Baiba Broka (politiķe)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par politiķi. Par citiem cilvēkiem ar vārdu Baiba Broka skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Baiba Broka
Baiba Broka.jpg
Baiba Broka 2014. gadā
Latvijas tieslietu ministre
Amatā
2014. gada 22. janvāris — 2014. gada 6. augusts
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Jānis Bordāns
Pēctecis Gaidis Bērziņš

Dzimšanas dati 1975. gada 2. oktobrī (43 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Madona, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija
Augstskola Latvijas Universitāte

Baiba Broka (dzimusi 1975. gada 2. oktobrī Madonā) ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv Nacionālo apvienību un bija tās Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāte pašvaldību vēlēšanās. 2014. gadā bijusi Latvijas tieslietu ministre. Šobrīd Latvijas Biatlona federācijas prezidente.

Izglītība un karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā ieguvusi maģistra grādu sociālo zinātņu tiesību nozarē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1990. gadu otrajā pusē bijusi prokurora palīgs Rīgas Ziemeļu rajona prokuratūrā. Pēc tam sākusi pasniedzējas darbu, lielu daļu — Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Bijusi vieslektore Igaunijā Starptautiskajā Universitātē Concordia, Tuleinas Universitātes vasaras skolā (ASV), The Northwsetern School of Law of Lewis&Clark (ASV, Portlenda), Mato Grosso Federālajā Universitātē (Brazīlija), Flumeinenses Federālajā Universitātē (Riodežaneiro, Brazīlija). 2008. gadā uz pieciem gadiem ievēlēta par UNIDROIT (Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta), kas atrodas Romā, Itālijā, vadības padomes locekli. 2013. gadā atkārtoti ievēlēta uz pieciem gadiem UNIDROIT (Starptautiskajā Privāttiesību unifikācijas institūtā) Vadības padomē.[2]

Pašreiz ir Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētāja vietniece un rektora biroja vadītāja. Ieņem Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes locekles amatu.

Līdzautore grāmatai "Juridisko tekstu analīze un izstrādāšana". Vairāku tiesību zinātnisko rakstu autore un nacionālo un starptautisko zinātnisko konferenču dalībniece: pētījumi par līgumtiesībām, patērētāju tiesību aizsardzību, publisko un privāto partnerību, būvniecības un investīciju tiesībām, alternatīvajiem strīdu risināšanas mehānismiem, aviācijas un jūras tiesībām, digitālajām valūtām.

2014. gada jūnijā kļuvusi par Latvijas Biatlona federācijas prezidenti.[3] Ir Starptautiskās Biatlona savienības Juridiskās komitejas locekle, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas locekle

Aktīva un sportiska dzīvesveida popularizētāja, piedalās triatlona, distanču slēpošanas un garo distanču skriešanas sacensībās.

2019. gada 8. jūlijā Baibu Broku aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Aizturēšana ir saistīta ar iespējamu kukuļa piedāvājuma pieņemšanu ne mazāk kā 20 000 eiro apmērā. Pieejamā informācija liecina, ka kukulis ticis noformēts kā ziedojums Latvijas Biatlona federācijai apmaiņā pret kāda uzņēmuma uzvaru iepirkumā, kurā Broka bija iepirkumu komisijas priekšsēdētājas vietniece.[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā, kad B. Brokas kolēģis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Gaidis Bērziņš kļuva par tieslietu ministru, B. Broka ieņēma Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

2009. gadā kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta, taču netika ievēlēta.[5] Tai pašā gadā kļuva par satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomnieci, bijusi arī vairāku tieslietu ministru (Aigara Štokenberga, G. Bērziņa, Jāņa Bordāna) padomniece.

2012. gada oktobrī Nacionālā apvienība viņu izvirzīja kā Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāti 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās.[6] 2013. gadā ievēlēta Rīgas domē, kur kļuva par Nacionālās apvienības frakcijas vadītāju.

2014. gadā B. Broka kļuva par tieslietu ministri Laimdotas Straujumas valdībā, taču jūlija beigās paziņoja par demisiju,[7] kad viņai tika liegta pielaide valsts noslēpumam.[8] Pēc tam atjaunoja Rīgas domes deputāta mandātu. Šajā pašā gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta.

2017. gadā B. Broka tika atkārtoti virzīta par Rīgas mēra kandidāti Rīgas pašvaldības vēlēšanās no Nacionālās apvienības, ievēlēta pašvaldībā. 2019. gadā gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta.

2019. gada jūlijā, pēc tam, kad B. Broku saistībā ar iespējamu kukuļa piedāvājuma pieņemšanu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, viņa darbību partijā apturēja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējās
Konkrētās

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]