Dievs, svētī Latviju

Dievs, svētī Latviju!
	Baumaņu Kārļa rakstītās „Dievs, svētī Latviju” notis
Valsts himna	Latvija
Dzeja	Baumaņu Kārlis, 1872
Mūzika	Baumaņu Kārlis, 1872
Apstiprināta	1920
Mūzikas paraugs
	Latvijas valsts himna (instrumentālā versija) noicon

„Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Skaņdarba rašanās

„Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši dziesmu svētkiem 1873. gadā. Oriģināli Baumaņu Kārlis šo dziesmu sacerējis 1872. gadā ar vārdiem krievu valodā, taču tā nekad nav atskaņota krieviski. Himnas pirmatskaņojums notika I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Tomēr svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra. Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1874. gadā iznākušajā K. Baumaņa dziesmu krājumā „Austra”, bet turpmāko krājumu „Līgo”, kurā arī atradās šī himna, krievu valdība konfiscēja.^[1]

Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā IV Dziesmu svētkos Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu „Latvija” nomainīja ar „Baltija”:^[2]

„Dievs, svētī Baltiju,
Mūs' dārgo tēviju!
Svētī jel Baltiju,
Ak svētī jel to!
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mūs tur laimē diet.
Mūs' Baltijā!”

Apsīšu Jēkabs pēc Jelgavas dziesmu svētkiem rakstīja: „„Dievs, svētī Latviju” vai cienīgi līdzās stāties labākajām „tautu himnām„”; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.” 1905. gada revolūcijas laikā vārdu „Baltija” atkal nomainīja ar „Latviju”.^[3] Ar laiku „Dievs, svētī Latviju” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu tautas himna.

Apstiprināšana par Valsts himnu

„Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS sastāvā, 1940.—1990. gados, to aizstāja ar Latvijas PSR himnu, taču 1990. gada 15. februārī LPSR Augstākā padome atjaunoja „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas himnu.

Himnas vārdi

	2019. gada vokālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums Himnas versija, kuru izmanto Latvijas Televīzija un Latvijas Radio plkst 6.00. 1994. gada instrumentālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums. Izpilda NBS Štāba orķestris.
Palīdzība, ja ir problēmas šo failu atskaņošanā.

„Dievs, svētī Latviju,

Mūs' dārgo tēviju,

Svētī jel Latviju,

Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,

Kur latvju dēli dzied,

Laid mums tur laimē diet,

Mūs' Latvijā!”

Atsauces

↑ Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina : Grāmatu draugs, 1965. 46. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-23. Skatīts: 2013-07-24.: Rihards Tomsons to aprakstīja šādi: „Pēc Baumaņa kunga runas tika no Baltijas semināra mācekļiem dziedāta tā no Baumaņu Kārļa, Pēterburgā, sarakstīta un komponierēta Latvju (h)imna.”
↑ Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. Rīga : Musica Baltica. 2004. 181. lpp. ISBN 9984-588-30-0.

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dievs, svētī Latviju.

[1] Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

[2] Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina : Grāmatu draugs, 1965. 46. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-23. Skatīts: 2013-07-24.: Rihards Tomsons to aprakstīja šādi: „Pēc Baumaņa kunga runas tika no Baltijas semināra mācekļiem dziedāta tā no Baumaņu Kārļa, Pēterburgā, sarakstīta un komponierēta Latvju (h)imna.”

[3] Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. Rīga : Musica Baltica. 2004. 181. lpp. ISBN 9984-588-30-0.

[1]

[2]

[3]