2021. gads kosmonautikā
Notikumi kosmonautikā: | 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. |
Notikumi pasaulē: | 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. |
Šeit apkopoti 2021. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Vispārēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gadā bija rekordliels kosmisko startu (145, no tiem 135 veiksmīgi vai daļēji veiksmīgi) un kosmisko aparātu skaits (vairāk nekā 1800). Iepriekšējais rekords bija 1967. gadā, kad veikti 139. starti.
Tika palaisti vairāku valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi:
- GuaraniSat-1 (Paragvaja),
- MMSATS-1 (Mjanma)
- Challenge One (Tunisija)
- QMR-KWT (Kuveita)
- Light-1 (Bahreina)
Pēc Džo Baidena kļūšanas par ASV prezidentu, janvārī NASA administrators Džeimss Braidenstains atkāpās no amata; par pagaidu administratoru kļuva līdzšinējais administratora pirmais palīgs Stīvs Jurčiks. Maijā par administratoru kļuva Bills Nelsons.
Novembrī Krievija izmēģināja pretpavadoņu raķeti, trāpot neaktīvā pavadonī un radot atlūzu mākoni, tādējādi izraisot starptautisku nosodījumu.
Kosmiskie nesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gadā pirmo lidojumu veica divas jaunas nesējraķetes:
- Firefly Alpha, ASV privāta uzņēmuma Firefly Aerospace divu pakāpju ar celtspēju 630 kg solārsinhronā orbītā (pirmais starts 3. septembrī beidzās ar avāriju);
- Nuri (KSLV-II), Dienvidkorejas trīs pakāpju raķete ar celtspēju aptuveni 2600 kg zemā orbītā, Naro-1 pēctece (pirmajā startā 21. oktobrī augšējās pakāpes kļūmes dēļ neizdevās sasniegt orbītu).
Martā izdevās Ķīnas raķetes Chang Zheng 7A (ar kriogēno trešo pakāpi) pirmais veiksmīgais starts. Novembrī izdevās ASV privātā uzņēmuma Astra raķetes Rocket 3 pirmais veiksmīgais starts.
Pēdējo lidojumu veica Japānas raķetes modifikācija H-IIA 204.
Vairākas nesējraķetes piedzīvoja avārijas vai kļūmes, kuru dēļ netika sasniegta orbīta: Shuang Quxian 1, Electron, Shuang Quxian 1, GSLV Mk II, Rocket 3, Firefly Alpha , Nuri, Kuaizhou 1A, Angara A5 / Persej, Simorgh.
Kosmosa pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starpplanētu zondes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2020. gadā palaistās Marsa zondes (Apvienoto Arābu Emirātu Al Amal, Ķīnas Tianwen 1 un NASA Mars 2020) februārī sasniedza Marsu. Ķīnas mobilis Zhurong un NASA mobilis Perseverance nolaidās uz planētas virsmas. Pirmoreiz ārpus Zemes lidojumus veica helikopters Ingenuity.
Maijā zonde OSIRIS-REx atstāja asteroīda 101955 Bennu orbītu un sāka ceļu uz Zemi. Oktobrī Merkura zonde BepiColombo veica Merkura pirmo pārlidojumu.
Oktobrī tika palaista NASA zonde Lucy, kas paredzēta Jupitera trojas asteroīdu izpētei.. Novembrī tika palaistas asteroīdu zondes DART un LICIACube.
Decembrī zonde Parker Solar Probe pirmo reizi izlidoja cauri Saules vainagam.
Kosmiskās observatorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Decembrī tika palaista kosmiskā observatorija James Webb Space Telescope un rentgenstaru polarizācijas observatorija IXPE.
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķīna aprīlī palaida orbitālās stacijas Tiangong pirmo, bāzes moduli Tianhe. Uz to tika veiktas divas pilotējamās ekspedīcijas. Krievija no Starptautiskās kosmosa stacijas atvienoja no novadīja no orbītas Pirs moduli, tā vietā nogādājot jaunus moduļus Nauka un Pričal.
2021. gads iezīmējās ar kosmiskā tūrisma attīstīšanos. 11. jūlijā uzņēmuma Virgin Galactic suborbitālā lidmašīna VSS Unity sasniedza 86 km augstumu ar diviem pilotiem un četriem pasažieriem, to skaitā uzņēmuma dibinātāju Ričardu Brensonu. 20. jūlijā uzņēmuma Blue Origin suborbitālā raķete ar kapsulu New Shepard veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā Blue Origin īpašnieku Džefs Beizosu. Septembrī SpaceX kosmosa kuģis Crew Dragon devās autonomā kosmiskā lidojumā Inspiration4 (bez saslēgšanās ar staciju), ar pirmo pilnībā neprofesionālu kosmonautu apkalpi. Oktobrī Krievijas kosmosa kuģis Sojuz MS-19 uz SKS nogādāja kinofilmas uzņemšanas komandu režisoru Kļimu Šipenko un aktrisi Jūliju Peresiļdu. Decembrī ar kosmosa kuģi Sojuz MS-20 uz SKS tika nogādāti tūristi Jūsaku Maedzava un Jodzo Hirano.
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — kravas kuģis Cygnus NG-14 tika atvienots no SKS.
- 8. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis Türksat 5A.
- 12. janvāris — kravas kuģis SpaceX CRS-21 atvienojās no SKS.
- 14. janvāris — kravas kuģis SpaceX CRS-21 nolaidās uz Zemes okeānā.
- 17. janvāris — ar nesējraķeti LauncherOne palaisti pavadoņi CACTUS-1, CAPE-3, ExoCube-2, MiTEE-1, PICS 1, PICS 2, PolarCube, Q-PACE, RadFxSat-2, TechEdSat-7.
- 19. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Tiantong-1 03.
- 20. janvāris:
- ar nesējraķeti Electron palaists sakaru pavadonis GMS-T;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 21. janvāris — NASA administrators Džeimss Braidenstains atkāpās no amata; par pagaidu administratoru kļuva pirmais palīgs Stīvs Jurčiks.
- 24. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti pavadoņi: 10 × Starlink, Exoport, ION CubeSat Carrier 2, GHGSat-C2, Hawk-2a, Hawk-2b, Hawk-2c, 3 × ICEYE, Izanami, Whitney 1, Whitney 2, XR-1, ARCE-1A, ARCE-1B, ARCE-1C, ASELSAT, 5 × Astrocast, Charlie, 48 × Flock 4s, IDEASSat, 8 × Kepler, 8 × Lemur-2, PIXL-1, Prometheus 2.10, PTD-1, SOMP-2b, 36 × SpaceBEE, UVSQ-SAT, 3 × V-R3x, YUSAT.
- 26. janvāris — kravas kuģis Cygnus NG-14 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 27. janvāris — SKS-64: Maikls Hopkinss un Viktors Glovers veica iziešanu kosmosā.
- 29. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Yaogan 31-02 01, Yaogan 31-02 02, Yaogan 31-02 03.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris:
- nesējraķetes Shuang Quxian 1 (Hyperbola-1) avārijā zaudēts pavadonis Fangzhou-2;
- SKS-64: Maikls Hopkinss un Viktors Glovers veica iziešanu kosmosā.
- 2. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists militārais pavadonis Kosmos-2549 (Lotos-S1 № 4).
- 4. februāris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists Zemes tālizpētes pavadonis TJSW-6.
- 9. februāris:
- kravas kuģis Progress MS-15 atvienojās no SKS, tas tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- zonde Al Amal iegāja Marsa orbītā.
- 10. februāris — zonde Tianwen 1 iegāja Marsa orbītā.
- 15. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-16.
- 16. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 17. februāris — kravas kuģis Progress MS-16 saslēdzās ar SKS.
- 18. februāris — Mars 2020: mobilis Perseverance nosēdās uz Marsa virsmas.
- 20. februāris — ar nesējraķeti Antares 230+ palaists kravas kuģis Cygnus NG-15, 9 kosmiskie aparāti ThinSat-2, IT-SPINS (SpaceBuoy), Dhabisat, Gunsmoke-J, kāda ASV valdības krava; kuģa kravas telpā bija pavadoņi Tsuru, MAYA 2, GuaraniSat-1 (Paragvajas pirmais pavadonis), TAU-SAT1, Hirogari (OPUSAT-II), RSP-01, WARP-01 (Nichirin), Sanko (STARS-EC), MMSATS-1 (Lawkanat-1; Mjanmas pirmais pavadonis), ORCA-7, MYSat-2 (DhabiSat).
- 22. februāris — kravas kuģis Cygnus NG-15 saslēgts ar SKS.
- 24. februāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 31-03A, Yaogan 31-03B, Yaogan 31-03C.
- 28. februāris:
- ar nesējraķeti PSLV-DL palaists Zemes tālizpētes pavadonis Amazônia-1 un pavadoņi SindhuNetra (RSAT), SDSAT (Satish Dhawan Sat), NanoConnect-2, 12 × SpaceBEE, JITSat (UNITYsat 1), GHRCESat (UNITYsat 2), SriShakthiSat (UNITYsat 3).
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaists meteoroloģiskais pavadonis Arktika-M № 1;
- SKS-64: Ketlīna Rubinsa un Viktors Glovers veica iziešanu kosmosā.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 5. marts — SKS-64: Ketlīna Rubinsa un Soiči Noguči veica iziešanu kosmosā.
- 11. marts:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 7A palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Shiyan-9 (Xinjishu Yanzheng-6 02).
- 13. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 31-04A, Yaogan 31-04B, Yaogan 31-04C.
- 13. marts:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 31-04A, Yaogan 31-04B, Yaogan 31-04C;
- SKS-64: Viktors Glovers un Maikls Hopkinss veica iziešanu kosmosā.
- 14. marts:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink;
- no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Hirogari, GuaraniSat-1, Maya-2, Tsuru, RSP-1, Nichirin, TAU-SAT-01, Sanko.
- 19. marts — SKS-64: kosmosa kuģis Sojuz MS-17 atvienojās no SKS, un pēc tam saslēdzās ar to pie citas pieslēgvietas.
- 22. marts:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a / Fregat palaisti pavadoņi CAS500-1, ELSA-d Chaser, ELSA-d Target, DMSAT-1, Fukui Prefectural Satellite, 3 × GRUS-1, Vigoride SC, 3 × ADELIS-SAMSON, 4 × BeeSat, Challenge One (Tunisijas pirmais pavadonis), CubeSX-HSE, CubeSX-Sirius-HSE, GRBAlpha, Hiber-3, 2 × Kepler, KMSL, KSU CubeSat, LacunaSat2-B, Najm-1, NANOSATC-BR2, OrbiCraft-Zorkiy, Pumbaa, Timon, WildTrackCube-SIMBA, 3B5GSAT, UniSat-7, BCCSAT-1, FEES, DIY 1 (Arduiqube), SMOG-1, STECCO;
- ar nesējraķeti Electron palaisti pavadoņi Photon Pathstone, BlackSky Global 9, Centauri 3, Gunsmoke-J 1, 2 × M2, Myriota 7, Veery Hatchling.
- 24. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 25. marts:
- 30. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen-12 02.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. aprīlis — SKS-64: kosmosa kuģis SpaceX Crew-1 atvienojās no SKS, un pēc tam saslēdzās ar to pie citas pieslēgvietas.
- 7. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 8. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Shiyan-6-03.
- 9. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-18, apkalpe: Oļegs Novickis, Pjotrs Dubrovs, Marks Vande Hei; Sojuz MS-18 saslēdzās ar SKS.
- 12. aprīlis — pavadoņu apkalpošanas aparāts MEV-2 saslēdzās ar sakaru pavadoni Intelsat 10-02.
- 17. aprīlis — kosmosa kuģis Sojuz MS-17 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes, apkalpe: Sergejs Rižikovs, Sergejs Kuds-Sverčkovs, Ketlīna Rubinsa.
- 19. aprīlis — Mars 2020: helikopters Ingenuity pirmoreiz pacēlās no Marsa virsmas.
- 23. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kosmosa kuģis SpaceX Crew-2, apkalpe: Šeins Kimbro, Ketrina Megana Makartūra, Akihiko Hošide, Tomā Peskjē.
- 24. aprīlis — kosmosa kuģis SpaceX Crew-2 saslēdzās ar SKS.
- 25. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaisti 36 sakaru pavadoņi OneWeb.
- 26. aprīlis — ar nesējraķeti Delta IV Heavy palaists militārais pavadonis USA-314 (NROL-82, KH-11 18).
- 27. aprīlis:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 6 palaisti pavadoņi Qilu-1, Qilu-4, Foshan-1, ZhongAnGuoTong-1, Tianqi-9, Origin Space NEO-1, Taijing-2-01, Jinzijing-1, Lingque-1-D02;
- kravas kuģis Progress MS-14 atvienojās no SKS.
- 29. aprīlis:
- kravas kuģis Progress MS-14 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- ar nesējraķeti Vega palaisti pavadoņi Pléiades-Neo 1, NorSat-3, Bravo, ELO Alpha, 2 × Lemur-2;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 5B palaists orbitālās stacijas bāzes modulis Tianhe;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 30. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists militārais pavadonis Yaogan 34.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. maijs — kosmosa kuģis SpaceX Crew-1 (apkalpe: Maikls Hopkinss, Viktors Glovers, Soiči Noguči, Šenona Volkere) atvienojās no SKS un nolaidās Atlantijas okeānā.
- 3. maijs — par NASA administratoru kļuva Bills Nelsons.
- 4. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 6. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 30-08A, Yaogan 30-08B, Yaogan 30-08C un pavadonis Tianqi-12.
- 9. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 10. maijs — zonde OSIRIS-REx atstāja asteroīda 101955 Bennu orbītu un sāka ceļu uz Zemi.
- 11. maijs — no pavadoņa ION-SVC 2 brīvā lidojumā palaisti 12 pavadoņi SpaceBEE.
- 14. maijs — no Marsa orbitālā aparāta Tianwen 1 atdalījās nolaižamais aparāts ar mobili Zhurong un nolaidās uz planētas virsmas.
- 15. maijs:
- nesējraķetes Electron avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi BlackSky;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 52 sakaru pavadoņi Starlink un pavadoņi Capella 6, Tyvak-0130.
- 18. maijs — ar nesējraķeti Atlas V 421 palaists militārais pavadonis USA-315 (SBIRS-GEO 5) un pavadoņi TDO-3, TDO-4.
- 19. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis HaiYang 2D.
- 26. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 28. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaisti 36 sakaru pavadoņi OneWeb.
- 29. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 7 palaists kravas kuģis Tianzhou 2; tas saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūnijs:
- SKS-65: Oļegs Novickis un Pjotrs Dubrovs veica iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 4B.
- 3. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-22, tā kravā arī nanopavadoņi MIR-SAT1, RamSat, SOAR.
- 5. jūnijs — kravas kuģis SpaceX CRS-22 saslēdzās ar SKS.
- 6. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis SXM 8.
- 11. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Beijing-3 01 un pavadoņi Hisea-2, Yang Wang-1, Taikong Shiyan 1 Tianjian.
- 13. jūnijs — ar nesējraķeti Pegasus-XL palaists militārais tehnoloģiju pavadonis USA-316 (Odyssey, TacRL-2).
- 14. jūnijs — no SKS brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi RamSat, SOAR.
- 15. jūnijs — ar nesējraķeti Minotaur I palaisti militārie pavadoņi USA-317, USA-318, USA-319 (NROL-111).
- 16. jūnijs — SKS-65: Šeins Kimbro un Tomā Peskjē veica iziešanu kosmosā.
- 17. jūnijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2F palaists kosmosa kuģis Shenzhou 12, apkalpe: Nie Haišens, Liu Bomins, Tans Hunbo; kuģis saslēdzās ar orbitālās stacijas moduli Tianhe.
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists navigācijas pavadonis USA-320 (Neil Armstrong , GPS IIIA-05).
- 18. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 30-09A, Yaogan 30-09B, Yaogan 30-09C un pavadonis Tianqi-14.
- 20. jūnijs — SKS-65: Šeins Kimbro un Tomā Peskjē veica iziešanu kosmosā.
- 22. jūnijs — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi MIR-SAT1 un G-SATELLITE 2.
- 25. jūnijs:
- SKS-65: Šeins Kimbro un Tomā Peskjē veica iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists militārais pavadonis Kosmos-2550 (Pion-NKS №1).
- 29. jūnijs:
- no SKS tika atvienots kravas kuģis Cygnus NG-15;
- no Cygnus NG-15 brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi IT-SPINS un MySat-2;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-17.
- 30. jūnijs:
- ar nesējraķeti LauncherOne palaisti pavadoņi CNCE Blk 1A, CNCE Blk 1B, Gunsmoke-J, HALO-Net FF, BRIK-II, STORK-4, STORK-5;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti pavadoņi Shasta (Aurora), Capella 5, 3 × Hawk, 4 × ICEYE, ION Satellite Carrier 3, 4 × ÑuSat, 3 × Starlink, Sherpa-FX2, Sherpa-LTE1, Tanker-001 Tenzing, TUBIN, Umbra-2001, YAM-2, YAM-3, ARTHUR-1, 5 × Astrocast, Centauri 4 (Tyvak-0211), D2 / AtlaCom-1, EG-3 (Tyvak-0173), Faraday Phoenix, Ghalib, GNOMES-2, 4 × KSM-2, 6 × Lemur-2, LINCS 1, LINCS 2, Lynk 6, Mandrake 2A, Mandrake 2B, Napa-2 (RTAF-SAT 2), NEPTUNO, PAINANI-II, QMR-KWT (Kuveitas pirmais pavadonis), SPARTAN, 28 × SpaceBEE, Tiger-2, TROPICS Pathfinder, W-Cube.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs:
- no Cygnus NG-15 brīvā lidojumā palaists pavadonis Gunsmoke-J un vēl 2 nanopavadoņi;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaisti 36 sakaru pavadoņi OneWeb.
- 2. jūlijs:
- kravas kuģis Progress MS-17 saslēdzās ar SKS;
- kravas kuģis Cygnus NG-15 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 3. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Jilin-1 Kuanfu-01B, Jilin-1 Gaofen-03D 01, Jilin-1 Gaofen-03D 02, Jilin-1 Gaofen-03D 03, Xingshidai-10.
- 4. jūlijs:
- Shenzhou 12: Liu Bomins un Tans Hunbo veica iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 3E.
- 6. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3C/E palaists sakaru pavadonis Tianlian I-05.
- 8. jūlijs — kravas kuģis SpaceX CRS-22 atvienojās no SKS.
- 9. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 6 palaisti 5 Zemes tālizpētes pavadoņi Ningxia-1 02.
- 10. jūlijs — kravas kuģis SpaceX CRS-22 nolaidās okeānā.
- 16. jūlijs — no pavadoņa ION-SVC03 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi QMR-KWT, Ghalib.
- 18. jūlijs — no pavadoņa ION-SVC03 brīvā lidojumā palaists pavadonis NAPA-2.
- 19. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 30-10A, Yaogan 30-10B, Yaogan 30-10C un nanopavadonis Tianqi-15.
- 20. jūlijs — suborbitālā raķete ar kapsulu New Shepard veica pirmo lidojumu ar pasažieriem (Džefs Beizoss, Marks Beizoss, Vollī Fanka, Olivers Dāmens), sasniedzot 107 km augstumu.
- 21. jūlijs:
- 22. jūlijs — no pavadoņa ION-SVC03 brīvā lidojumā palaists pavadonis W-Cube.
- 24. jūlijs — no pavadoņa ION-SVC03 brīvā lidojumā palaists pavadonis Neptuno.
- 26. jūlijs — no SKS tika atvienots kravas kuģis Progress MS-16 ar Pirs moduli; tie tika novadīti no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 29. jūlijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Tianhui-1D;
- ar nesējraķeti Electron palaists militārais kosmisko laikapstākļu pavadonis Monolith;
- modulis Nauka saslēdzās ar SKS.
- 30. jūlijs — ar nesējraķeti Ariane 5 ECA palaisti sakaru pavadoņi EUTELSAT QUANTUM, Star One D2.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. augusts — nesējraķetes Shuang Quxian 1 avārijā zaudēts pavadonis Tianshu.
- 4. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng 6 palaisti sakaru pavadoņi KL-Beta A, KL-Beta B.
- 5. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Zhongxing 2E (ChinaSat 2E).
- 8. augusts — Saules zonde Solar Orbiter veica Veneras pārlidojumu.
- 10. augusts:
- Merkura zonde BepiColombo veica Veneras pārlidojumu;
- ar nesējraķeti Antares 230+ palaists kravas kuģis Cygnus NG-16.
- 12. augusts:
- nesējraķetes GSLV Mk II avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis EOS-03 (GISAT-1);
- kravas kuģis Cygnus NG-16 tika saslēgts ar SKS.
- 17. augusts — ar nesējraķeti Vega palaisti pavadoņi Pléiades-Neo 4, BRO-4, LEDSAT, RadCube, SUNSTORM.
- 18. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Tianhui-2 02A, Tianhui-2 02B.
- 20. augusts — Shenzhou 12: Nie Haišens un Liu Bomins veica iziešanu kosmosā.
- 20. augusts — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaisti 34 sakaru pavadoņi OneWeb.
- 24. augusts:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C / YZ-1S palaisti sakaru pavadoņi RSW-01 (Internet Convergence Test Satellite 1), RSW-02 (Internet Convergence Test Satellite 2);
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists militārais pavadonis TJSW-7.
- 29. augusts:
- nesējraķetes Rocket 3 avārijā zaudēts militārais tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis STP-27AD1;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-23, tajā arī pavadoņi Amber IOD-3, Binar-1, CAPSat, CUAVA-1, PR-CuNaR2 (NanoRocks-2), Maya-3, Maya-4, SPACE HAUC.
- 30. augusts — kravas kuģis SpaceX CRS-23 saslēdzās ar SKS.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. septembris:
- nesējraķete Firefly Alpha pirmajā izmēģinājumu lidojumā cieta avāriju, zaudēti pavadoņi BSS1, Firefly Capsule 1, Hiapo, Spinnaker-3, TIS Serenity, PicoBus, FOSSASAT 1b, FOSSASAT 2, GENESIS L, GENESIS N, QUBIK 1, QUBIK 2;
- SKS-65: Oļegs Novickis un Pjotrs Dubrovs veica iziešanu kosmosā.
- 7. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen-5 02.
- 9. septembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Zhongxing 9B (ChinaSat 9B);
- ar nesējraķete Sojuz-2.1v palaists militārais pavadonis Kosmos-2551 (Razbeg № 1);
- SKS-65: Oļegs Novickis un Pjotrs Dubrovs veica iziešanu kosmosā.
- 10. septembris — pavadonis RAAF M2 B atvienojās no RAAF M2 A.
- 12. septembris — SKS-65: Akihiko Hošide un Tomā Peskjē veica iziešanu kosmosā.
- 14. septembris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists 51 sakaru pavadonis Starlink;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaisti 34 sakaru pavadoņi OneWeb.
- 16. septembris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kosmosa kuģis Inspiration4, apkalpe: Džereds Aizekmens, Šāna Proktore, Heili Arseno, Kristofers Sembroski;
- kosmosa kuģis Shenzhou 12 atvienojās no orbitālās stacijas Tiangong.
- 17. septembris — kosmosa kuģis Shenzhou 12 nolaidās uz zemes.
- 18. septembris:
- kravas kuģis Tianzhou 2 pārkabinājās no orbitālās stacijas Tiangong moduļa Tianhe vienas pieslēgvietas uz citu;
- kosmosa kuģis Inspiration4 nolaidās Atlantijas okeānā.
- 20. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 7 palaists kravas kuģis Tianzhou 3; tas saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong.
- 27. septembris:
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists Zemes tālizpētes pavadonis Jilin-1 Gaofen-02D;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists pavadonis Shiyan 10;
- ar nesējraķeti Atlas V 401 palaists meteoroloģiskais pavadonis Landsat 9 un pavadoņi CUTE, CuPID, 2 Cesium Mission 1.
- 28. septembris — kosmosa kuģis Sojuz MS-18 pārkabinājās no SKS vienas pieslēgvietas uz citu.
- 30. septembris — kravas kuģis SpaceX CRS-23 atvienojās no SKS.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris:
- kravas kuģa SpaceX CRS-23 nolaižamais aparāts nolaidās okeānā;
- zonde BepiColombo veica Merkura pārlidojumu.
- 5. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-19, apkalpe: Antons Škapļerovs, Kļims Šipenko, Jūlija Peresiļda; Sojuz MS-19 saslēdzās ar SKS.
- 6. oktobris — no SKS brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi Binar-1, Maya-3, Maya-4, CUAVA-1.
- 12. oktobris — no SKS brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi CAPSat, PR СuNaR2, SPACE HAUC.
- 14. oktobris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaisti 36 sakaru pavadoņi OneWeb;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti pavadoņi Xihe (CHASE), QX 1, Tianshu 1, JTSY, HEAD-IIE, Guidao Daqi Midu TSW, SSS-1, SSS-2A, HEAD-IIF, Tianyuan-1, Zijinjing 2.
- 15. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2F palaists kosmosa kuģis Shenzhou 13, apkalpe: Džai Džigans, Vana Japina, Je Guanfu; kuģis saslēdzās ar orbitālās stacijas Tiangong moduli Tianhe.
- 16. oktobris — ar nesējraķeti Atlas V 401 palaista asteroīdu izpētes zonde Lucy.
- 17. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz MS-18 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes, apkalpe: Oļegs Novickis, Kļims Šipenko, Jūlija Peresiļda.
- 20. oktobris — kravas kuģis Progress MS-17 atvienojās no SKS.
- 21. oktobris — nesējraķetes Nuri (KSLV-II) pirmajā izmēģinājumu lidojumā neizdevās orbītā ievadīt pavadoņa maketu.
- 22. oktobris — kravas kuģis Progress MS-17 atkārtoti saslēdzās ar SKS.
- 24. oktobris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Shijian 21;
- ar nesējraķeti Ariane 5 ECA palaisti sakaru pavadoņi SES-17, Syracuse 4A (Comsat-NG 1).
- 26. oktobris — ar nesējraķeti H-IIA 202 palaists navigācijas pavadonis QZS-1R.
- 27. oktobris — ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists Zemes tālizpētes pavadonis Jilin-1 Gaofen-02F.
- 28. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-18.
- 30. oktobris — kravas kuģis Progress MS-18 saslēdzās ar SKS.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C / YZ-1S palaisti militārie pavadoņi Yaogan 32-02A, Yaogan 32-02B.
- 5. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 6 palaists Zemes tālizpētes pavadonis Guangmu (SDGSAT, CASEarth).
- 6. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti militārie pavadoņi Yaogan 35A, Yaogan 35B, Yaogan 35C.
- 7. novembris — Shenzhou 13: Džai Džigans un Vana Japina veica iziešanu kosmosā.
- 8. novembris — SKS-66: kosmosa kuģis SpaceX Crew-2 atvienojās no SKS, apkalpe: Šeins Kimbro, Ketrina Megana Makartūra, Akihiko Hošide, Tomā Peskjē.
- 9. novembris:
- ar nesējraķeti Epsilon palaisti pavadoņi RAISE-2, HIBARI, Z-Sat, DRUMS, TeikyoSat-4, ASTERISC, ARICA, NanoDragon, KOSEN-1;
- kosmosa kuģis SpaceX Crew-2 nolaidās okeānā.
- 11. novembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kosmosa kuģis SpaceX Crew-3, apkalpe: Radža Čari, Tomass Maršbērns, Keila Barona, Matiass Maurers; kosmosa kuģis saslēdzās ar SKS.
- 13. novembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 15. novembris — Krievija izmēģināja pretpavadoņu raķeti, trāpot neaktīvā pavadonī Kosmos-1408 (Ikar № 39L, Celina-D) un radot atlūzu mākoni.
- 16. novembris — ar nesējraķeti Vega palaisti 3 militārie pavadoņi CERES.
- 18. novembris — ar nesējraķeti Electron palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi BlackSky 10, BlackSky 11.
- 20. novembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen-11 03;
- ar nesējraķeti Rocket 3 (pirmais veiksmīgais starts) palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis STP-27AD2;
- kravas kuģis Cygnus NG-16 tika atvienots no SKS.
- 22. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 3-02.
- 24. novembris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaistas asteroīdu zondes DART un LICIACube;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists kravas kuģis Progress M-UM ar orbitālās stacijas moduli Pričal;
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Shiyan 11.
- 25. novembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaists militārais pavadonis Kosmos-2552 (EKS-5, Tundra 15L);
- kravas kuģis Progress MS-17 atvienojās no SKS, tas tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 26. novembris:
- kravas kuģis Progress M-UM ar orbitālās stacijas moduli Pričal pieslēdzās pie SKS;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Zhongxing 1D (ChinaSat 1D).
- 27. novembris — zonde Solar Orbiter veica Zemes pārlidojumu.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. decembris:
- SKS-66: Tomass Maršbērns un Keila Barona veica iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 48 sakaru pavadoņi Starlink un 2 pavadoņi BlackSky.
- 5. decembris — ar nesējraķeti Sojuz ST-B / Fregat-MT palaisti navigācijas pavadoņi Galileo FOC FM23, Galileo FOC FM24.
- 7. decembris:
- ar nesējraķeti Gushenxing-1 (Ceres-1) palaisti pavadoņi Tianjin Daxue 1, Lize 1, Jin Zijing 5, Jin Zijing 1-03;
- ar nesējraķeti Atlas V 551 palaisti tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi STPSat-6, LDPE-1, Ascent.
- 8. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-20, apkalpe: Aleksandrs Misurkins, Jūsaku Maedzava, Jodzo Hirano; Sojuz MS-20 saslēdzās ar SKS.
- 9. decembris:
- ar nesējraķeti Electron palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi BlackSky 14, BlackSky 15;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaista orbitālā rentgenstaru observatorija IXPE.
- 10. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti militārie pavadoņi Shijian-6 05A un Shijian-6 05B.
- 13. decembris:
- ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaisti sakaru pavadoņi Ekspress-AMU3, Ekspress-AMU7.
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaists sakaru pavadonis Tianlian 2-01.
- 15. decembris:
- nesējraķetes Kuaizhou 1A avārijā zaudēti navigācijas pavadoņi GeeSAT-1A, GeeSAT-1B;
- kravas kuģis Cygnus NG-16 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 18. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 52 sakaru pavadoņi Starlink.
- 19. decembris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis Türksat 5B;
- kosmosa kuģis Sojuz MS-20 atvienojās no SKS, apkalpe: Aleksandrs Misurkins, Jūsaku Maedzava, Jodzo Hirano.
- 20. decembris — kosmosa kuģis Sojuz MS-20 nolaidās uz zemes.
- 21. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-24; tā kravas telpā arī nanopavadoņi DAILI, GASPACS, PATCOOL, TARGIT, GT-1, FEES2, Light-1 (Bahreinas pirmais pavadonis, kopējs ar AEE).
- 22. decembris:
- kravas kuģis SpaceX CRS-24 saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti H-IIA 204 palaists sakaru pavadonis Inmarsat-6 F1;
- specializētā kuģa Progress M-UM iekārtu nodalījums atvienojās no SKS.
- 23. decembris:
- specializētais kuģis Progress M-UM tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 7A palaisti tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi Shiyan-12 01, Shiyan-12 02.
- 25. decembris — ar nesējraķeti Ariane 5 ECA palaista kosmiskā observatorija James Webb Space Telescope.
- 26. decembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Ziyuan 1-02E un nanopavadonis Xi Wang 3 (CAS-9);
- Shenzhou 13: Džai Džigans un Je Guanfu veica iziešanu kosmosā.
- 27. decembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaisti 36 sakaru pavadoņi OneWeb;
- nesējraķetes Angara A5 / Persej izmēģinājumu lidojumā palaists kravas masas makets GMV, bet dzinējbloka Persej kļūmes dēļ tas nenokļuva plānotajā orbītā.
- 29. decembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists eksperimentāls Zemes tālizpētes pavadonis Tianhui 4.
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists eksperimentāls sakaru pavadonis TJSW 9.
- 30. decembris — ar nesējraķeti Simorgh nav izdevies orbītā ievadīt derīgo kravu, bet Irānas varas iestādes paziņoja, ka kosmosā palaisti trīs pavadoņi.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. janvāris — Frenks Kaserino (Frank J. Casserino), ASV lidotājs, gatavojies kosmiskajiem lidojumiem, nav lidojis kosmosā (dzimis 1955. gadā)
- 11. janvāris — Viljams Torntons (William E. Thornton), ASV kosmonauts (dzimis 1929. gadā)
- 2. februāris — Millija Hjūza-Fulforda (Millie Hughes-Fulford), ASV kosmonaute (dzimusi 1945. gadā)
- 4. februāris — Pjotrs Kolodins (Пётр Иванович Колодин), PSRS kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1930. gadā)
- 14. februāris — Nikolajs Fefelovs (Николай Николаевич Фефелов), PSRS, Krievijas kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1945. gadā)
- 19. marts — Glinns Lanijs (Glynn Lunney), ASV inženieris, lidojumu direktors (dzimis 1936. gadā)
- 5. aprīlis — Filips Čepmens (Philip Kenyon Chapman), ASV kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1935. gadā)
- 28. aprīlis — Maikls Kolinss (Michael Collins), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
- 15. jūnijs — Vladimirs Šatalovs (Владимир Александрович Шаталов), PSRS kosmonauts (dzimis 1927. gadā)
- 22. jūnijs — Grigorijs Čerņavskis (Григорий Маркелович Чернявский), PSRS, Krievijas kosmiskās tehnikas elektronikas inženieris, zinātnieks (dzimis 1926. gadā)
- 4. jūlijs — Gandzorigs Maidardžavins (Майдаржавын Ганзориг), Mongolijas zinātnieks, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1949. gadā)
- 28. jūlijs — Oļegs Baklanovs (Олег Дмитриевич Бакланов), PSRS, Krievijas inženieris, amatpersona, politiķis (dzimis 1932. gadā)
- 4. augusts:
- Anatolijs Čižovs (Анатолий Алексеевич Чижов), PSRS, Krievijas inženieris, amatpersona (dzimis 1934. gadā)
- Lorenss Jangs (Laurence R. Young), ASV fiziķis, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1935. gadā)
- 29. septembris — Boriss Valnīčeks (Boris Valníček), čehu astrofiziķis, zinātnes popularizētājs (dzimis 1927. gadā)
- 4. oktobris — Marlens Kagans (Марлен Каган Борисович), PSRS, Krievijas inženieris, amatpersona (dzimis 1935. gadā)
- 27. novembris — Ruslans Komajevs (Руслан Владимирович Комаев), PSRS, Krievijas inženieris, konstruktors (dzimis 1947. gadā)
- 28. decembris — Maikls Klifords (Michael R. Clifford), ASV kosmonauts (dzimis 1952. gadā)
|