Valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām saraksts
Vikipēdijas raksts
Šajā valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām sarakstā ir iekļautas administratīvi teritoriālās vienības, kurās:
- vairāk kā vienai valodai ir noteikts statuss (valsts, nacionālā, oficiālā, reģionāla valoda)
- ar likumu (piemēram, pēc 3. Eiropas hartas par reģionālajām un mazākumtautību valodām) atļauts izmantot noteiktām publiskām funkcijām (valsts pārvalde, izglītība, un citur) vairāk kā vienu valodu.
Satura rādītājs |
Eiropa [izmainīt šo sadaļu]
Austrija
Baltkrievija — baltkrievu, krievu[3]
Beļģija[4]
- Briseles galvaspilsētas reģions — franču, nīderlandiešu
- Virknē franču un nīderlandiešu valodas zonas, kā arī visās vācu valodas zonas pašvaldībās pastāv t. s. valodu ierīkojumi, kas nostiprina franču, nīderlandiešu vai vācu valodas funkcijas
Bosnija un Hercegovina — bosniešu, serbu, horvātu[5]- Vatikāna — latīņu (Svētā Krēsla oficiālā valoda[6]), itāļu (Vatikānas pilsētvalsts likumdošanas valoda[7]; saskaņā ar Nāciju enciklopēdiju, arī Vatikānas pilsētvalsts oficiālā valoda[8]), vācu (Šveices gvardes lietotā valoda[9])
Lielbritānija
Ziemeļīrija — īru un Olsteras skotu valodai nostiprinātas noteiktas funkcijas[2] un paredzēti aizsardzības un attīstības pasākumi[10]
Velsa — angļu un velsiešu valodai ir vienlīdzīgs statuss tiesās un publiskajās lietās[11]
Skotija — angļu, skotu gēlu — oficiālās valodas ar "vienlīdzīgu cieņu"[12], skotu —noteiktās funkcijas nostiprinātas[2]
Vācija[2]
- "Dāņu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas dāņu valodai
- "Augšsorbu valodas apgabals" Saksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas augšsorbu valodai
- "Lejassorbu valodas apgabals" Brandenburgā — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejassorbu valodai
- "Ziemeļfrīzu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas ziemeļfrīzu valodai
- "Austrumfrīzu valodas apgabals" Lejassaksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas austrumfrīzu valodai
- Brēmene, Hamburga, Lejassaksija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejasvācu valodai
Dānija[2]
- Dienvidu Jitlande (South Jutland County, pašlaik Dienvidu Dānijas reģiona daļa) — noteiktas funkcijas nostiprinātas vācu valodai
- Fēru salas — fēru, dāņu
Grenlande — grenlandiešu, dāņu
Francija
- Austrumpireneji — pastāv Katalāņu valodas atbalsta harta[13]
Īrija — īru (valsts un pirmā oficiālā valoda), angļu (otrā oficiālā)[14]
Spānija
- Valensija — spāņu un valensiešu[15]
- Katalonija — spāņu un katalāņu (oficiālās), likums aizsargā arī arānu valodas lietošanu Arānas ielejā[16]
- Navarra — basku apdzīvotajā daļā līdzās spāņu valodai oficiālās valodas statuss ir arī basku valodai[17]
- Basku zeme — spāņu un basku[18]
- Baleāru salas — spāņu un katalāņu[19]
- Galīsija — spāņu un galīsiešu[20]
Itālija — valsts valoda ir itāļu valoda; pastāv likums par vēsturisko valodas minoritāšu aizsardzību[21]
- Sardīnija — noteiktas funkcijas nostiprinātas sardīniešu valodai[22]
- Dienvidtirole — itāļu un vācu; šaurākas funkcijas nostiprinātas ladīnu valodai[23]
- Valle d'Aosta — itāļu, franču[24]
- Friuli-Venēcija Džūlija — ar sevišķiem reģionāliem likumiem tiek nostiprinātas slovēņu,[25] friulu[26] un vācu[27] valodas funkcijas
Kipra — grieķu, turku[28]
Luksemburga — liksemburgiešu — valsts valoda; franču — likumdošanas valoda; franču, vāciešu, luksemburgiešu — administratīvās valodas[29]
Maķedonija
- Virknē pašvaldību līdzās maķedoniešu valodai tiek oficiāli lietota ne mazāk kā 20 % iedzīvotāju valoda (praksē - albāņu...)[30]
Malta — maltiešu (valsts un oficiālā valoda), angļu (oficiālā)[31]
Moldova
Nīderlande
- Frīslande — virkne funkciju nostiprināta frīzu valodai[2]
Norvēģija — norvēģu (bukmola) un norvēģu (ņunorska)
- vietējā līmenī — sāmu[2]
Polija[34]
- Podlases vojevodiste — 1 gmina ar lietuviešu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai, 5 gminas ar baltkrievu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
- Pomožes vojevodiste — 2 gminas ar kašūbu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
- Opoles vojevodiste — 22 gminas ar vācu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
Piedņestra (ANO dalībvalstu neatzīta valsts) — moldāvu, krievu, ukraiņu[35]
Kosova (vairuma ANO dalībvalstu neatzīta valsts) — albāņu un serbu, vietējā līmenī nostiprināts arī bosniešu, turku un romu (čigānu) valodas statuss[36]
Krievija (Eiropas daļa)
- Adigeja — krievu un adigu[37]
- Baškortostāna — krievu un baškīru[38]
- Dagestāna — krievu un (konstitūcijā nekonkretizētās) Dagestānas tautu valodas[39].
- Ingušija — krievu un ingušu [40]
- Kabardas-Balkārijas Republika — krievu, kabardiešu un balkāru[41]
- Kalmikija — krievu un kalmiku[42]
- Karačajas-Čerkesijas Republika — krievu (valsts un lietvedības valoda), abazīnu, karačaju, nogaju un čerkesu (valsts valodas)[43]
- Karēlija — krievu (valsts valoda), karēļu, somu un vepsu (valsts atbalstītās)[44]
- Mari El — krievu, kalnu mariešu, pļavu mariešu[45]
- Mordvija — krievu, erzu, mokšu[46]
- Komi Republika — krievu un komiešu[47]
- Ziemeļosetija-Alānija — krievu un osetīnu[48]
- Tatarstāna — krievu un tatāru[49]
- Udmurtija — krievu un udmurtu[50]
- Čečenija — krievu un čečenu[51]
- Čuvašija — krievu un čuvašu[52]
Rumānija
- Virknē pašvaldību tiek lietotas ungāru, krievu, ukraiņu, romu/čigānu, turku, bulgāru, slovāku, serbu, vācu, rusīnu valoda
Serbija
- Vojevodina — serbu, ungāru, slovāku, rumāņu, rusīnu un horvātu[53]
- Kosova un Metohija Serbija nekontrolē reģionu — serbu, albāņu
Slovākija
- pašvaldībās, kur vairāk par 20 % iedzīvotāju ir pie mazākumtautībām piederošie Slovākijas pilsoņi, noteiktas funkcijas nostiprinātas ungāru, bulgāru, horvātu, vācu, čehu, poļu, čigānu, rusīnu un ukraiņu valodai[2]
Ukraina
- Krima — līdzās valsts valodai (ukraiņu) nostiprināta krievu un (šaurāk) Krimas tatāru valoda lietošana virknē sfēru[54]
Somija — somu un zviedru (valsts valodas), nostiprinātas noteiktas tiesības sāmu valodas lietošanai[55]
Melnkalne — melnkalniešu (valsts valoda), oficiāli tiek izmantotas arī serbu, albāņu, bosniešu un horvātu valodas
Šveice — vācu, franču, itāļu, retoromāņu (federālajā līmenī)[56]
- Graubindene — vācu, itāļu, retoromāņu
- Berne, Valē, Fribūra — vācu, franču
Zviedrija
- noteiktās pašvaldībās — sāmu, somu
Āzija [izmainīt šo sadaļu]
Abhāzija (ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts) — abhāzu (valsts valoda), krievu (valsts iestāžu valoda, līdzās abhāzu valodai)[57]
Afganistāna — puštunu, dari (oficiālās visā valstī); reģionos, kur tajās runā vairākums, trešā oficiālā valoda ir uzbeku, turkmēņu, beludžu, nuristāniešu, pašai, alsana[58]
Dienvidosetija (ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts) — osetīnu, krievu; gruzīnu apmešanās vietās arī gruzīnu[59]
Filipīnas — filipīno (nacionālā), angļu (oficiālā līdzās filipīno), vietējās valodas (oficiālās reģionos). Valsts saistās nostiprināt arī arābu un spāņu valodas.[60]
Gruzija
- Abhāzijas Autonomā Republika Gruzija nekontrolē reģionu — gruzīnu, abhāzu[61]
Izraēla - ivrits (oficiālā), arābu (tiek oficiāli nostiprināta arābu mazākumtautības vajadzībām)[62]
Indija — hindu (oficiālā), angļu (tiek lietota virknei mērķu), valodu minoritātēm tiek nostiprināta virkne izglītības tiesību - saskaņā ar federālo konstitūciju[63]
- Āndhra Pradēša — telugu (pirmā oficiālā) un urdu (otrā oficiālā)[64]
- Andamanu un Nikobaru Salas — hindi un angļu (oficiālās)[65]
- Asama — asamiešu (oficiālā), bengāļu un bodo (papildu oficiālās)[66]
- Bihāra — hindi (оficiālā), urdu (papildu oficiālā valoda noteiktām funkcijām[67])
- Goa — konkani un marathu (oficiālās)[68]
- Dādra un Nagarhaveli — angļu (oficiālā), hindi un gudžaratu (papildu oficiālās)[69]
- Damāna un Diu — konkani (oficiālā) un gudžaratu (lietota visām oficiālām funkcijām)[70]
- Deli — hindi (primāra oficiālā), pandžabu un urdu (sekundāras oficiālās)[71]
- Rietumbengāle — bengāļu, angļu (oficiālās); trijās pašvaldībās oficiālā ir arī nepāliešu valoda[72]
- Manipura — manipuru (oficiālā) un angļu (papildu oficiālā)[73]
- Meghālaja — hindi (oficiālā), garo un khasi (noteiktos apvidos — papildu oficiālās valodas)[74]
- Mizorāma — mizo un angļu (oficiālās)[75]
- Pudučerri — tamilu, malajālama, telugu, angļu (oficiālās)[76]
- Sikima — angļu (oficiālā), desmit valodām noteikts papildu valodas statuss[77]
- Tamilnāda — tamilu (oficiālā), angļu (papildu oficiālā valoda valstiskām funkcijām)[78]
- Tripura — bengāļu, angļu, kokboroka (oficiālās)[79]
- Utarpradēša — hindi (oficiālā) un urdu (oficiālā noteiktām funkcijām)[80]
- Čhatīsgarha — hindi (oficiālā))[81], pēc cita avota arī čhatīsgrahi valoda[82]
Irāka — arābu un kurdu (oficiālās), sīriešu un dienvidazerbaidžāņu (oficiālās attiecīgajās teritorijās), armēņu (konstitūcija garantē publiskās skolas)[83]
Kazahstāna — kazahu (valsts) un krievu (valsts un pašvaldību institūcijās tiek oficiāli izmantota līdzās kazahu valodai)[84]
Kirgizstāna — kirgīzu (valsts) un krievu (oficiālā)[85]
Ķīna
- Tibeta — tibetiešu un ķīniešu[86]
- Siņdzjana, Iekšējā Mongolija[87]
Pakistāna — urdu, angļu[88]
Krievija (Āzijas daļa)
- Burjatija — burjatu, krievu[89]
- Altaja Republika — altajiešu, krievu[90]
- Tuvas Republika — krievu, tuviešu[91]
- Hakasijas Republika — krievu, hakasu[92]
- Sahas Republika (Jakutija) — krievu, jakutu (valsts), Ziemeļu pamatiedzīvotāju minoritāšu valodas ir oficiālās šo iedzīvotāju kompaktās apdzīvojuma vietās.[93]
Singapūra — malajiešu (nacionālā); angļu, ķīniešu, mandarīnu, tamilu (oficiālās)[94]
Šrilanka — singāļu un tamilu (nacionālās un oficiālās valodas), angļu (saziņas valoda)[95]
Tadžikistāna — tadžiku (valsts), krievu (kā iekšējās saziņas valoda)[96]
Uzbekistāna
Karakalpakstāna — karakalpaku, uzbeku[97]
Āfrika [izmainīt šo sadaļu]
| Šo sadaļu ir nepieciešams papildināt. |
Čada — arābu, franču[98]
Dienvidāfrika — angļu, afrikaneru, isindebele, isiķhosa, isizulu, sisvati, ziemeļsoto, sesoto, secvana, šiconga un čivenda[99]
Amerika [izmainīt šo sadaļu]
Bolīvija — spāņu, kečvu, aimaru un vēl 34 valodas[100]
Haiti — franču, Haiti kreolu[101]
Kanāda — angļu, franču (oficiālās federālajā līmenī)[102]
- Ņūbransvika — angļu, franču (oficiālās)[102]
Meksika
- vietējās valodas tiek atzītas par nacionālajām valodām līdztekus spāņu valodai teritorijās, kur tajās runā[103]
Nīderlande
- Nīderlandes Antiļas — nīderlandiešu, angļu, papiamentu (oficiālās)[104]
Nikaragva
- Likumā paredzētos gadījumos līdzās spāņu valodai paredzēta Atlantijas piekrastes kopienu valodu oficiālā lietošana[105]
Paragvaja — spāņu, guarani (oficiālās)[106]
Peru
- teritorijās, kurās tās ir dominējošas, kečvu un aimara ir oficiālās līdztekus spāņu valodai[107]
ASV
Havajas — angļu un (lietošanai esot obligātai tikai likumu īpaši atrunātos gadījumos) havajiešu (oficiālās)[108]
Puertoriko — spāņu, angļu (oficiālās)[109]
Ekvadora — spāņu (oficiālā), kečvu un šuāra (starpkultūru saziņas valodas)[110]
Okeānija [izmainīt šo sadaļu]
Vanuatu — bislama (nacionālā un oficiālā), angļu un franču (oficiālās un izglītības pamatvalodas)[111]
Kiribati — kiribati, angļu (oficiālās)[112]
Māršala Salas — maršāliešu, angļu (oficiālās)[113]
Jaunzēlande — angļu (visplašāk lietotā), maoru (oficiālā)[114]
Palau — angļu (oficiālā), palauiešu (oficiālā un nacionālā)[115]
Papua Jaungvineja — angļu, tokpisina un hirimotu (oficiālās)[116]
Tonga — tonga, angļu (oficiālās)[117]
Tuvalu — tuvalu, angļu (oficiālās)[118]
Fidži — angļu, fidžiešu (oficiālās)[119]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Valstslīgums par demokrātiskās un neatkarīgās Austrijas atjaunošanu 7. p.(angliski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 List of declarations made with respect to treaty No. 148(angliski)
- ↑ Baltkrievijas Konstitūcija 17. p.(krieviski)
- ↑ Beļģijas Konstitūcija 4., 129. p.(angliski)
- ↑ Bosnija un Hercegovina Britannika(angliski); Bosnijas un Hercegovinas valodas Ethnologue(angliski)
- ↑ Languages of Vatican State Ethnologue(angliski)
- ↑ Saskaņā ar 2008. gada Likuma par tiesību avotiem(itāliski) 2. pantu, Vatikānas pilsētvalsts likumi tiek publicēti sevišķā Acta Apostolicae Sedis pielikumā (Supplemento per le leggi e disposizioni dello Stato della Città del Vaticano)
- ↑ Vatican Encyclopedia of the Nations (angliski)
- ↑ Wussten Sie, dass... Verein Deutsche Sprache (vāciski)
- ↑ 1998. gada Ziemeļīrijas akta 28."D" pants(angliski)
- ↑ 1993. g. Velsiešu valodas likuma ievads(angliski)
- ↑ 2005. g. Gēlu valodas akta (Skotija) preambula(angliski)
- ↑ Charte en faveur du Catalan(franciski)
- ↑ Īrijas Konstitūcija 8. p.(angliski)
- ↑ Valensijas autonomijas statūti 6. p.(angliski)
- ↑ Valodas politikas likums 1.—7. p.(angliski)
- ↑ 1982. g. organiskais likums par Navarras "fueros" reintegrāciju un uzlabošanu 9. p.(angliski)
- ↑ Basku zemes autonomijas statūti 6. p.(spāniski)
- ↑ Baleāru salu autonomijas statūti 4. p.(spāniski)
- ↑ Galīsijas autonomijas statūti 5. p.(spāniski)
- ↑ Legge 15 Dicembre 1999, n. 482 "Norme in materia di tutela delle minoranze linguistiche storiche"(itāliski)
- ↑ Legge Regionale 15 ottobre 1997, n. 26 Promozione e valorizzazione della cultura e della lingua della Sardegna(itāliski)
- ↑ Izvilkums no Parīzes miera līguma — 1. p. (vāciski) + Dienvidtiroles reģiona un tajā ietilpstošo provinču autonomijas statūti — 19., 99.-102. u.c. p.(krieviski)
- ↑ Valle d'Aosta statūti — 38. p.(franciski)
- ↑ Legge regionale 16 novembre 2007, n. 26. Norme regionali per la tutela della minoranza linguistica slovena(itāliski)
- ↑ “Norme per la tutela, valorizzazione e promozione della lingua friulana”(itāliski)
- ↑ Norme di tutela e promozione delle minoranze di lingua tedesca del Friuli Venezia Giulia(itāliski)
- ↑ Kipras Konstitūcija 3. p.(angliski)
- ↑ Valodas režīma likums 1.-3. p.(franciski)
- ↑ Maķedonijas Konstitūcija 7. p.(angliski)
- ↑ Maltas Konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ Закон Oб особом правовом статусе Гагаузии (Гагауз Ери) Nr.344-XIII от 23.12.94, ст. 3 (krieviski)
- ↑ Закон Nr. 173 от 22.07.2005 об основных положениях особого правового статуса населенных пунктов левобережья Днестра (Приднестровья) ст. 6 (krieviski)
- ↑ Polijas gminu ar mazākumvalodu lietošanas nostiprinājumu saraksts(poliski), Likuma par nacionālajām un etniskajām minoritātēm un reģionālo valodu (vāciski) (poliski)
- ↑ Piedņestras konstitūcija 12. p. (krieviski)
- ↑ Kosovas Republikas Konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ Adigejas Republikas Konstitūcija 5. p.(krieviski)
- ↑ Baškortostānas Republikas Konstitūcija 1. p.(krieviski)
- ↑ Dagestānas Republikas Konstitūcija 11. p.(krieviski)
- ↑ Ingušijas Republikas Konstitūcija 14. p.(krieviski)
- ↑ Kabardas-Balkārijas Republikas Konstitūcija 76. p.(krieviski)
- ↑ Kalmikijas Republikas Stepes Nolikums (Konstitūcija) 17. p.(krieviski)
- ↑ Karačajas-Čerkesijas Republikas Konstitūcija 11. p.(krieviski)
- ↑ Par valsts atbalstu karēļu, somu un vepsu valodai Karēlijas Republikā; sk. arī Karēlijas Republikas Konstitūcijas 11. p.(krieviski)
- ↑ Mari El Republikas Konstitūcija 15. p. (krieviski)
- ↑ Mordvijas Republikas Konstitūcija 12. p.(krieviski)
- ↑ Komi Republikas Konstitūcija 67. p.(krieviski)
- ↑ Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas Konstitūcija 15. p. (krieviski)
- ↑ Tatarstānas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
- ↑ Udmurtijas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
- ↑ Čečenijas Republikas Konstitūcija 10. p.(krieviski)
- ↑ Čuvašijas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
- ↑ Vojevodinas autonomā apgabala statūti 26. p. (serbiski)
- ↑ Krimas Autonomās Republikas Konstitūcija 10.-13. p.(krieviski)
- ↑ Somijas konstitūcijas 17. p.(krieviski)
- ↑ Šveices konstitūcija 4. p., 70. p.(angliski)
- ↑ Abhāzijas Republikas Konstitūcija 6. p. (krieviski)
- ↑ Afganistānas Konstitūcija 16. p.(angliski)
- ↑ Dienvidosetijas Konstitūcija 4. p. (krieviski)
- ↑ Filipīnu Konstitūcija, 6.-9. daļas 14. p.(angliski)
- ↑ Gruzijas Konstitūcija 8. p. (angliski)
- ↑ Izraēla CIA World Factbook(angliski)
- ↑ Indijas Konstitūcija Daļa XVII и pielikums № 8(angliski)
- ↑ Āndhra Pradēšas štata portāls(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 165. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 70. lpp.(angliski)
- ↑ Chapter XXI. Bihar Valodu mazākumgrupu komisāra 42. ziņojums(angliski) и Valodu mazākumgrupu komisāra 44. ziņojums — 96. lpp.(angliski) (vēlākos ziņojumos, kas 2012. g. pieejami komisāra portālā, valodu statuss štatā nav norādīts)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 137. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 129. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 133. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 12. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 122. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 78. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 84.-85. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 90. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 187. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 110. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 193. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 116. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 57. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 43. lpp. (angliski)
- ↑ Assembly adopts bill to make Chhattisgarhi official language Oneindia 2007(angliski)
- ↑ Irākas Konstitūcija 4. p.(angliski)
- ↑ Kazahstānas Republikas Konstitūcija 7. p.(krieviski)
- ↑ Kirgizstānas Republikas Konstitūcija 10. p.(krieviski)
- ↑ New Progress in Human Rights in the Tibet Autonomous Region Ķīnas Valsts padome, 1998(angliski)
- ↑ III. The Right of Self-Government of Ethnic Autonomous Areas // Regional Autonomy for Ethnic Minorities in China Ķīnas Valsts padome, 2005(angliski)
- ↑ Country Profile: Pakistan Kongresa bibliotēka, 2005(angliski)
- ↑ Burjatijas Republikas Konstitūcija 67. p.(krieviski)
- ↑ Altaja Republikas Konstitūcija 13. p.(krieviski)
- ↑ Tuvas Republika Konstitūcija 5. p.(krieviski)
- ↑ Hakasijas Republikas Konstitūcija 69. p.(krieviski)
- ↑ Sahas Republikas (Jakutijas) Konstitūcija (Pamatlikums) 46. p.(krieviski)
- ↑ Singapūras Konstitūcija 153А. p.(angliski)
- ↑ Šrilanka Konstitūcijas IV nodaļa(angliski)
- ↑ Tadžikistānas Republikas Konstitūcija 2. p.(krieviski)
- ↑ Karakalpakstānas Republikas Konstitūcija 4. p.(krieviski)
- ↑ Čadas konstitūcija 9. p.(franciski)
- ↑ DĀR konstitūcija 6. p.(angliski)
- ↑ Bolīvija Konstitūcija 5. p.(spāniski)
- ↑ Haiti Konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ 102,0 102,1 Kanādas tiesību un brīvību harta 16.-20. p. (angliski) (franciski)
- ↑ Vispārējais likums par pamattautu lingvistiskajām tiesībām 4. p.(spāniski)
- ↑ Antilles allow Papiamentu as official language The Hague/Amsterdam/Rotterdam Times 09.03.2007 2. lpp.(angliski)
- ↑ Nikaragvas Konstitūcija 11. p.(spāniski)
- ↑ Paragvajas Konstitūcija 140. p. (spāniski)
- ↑ Peru Konstitūcija 48. p.(spāniski)
- ↑ Havaju štata Konstitūcija 4. p.(angliski)
- ↑ Nancy Morris (1995), Puerto Rico: Culture, Politics, and Identity, Praeger/Greenwood, 62. lpp., ISBN 0275952282, <http://books.google.com/?id=vyQDYqz2kFsC&pg=RA1-PA62&lpg=RA1-PA62&dq=%22puerto+rico%22+official+language+1993> + Crawford J. Puerto Rico and Official English 1997 (angliski)
- ↑ Ekvadoras Konstitūcija 2. p.(angliski)
- ↑ Vanuatu konstitūcija 3. p.(angliski)
- ↑ Kiribati CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ Māršala Salas CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ Maoru valodas likums (Nr. 176, 1987. g.), 3. p.(angliski)
- ↑ Palau konstitūcija ст. XIII(angliski)
- ↑ Papua Jaungvineja CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ TongaCIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ Tuvalu CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ Fidži CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)