Čiekurkalns

Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Čiekurkalns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Čiekurkalns
Skats uz Čiekurkalnu
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Ziemeļu rajons Vidzemes priekšpilsēta
Platība	5,67 km²
Iedzīvotāju skaits	7 764 (2019)
Transports
Autobuss	9., 48.
Tramvajs	1., 11.
Cits	Dzelzceļš
Papildinformācija
Ārējā saite	apkaimes.lv

Čiekurkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kas ietver lielāko daļu no vēsturiskās Čiekurkalna teritorijas (teritorija otrpus dzelzceļam iekļauta Teikas apkaimē) un rūpniecisko apbūvi līdz Ķīšezera dienvidrietumu galam. Čiekurkalna apkaime atrodas nedaudz uz ziemeļaustrumiem no Rīgas pilsētas centrālās daļas starp dzelzceļa loku un Ķīšezeru (administratīvi apkaime atrodas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā). Pa sauszemi tā robežojas ar Juglas, Teikas, Brasas un Mežaparka apkaimēm, bet pa ūdeni arī ar Sužu apkaimi. Čiekurkalna apkaimes robežas ir Ķīšezers, līnija no Ķīšezera līdz Lizuma ielai, Lizuma iela, dzelzceļš, dzelzceļš, Gaujas iela, Ķīšezera iela.

Čiekurkalna apkaimes kopējā platība ir 5,67 km², kas tikai nedaudz pārsniedz vidējo apkaimes platības rādītāju Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 857 metri. Neskatoties uz salīdzinoši plašo apkaimes teritoriju, Čiekurkalnā pašreiz nav skaidri identificējama lokālā centra, lai gan par tā centrālo daļu ir uzskatāma vēsturiskie Čiekurkalna apbūves kvartāli ap Čiekurkalna 1. un 2.līniju. Tomēr noteiktās Čiekurkalna apkaimes robežas telpiski ir skaidri identificējamas (neskaitot austrumu robežu), jo tās iet pa dzelzceļa līnijām un Ķīšezera ielas trasi. Nosacīti nomaļus izvietojas industriālās teritorijas apkaimes rietumu daļā. Apkaimes centrs tiek plānots uz saskares ar Mežaparka apkaimi pie Ķīšezera ielas trases un ap Rusova ielu.

Etimoloģija

Čiekurkalna apkaime (1899. gada plāns)

Nosaukums Čiekurkalns radies no čiekuriem bagātām priedēm, kas augušas uz kāpu pauguriem. Vācu valodā apkaime vēsturiski saukusies Schreyenbusch jeb Šreienbuša.

Vēsture

Čiekurkalns sāka veidoties ap 1870. gadu uz Šreienbušas muižas (Schreienbusch, no īpašnieka Rīgas namnieka Dītriha Šreija vārda) zemes. 1877. gadā Čiekurkalnu nodalīja no Rīgas patrimoniālā apgabala un tas pārgāja pilsētas pašvaldības iestāžu pārziņā. Rīgas pilsētas teritorijā oficiāli iekļauts kopš 1924. gada. Pēc Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijas atklāšanas, Čiekurkalnā atklāja pasažieru un preču staciju. Čiekurkalna izaugsme un attīstība sākās 19. gadsimta 90. gados, kad savu darbību uzsāka vairākas lielas fabrikas — vagonu fabrika "Fēnikss", "Džutas manufaktūra", darbagaldu rūpnīca "Atlass", instrumentu tērauda rūpnīca "Salamandra" un citas ražotnes. 1922. gadā Čiekurkalnā Atlasa ielā darbību sāka mūsdienu "Rīgas Miesnieka" priekštecis, desu rūpnīca "Konsums", kas 1932. gadā restrukturēta ar nosaukumu "Bekona eksports". 19—20. gadsimtu mijā Čiekurkalns bija blīvi apdzīvots strādnieku rajons. Apkaimē vēsturiski dominējusi mazstāvu koka apbūve, līdz 1968. gada ģenerālplāns paredzēja apkaimē integrēt daudzstāvu apbūvi, saglabājot esošo režģveida ielu tīklu. 1986. gadā pabeigtais gaisa pārvads pār Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju būtiski uzlaboja satiksmes plūsmu apkaimē, savienojot to ar Teikas apkaimi. Mūsdienās pļavās starp Rusova un Ezermalas ielām tiek projektētas jaunas ielas un attīstās jauna apbūve, no kuras ievērojamākais piemērs ir Valsts ieņēmumu dienesta ēka Talejas ielā.

Ievērojami objekti

Bijušais Sporta nams

Bijušais Rīgas sporta nams Starta ielā

Rīgas-Lugažu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju veidotajā trijstūrī, Starta ielas 5F namā, atrodas sākotnēji vagonu fabrikas "Fenikss" vajadzībām celtais nams, ko 1937. gadā pārbūvēja tā paša gada maijā Rīgā notiekošo 2. Eiropas basketbola meistarsacīkšu nepieciešamībām. Vācu okupācijas laikā šīs ēkas tuvuma dēļ Brasas stacija saucās "Rīgas sporthalle". Padomju okupācijas laikā ēkā atradusies tanku remonta darbnīca, svukārt mūsdienās ēkā atrodas vairāki autoservisi un vairumtirgotāju kantori un noliktavas.

Čiekurkalna ūdenstornis

Ūdenstornis Gaujas ielā.

Gaujas ielā 23 atrodas 1911. gadā celtais Reinholda Šmēlinga projektētais ūdenstornis, kam 1926. gadā arhitekta Jāņa Gaiļa vadībā veikta pārbūve. Arhitektoniski veidots jūgendstilā un aprīkots ar 2000 kubikmetru lielu metāla ūdens tvertni.

Rīgas termoelektrocentrāle

1958. gadā Viskaļu ielā uzcelts Rīgas TEC-1 ēku komplekss ar sliežu pievadceļiem, Ēkas fasāde dekorēta ar stilizētiem ornamentiem. 2005. gadā pabeigta kompleksa rekonstrukcija.

Huzāru kazarmas

Krustabaznīcas ielā atrodas NBS Apvienotā štāba ēku komplekss, līdz 1930. gadiem saukts par Huzāru kazarmām pēc kādreizējā krievu armijas pulka, kas tur izvietojās līdz Pirmajam pasaules karam bijušajās artilērijas kazarmās. 1919. gadā tur atvēra Artilērijas karaskolu, kas vēlāk, saucoties par Latvijas Kara skolu, darbojās mūsdienu Skolēnu pils ēkā. 30. gados kazarmu teritorijā izvietojās Smagās artilērijas pulka štābs un Vidzemes artilērijas pulka virsnieku un instruktoru klubs. Saglabājusies lielākā daļa vēsturisko kazarmu ēku.

Izglītība

2017. gadā Čiekurkalna un Teikas apkaimēs bija četras vidusskolas (ieskaitot 37. vidusskolu, kurā vidusskolas posmā nebija neviena audzēkņa) ar 469 skolēniem. Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu apkaimes skolās, tika ierosināts 45. vidusskolu (OCE indekss 42,6%) reorganizēt par pamatskolu, vidusskolēnus virzot vai nu uz Teikas vidusskolu (OCE indekss 60,4%, vidusskolēnu skaits 269) vai Jāņa Poruka vidusskolu (OCE indekss 49%).

Skatīt arī

• Rīga
• Ziemeļu rajons
• Vidzemes priekšpilsēta
• Sabiedriskais transports Rīgā
• Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā
• Rīgas klimats
• Ķīšezers

Piezīmes un atsauces

• Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
• Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.

Ārējās saites

• Čiekurkalns portālā Cita Rīga
• Apkaimes oficiālā mājas lapa
• Rīgas pašvaldības portāla.
• Čiekurkalna muiža