Cinks
- Šis raksts ir par elementu. Par hokejistu skatīt rakstu Ronalds Cinks.
| Cinks | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Cinka gabaliņi un no cinka izgatavots auto modelītis | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +2, +1 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,65 | ||||||
| Blīvums | 7134[1] kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 692,68 K (419,53 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 1180 K (907 °C) | ||||||
| Īpatnējā pretestība | (20 °C) 5,90×10-8 Ω·m | ||||||
| Skaņas ātrums | 3850 m/s | ||||||
| Van der Vālsa rādiuss | 0,139 nm | ||||||
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30. Tas ir zilganpelēks, amfotērs metāls. Cinks ir samērā aktīvs metāls, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā. Tas reaģē ar skābēm, veidojot attiecīgo skābju sāļus un ūdeņradi, un ar sārmiem, veidojot cinkātus. Cinku iegūst, reducējot oksīdu un sulfīdu rūdas. Cinkam ir relatīvi zema viršanas temperatūra, tāpēc to iegūst, kondensējot tā tvaikus. Cinku lieto galvenokārt pārklājumiem (cinkotais skārds), sakausējumiem (misiņš) un baterijām. Savienojumos cinkam parasti ir vērtība 2; īpašos gadījumos 1. Nelielās devās cinks ir nepieciešams dzīvības uzturēšanai; par laimi, tas ir sastopams vairumā pārtikas produktu. Visvairāk tas ir sastopams gaļā, zivīs, pākšaugos un pilngraudu labības graudos. Īpaši bagātas ar cinku ir ķirbju sēklas.
Cinks ir 23. visbiežāk sastopamais ķīmiskais elements Zemes garozā.[2] Tas ir nedaudz mazāk par 0,02% no Zemes garozas masas.[3] Dabiskais cinks sastāv no četriem stabiliem izotopiem — cinka-64 (48,63% no kopējā daudzuma dabā), cinka-65 (27,90%), cinka-67 (4,10%) un cinka-68 (18,75%).[4] Atlikušos 0,62% no dabā sastopamā cinka veido radioaktīvais cinks-70, kura pussabrukšanas periods ir lielāks par 5×1014 gadiem.[4]
2010. gadā visvairāk cinka tika iegūts Ķīnā (3,5 miljoni tonnu), Peru (1,52 miljoni), Austrālijā (1,45 miljoni), Indijā (0,75 miljoni) un Amerikas Savienotajās Valstīs (0,72 miljoni).[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: cinks |
- ↑ 1,0 1,1 «Zinc» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2011-08-07.
- ↑ «Zinc: Stastitics and Information» (angliski). United States Geological Survey. Skatīts: 2011-11-03.
- ↑ «What percentage of zinc in earths crust?» (angliski). wiki.answers.com. Skatīts: 2011-11-03.[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 «Isotopes of the Element Zinc» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2011-08-13.
- ↑ A. C. Tolcin. «Mineral Commodity Summaries 2009: Zinc» (anglisk). United States Geological Survey, 2011i. Skatīts: 2011-06-06.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cinks.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|