Aizputes virspilskunga iecirknis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Aizputes virspilskunga tiesa)
Jump to navigation Jump to search
Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820).
Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments).

Aizputes virspilskunga iecirknis (vācu: Oberhauptmannschaft Hasenpoth) bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām. 1841. gadā Aizputes virspilskunga tiesā atradās 138 privātmuižas, 24 kroņa muižas un sešas mežniecības. To dēvēja arī par Aizputes apriņķi (Hasenpotischer Kreis).[1]

Mūsdienās Aizputes virspilskunga tiesas teritorija iekļauta 9 Kurzemes novadu (Aizputes novads, Alsungas novads, Durbes novads, Grobiņas novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rucavas novads, Vaiņodes novads) un Liepājas pilsētas sastāvā, bet neliela daļa (Jūrkalnes pagasts) ietilpst arī Ventspils novadā.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pievienošanas Krievijas impērijai Kurzemes guberņā apvienoja Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala zemes, kas līdz 1818. gadam abas saglabāja savu iepriekšējo administratīvo iedalījumu. Pēc 1819. gada Kurzemes guberņas administratīvās reformas Piltenes apgabala dienvidu daļas savienoja ar no bijušās hercogvalsts Kuldīgas virspilskunga tiesas atdalīto Ordeņa-Aizputes un Alsungas draudzes novadiem, izveidojot jaunu Aizputes pilskunga iecirkni. To apvienojot ar Grobiņas pilskunga iecirkni, izveidoja Aizputes virspilskunga iecirkni.[2]

Aizputē atradās Kurzemes guberņas galma tiesai (Oberhofgericht) pakļauta virspilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. Tā bija sadalīta divos pilskunga iecirkņos (Hauptmannschaft) ar vietējo policiju, kuru pārvaldes iestādes atradās Aizputes un Grobiņas pilsētās.

Likvidēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]