Krišjānis Feldmans

Vikipēdijas lapa
Krišjānis Feldmans
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781406511).jpg
Krišjānis Feldmans 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Rīgas domes deputāts
Amatā
2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 6. novembris

Dzimšanas dati 1985. gada 11. februārī (37 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis[1]
Politiskā partija
Profesija ekonomists
Augstskola Banku augstskola

Krišjānis Feldmans (dzimis 1985. gada 11. februārī Rīgā) ir latviešu ekonomists, uzņēmējs, politiķis[2] 13. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "Konservatīvie" (iepriekš Jaunā konservatīvā partija). Viņš ir partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks. Pirms kļūšanas par 13. Saeimas deputātu K. Feldmans nodarbojies ar uzņēmējdarbību starptautiskās tirdzniecības, tranzīta, drošības un vadības konsultāciju nozarēs. Bijis arī Rīgas domes deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā, bet 1988. gadā pārcēlies dzīvot uz Valdemārpili. Piecu gadu vecumā sācis mācības Valdemārpils mūzikas skolā, sešu gadu vecumā — Valdemārpils vidusskolā. Pēc pārcelšanās uz Rīgu 1994. gadā iestājies Rīgas Katoļu ģimnāzijā, ko absolvējis 2003. gadā. Uzreiz iestājās Banku augstskolā, kur 2005. gadā ieguvis pirmā līmeņa augstāko izglītību uzņēmējdarbībā, specializējoties banku darbībā, 2007. gadā — bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā, bet 2009. gadā absolvējot Banku augstskolu ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Kopš 2011. gada nodarbojās ar starptautisko tirdzniecību. 2012. gadā kļuvis par tieslietu ministra Jāņa Bordāna ārštata padomnieku ekonomikas, informācijas tehnoloģiju un drošības jautājumos.[3]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studiju gados iestājies politiskajā partijā "Jaunais laiks", no kuras izstājās neilgi pirms partija pievienojās "Vienotībai". 2011. gada rudenī iestājās tobrīd Saeimā pārstāvētajā biedrībā "Demokrātiskie patrioti", neilgi pēc tam kļūstot par biedrības Tautsaimniecības domnīcas vadītāju un revidentu. Piemēram, 2014. gada 4. martā notika biedrības kopsapulce, kurā K. Feldmans biedrības revidenta amatā tika vienbalsīgi ievēlēts jau trešo reizi pēc kārtas. Bijis tieslietu ministra Jāņa Bordāna ārštata padomnieks ekonomikas, informācijas tehnoloģiju un drošības jautājumos. 2014. gada 17. maijā kļuva par vienu no 221[4] Jaunās konservatīvās partijas dibinātāju.

K. Feldmans ir bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs no kuras izstājies 2017. gada oktobrī, protestējot pret LTRK darbības virzienu.[5] Kā ekonomists plašāku atpazīstamību guva ar saviem rakstiem saistībā ar Liepājas Metalurga valsts galvojuma skandālu[6] un nodokļu politikas izmaiņām Latvijā.[7]

12. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2014. gada 4. oktobrī, kandidēja uz Saeimas deputāta amatu no Jaunās konservatīvās partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta kā saraksta līderis, bet, ņemot vērā partijas tolaik nelielo atpazīstamību, partija kopumā nepārvarēja 5% barjeru.[8]

Kopš 2017. gada 18. marta ieņem Jaunās konservatīvās partijas valdes locekļa amatu, pirms tam bijis partijas Uzraudzības komisijas vadītājs. 2019. gada 2. martā Jaunās konservatīvās partijas valdē tika ievēlēts trešo reizi, neilgi pēc tam kļūstot par valdes priekšsēdētāja vietnieku.[9] 2021. gada 13. martā notikušajā Jaunās konservatīvās partijas Padomes sēdē K. Feldmans piekto reizi pēc kārtas tika ievēlēts partijas valdē, turpinot saglabāt arī partijas valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2017. gada 3. jūnijā, tika ievēlēts Rīgas domē ar 34 540 balsīm no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.[10] Rīgas domes deputāta pienākumus sāka pildīt 2017. gada 22. jūnijā, kad notika jaunā sasaukuma pirmā Rīgas domes sēde. Darbojas Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu, Mājokļu un vides, Pilsētas attīstības komitejās.[11] 2017. gada 4. jūlijā ievēlēts Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijā un Rīgas domes Pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijā.

13. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2018. gada 6. oktobrī, kandidēja[12] uz Saeimas deputāta amatu no Jaunās konservatīvās partijas Zemgales vēlēšanu apgabalā kā saraksta līderis. Partijai Zemgalē iegūstot 14,07%, bet visā Latvijā kopumā — 13,59%, un K.Feldmanam saņemot 19 298 balsis, viņš tika ievēlēts 13. Saeimā.[13] Kopš pirmās 13. Saeimas sasaukuma dienas K. Feldmans ieņēma Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētāja biedra amatu, kopš 2018. gada 20. novembra — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedra amatu, kļūstot par komisijas priekšsēdētāju 2021. gada 4. jūnijā. K. Feldmans kopš 2019. gada 4. septembra bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs. Savukārt, kopš 2021. gada 16. jūnija K. Feldmans bija NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgais pārstāvis.[14]

2022. gadā K. Feldmans kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Ziņas par deputātu kandidātu». CVK. Skatīts: 2017-07-18.[novecojusi saite]
  2. CVK 2009. gada 6. jūnija Rīgas Domes vēlēšanu kandidāta kartīte Archived 2010. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  3. Demokrātiskie patrioti Krišjānis Feldmans Archived 2013. gada 8. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  4. «Nodibina Bordāna «Jauno konservatīvo partiju»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-06-16.
  5. «Krišjānis Feldmans: LTRK ir pakļāvusies monopolu un naudasmaisu interesēm». Krišjānis Feldmans (lv-LV). 2017-10-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-16. Skatīts: 2019-06-16.
  6. Delfi.Lv Krišjānis Feldmans: 'Liepājas Metalurgs' un 'melnajā caurumā' iekritušie 47 miljoni
  7. Apollo.Lv Jauna «soda nauda» Latvijas mazajiem uzņēmumiem
  8. CVK 2014. gada 4. oktobra Saeimas vēlēšanas
  9. LURSOFT. «Lursoft, Lietotāja autorizācija». Lursoft (latviešu), 2019-06-16. Skatīts: 2019-06-16.
  10. CVK 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas Archived 2017. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  11. riga.lv Rīgas domes komitejas[novecojusi saite]
  12. sv2018.cvk.lv https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==. Skatīts: 2019-06-16. Tukšs vai neesošs |title=
  13. CVK 2018. gada 6. oktobra 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti Archived 2019. gada 2. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  14. «Latvijas Vēstnesis». vestnesis.lv. Skatīts: 2021-11-06.