2003. gada laikapstākļi Latvijā
Izskats
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
2003. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +6,3 °C | +7,1 °C |
Minimālā | - | −26,3 °C |
Maksimālā | +33,7 °C | +33,7 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Rīga: 611,0 mm | |
Vējš | ||
Citi gada notikumi |
Šajā lapā ir apkopoti 2003. gada laikapstākļi Latvijā.
Gada notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — daudzviet tika pārsniegti šīs dienas aukstuma rekordi. Naktī Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz −37,6°C,[1] Ainažos −35,9 °C, Daugavpilī −32,9 °C, Mērsragā −32,4 °C, Skultē −32,3 °C, Zīlānos −32,3 °C, Rēzeknē −32,1 °C un Skrīveros −32 grādiem. Līdz šim viszemākā gaisa temperatūra 6. janvāra naktī Latvijā bija novērota 1987. gadā Rēzeknē −31,3 grādi. Ventspilī tika pārsniegts aukstuma rekords pēdējo 110 gadu laikā, 6. janvārī Ventspilī bija −24,9 grādi, bet līdz šim aukstākais laiks bija vērojams 1893. gada 6. janvārī, kad gaisa temperatūra bija −22,1 grāds. Tāpat arī Rīgā 6. janvāra naktī tika sasniegts jauns aukstuma rekords −26,3 grādi, kas nebija mainījies kopš 1987. gada, kad tika novērota −26,1 grādus zema gaisa temperatūra.
- 16. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums: +9,0 °C.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. februāris — Vidusjūras ciklona ietekmē, Latgalē un Vidzemē tika novērota spēcīga snigšana.
- 15. februāris — sākās ilgs sausuma periods, kurā, ar izņēmumu 12. martā, nokrišņi netika novēroti 47 dienas (no 15. februāra līdz 2. aprīlim).
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. marts — beidzās mēnesi ilgušais "sausums", kad lielā daļā Latvijas netika novēroti nekādi nokrišņi.
- 27. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums: +14,8 °C.
- 29. marts — Latvijā valdīja saulains un silts laiks. Šī bija arī siltākā marta diena galvaspilsētā. Pēcpusdien maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,0 °C.
- 30. marts — saulaina, nedaudz dūmakaina, silta bet vējaina diena Rīgā. Gaisa temperatūra pakāpās līdz +14,5 °C un pūta brāzmains dienvidrietumu vējš.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. aprīlis — Zemgalē bija vērojams slapjš sniegs kopā ar pērkona negaisu.[2]
- 5.—6. aprīlis — Ciklons, kas no Zviedrijas ziemeļiem sasniedza Latviju, atnesa sniega vētru. Ventspilī vēja ātrums brāzmās sasniedza 31 m/s, Rīgā — 17 m/s. Spēcīgākais vējš un nokrišņi bija vērojami Kurzemē.
- 10. aprīlis — naktī Rīgā uzsniga sniega sega. Maksimālais sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 8 centimetrus. 13. aprīlī tā jau bija nokususi.
- 19.—21. aprīlis — virs visas Latvijas teritorijas saglabājās pilnīgi skaidrs laiks. Gaisa temperatūra 20. aprīļa pēcpusdienā Rīgā pakāpās līdz +17,3 grādiem.
- 21. aprīlis — Baltijas valstīs valdīja pārsvarā skaidrs un saulains laiks. Ledus bija saglabājies Rīgas Jūras līča centrālajā un rietumu daļā. Piekrastē peldēja lieli ledus gabali.
- 22. aprīlis — Latvijā pārsvarā valdīja skaidrs laiks. Vairāk mākoņu bija tikai valsts austrumu rajonos. Šī bija arī siltākā diena aprīlī. Rīgā gaiss iesila līdz +18,9 °C.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums: +28,6 °C.
- 26. maijs — gandrīz visā Latvijā tika novērots pirmais pērkona negaiss. Durbes novadā plosījās spēcīgs virpuļviesulis, kuru pavadījis arī spēcīgs lietus un krusa — krituši ledus gabali aptuveni divu centimetru diametrā. Vētra nodarīja lielus postījumus.[3] Galvaspilsētu negaiss sasniedza vēlā pēcpusdienā. Rīgas ziemeļu daļā negaiss atnāca ap plkst. 19:00. Iepriekš tika novērota vēja pastiprināšanās.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums: +29,6 °C.
- 9.—10. jūnijs — ciklona aizmugurē bija vērojama vēja pastiprināšanās līdz 21 m/s (Latvijas rietumos). Valmieras rajonā viens vēja upuris.
- 18. jūnijs — netipiski vēlu Latvijā tika novērota salna.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. jūlijs — pēcpusdienā Vidzemē un valsts vidienē izveidojās vairāki negaisi, kas virzījās rietumu virzienā. Spēcīgākais negaiss ap astoņiem vakarā tika novērots Vidzemes rietumu daļā. Pievakarē pērkona negaiss tika novērots arī galvaspilsētā.
- 15. jūlijs—4. augusts — tika novērots ilgstošs gaisa temperatūras paaugstināšanās periods, kurā +30 °C robeža tika pārsniegta 9 dienas, bet +28 °C robeža pat 19 dienas.
- 16.—17. jūlijs — Latvijā valdīja karsts un sutīgs laiks. Daudzviet temperatūra sasniedza +30, +31 °C.
- 16. jūlijs — pēcpusdienā lokāls pērkona negaiss izveidojās valsts vidienē un virzījās ZRR virzienā. Pievakarē pērkonā negaisi virzījās gar Kurzemes pierobežu.
- 17. jūlijs — pēcpusdienā lokāls negaiss tika novērots Liepājas apkārtnē. Vakarā negaisi izveidojās Lietuvā, bet Latvijas teritoriju nesasniedza.
- 19. jūlijs — ap sešiem vakarā Kurzemes rietumu daļā izveidojās stacionārs pērkona negaiss.
- 20. jūlijs — pēcpusdienā Kurzemes vidienē un ziemeļu daļā veidojās mazkustīgi pērkona negaisi. Vēlāk, ap septiņiem vakarā, mazkustīgs negaiss izveidojās Pierīgā, uz ziemeļaustrumiem no pilsētas.
- 21. jūlijs — pēcpusdienā veidojās negaisi valsts ziemeļos, Valkas, vēlāk Valmieras apkārtnē, kas virzijās ziemeļaustrumu virzienā.
- 23. jūlijs — naktī Latvijas vidienē, bet dienas pirmajā pusē Vidzemē un Latgalē tika novērots vidēji stiprs negaiss.[4][5] Divos dienā negaiss sāka veidoties Smiltenes apkārtnē, kas ievirzoties Igaunijā, eksplodēja un skāra Igaunijas dienvidaustrumu reģionus. Piecos vakarā spēcīgs negaiss piemeklēja valsts galējos austrumus, tostarp Zilupes apkārtni.
- 28. jūlijs—1. augusts — piecas dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +30 grādus.
- 31. jūlijs — karstākā diena Latvijā 2003. gadā — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +33,7 °C.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. augusts — naktī Rīgā tika novērots pērkona negaiss.
- 26. augusts — daudzviet valstī bija tikai +11, +14 grādi.
- 27. augusts — aktīva ciklona darbības rezultātā, pēcpusdienā tika novērota vēja pastiprināšanās līdz 20 m/s. Latvijas rietumos — Liepājā vēja ātrums palielinājās līdz 32 m/s. Pilsētā tika nogāzti daudzi koki. Kurzemes pusē daudzviet bija elektroenerģijas padeves pārtraukumi.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. septembris — gaisa temperatūra Vidzemes augstienē dienas vidū bija tikai +7 grādi, valsts lielākajā daļā nebija siltāks par +12 grādiem.
- 3. septembris — rītā gaisa temperatūra daudzviet Kurzemē un Vidzemē noslīdēja nedaudz zem nulles.
- 5. septembris — beidzās 18 dienu ilgs lietainu dienu periods. Šajā periodā krietni cieta labības audzētāji visā Latvijā.
- 21. septembris — negaidīti silts laiks. Gaisa temperatūra sasniedza +20, +23 grādus un vakarā bija vērojami diezgan spēcīgi negaisi.
- 23. septembris — maksimālā gaisa temperatūra Bauskā sasniedza +24,1 grādu un tika uzstādīts šī datuma maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. oktobris — sākās 2003. gada rudens vētru sezona. Liepājā reģistrētas vēja brāzmas 18 m/s.
- 25. oktobris — aktīva ciklona ietekmē, visā Latvijā bija vērojama vēja pastiprināšanās un intensīva snigšana. Kopumā Latvijā sasniga 5—7 cm bieza sniega sega.
- 27. oktobris — no rīta daudzviet Latvijā stipri sniga. Rīgā sniega sega sasniedza 39 cm.[6][7]
- 28. oktobris — ciklona ietekmē bija vērojama vēja pastiprināšanās brāzmās līdz 17 m/s.
- 30. oktobris — naktī uz 30. oktobri bija novērojama ziemeļblāzma.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 21. novembris — jau otro reizi 2003. gada rudenī bija novērojama ziemeļblāzma.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. decembris — Latviju šķērsoja ciklons. Vēja pastiprināšanās rezultātā Ogrē tika pārtraukta elektroapgāde.
- 6. decembris — aktīva ciklona darbības rezultātā, visā Latvijā bija vērojama vēja pastiprināšanās līdz 20 m/s. Pateicoties sniegam, bija pirmais ziemas putenis.
- 18. decembris — neparasti silts laiks. Gaisa temperatūra sasniedza pat +7 grādus (19. decembrī +5 °C).
- 22. decembris — kārtējā aktīvā ciklona aizmugurē, vēja pastiprināšanās līdz 24 m/s. Arī 24. un 25. decembrī vējs brāzmās sasniedza vismaz 20 m/s.
Gada pārskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Temperatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvija:
- Latvija: +33,7 °C (31. jūlijs, Rīga)
- Rīga: −26,3 °C (6. janvāris)
- Rīga: +33,7 °C (31. jūlijs)
Nokrišņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 611,0 mm.
Laikapstākļu statistika Rīgā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[8]
|
|
Gaisa temperatūras fakti Rīgā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
|
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
|
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
- ↑ Zosēni, 2003. gada janvāris[novecojusi saite], meteo.lv
- ↑ Šī diena vēsturē | 2. aprīlis, lsm.lv
- ↑ Liepājas rajonā postījumus nodara spēcīga viesuļvētra . Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 27.05.2003.
- ↑ Eiropas negaisu karte: 23.07.2003[novecojusi saite], wetterzentrale.de
- ↑ Gaidāmi pērkona negaisi ar krusu un virpuļviesuļiem.[novecojusi saite], tvnet.lv, 22.07.2003.
- ↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 26.10.2012.
- ↑ Gaidāmais aukstums tik ātri neatkāpsies; sniega segas biezums var sasniegt pat 20 cm, apollo.lv, 21.10.2012.
- ↑ Clima en Riga Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., tutiempo.net (spāņu)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
- Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
- Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
- Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)