Valdis Krisbergs
| Valdis Krisbergs | |
|---|---|
 | |
| 6. Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1944. gada 31. janvārī.svg){kind=small} Rīga, Ostlande (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 2018. gada 26. septembrī (74 gadu vecumā) |
| Politiskā partija | Latvijas Liberālā partija, Demokrātiskā partija «Saimnieks» |
Valdis Krisbergs (1944. gada 31. janvāris — 2018. gada 26. septembris) bija latviešu uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (6. Saeimas un Rīgas domes deputāts). 1998. gadā par krāpšanu komercfirmas «Auseklītis» vadībā tika sodīts ar brīvības atņemšanu, atbrīvots 1999. gadā.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valdis Krisbergs piedzima 1944. gada 31. janvārī Rīgā.[1] Viņa tēvs bija pūtēju orķestru diriģents Augusts Krisbergs.[2] Slimības dēļ līdz septītajai klasei Krisbergs mācījās mājās. Pēc tam mācījies Rīgas 17. pamatskolā, tad Rīgas 53. vidusskolā, un visbeidzot Rīgas 3. vidusskolas specializētajā matemātikas un ķīmijas klasē.[2] 1976. gadā pabeidzis Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (tagad — Latvijas Kultūras koledža), iegūstot amatieru foto-kino studiju vadītāja specialitāti.[3]
1970. gados Krisbergs tika sodīts par zagšanu. Viņš sodu izcieta strādājot vispārējās celtniecības trestā Liepājā.[2] 1990. gados Krisbergs vispirms noliedza, ka būtu krimināli sodīts,[4] taču vēlāk šo lietu nosauca par Valsts drošības komitejas (VDK) falsificētu un saistīja to ar savu disidentismu.[2][5] 1988. gada 4. oktobrī viņš dibināja komercfirmu «Auseklītis». Tā sākotnēji sniedza fotopakalpojumus.[5] Vēlāk uzņēmums piedāvāja aizņemties naudu, kā arī pārdeva savas akcijas, solot augstu peļņu. 1994. gada vasarā «Auseklītis» kļuva par akciju sabiedrību.[5]
1980. gadu beigās Krisbergs iesaistījās politikā, darbojoties Latvijas Kooperatoru politiskajā savienībā. Vēlāk viņš iestājās Latvijas Liberālajā partijā, un strādāja tās valdē.[2] 1993. gadā viņš piedalījās Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) ekonomiskās programmas veidošanā 5. Saeimas vēlēšanām. Kaut arī viņš nebija iestājies partijā, Krisbergs plānoja kandidēt no LNNK saraksta, taču no tā atteicās, kad kandidātu sarakstā tika iekļauts Joahims Zīgerists.[2] Tā vietā Krisbergs kandidēja no Saimnieciskās rosības līgas saraksta, kas nepārvarēja četru procentu barjeru.[2]
1994. gada maijā Krisbergs tika ievēlēts Rīgas domē no politiskās organizācijas «Saimnieks» saraksta. Vēlāk tajā pašā gadā bija 12 cilvēku redakcijas komisijā, kas formulēja topošās partijas programmu un politisko orientāciju.[6] 1995. gada oktobrī ievēlēts 6. Saeimā no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» saraksta.[1] Īsi pirms ievēlēšanas Krisbergs aizgāja no «Auseklīša», un drīz pēc tam parādījās pirmās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām.[5]
1996. gada 1. martā akciju sabiedrība «Auseklītis» tika atzīta par maksātnespējīgu.[5] Tā paša gada 25. septembrī Krisbergs izstājās no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» Saeimas frakcijas. 1997. gada 24. martā Saeima izdeva Krisbergu kriminālvajāšanai, tā apturot viņa darbību parlamentā līdz kriminālvajāšanas beigām.[3] Viņš tika izdots saistībā ar kriminālprocesu par krāpšanu lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu uzņēmumā «Auseklītis». 1998. gadā Krisbergs tika notiesāts par krāpšanu lielos apmēros, un viņam tika piespriests cietumsods. 1999. gadā pirms termiņa atbrīvots. Tajā pašā gadā Krisbergs dibināja juridiskās palīdzības biroju «Eiro Temīda», un to vadīja līdz mūža galam.[1]
Valdis Krisbergs nomira 2018. gada 26. septembrī pēkšņā nāvē. Atvadu ceremonija notika 2. oktobrī Rīgas Krematorijā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Mūžībā devies 6.Saeimas deputāts un uzņēmējs Valdis Krisbergs». Latvijas Avīze. 2018. gada 27. septembrī. Skatīts: 2019. gada 18. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Ināra Egle. «Jaunas sejas politikā». Neatkarīgā Rīta Avīze, 1996. gada 20. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2019. gada 18. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Valdis Krisbergs». Latvijas Republikas Saeima. Skatīts: 2019. gada 18. septembrī.
- ↑ Erkils Kolts. «Krisbergs atkal iekrīt?». Neatkarīgā Rīta Avīze, 1996. gada 23. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2019. gada 18. septembrī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Edgars Galzons. «Vienmēr uz kājām». SestDiena, 1996. gada 9. martā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2019. gada 18. septembrī.
- ↑ Nellija Ločmele. «Saimnieks formulē politisko orientāciju». Diena, 1994. gada 20. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2019. gada 18. septembrī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||