Baiba Broka (politiķe)
- Šis raksts ir par politiķi. Par citiem cilvēkiem ar vārdu Baiba Broka skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Baiba Broka | |
|---|---|
 Baiba Broka 2014. gadā | |
| Latvijas tieslietu ministre | |
|
Amatā 2014. gada 22. janvāris — 2014. gada 6. augusts | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Laimdota Straujuma |
| Priekštecis | Jānis Bordāns |
| Pēctecis | Gaidis Bērziņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1975. gada 2. oktobrī Madona, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
 AAE |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
|
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Baiba Broka (dzimusi 1975. gada 2. oktobrī Madonā) ir latviešu juriste un bijusī politiķe. Līdz 2019. gada jūlijam pārstāvēja Nacionālo apvienību un bija tās Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāte pašvaldību vēlēšanās,[2] vairākkārtēja pašvaldības deputāte. 2014. gadā bijusi Latvijas tieslietu ministre. Šobrīd ir Latvijas Biatlona federācijas prezidente, uzņēmēja, lektore un Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta vadības padomes locekle.
Izglītība un karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2000. gadā ieguvusi maģistra grādu sociālo zinātņu tiesību nozarē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1990. gadu otrajā pusē bijusi prokurora palīgs Rīgas Ziemeļu rajona prokuratūrā. Pēc tam sākusi pasniedzējas darbu, lielu daļu — Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Bijusi vieslektore Igaunijā Starptautiskajā Universitātē Concordia, Tuleinas Universitātes vasaras skolā (ASV), The Northwsetern School of Law of Lewis&Clark (ASV, Portlenda), Mato Grosso Federālajā Universitātē (Brazīlija), Flumeinenses Federālajā Universitātē (Riodežaneiro, Brazīlija). 2008. gadā uz pieciem gadiem ievēlēta par UNIDROIT (Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta), kas atrodas Romā, Itālijā, vadības padomes locekli. 2013. gadā atkārtoti ievēlēta uz pieciem gadiem UNIDROIT vadības padomē.[3]
BIjusi Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētāja vietniece un rektora biroja vadītāja. Ieņēmusi Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes locekles amatu.
Līdzautore grāmatai "Juridisko tekstu analīze un izstrādāšana" (izdoti 5 papildināti grāmatas izdevumi). Vairāku tiesību zinātnisko rakstu autore un nacionālo un starptautisko zinātnisko konferenču dalībniece: pētījumi par līgumtiesībām, patērētāju tiesību aizsardzību, publisko un privāto partnerību, būvniecības un investīciju tiesībām, alternatīvajiem strīdu risināšanas mehānismiem, aviācijas un jūras tiesībām, digitālajām valūtām.
2014. gada jūnijā kļuvusi par Latvijas Biatlona federācijas prezidenti.[4] Ir bijusi Starptautiskās Biatlona savienības Juridiskās komitejas locekle, kā arī bijusi Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas locekle un Latvijas Olimpiskās komitejas Juridiskās komisijas vadītāja.
Aktīva un sportiska dzīvesveida popularizētāja, piedalās triatlona, distanču slēpošanas un garo distanču skriešanas sacensībās.
2019. gada 8. jūlijā B. Broku aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Aizturēšana bija saistīta ar iespējamu kukuļa piedāvājuma pieņemšanu ne mazāk kā 20 000 eiro apmērā. Pieejamā informācija liecina, ka kukulis ticis noformēts kā ziedojums Latvijas Biatlona federācijai apmaiņā pret kāda uzņēmuma uzvaru iepirkumā, kurā B. Broka bija iepirkumu komisijas priekšsēdētājas vietniece.[5] B. Broka kategoriski noraidīja jebkādas veida apsūdzības un komentēja, ka tā esot vēršanās pret viņu kā pret politiķi, kura bija nominēta kā alternatīva kandidatūra Rīgas domes priekšsēdētaja amatam iepretim Oļegam Burovam ("Gods kalpot Rīgai"), un Rīgas domes sēde, kurā bija plānots balsot par domes priekšsēdētāja amatu, bija plānota tieši divas dienas pēc B. Brokas aizturēšanas (2019. gada 11. jūlijā 12:00). B. Broka skaidroja, ka aizturēšana piemērota nolūkā, lai viņa fiziski nevarētu piedalīties Rīgas domes sēdē un kā iegansts tika izmantoti divus gadus veci notikumi, kas saistīti ar ziedojuma saņemšanu Latvijas Biatlona federācijā. B. Broka sasauktajā preses konferencē apliecināja, ka visi jebkad saņemtie ziedojumi Latvijas Biatlona federācijai ir izmantoti tikai un vienīgi federācijas statūtos paredzētajiem mērķiem, un viņa savus prezidentes amata pienākumus pilda bez atlīdzības un nekādu materiālu labumu no federācijas nekad nav saņēmusi.[6]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2006. gadā, kad B. Brokas kolēģis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Gaidis Bērziņš kļuva par tieslietu ministru, B. Broka ieņēma Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
2009. gadā kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, taču netika ievēlēta.[7] Tajā pašā gadā kļuva par satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomnieci, bijusi arī vairāku tieslietu ministru (Aigara Štokenberga, G. Bērziņa, Jāņa Bordāna) padomniece.
2012. gada oktobrī Nacionālā apvienība viņu izvirzīja kā Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāti 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās.[8] 2013. gadā ievēlēta Rīgas domē, kur kļuva par Nacionālās apvienības frakcijas vadītāju.
2014. gadā B. Broka kļuva par tieslietu ministri Laimdotas Straujumas valdībā, taču jūlija beigās paziņoja par demisiju,[9] kad viņai tika liegta pielaide valsts noslēpumam.[10] Pēc tam atjaunoja Rīgas domes deputāta mandātu. Šajā pašā gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta.
2017. gadā B. Broka tika atkārtoti virzīta par Rīgas mēra kandidāti Rīgas pašvaldības vēlēšanās no Nacionālās apvienības, ievēlēta pašvaldībā. 2019. gadā vēlreiz kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta.
2019. gada jūlijā, pēc tam, kad B. Broku saistībā ar iespējamu kukuļa piedāvājuma pieņemšanu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, viņa darbību partijā apturēja. Augustā politiķe izstājas no Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas, kļūdama par neatkarīgo deputāti.[11] Oktobrī viņa pievienojās frakcijai "Rīgai!".[12]
2020. gada vasarā B. Broka paziņoja, ka pārtrauc aktīvu politisko darbību un ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās nekandidēs.
2022. gada janvārī Vidzemes priekšpilsētas tiesa sāka skatīt B. Brokas kukuļošanas krimināllietu, savukārt apsūdzētā lūdza iespēju tiesas sēdēs piedalīties attālināti no savas dzīves vietas Avienotaos Arābu Emirātos.[13]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kopējās
- «LR Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre no 2006. gada 7. novembra». Tm.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 13. Novembris. Skatīts: 2012. gada 7. novembrī. Archived 2008. gada 13. Novembris Wayback Machine vietnē.
- Konkrētās
- ↑ «Baiba Broka: Rīgai jābūt latviskai». NRA.lv. Skatīts: 2012. gada 7. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 Edgars Kupčs. «Fu, pē, viņa nav mūsējā! *Ar Brokas atbalstu Rīgā šovakar taps jauna koalīcija.pic.twitter.com/rKBxWMVL4Z». @edgarskupcs (latviešu), 2019-11-28. Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ [1][novecojusi saite]
- ↑ Par Latvijas Biatlona federācijas prezidenti kļuvusi Baiba Broka
- ↑ «Brokas lietā iespējamais kukulis noformēts kā ziedojums Latvijas Biatlona federācijai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-09.
- ↑ «Advokāts:Brokas kundze nekādus maksājumus nav saņēmusi». 12.07.2019. Skatīts: 28.10.2020.
- ↑ «2009.gada 6.jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanas». CVK.lv. Skatīts: 2012. gada 7. novembrī.
- ↑ «VL-TB/LNNK apstiprina Baibu Broku kā savu Rīgas mēra amata kandidāti». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 7. novembrī.
- ↑ «Demisionē tieslietu ministre Broka». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 29. jūlijā.
- ↑ «Arī Ģenerālprokuratūra liedz Brokai pielaidi valsts noslēpumam». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 29. jūlijā.
- ↑ «Broka izstājusies no NA Rīgas domes frakcijas». www.diena.lv. Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ «RD deputātu blokam “Rīga!” pievienojusies nacionālo apvienību pametusī Broka». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ LSM. «Broka lūdz atļauju tiesas sēdēs piedalīties no Apvienotajiem Arābu Emirātiem».
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||