti, kur studenti ir uzrakstījuši gan labus, gan vērtīgus rakstus. Studentu iesaistīšana darbā varētu būt potenciāli lietderīgi gan mums, gan studentiem tikai praksē nez kāpēc nekas nesanāk. Ja valodas nav problēma varbūt labāk būtu, ja viņi tulkotu vērtīgos rakstus no citām Vikipēdijām, jo tie būs attiecīgi pareizi noformēti un būs mazākas iespējas visu salaist dēlī. Plus es domāju, ka 30 cilvēki uz rakstu ir par daudz - no mūsu viedokļa mēs gribētu, lai viņi vēlāk var kļūt par aktīviem lietotājiem, tātad katram savs konts un iespēja pielikt savu rociņu pie darba un izmēģināt kā tas strādā, ja es pareizi saprotu ir 30 grupas pa 5 cilvēkiem katrā, tad, khm, kā būtu šādi - divas grupas no dažādām lielajām grupām uz vienu garu rakstu viena, teiksim, tulko, otra kontrolē pirmās paveikto un atbilstību stilam, noformējumu, faktu pareizību u.t.t. ~~Xil (saruna) 14:23, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Īsa, bet ļoti noderīga pamācība iesācējiem, kas izskaidro pamatlietas. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 14:20, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Savulaik arī es liku saviem skolēniem rakstīt rakstus Vikipēdijā. Manā skatījumā, ir jāiegulda liels darbs arī pašam skolotājam, lai gala rezultāts būtu kaut cik sakarīgs. To es nedarīju, un rezultāts galu galā bija ļoti slikts. Otrkārt, uzskatu, ka bija ļoti nepareiza pieeja šim projektam. Man patika lietotāja Piotrus projekts (angliski), kur, cik var noprast, gala rezultātā bija trīs sakarīgi raksti. Neesmu saņēmies atkārtot projektu pēc Piotrus plāna, un patiesībā arī netaisos, jo tagad uzskatu, ja pašam rakstītājam/rakstu uzlabotājam nav intereses, tad viņa devums Vikipēdijai nav vajadzīgs. --Treisijs (diskusija) 17:33, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Tiesa, ideja par to, ka neesošs raksts tiek ņemts teiksim no angļu vai krievu valodas Vikipēdijas un tulkots, ir samērā maz riskanta un visnotaļ atbalstāma, jo, kā jau tika minēts, tad šādā situācijā ir minimālas iespējas kaut ko salaist dēlī, jo ir paraugs, kurā ļoti labi var redzēt raksta uzbūvi. Un ja vēl ir noruna strikti pieturēties pie samērā vienkāršiem un saprotamiem standartiem, tad rezultāti varētu būt samērā labi. Ieteiktu cienījamai Līvas kundzei izvēlēties tieši šādu pieeju, jo tajā nav jāiegulda liels skaidrojošais darbs, bet gan tīri automātiski jāņem raksts un kvalitatīvi jāpārtulko (googles tulkotāju neizmantojot vai izmantojot tikai melnraksta sagatavošani), ievērojot visus pareizrakstības un teikuma uzbūves principus. Veidot rakstu no nulles ir ļoti grūti un pat patstāvīgiem lietotājiem, kurus vada aizrautība un entuziasms, paiet ilgi mēneši, kamēr tas sāk kaut cik normāli padoties. Likt studentiem, kurus nevada interese un aizrautība, meklēt informāciju, domāt un censties izveidot šādu rakstu ir samērā liels risks, jo rezultātu nebūs. Protams, tas ir iespējams, bet tad ir jāiegulda liels darbs, lai kontrolētu šo procesu un ieinteresētu studentu, bet kā tas jau ir pierādījies, tā nenotiek. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 18:23, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Var jau arī vācu vai franču, ja ir pieejami pratēji ;) mūsu vērtīgo/labo rakstu lapās pa labi skatoties ir saites uz tādiem pašiem sarakstiem citās valodās. Angļiem bija vēl en:Wikipedia:WikiProject Murder Madness and Mayhem, šim un Treisija minētajam cik var noprast kopīgs ir tas, ka projekts ilgst visu semestri, ir bonusi par vērtīgu rakstu uzrakstīšanu un no tā lielā mērā atkarīga gala atzīme. Vēl viņiem ir bijusi kaut kāda Public politic initiative, kur iesaistītas vairākas mācību iestādes, ja pareizi saprotu ar dažādiem rezultātiem, re kur secinājumi un te ir vēl saraksts ar izglītības projektiem citās valodās. Par nožēlošanu tādu pojektu ir tūkstošiem un neku neatradu, ka būtu uskaitīti un analizēti veiksmīgie. Tur toties ir atrodamas lielā masā jau gatavas prezentācijas par Vikipēdiju [4], ja kāds grib apmierināt alkas pēc vieslektora un iet ar viņiem runāt uz vietas ~~Xil (saruna) 21:20, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Tiesa, ideja par to, ka neesošs raksts tiek ņemts teiksim no angļu vai krievu valodas Vikipēdijas un tulkots, ir samērā maz riskanta un visnotaļ atbalstāma, jo, kā jau tika minēts, tad šādā situācijā ir minimālas iespējas kaut ko salaist dēlī, jo ir paraugs, kurā ļoti labi var redzēt raksta uzbūvi. Un ja vēl ir noruna strikti pieturēties pie samērā vienkāršiem un saprotamiem standartiem, tad rezultāti varētu būt samērā labi. Ieteiktu cienījamai Līvas kundzei izvēlēties tieši šādu pieeju, jo tajā nav jāiegulda liels skaidrojošais darbs, bet gan tīri automātiski jāņem raksts un kvalitatīvi jāpārtulko (googles tulkotāju neizmantojot vai izmantojot tikai melnraksta sagatavošani), ievērojot visus pareizrakstības un teikuma uzbūves principus. Veidot rakstu no nulles ir ļoti grūti un pat patstāvīgiem lietotājiem, kurus vada aizrautība un entuziasms, paiet ilgi mēneši, kamēr tas sāk kaut cik normāli padoties. Likt studentiem, kurus nevada interese un aizrautība, meklēt informāciju, domāt un censties izveidot šādu rakstu ir samērā liels risks, jo rezultātu nebūs. Protams, tas ir iespējams, bet tad ir jāiegulda liels darbs, lai kontrolētu šo procesu un ieinteresētu studentu, bet kā tas jau ir pierādījies, tā nenotiek. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 18:23, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Savulaik arī es liku saviem skolēniem rakstīt rakstus Vikipēdijā. Manā skatījumā, ir jāiegulda liels darbs arī pašam skolotājam, lai gala rezultāts būtu kaut cik sakarīgs. To es nedarīju, un rezultāts galu galā bija ļoti slikts. Otrkārt, uzskatu, ka bija ļoti nepareiza pieeja šim projektam. Man patika lietotāja Piotrus projekts (angliski), kur, cik var noprast, gala rezultātā bija trīs sakarīgi raksti. Neesmu saņēmies atkārtot projektu pēc Piotrus plāna, un patiesībā arī netaisos, jo tagad uzskatu, ja pašam rakstītājam/rakstu uzlabotājam nav intereses, tad viņa devums Vikipēdijai nav vajadzīgs. --Treisijs (diskusija) 17:33, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
- Līva, es varu aiziet 19. novembrī uz lekciju - esmu ļoti spējiga vikipēdijas papildinātājsa- pusotra stunda ar mani ir pielīdzināma pāris nedēļām ar citiem vikipedistiem. ĒteriskāFejiņa (diskusija) 23:14, 26 oktobrī, 2012 (UTC)
Tad no visas šīs garās diskusijas noprotu, ka pie studentiem neviens no Latvijas Vikipēdijas kopienas administrācijas nenāks? —Šo komentāru pievienoja Liiiva (diskusija • devums). 20:45, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Mēģiniet mūs pārliecināt, ka šoreiz tas nebūs zemē nomests laiks! Jums jau pašai arī tā lieta neinteresē - pat parakstīties neesat iemanījusies :( Skumji... Starp citu, ĒteriskāFejiņa taču pieteicās. Šovs jums būtu garantēts. Kaut gan, pie veiksmīgas zvaigžņu izkārtošanās (širmis neaizbrauc), lekcija varētu arī izdoties tīri laba. :) --Kikos (diskusija) 18:53, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Nesaprotu kamdēļ prasība tieši pēc administrācijas, mēs no citiem atšķiramies tikai ar to, ka varam dzēst rakstus un bloķēt lietotājus, bet birokrāti vēl arī mainīt lietotāju kontu nosaukumus un tiesības. Jebkurš lietotājs var izskaidrot kā tehiniski darbojas Vikipēdija, ieskaitot Fejiņu (ja tas bija domāts nopietni ;D ) vai jebkuru citu, kas grib un var. Turklāt nav nevienam nekāds pienākums Jums sniegt lekcijas, man, piemēram, pirmdienās pašai ir mācības, Kikosam acīmredzot atsit vēlēšanos, tas, ka nespējat izlasīt kaut tik daudz pamācības, lai iemācītos parakstīties u.t.t., ja tas ir vienīgais ko spējat izlobīt no šī diskusijas, tad ļoti žēl. ~~Xil (saruna) 19:34, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Līva, es jau Jums devu padomu, kā iztikt bez lekcijas, jo mēs esam vienkārši lietotāji ar pāris papildus iespējām. Šis ir hobijs, jeb aizraušanās, kura tiek veikta brīvprātīgi. Mums nav tāda viena bosa, kas te visu koriģē. Daļa lietotāju noteikti nevēlēsies publiski uzstāties, daļa nejūtas pietiekami kompetenti runāt par sistēmu kopumā, daļai nav brīva laika, jo ir jāstrādā, es, piemēram, vispār atrodos ārzemēs ... iemeslu ir daudz. Tajās pāris pamācībās, kuras Jums sniedzu, ir viss nepieciešamais, kas jāzin iesācējam un no kā arī Jūs varat izveidot īsu, informatīvu lekciju. Jūs varat uzdot tulkot labus un vērtīgus rakstus no citām valodām. Ja kaut kas nav skaidrs, tad jebkurā laikā, Jums interesējošo jautājumu, droši, varat uzdot mums un mēs palīdzēsim ar padomu. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 20:46, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Paldies par viedokli un ieteikumiem. Iemesls kāpēc vispār bija doma uzaicināt kādu no Jums ir gaužām vienkāršs - mēs visi esam speciālisti un entuziasti kādā jomā, un Jūs uzrunāju tieši šī iemesla dēļ, jo aktīvs lietotājs var krietni vien labāk un ar lielāku aizrautību izstāstīt pamata lietas un savu pieredzi. Es šobrīd nedarbojos Vikipēdijā un tuvākajā laikā arī neredzu iespēju to mainīt, līdz ar ko, atvainojos, ja kādu aizvainoju neparakstoties pēc Jūsu noteikumiem. Vēlreiz paldies un veiksmīgu darbību turpmāk! Liiiva (diskusija) 11:42, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Vikipēdijas vispārības labā, esmu ar mieru novadīt lekciju. Ir pieredze. :) --Feens (diskusija) 11:58, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Mūs jau neaizvaino tas, ka negribat kļūt par aktīvu Vikipēdijas lietotāju vai parakstīties, mūs vienkārši kaitina tas, ka nevēlaties pat atlicināt laiku, lai nedaudz vispirms iepazītos ar Vikipēdijas darbības principiem un tas, ka neparakstījāties to pierāda, jo tas ir knifs, kas tiek atgādināts pilnīgi visur, ieskaitot sveicienu ikviena jauna lietotāja diskusijā. Kā Jūs varat mācīt kaut ko, ko pati nepārzināt? Mēs taču neesam autoritāte, kas var Jūsu studentiem pateikt, kas no viņiem tiek sagaidīts un nezinot, kas te notiek arī Jūs to diez vai varēsiet — kā gan te var cerēt uz labu rezultātu? ~~Xil (saruna) 12:24, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Man liekas, ka Liiiva negrib nevienu mācīt. Viņa grib, lai kāds no mums atnāk pie studentiem, un nolasa lekciju par vikipēdiju. Tas arī viss. Ko Jūs tur sarežģījat? :)) --Feens (diskusija) 12:32, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Man šķita, ka Jūs (mēs) neesam tādi egoisti. Lasot radās tāds iespaids. Paldies! --Guntars Strazdins (diskusija) 13:32, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Interesanti kāpēc prasīt, lai varza jaunu lietotāju iepazīstas ar Vikipēdijas papildināšanas īpatnībām un noteikumiem tagad skaitās egoisms? Neviens jau necepjas par to, ka viņa grib vieslekciju, bet, ka viņa gribētu uzdot studentiem papildināt Vikipēdiju, kas idejiski nav slikti, taču viņa nevēlas atrast pieeju, kas arī nestu labus rezultātus. Man personīgi ļoti patiktu, ja beidzot kāds no šiem mācību projektiem neizgāstos un/vai varētu izvērtēt, kas tieši līdz šim nogājis greizi ~~Xil (saruna) 16:49, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Kurā brīdī viņa apgalvo, ka grib kaut ko studentiem "uzdot"? Atnāk cilvēks, nolasa lekciju par "mūsdienu" tehnoloģijām un čau. --Feens (diskusija) 16:56, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Piekrītu Feenam. Viņas (Liivas) rakstītajā uzaicinājumā nav ne vārda par to, ka uzdos kādu uzdevumu studentiem. Man nepatika(nepatīk) šāda komunikācija. Es negribētu pēc šādas sarakstes te atgriezties, kur nu vēl uzaicināt uz vieslekciju. Es šādu uzaicinājumu uzskatītu sev par pagodinājumu! Vieglāk ir atrast iemeslu nedarīt, nekā darīt. --Guntars Strazdins (diskusija) 17:20, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Heh, kā neizlasot diskusiju ir iespējams zināt kāda bija komunikācija? :D Pirmās ziņas otrās rindkopas beigās Kā semināra uzdevums viņiem būtu jaunu rakstu pievienošana vai esošo uzlabošana ~~Xil (saruna) 18:08, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Izlasīju, jau izlasīju. Kur tur teikts, ka tam "obligāti" tā ir jābūt? Tāpēc esam mēs, kuri zinām daudz vairāk par vikipēdiju, lai pateiktu - bez 4 stundām pie rakstīšanas nevar nonākt (zinu, esmu vadījis seminārus). Tas ari viss. Līva teica - mēs esam ar mieru ataicināt lektoru uz faķi, lai šis pastāsta par vikipēdiju. Grib kāds? Bet šeit palags ar filozofēšanu - "cik mēs maza, bet sarežģīta tauta". :) --Feens (diskusija) 18:30, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Kurš ko teica par mazu sarežģītu tautu? Cilvēkam vienkārši tika paskaidrots, ka nevar studentiem bez iepriekšējas sagatavošanās likt rakstīt rakstus un būtu baigi labi, ja viņa pati biš iepazītos ar to virtuvi ko grib parādīt studentiem; nu ja cilvēks saka, ka viņam nav pat tik daudz laika lai iemācītos parakstīties, tad rodas jautājums kāpēc jāliek studentiem darīt, kas tāds ko pasniedzējs pats nemāk un negrib darīt, tātad studentiem (kas parasti citos lietotājos neklausās) nevarēs palīdzēt darbā. ~~Xil (saruna) 19:03, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Un kas attiecās uz iešanu uz faķi - nu, kas grib/var tas piesakās, bet uzdevums taču var arī nebūt tieši atkarīgs no vieslekcijas ~~Xil (saruna) 19:45, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Heh, kā neizlasot diskusiju ir iespējams zināt kāda bija komunikācija? :D Pirmās ziņas otrās rindkopas beigās Kā semināra uzdevums viņiem būtu jaunu rakstu pievienošana vai esošo uzlabošana ~~Xil (saruna) 18:08, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Piekrītu Feenam. Viņas (Liivas) rakstītajā uzaicinājumā nav ne vārda par to, ka uzdos kādu uzdevumu studentiem. Man nepatika(nepatīk) šāda komunikācija. Es negribētu pēc šādas sarakstes te atgriezties, kur nu vēl uzaicināt uz vieslekciju. Es šādu uzaicinājumu uzskatītu sev par pagodinājumu! Vieglāk ir atrast iemeslu nedarīt, nekā darīt. --Guntars Strazdins (diskusija) 17:20, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Kurā brīdī viņa apgalvo, ka grib kaut ko studentiem "uzdot"? Atnāk cilvēks, nolasa lekciju par "mūsdienu" tehnoloģijām un čau. --Feens (diskusija) 16:56, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Interesanti kāpēc prasīt, lai varza jaunu lietotāju iepazīstas ar Vikipēdijas papildināšanas īpatnībām un noteikumiem tagad skaitās egoisms? Neviens jau necepjas par to, ka viņa grib vieslekciju, bet, ka viņa gribētu uzdot studentiem papildināt Vikipēdiju, kas idejiski nav slikti, taču viņa nevēlas atrast pieeju, kas arī nestu labus rezultātus. Man personīgi ļoti patiktu, ja beidzot kāds no šiem mācību projektiem neizgāstos un/vai varētu izvērtēt, kas tieši līdz šim nogājis greizi ~~Xil (saruna) 16:49, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Man šķita, ka Jūs (mēs) neesam tādi egoisti. Lasot radās tāds iespaids. Paldies! --Guntars Strazdins (diskusija) 13:32, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Man liekas, ka Liiiva negrib nevienu mācīt. Viņa grib, lai kāds no mums atnāk pie studentiem, un nolasa lekciju par vikipēdiju. Tas arī viss. Ko Jūs tur sarežģījat? :)) --Feens (diskusija) 12:32, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Mūs jau neaizvaino tas, ka negribat kļūt par aktīvu Vikipēdijas lietotāju vai parakstīties, mūs vienkārši kaitina tas, ka nevēlaties pat atlicināt laiku, lai nedaudz vispirms iepazītos ar Vikipēdijas darbības principiem un tas, ka neparakstījāties to pierāda, jo tas ir knifs, kas tiek atgādināts pilnīgi visur, ieskaitot sveicienu ikviena jauna lietotāja diskusijā. Kā Jūs varat mācīt kaut ko, ko pati nepārzināt? Mēs taču neesam autoritāte, kas var Jūsu studentiem pateikt, kas no viņiem tiek sagaidīts un nezinot, kas te notiek arī Jūs to diez vai varēsiet — kā gan te var cerēt uz labu rezultātu? ~~Xil (saruna) 12:24, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Vikipēdijas vispārības labā, esmu ar mieru novadīt lekciju. Ir pieredze. :) --Feens (diskusija) 11:58, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Paldies par viedokli un ieteikumiem. Iemesls kāpēc vispār bija doma uzaicināt kādu no Jums ir gaužām vienkāršs - mēs visi esam speciālisti un entuziasti kādā jomā, un Jūs uzrunāju tieši šī iemesla dēļ, jo aktīvs lietotājs var krietni vien labāk un ar lielāku aizrautību izstāstīt pamata lietas un savu pieredzi. Es šobrīd nedarbojos Vikipēdijā un tuvākajā laikā arī neredzu iespēju to mainīt, līdz ar ko, atvainojos, ja kādu aizvainoju neparakstoties pēc Jūsu noteikumiem. Vēlreiz paldies un veiksmīgu darbību turpmāk! Liiiva (diskusija) 11:42, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Līva, es jau Jums devu padomu, kā iztikt bez lekcijas, jo mēs esam vienkārši lietotāji ar pāris papildus iespējām. Šis ir hobijs, jeb aizraušanās, kura tiek veikta brīvprātīgi. Mums nav tāda viena bosa, kas te visu koriģē. Daļa lietotāju noteikti nevēlēsies publiski uzstāties, daļa nejūtas pietiekami kompetenti runāt par sistēmu kopumā, daļai nav brīva laika, jo ir jāstrādā, es, piemēram, vispār atrodos ārzemēs ... iemeslu ir daudz. Tajās pāris pamācībās, kuras Jums sniedzu, ir viss nepieciešamais, kas jāzin iesācējam un no kā arī Jūs varat izveidot īsu, informatīvu lekciju. Jūs varat uzdot tulkot labus un vērtīgus rakstus no citām valodām. Ja kaut kas nav skaidrs, tad jebkurā laikā, Jums interesējošo jautājumu, droši, varat uzdot mums un mēs palīdzēsim ar padomu. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 20:46, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Nesaprotu kamdēļ prasība tieši pēc administrācijas, mēs no citiem atšķiramies tikai ar to, ka varam dzēst rakstus un bloķēt lietotājus, bet birokrāti vēl arī mainīt lietotāju kontu nosaukumus un tiesības. Jebkurš lietotājs var izskaidrot kā tehiniski darbojas Vikipēdija, ieskaitot Fejiņu (ja tas bija domāts nopietni ;D ) vai jebkuru citu, kas grib un var. Turklāt nav nevienam nekāds pienākums Jums sniegt lekcijas, man, piemēram, pirmdienās pašai ir mācības, Kikosam acīmredzot atsit vēlēšanos, tas, ka nespējat izlasīt kaut tik daudz pamācības, lai iemācītos parakstīties u.t.t., ja tas ir vienīgais ko spējat izlobīt no šī diskusijas, tad ļoti žēl. ~~Xil (saruna) 19:34, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Es pieteicos pirmā, tā kā Feens var iet uz vikipēdijas vieslekciju Kuivižu kultūras namā. ĒteriskāFejiņa (diskusija) 20:14, 1 novembrī, 2012 (UTC)
- Xil, nevajag tik ļoti saspringt un pārdzīvot! Feens pieteicās aiziet, lieliski (paldies viņam par to) ;) Viss, miers. Nesaprotu, kādēļ tu šo visu padarīšanu tik ļoti saasināti uztver. --Laurijs (diskusija) 00:46, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Man paldies negribi pateikt? Es pirmā pietiecos kamēr jūs te mīcījāties kā jaunas meitas. ĒteriskāFejiņa (diskusija) 13:49, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Es neko saasināti neuztveru, neiespringstu un nepārdzīvoju, es vienkārši nesaprotu, kur šeit ir problēma - neviens Līvai neko ļaunu un riebīgu nepateica ~~Xil (saruna) 01:15, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Kad palasās šo diskusiju, paliek tik jautri ap sirdi :D Manuprāt Liiiva jau varētu sākt rakstīt disertāciju par Wikipēdijas autora psiholoģisko portretu. Ne bez pamata sāk rasties iespaids, ka tā ir intraverta, no sabiedrības izolējusies, pie datora pielipusi persona, kas: 1.dzīvo ārvalstīs, atrauti no savas tautas un draugiem; 2.kam nav seksuālās dzīves un tāpēc pavada 80% diennakts pie datora; 3.kam nav, un kas nevēlas draugus un sabiedrisko dzīvi; 4.kam nav, jeb ir garlaicīgs darbs un tāpēc pielipis pie datora; 5.kam ir zinātnisku interešu aizmetņi, sistemātiska darba aizmetņi, sistemātiskas uzņēmības aizmetņi - bet nav spēka un spējas veikt lielus dzīves projektus. Un šādu publiku kads vēlas izvilkt no siltā datorkambara uz fakultāti? :D (viss uzskaitījums, protams, neattiecas ne uz vienu personīgi, drīzāk uz mani pašu, nenoliegšu)--Gvdk (diskusija) 07:59, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Khm, cik neērti precīzs raksturojums :D Bet es sapratu, ka cilvēks grib gan vieslekciju, gan praktisko nodarbību. Tātad loģiski runājam par abām lietām (starp citu, man otrā liekas ļoti svarīga). Bet, ja pirmais būtu vienkārši jautājums, kurš līdīs ārā no siltās midziņas, otrais ir par to, kas nāks uz midziņu ciemos un kā uzvedīsies. ~~Xil (saruna) 10:09, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Kad palasās šo diskusiju, paliek tik jautri ap sirdi :D Manuprāt Liiiva jau varētu sākt rakstīt disertāciju par Wikipēdijas autora psiholoģisko portretu. Ne bez pamata sāk rasties iespaids, ka tā ir intraverta, no sabiedrības izolējusies, pie datora pielipusi persona, kas: 1.dzīvo ārvalstīs, atrauti no savas tautas un draugiem; 2.kam nav seksuālās dzīves un tāpēc pavada 80% diennakts pie datora; 3.kam nav, un kas nevēlas draugus un sabiedrisko dzīvi; 4.kam nav, jeb ir garlaicīgs darbs un tāpēc pielipis pie datora; 5.kam ir zinātnisku interešu aizmetņi, sistemātiska darba aizmetņi, sistemātiskas uzņēmības aizmetņi - bet nav spēka un spējas veikt lielus dzīves projektus. Un šādu publiku kads vēlas izvilkt no siltā datorkambara uz fakultāti? :D (viss uzskaitījums, protams, neattiecas ne uz vienu personīgi, drīzāk uz mani pašu, nenoliegšu)--Gvdk (diskusija) 07:59, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Xil, nevajag tik ļoti saspringt un pārdzīvot! Feens pieteicās aiziet, lieliski (paldies viņam par to) ;) Viss, miers. Nesaprotu, kādēļ tu šo visu padarīšanu tik ļoti saasināti uztver. --Laurijs (diskusija) 00:46, 2 novembrī, 2012 (UTC)
Paldies, Feen! Bet kāpēc nenovadīt arī semināru, ja ir iespēja? :D Praktiskie darbi ir vairāk prātā paliekoši nekā sausas runas. Pat ja liekas, ka iespēja nav liela piesaistīt Vikipēdijai jaunus tās pastāvīgos papildinātājus, kāpēc gan to nemēģināt. --GreenZeb — 2012. gada 4. novembrī, plkst. 00.11 (UTC +3)
Latvijas izlases futbolisti
Man tāds jautājums, vai kāds zin, kur var dabūt starpkaru perioda Latvijas izlases spēlētāju dzimšanas datumus? --Dark Eagle (diskusija) 09:46, 27 oktobrī, 2012 (UTC)
- Periodika.lv kaut kas ir. Sk. Sporta (sportistu) ģimenes hronika. --Gaujmalnieks (diskusija) 10:26, 27 oktobrī, 2012 (UTC)
- Atradu tikai vienu ierakstu, žurnālā "Stadions", kur bij 3 futbolistu dz. dati 2X. februārī, bet vairāk nekā..( --Dark Eagle (diskusija) 18:56, 27 oktobrī, 2012 (UTC)
- Vēl ir tā lielā melnā grāmata (laikam bija "Tas notika tā"). Tur grāmatas beigās daudzu futbolistu biogrāfijas, nesolu, ka būs arī Tev vēlamie, bet nu... Tur gan vēl ir pieejams čempionātu, kausa izcīņu tabulas (laikam, neatceros arī par cik lielu periodu). Bibliotēkās būtu jābūt šai grāmatai. --FRK (diskusija/devums) 05:43, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- "Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā 1907-2009" (Ainis Ulmanis, 2010). --FRK (diskusija/devums) 05:56, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- periodikā ieliec atslēgvārdus dzimis, futbolists, izlase, un tur kaut kas iznāk ārā. --Gaujmalnieks (diskusija) 22:15, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- Atradu tikai vienu ierakstu, žurnālā "Stadions", kur bij 3 futbolistu dz. dati 2X. februārī, bet vairāk nekā..( --Dark Eagle (diskusija) 18:56, 27 oktobrī, 2012 (UTC)
Freedom of Panorama iniciatīva
Mums tātad ir rezultāti: 1) Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva un b. Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums. Tagad vajag lai viens no džekiem kas pieteicās vai vēl kāds, kas grib atklāt pasaulei savu īsto vārdu un neatgriezeniski saistīt to ar šo jautājumu ;) dodas uz [5] autorizējas tur caur internetbanku (Swedbank, Nordea, Citadele, SEB, Norvik), tad augšā pa kreizi jānospiež "radīt iniciatīvu" un jāsakopē izlemtais veidlapā kas atvērsies. Tad būtu labi šeit pateikt, ka viss ir izdarīts, lai vēl kāds neiesniedz to pašu un jāinformē mūs kas notiek tālāk (viņi draud ar konsultācijām 24h laikā, lai pielabotu nepilnības vai saiti sociālajiem medijiem) ~~Xil (saruna) 21:19, 27 oktobrī, 2012 (UTC)
- Darīts. Publisks links droši vien būs pēc tās 24 stundu konsultācijas. e-pastu tur nav kur norādīt (vismaz neatradu), tā ka "sazināšanās" laikam būs pašā iniciatīvas lapā. Vai būtu labi viņiem darīt zināmu mūsu apspriešanu (ka tā nav viena cilvēka mirkļa iedoma)? --ScAvenger (diskusija) 04:21, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Tātad ir parādījusies publiskā saite sākotnējai parakstu vākšanai. Nekādu konsultāciju gan es nenovēroju, laikam mums viss ir bijis pilnīgā kārtībā. Tagad būtu saiti jāieliek sākumlapā (labāk droši vien šeit un sākumlapā labi redzamu norādi uz to) un varbūt arī pēdējās izmaiņās. --ScAvenger (diskusija) 12:10, 29 oktobrī, 2012 (UTC)
- Skaisti! Žēl tikai, ka nekur tekstā neparādās vārdu salikums "Freedom of Panorama". Tāds diezgan zīmīgs un tāpēc būtisks. Vismaz ieliekam to mūsu sākumlapā. --Kikos (diskusija) 12:22, 29 oktobrī, 2012 (UTC)
- Tas ir diezgan zīmīgs un būtisks vārdu salikums angliski, latviski tāda jēdziena nemaz nav un tas nevienam ārpus mūsu komūnas neko neizsaka, turklāt tev bija n-tās iespējas iebilst par to iepriekš ;) Anyways es domāju, ka vajadzētu varēt ielikt paziņojumu lapu augšās (kā mums ik palaikam centralizēti piedāvā) mēģināšu to izdarīt, bet es domāju tur paskaidrot kā tas nāks par labu Vikipēdijai (jo šeit taču tas pārmaiņas pēc ir svarīgāk), nevis iepīt no vāciešiem patapināto terminoloģiju ko zin tikai Vikipēdijas aktīvākie lietotāji, jo to redz arī anonīmie lietotāji; ceru, ka mani par to nenoknābās bez sāls :) ~~Xil (saruna) 06:34, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- Man pašam bija doma ielikt to lapas augšā, bet tad sapratu, ka neesmu tik advancēts atrast vietu, kur jāliek :( Šis ir arī labāks variants par Sākumlapu, jo ne vienmēr anonīmie arī tajā lapā skatās (piemēram, meklējot caur Google vai ienākot šeit caur iw saitēm). --FRK (diskusija/devums) 10:03, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- Tas ir diezgan zīmīgs un būtisks vārdu salikums angliski, latviski tāda jēdziena nemaz nav un tas nevienam ārpus mūsu komūnas neko neizsaka, turklāt tev bija n-tās iespējas iebilst par to iepriekš ;) Anyways es domāju, ka vajadzētu varēt ielikt paziņojumu lapu augšās (kā mums ik palaikam centralizēti piedāvā) mēģināšu to izdarīt, bet es domāju tur paskaidrot kā tas nāks par labu Vikipēdijai (jo šeit taču tas pārmaiņas pēc ir svarīgāk), nevis iepīt no vāciešiem patapināto terminoloģiju ko zin tikai Vikipēdijas aktīvākie lietotāji, jo to redz arī anonīmie lietotāji; ceru, ka mani par to nenoknābās bez sāls :) ~~Xil (saruna) 06:34, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- Skaisti! Žēl tikai, ka nekur tekstā neparādās vārdu salikums "Freedom of Panorama". Tāds diezgan zīmīgs un tāpēc būtisks. Vismaz ieliekam to mūsu sākumlapā. --Kikos (diskusija) 12:22, 29 oktobrī, 2012 (UTC)
- Tātad ir parādījusies publiskā saite sākotnējai parakstu vākšanai. Nekādu konsultāciju gan es nenovēroju, laikam mums viss ir bijis pilnīgā kārtībā. Tagad būtu saiti jāieliek sākumlapā (labāk droši vien šeit un sākumlapā labi redzamu norādi uz to) un varbūt arī pēdējās izmaiņās. --ScAvenger (diskusija) 12:10, 29 oktobrī, 2012 (UTC)
Iniciatīva, protams, jauka un atbalstāma (btw, vai kāds spēj izskaidrot, kādēļ šāda norma Latvijā un citviet pasaulē eksistē?), taču, kā tieši mēs plānojam izvērst kampaņu, kurā izdotos savākt kaut 1000 (kur ne vēl 10 000) parakstus, ja arī pašreizējie 100 nenāk nemaz tik viegli. :) -- gragox (diskusija) 13:16, 3 novembrī, 2012 (UTC)
- Kurš teica, ka būs viegli :) Droši vien, ka paies gadi, kamēr sakrāsies pietiekams daudzums parakstu, bet vismaz mēs kaut ko būsim darījuši lietas labā. --ScAvenger (diskusija) 14:21, 3 novembrī, 2012 (UTC)
- Tā izskatās, ka nesavāksies pat 100 parakstu. Kaut ko tādu es jau pirms tam prognozēju, tāpēc arī nepiedalījos visā šajā procesā. --GreenZeb — 2012. gada 11. novembrī, plkst. 20.56 (UTC +3)
Tallinas administratīvi teritoriālās vienības latviskošana
Katrā valodā un/vai kultūrā ir sava dažādu dzīves jomu nomenklatūras vārdi. Arī administratīvi teritoriālajā dalījumā. Parasti tie ir viegli savietojami ar citu valodu/kultūru nomenklatūras vārdiem. Tomēr šoreiz gadījums ir sarežģīts, ja varētu tā teikt. Tātad pilsētas parasti ir sadalītas administratīvās vienības: latviešiem - priekšpilsēta, rajons; frančiem - departaments; krieviem - municipālais apgabals, rajons; vāciešiem - pilsētas daļa, igauņiem - pilsētas daļa (Linnaosa). Veidojot enciklopēdiskos rakstus par svešzemju pilsētām mēs cenšamies pieturēties pie vietējās nomenklatūras, tāpat kā kruasānu necenšamies saukt par pīrādziņu. Un tātad problēma ir ar šo "pilsētas daļu". Pirmāmkārtām, latviešu valodā šis jēdziens asociējas ar kādu ģeogrāfiski vai vēsturiski nosacītu vienību, kam nav nekāda sakara ar administartīvo dalījumu. Otrkārt, šis jēdziens ir grūti asimilējams tekstā, piem.:Tallinas pilsētas Kristīnes pilsētas daļas Tondi apkaimē dzīvo 200 suņi. Neesmu izskatījis visus rakstus par Vācijas pilsētam, bet Berlīnē, Hamburgā un Minhenē administratīvā dalījuma jautājums ir veikli apiets to nemaz neminot. Principā, vajadzētu izdomāt akceptējamu sistēmu, kā saukt vācu un igauņu priekšpilsētas. Pie tam jāņem vērā, ka bez priekšpilsētām, vienmēr ir arī pilsētas kodols, ko par priekšpilsētu saukt nevar. Atgriezties pie padomiskā "Centra rajons", "Štadmites rajons" vai lauzīties oriģinālajā nomenklatūrā "Centra pilsētas daļa", "Štadmites pilsētas daļa"? Izklausās vairāk kā škebinoši. Tātad ko darīt ar Linnaosa un Stadtteil?--Gvdk (diskusija) 10:17, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Ierosinu rīkoties katras valsts gadījumā dažādi, ja iespējams, nosaukumu apejot vispār. T.i. gramatiski rīkoties it kā tā pilsētas daļa būtu atsevišķa pilsēta. Latviešu valoda parasti to ļauj. Bet rakstus saukt "ar iekavām". t.i. Centrs (Tallina), Kristīne (Tallina). Pašlaik rakstā Tallina, manuprāt ir OK. Bet pašā rakstā lauzīties katrā valstī individuāli t.i. Kristīne (Kristiine) ir viena no astoņām Tallinas pilsētas daļām... --Feens (diskusija) 11:37, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- "Talinas pilsētas daļā Kristīnē, Tondi apkaimē atrodas suņubūda", nav nekāda jēga rakstīt, ka Tallina ir pilsēta, vidējais latvietis taču to zina. ~~Xil (saruna) 12:08, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Līdz šim es arī esmu centies šo pilsētas daļas vietvārdu lietot izvairoties no administratīvās vienības nomenklatūras vārda izmantošanas. Taču vietvārda iekļaušanai tekstā var būt ļoti daudz neērti piemēri, ne vien šis suņu gadījums. Teiksim šis: Centrs izpilddirekcija atrodas Suņu ielā 300. Pilnīgi skaidrs, ka te tomēr jālipina klāt tas nomenklatūras vārds: Pilsētas daļas Centrs izpilddirekcija atrodas Suņu ielā 300. Varētu šķist, ka vietvārds Centrs būtu jāloka un pilsētas daļa jālipina klāt: Centra pilsētas daļas izpilddirekcija atrodas Suņu ielā 300, taču cits piemērs pierāda, ka šī kopa jākārto tieši tā, kā pirmajā gadījumā: Lillekila (igauņu: Lilleküla) ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Tallinā, pilsētas daļā Kristīne, dzelzceļa iecirknī Tallina—Keila. Šā vai tā, viss tas izklausās pagalam neveikli.--Gvdk (diskusija) 12:58, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Nu, bet tev priekš tā ir saite uz rakstu, kur ir detaļas par administratīo statusu utt., lai nebūtu katra vārda galājā skaidro, kas tas ir. Tas, ka tev sanāk Tallinas pilsētas pilsētas daļa drīzāk ir no tā, ka tu pārāk precīzi centies tulkot. Paņem kā igauņi paši dara pieraksti priekšā administratīvā pilsētas daļa, ja gribi būt ārkārtīgi precīzs un lieto lokatīvu, ja nelieto pēdiņas, nav nekāda pamata nelocīt adminstratīvo vienību nosaukumus. Mums arī taču ir Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas, nevis izpilddirekcija Vidzemes priekšpilsēta vai Vidzemes priekšpilsēta izpilddirekcija ~~Xil (saruna) 15:36, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- A kas vainas Tallinas Centra izpilddirekcija vai Tallinas Centra rajona izpilddirekcija, kur Tallina ir links uz pilsētas rakstu un Centra ir links uz pilsētas daļas rakstu, kurā arī būs paskaidrots sīkāk, kas ir kas. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 20:18, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Laurij, pamatā te diskusija gāja tieši par "rajons" vai "priekšpilsēta" vai "daļa". Pārējais viss tikai par jēdziena asimilācijas iespējām tekstā.--Gvdk (diskusija) 20:43, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Es sapratu, tādēļ arī piedāvāju Tallinas Centra izpilddirekcija, nenorādot vienības nosaukumu, ja tas ir pilsētas daļa. Tiešām Tallinā vienības ir pilsētas daļas? Tā tulkojas? --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 20:57, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Jā, un tamdēl jau arī šī diskusija tika radīta, lai noskaidrotu, kā to pārdzīvot :)--Gvdk (diskusija) 21:25, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Pārdzīvo atmetot ;) --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 21:40, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- A kas tev ko pārdzīvot? Padomā viņiem pašiem drošvien sanāk kaut kas līdzīgs Kesklinn on Tallinn linna linnaosa. Veinkārši rakstā par pašu rajonu raksti, ka tas un tas ir tādas un tādas pilsētas daļas un citur skaties pēc situācijas, kas labāk skan, var taču rakstīt arī piemēram, bez kādas nomenklatūras (teiksim Tallinā, Mustamē) un visādi citādi ~~Xil (saruna) 22:01, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Xil, Tava jaunākā redakcija pie Lēvenrū parka protams izklausās labskanīgi, tomēr nedrīkst ieviest divus atšķirīgus kopas standartus. Pati nesen sniedzi piemēru - Vidzemes priekšpilsēta. Kopš tā laika šo kārtību uztveru kā akmenī kaltu un tāpēc turpmāk vienmēr lai ir Kristīnes pilsētas daļa (ar lokāmu vietvārdu un sekojošu nomeklatūru), nevis pilsētas daļa Kristīne. Turklāt es joprojām domāju vai neierosināt Latviešu valodas komisijai priekš Igaunijas un Vācijas ieviest jaunu salikteni pilsētdaļa, tas dotās nomenklatūras integrēšanu tekstā atrisinātu pilnībā.--Gvdk (diskusija) 11:01, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Kapēc... tu runā par Igauniju, nevis Rīgu, turklāt tanī gadījumā bija runa par lietojumu kopā ar vārdu izpildirekcija, nevis kāatrašanās vietu, kāpēc tu gribi par katru cenu visu piedzīt pēc viena un tā paša standarta neatkarīgi no tā kā tas izklausās un, ka sanāk citāda nozīme (t.i. Kristīnes pilsēta). Un ja tu taisies kaut ko ārpus Vikipēdijas rosināt tad rosini, tā pagaidām nav mūsu problēma ~~Xil (saruna) 12:20, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Bet ir taču pilnīgi vienalga par ko runā. Būtiski ir tas, ka runā latviski un tieši tāpēc jābūt vienotiem pareizas runas un rakstu standartiem. Vai tad mūsu enciklopēdiskais darbs vispār nebalstās uz standartizāciju? Nosauc man, lūdzu, vienu piemēru, kur Vidzeme seko aiz Priekšpilsētas. Īpašvārds pirms nomeklatūras parasti tiek lietots, ja tas ir nosaukums, nevis vietvārds - Kafejnīca "Suns", Kino "Rīga", veikals "Tallina", torte "Kristīne". Vietvārdi, savukārt, vienmēr ir pirms nomenklatūras. Latvijas republika, Vidzemes priekšpilsēta, Orehovas municipālais apgabals, Gdiņas kuģu remonta rūpnīca, Kristīnes pilsētas daļa. Vai pierādīju?--Gvdk (diskusija) 16:50, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Bet tur nosaukums ir Kristīne, kamēr Rīgas daļa ir Vidzemes priekšpilsēta, nevis Vidzeme. Tā kā tu pieej šai lietai pareizi būtu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas priekšpilsētā. Turklāt, nezinot Tallinas/Igaunijas apakšiedalījumu, var pārprast, ka Kristīne ir pilsēta. Kāpēc tu par katru cenu gribi visu pakārtot vienai formulai, turklāt rakstos kur pamatvajadzība ir norādīt atrašanās vietu, nevis administratīvo iedalījumu?
- Arī otrādi var rakstīt - piemēram, Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kur Rīga ir mazāka Latvijas teritoriālā iedalījuma ar apzīmējumu "galvaspilsēta" vienība.
- Un Vikipēdija nerada jaunus terminus, ja tu ceri ka mēs beigās par to vienosimies ~~Xil (saruna) 19:38, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Bet ir taču pilnīgi vienalga par ko runā. Būtiski ir tas, ka runā latviski un tieši tāpēc jābūt vienotiem pareizas runas un rakstu standartiem. Vai tad mūsu enciklopēdiskais darbs vispār nebalstās uz standartizāciju? Nosauc man, lūdzu, vienu piemēru, kur Vidzeme seko aiz Priekšpilsētas. Īpašvārds pirms nomeklatūras parasti tiek lietots, ja tas ir nosaukums, nevis vietvārds - Kafejnīca "Suns", Kino "Rīga", veikals "Tallina", torte "Kristīne". Vietvārdi, savukārt, vienmēr ir pirms nomenklatūras. Latvijas republika, Vidzemes priekšpilsēta, Orehovas municipālais apgabals, Gdiņas kuģu remonta rūpnīca, Kristīnes pilsētas daļa. Vai pierādīju?--Gvdk (diskusija) 16:50, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Kapēc... tu runā par Igauniju, nevis Rīgu, turklāt tanī gadījumā bija runa par lietojumu kopā ar vārdu izpildirekcija, nevis kāatrašanās vietu, kāpēc tu gribi par katru cenu visu piedzīt pēc viena un tā paša standarta neatkarīgi no tā kā tas izklausās un, ka sanāk citāda nozīme (t.i. Kristīnes pilsēta). Un ja tu taisies kaut ko ārpus Vikipēdijas rosināt tad rosini, tā pagaidām nav mūsu problēma ~~Xil (saruna) 12:20, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- Xil, Tava jaunākā redakcija pie Lēvenrū parka protams izklausās labskanīgi, tomēr nedrīkst ieviest divus atšķirīgus kopas standartus. Pati nesen sniedzi piemēru - Vidzemes priekšpilsēta. Kopš tā laika šo kārtību uztveru kā akmenī kaltu un tāpēc turpmāk vienmēr lai ir Kristīnes pilsētas daļa (ar lokāmu vietvārdu un sekojošu nomeklatūru), nevis pilsētas daļa Kristīne. Turklāt es joprojām domāju vai neierosināt Latviešu valodas komisijai priekš Igaunijas un Vācijas ieviest jaunu salikteni pilsētdaļa, tas dotās nomenklatūras integrēšanu tekstā atrisinātu pilnībā.--Gvdk (diskusija) 11:01, 2 novembrī, 2012 (UTC)
- A kas tev ko pārdzīvot? Padomā viņiem pašiem drošvien sanāk kaut kas līdzīgs Kesklinn on Tallinn linna linnaosa. Veinkārši rakstā par pašu rajonu raksti, ka tas un tas ir tādas un tādas pilsētas daļas un citur skaties pēc situācijas, kas labāk skan, var taču rakstīt arī piemēram, bez kādas nomenklatūras (teiksim Tallinā, Mustamē) un visādi citādi ~~Xil (saruna) 22:01, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Pārdzīvo atmetot ;) --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 21:40, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Jā, un tamdēl jau arī šī diskusija tika radīta, lai noskaidrotu, kā to pārdzīvot :)--Gvdk (diskusija) 21:25, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Es sapratu, tādēļ arī piedāvāju Tallinas Centra izpilddirekcija, nenorādot vienības nosaukumu, ja tas ir pilsētas daļa. Tiešām Tallinā vienības ir pilsētas daļas? Tā tulkojas? --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 20:57, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Laurij, pamatā te diskusija gāja tieši par "rajons" vai "priekšpilsēta" vai "daļa". Pārējais viss tikai par jēdziena asimilācijas iespējām tekstā.--Gvdk (diskusija) 20:43, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- A kas vainas Tallinas Centra izpilddirekcija vai Tallinas Centra rajona izpilddirekcija, kur Tallina ir links uz pilsētas rakstu un Centra ir links uz pilsētas daļas rakstu, kurā arī būs paskaidrots sīkāk, kas ir kas. --Laurijs (iepriekš Digital1) (diskusija) 20:18, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Nu, bet tev priekš tā ir saite uz rakstu, kur ir detaļas par administratīo statusu utt., lai nebūtu katra vārda galājā skaidro, kas tas ir. Tas, ka tev sanāk Tallinas pilsētas pilsētas daļa drīzāk ir no tā, ka tu pārāk precīzi centies tulkot. Paņem kā igauņi paši dara pieraksti priekšā administratīvā pilsētas daļa, ja gribi būt ārkārtīgi precīzs un lieto lokatīvu, ja nelieto pēdiņas, nav nekāda pamata nelocīt adminstratīvo vienību nosaukumus. Mums arī taču ir Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas, nevis izpilddirekcija Vidzemes priekšpilsēta vai Vidzemes priekšpilsēta izpilddirekcija ~~Xil (saruna) 15:36, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- Līdz šim es arī esmu centies šo pilsētas daļas vietvārdu lietot izvairoties no administratīvās vienības nomenklatūras vārda izmantošanas. Taču vietvārda iekļaušanai tekstā var būt ļoti daudz neērti piemēri, ne vien šis suņu gadījums. Teiksim šis: Centrs izpilddirekcija atrodas Suņu ielā 300. Pilnīgi skaidrs, ka te tomēr jālipina klāt tas nomenklatūras vārds: Pilsētas daļas Centrs izpilddirekcija atrodas Suņu ielā 300. Varētu šķist, ka vietvārds Centrs būtu jāloka un pilsētas daļa jālipina klāt: Centra pilsētas daļas izpilddirekcija atrodas Suņu ielā 300, taču cits piemērs pierāda, ka šī kopa jākārto tieši tā, kā pirmajā gadījumā: Lillekila (igauņu: Lilleküla) ir dzelzceļa pieturas punkts Igaunijā, Tallinā, pilsētas daļā Kristīne, dzelzceļa iecirknī Tallina—Keila. Šā vai tā, viss tas izklausās pagalam neveikli.--Gvdk (diskusija) 12:58, 28 oktobrī, 2012 (UTC)
- "Talinas pilsētas daļā Kristīnē, Tondi apkaimē atrodas suņubūda", nav nekāda jēga rakstīt, ka Tallina ir pilsēta, vidējais latvietis taču to zina. ~~Xil (saruna) 12:08, 28 oktobrī, 2012 (UTC)