Bebrenes katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Bebrenes katoļu baznīca
Bebrenes baznīca (Latvija)
Bebrenes baznīca
Bebrenes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Augšdaugavas novads,
Bebrenes pagasts, Bebrene
Koordinātas 56°03′59″N 26°07′49″E / 56.06639°N 26.13028°E / 56.06639; 26.13028Koordinātas: 56°03′59″N 26°07′49″E / 56.06639°N 26.13028°E / 56.06639; 26.13028
Piederība konfesijai Romas Katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads iesvētīta 1798
konsekrēta 1887
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Andrejs Trapučka
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils neorenesanse
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1797
Specifikācija
Garums 32 m
Platums 15 m
Būvmateriāli mūra

Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta centrā Bebrenē. Sakrālās arhitektūras piemineklis, kā arī Bebrenes muižas un baznīcas ansambļa kopējā telpiskā risinājuma un vietējās kultūrainavas nozīmīga sastāvdaļa.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bebrenes pirmais dievnams ir bijusi koka ēka, ko 1652. gadā cēlis Braslavas kastelāns Jānis Višlings-Zībergs Svētā Jāņa Kristītāja godam. Tā bijusi Ilūkstes draudzes filiālbaznīca, pie kuras 1783. gada 7. februārī izveidojusies patstāvīga Bebrenes draudze. No 1690. gada Bebrenē darbojusies Ilūkstes jezuītu misija, kuri pārzināja baznīcu un draudzi līdz 1773. gadam, kad tos nomainīja mūki lazaristi. Dievnams nodedzis 1790. gadā.

Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1797. gadā arī iepriekšminētais kastelāns pēc poļu—itāļu mākslinieku dzimtas pārstāvja arhitekta L. Markoni projekta.[2] Pēc gada, 1798. gadā prāvests Matejs Juraho to iesvētīja Svētā Jāņa Kristītāja godam. Dievnama labiekārtošanas darbi beidzās tikai 1883. gadā prāvesta Dominika Čečeka darbības laikā. 1887. gada 25. maijā Telšu bīskaps Mečeslavs Pavilonis to konsekrēja Svētā Jāņa Kristītāja godam un aizbildniecībai. Lielajā altārī tika ieliktas Svēto mocekļu Matiani un Maksimiani relikvijas. Dievnamā ir arī "Lignum crucis" jeb Krusta relikviārs, ar tām 1920. gadā īsi pirms Kurzemes un Zemgales pievienošanas Rīgas arhibīskapijai Kauņas bīskaps apstiprināja atlaidu svētkus. Pirms Pirmā pasaules kara Bebrenē kādu laiku dzīvojis bīskaps Eduards Ropps. Pirmā pasaules kara laikā baznīcā tika ierīkota Vācijas armijas kara lazarete. Dievnamam bija ļoti augsti logi un tajā laikā tos visus no apakšas aizmūrēja, izveidojot tos par zemākiem, tādi tie ir saglabājušies līdz mūsdienām. 1930. gados baznīcai tika uzlikts jauns skārda jumts, salabots žogs un veikts cits remonts, kā arī baznīcas dārzā uzcelta maza koka plebānija.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir mūra neorenesanses celtne, 25 metrus gara, 15 metrus plata un 8 metrus augsta, tai klāt presbitērija daļa - 7 metrus gara un 6 metrus plata ēka ar skārda jumtu un dzelzs krustiem abos tā galos un bez torņa. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie gala durvīm fasādē to abās pusēs uz sienas nišās ir četru evaņģēlistu — Svēto Pētera, Lūkasa, Mateja un Marka freskas. Presbitērija pusē, žoga malā atrodas plebānija un saimniecības ēkas. Aiz baznīcas austrumu pusē ir draudzes nams. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs. Galvenie vārti galvenās ieejas pusē ir izveidoti atsevišķi uzceltā mūra zvanu torņa, kas celts 1883. — 1887. gados, apakšdaļā. Zvanu tornī ir iekārti divi zvani. Baznīcas dārzā atrodas prāvestu Antona Šarko, Sigismunda Pipiniusa un Staņislava Čužāna kapi. Baznīcas novietojums saskaņots ar Bebrenes muižas ansambli un parku, pilij un dievnamam atrodoties uz vienas ass, ko iezīmē parka un dievnama vārti.

Dievnams 2010. gadā.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem. Pie galvenās ieejas ir priekštelpa, virs kuras atrodas kora telpa ar 19. gadsimta ērģelēm. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas, virs kurām ir kora telpas un noliktavas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Dievnamā ir trīs baroka stila mūra altāri. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tas ir ar sešiem pīlāriem, starp kuriem ir B.E.Muriljo gleznas "Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana" kopija (1866). Sānu altāriem ir divi pīlāri. Labajā pusē ir Svētā Jāņa Kristītāja altāris ar svētā gleznu (1909), bet kreisajā pusē — Rožukroņa altāris ar "Rožukroņa Dievmātes" gleznu (1909). Pie gala durvīm sānos ir sena apaļas formas Dievmātes glezna, bet virs sakristejas sena Jāņa Kristītāja glezna. Aplūkojami baroka formās darinātie grāfa un baznīcēnu soli un Krustaceļa gleznas.[4]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arnis Maziļevskis.[1] Līdz 1783. gadam, kad draudze kļuva pastāvīga, Bebrene bija Ilūkstes draudzes filiāle. 1783. gadā tā tika iekļauta Mogiļevas virsbīskapijā, 1798. gadā to pievienoja Viļņas, 1848. gadā Žemaišu bīskapijai, 1920. gadā Rīgas arhibīskapijai, 1937. gadā Liepājas, bet 1995. gadā Jelgavas diecēzei. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Bebrenē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek divas reizes nedēļā, baznīca ir atvērta dievkalpojumu laikā vai iepriekš piesakot vizīti.

Draudzes lielākie svētki un atlaidas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Jaunais gads, Vasarsvētki — 40 stundu atlaidas, Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Rožukroņa svētki, oktobra pirmās svētdienas procesija ar pieciem Evaņģēlijiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. 2,0 2,1 Bebrenes Romas Katoļu baznīca www.ilukste.lv
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas Katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 247.-248.lpp.
  4. Baznīca un garīgā dzīve Bebrenes novadā www.bebrene.blogspot.com

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]