Valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām saraksts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valstis ar oficiāli un neoficiāli vairākām valodām      Vairākas oficiālas valodas      Viena oficiāla valoda, bet finkcionāli daudzvalodigas      Nav oficiālas valodas, finkcionāli daudzvalodigas

Šajā valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām sarakstā ir iekļautas administratīvi teritoriālās vienības, kurās:

  • vairāk kā vienai valodai ir noteikts statuss (valsts, nacionālā, oficiālā, reģionāla valoda)
  • ar likumu (piemēram, pēc 3. Eiropas hartas par reģionālajām un mazākumtautību valodām) atļauts izmantot noteiktām publiskām funkcijām (valsts pārvalde, izglītība, un citur) vairāk kā vienu valodu.

Satura rādītājs

Eiropa [izmainīt šo sadaļu]

  • Karogs: Austrija Austrija
    • Karintija, Štīrija, Burgenlande — horvātu un slovēņu valodai nostiprināta virkne funkciju[1]
    • Vīne — čehu, ungāru un slovāku valodai nostiprināta virkne funkciju[2]
    • Burgenlande — ungāru un romu (čigānu) valodai nostiprināta virkne funkciju[2]
  • Karogs: Baltkrievija Baltkrievija — baltkrievu, krievu[3]
  • Karogs: Beļģija Beļģija[4]
    • Briseles galvaspilsētas reģions — franču, nīderlandiešu
    • Virknē franču un nīderlandiešu valodas zonas, kā arī visās vācu valodas zonas pašvaldībās pastāv t. s. valodu ierīkojumi, kas nostiprina franču, nīderlandiešu vai vācu valodas funkcijas
  • Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina — bosniešu, serbu, horvātu[5]
  • Vatikāna — latīņu (Svētā Krēsla oficiālā valoda[6]), itāļu (Vatikānas pilsētvalsts likumdošanas valoda[7]; saskaņā ar Nāciju enciklopēdiju, arī Vatikānas pilsētvalsts oficiālā valoda[8]), vācu (Šveices gvardes lietotā valoda[9])
  • Karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
    • Karogs: Ziemeļīrija Ziemeļīrija — īru un Olsteras skotu valodai nostiprinātas noteiktas funkcijas[2] un paredzēti aizsardzības un attīstības pasākumi[10]
    • Karogs: Velsa Velsa — angļu un velsiešu valodai ir vienlīdzīgs statuss tiesās un publiskajās lietās[11]
    • Karogs: Skotija Skotija — angļu, skotu gēlu — oficiālās valodas ar "vienlīdzīgu cieņu"[12], skotu —noteiktās funkcijas nostiprinātas[2]
  • Karogs: Vācija Vācija[2]
    • "Dāņu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas dāņu valodai
    • "Augšsorbu valodas apgabals" Saksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas augšsorbu valodai
    • "Lejassorbu valodas apgabals" Brandenburgā — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejassorbu valodai
    • "Ziemeļfrīzu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas ziemeļfrīzu valodai
    • "Austrumfrīzu valodas apgabals" Lejassaksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas austrumfrīzu valodai
    • Brēmene, Hamburga, Lejassaksija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejasvācu valodai
  • Karogs: Dānija Dānija[2]
    • Dienvidu Jitlande (South Jutland County, pašlaik Dienvidu Dānijas reģiona daļa) — noteiktas funkcijas nostiprinātas vācu valodai
    • Fēru salas — fēru, dāņu
    • Karogs: Grenlande Grenlande — grenlandiešu, dāņu
  • Karogs: Francija Francija
  • Karogs: Īrija Īrija — īru (valsts un pirmā oficiālā valoda), angļu (otrā oficiālā)[14]
  • Karogs: Spānija Spānija
    • Valensija — spāņu un valensiešu[15]
    • Katalonija — spāņu un katalāņu (oficiālās), likums aizsargā arī arānu valodas lietošanu Arānas ielejā[16]
    • Navarra — basku apdzīvotajā daļā līdzās spāņu valodai oficiālās valodas statuss ir arī basku valodai[17]
    • Basku zeme — spāņu un basku[18]
    • Baleāru salas — spāņu un katalāņu[19]
    • Galīsija — spāņu un galīsiešu[20]
  • Karogs: Itālija Itālija — valsts valoda ir itāļu valoda; pastāv likums par vēsturisko valodas minoritāšu aizsardzību[21]
  • Karogs: Kipra Kipra — grieķu, turku[28]
  • Karogs: Luksemburga Luksemburga — liksemburgiešu — valsts valoda; franču — likumdošanas valoda; franču, vāciešu, luksemburgiešu — administratīvās valodas[29]
  • Karogs: Maķedonija Maķedonija
    • Virknē pašvaldību līdzās maķedoniešu valodai tiek oficiāli lietota ne mazāk kā 20 % iedzīvotāju valoda (praksē - albāņu...)[30]
  • Karogs: Malta Malta — maltiešu (valsts un oficiālā valoda), angļu (oficiālā)[31]
  • Karogs: Moldova Moldova
    • Gagauzijas autonomija — moldāvu, krievu, gagauzu[32]
    • Piedņestras autonomija Moldova nekontrolē reģionu — moldāvu, krievu, ukraiņu[33]
  • Karogs: Nīderlande Nīderlande
    • Frīslande — virkne funkciju nostiprināta frīzu valodai[2]
  • Karogs: Norvēģija Norvēģija — norvēģu (bukmola) un norvēģu (ņunorska)
    • vietējā līmenī — sāmu[2]
  • Karogs: Polija Polija[34]
    • Podlases vojevodiste — 1 gmina ar lietuviešu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai, 5 gminas ar baltkrievu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
    • Pomožes vojevodiste — 2 gminas ar kašūbu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
    • Opoles vojevodiste — 22 gminas ar vācu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
  • Karogs: Piedņestra Piedņestra (ANO dalībvalstu neatzīta valsts) — moldāvu, krievu, ukraiņu[35]
  • Karogs: Kosova Kosova (vairuma ANO dalībvalstu neatzīta valsts) — albāņu un serbu, vietējā līmenī nostiprināts arī bosniešu, turku un romu (čigānu) valodas statuss[36]
  • Karogs: Krievija Krievija (Eiropas daļa)
    • Adigeja — krievu un adigu[37]
    • Baškortostāna — krievu un baškīru[38]
    • Dagestāna — krievu un (konstitūcijā nekonkretizētās) Dagestānas tautu valodas[39].
    • Ingušija — krievu un ingušu [40]
    • Kabardas-Balkārijas Republika — krievu, kabardiešu un balkāru[41]
    • Kalmikija — krievu un kalmiku[42]
    • Karačajas-Čerkesijas Republika — krievu (valsts un lietvedības valoda), abazīnu, karačaju, nogaju un čerkesu (valsts valodas)[43]
    • Karēlija — krievu (valsts valoda), karēļu, somu un vepsu (valsts atbalstītās)[44]
    • Mari El — krievu, kalnu mariešu, pļavu mariešu[45]
    • Mordvija — krievu, erzu, mokšu[46]
    • Komi Republika — krievu un komiešu[47]
    • Ziemeļosetija-Alānija — krievu un osetīnu[48]
    • Tatarstāna — krievu un tatāru[49]
    • Udmurtija — krievu un udmurtu[50]
    • Čečenija — krievu un čečenu[51]
    • Čuvašija — krievu un čuvašu[52]
  • Karogs: Rumānija Rumānija
    • Virknē pašvaldību tiek lietotas ungāru, krievu, ukraiņu, romu/čigānu, turku, bulgāru, slovāku, serbu, vācu, rusīnu valoda
  • Karogs: Serbija Serbija
    • Vojevodina — serbu, ungāru, slovāku, rumāņu, rusīnu un horvātu[53]
    • Kosova un Metohija Serbija nekontrolē reģionu — serbu, albāņu
  • Karogs: Slovākija Slovākija
    • pašvaldībās, kur vairāk par 20 % iedzīvotāju ir pie mazākumtautībām piederošie Slovākijas pilsoņi, noteiktas funkcijas nostiprinātas ungāru, bulgāru, horvātu, vācu, čehu, poļu, čigānu, rusīnu un ukraiņu valodai[2]
  • Karogs: Ukraina Ukraina
    • Krima — līdzās valsts valodai (ukraiņu) nostiprināta krievu un (šaurāk) Krimas tatāru valoda lietošana virknē sfēru[54]
  • Karogs: Somija Somija — somu un zviedru (valsts valodas), nostiprinātas noteiktas tiesības sāmu valodas lietošanai[55]
  • Karogs: Melnkalne Melnkalne — melnkalniešu (valsts valoda), oficiāli tiek izmantotas arī serbu, albāņu, bosniešu un horvātu valodas
  • Karogs: Šveice Šveice — vācu, franču, itāļu, retoromāņu (federālajā līmenī)[56]
  • Karogs: Zviedrija Zviedrija
    • noteiktās pašvaldībās — sāmu, somu

Āzija [izmainīt šo sadaļu]

  • Karogs: Abhāzija Abhāzija (ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts) — abhāzu (valsts valoda), krievu (valsts iestāžu valoda, līdzās abhāzu valodai)[57]
  • Karogs: Afganistāna Afganistāna — puštunu, dari (oficiālās visā valstī); reģionos, kur tajās runā vairākums, trešā oficiālā valoda ir uzbeku, turkmēņu, beludžu, nuristāniešu, pašai, alsana[58]
  • Karogs: Dienvidosetija Dienvidosetija (ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts) — osetīnu, krievu; gruzīnu apmešanās vietās arī gruzīnu[59]
  • Karogs: Filipīnas Filipīnas — filipīno (nacionālā), angļu (oficiālā līdzās filipīno), vietējās valodas (oficiālās reģionos). Valsts saistās nostiprināt arī arābu un spāņu valodas.[60]
  • Karogs: Gruzija Gruzija
    • Abhāzijas Autonomā Republika Gruzija nekontrolē reģionu — gruzīnu, abhāzu[61]
  • Karogs: Izraēla Izraēla - ivrits (oficiālā), arābu (tiek oficiāli nostiprināta arābu mazākumtautības vajadzībām)[62]
  • Karogs: Indija Indija — hindu (oficiālā), angļu (tiek lietota virknei mērķu), valodu minoritātēm tiek nostiprināta virkne izglītības tiesību - saskaņā ar federālo konstitūciju[63]
    • Āndhra Pradēša — telugu (pirmā oficiālā) un urdu (otrā oficiālā)[64]
    • Andamanu un Nikobaru Salas — hindi un angļu (oficiālās)[65]
    • Asama — asamiešu (oficiālā), bengāļu un bodo (papildu oficiālās)[66]
    • Bihāra — hindi (оficiālā), urdu (papildu oficiālā valoda noteiktām funkcijām[67])
    • Goa — konkani un marathu (oficiālās)[68]
    • Dādra un Nagarhaveli — angļu (oficiālā), hindi un gudžaratu (papildu oficiālās)[69]
    • Damāna un Diu — konkani (oficiālā) un gudžaratu (lietota visām oficiālām funkcijām)[70]
    • Deli — hindi (primāra oficiālā), pandžabu un urdu (sekundāras oficiālās)[71]
    • Rietumbengāle — bengāļu, angļu (oficiālās); trijās pašvaldībās oficiālā ir arī nepāliešu valoda[72]
    • Manipura — manipuru (oficiālā) un angļu (papildu oficiālā)[73]
    • Meghālaja — hindi (oficiālā), garo un khasi (noteiktos apvidos — papildu oficiālās valodas)[74]
    • Mizorāma — mizo un angļu (oficiālās)[75]
    • Pudučerri — tamilu, malajālama, telugu, angļu (oficiālās)[76]
    • Sikima — angļu (oficiālā), desmit valodām noteikts papildu valodas statuss[77]
    • Tamilnāda — tamilu (oficiālā), angļu (papildu oficiālā valoda valstiskām funkcijām)[78]
    • Tripura — bengāļu, angļu, kokboroka (oficiālās)[79]
    • Utarpradēša — hindi (oficiālā) un urdu (oficiālā noteiktām funkcijām)[80]
    • Čhatīsgarha — hindi (oficiālā))[81], pēc cita avota arī čhatīsgrahi valoda[82]
  • Karogs: Irāka Irāka — arābu un kurdu (oficiālās), sīriešu un dienvidazerbaidžāņu (oficiālās attiecīgajās teritorijās), armēņu (konstitūcija garantē publiskās skolas)[83]
  • Karogs: Kazahstāna Kazahstāna — kazahu (valsts) un krievu (valsts un pašvaldību institūcijās tiek oficiāli izmantota līdzās kazahu valodai)[84]
  • Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna — kirgīzu (valsts) un krievu (oficiālā)[85]
  • Karogs: Ķīna Ķīna
  • Karogs: Pakistāna Pakistāna — urdu, angļu[88]
  • Karogs: Krievija Krievija (Āzijas daļa)
  • Karogs: Singapūra Singapūra — malajiešu (nacionālā); angļu, ķīniešu, mandarīnu, tamilu (oficiālās)[94]
  • Karogs: Šrilanka Šrilanka — singāļu un tamilu (nacionālās un oficiālās valodas), angļu (saziņas valoda)[95]
  • Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna — tadžiku (valsts), krievu (kā iekšējās saziņas valoda)[96]
  • Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna

Āfrika [izmainīt šo sadaļu]

Wiki letter w.svg Šo sadaļu ir nepieciešams papildināt.

Amerika [izmainīt šo sadaļu]

  • Karogs: Bolīvija Bolīvija — spāņu, kečvu, aimaru un vēl 34 valodas[100]
  • Karogs: Haiti Haiti — franču, Haiti kreolu[101]
  • Karogs: Kanāda Kanāda — angļu, franču (oficiālās federālajā līmenī)[102]
    • Ņūbransvika — angļu, franču (oficiālās)[102]
  • Karogs: Meksika Meksika
    • vietējās valodas tiek atzītas par nacionālajām valodām līdztekus spāņu valodai teritorijās, kur tajās runā[103]
  • Karogs: Nīderlande Nīderlande
    • Nīderlandes Antiļas — nīderlandiešu, angļu, papiamentu (oficiālās)[104]
  • Karogs: Nikaragva Nikaragva
    • Likumā paredzētos gadījumos līdzās spāņu valodai paredzēta Atlantijas piekrastes kopienu valodu oficiālā lietošana[105]
  • Karogs: Paragvaja Paragvaja — spāņu, guarani (oficiālās)[106]
  • Karogs: Peru Peru
    • teritorijās, kurās tās ir dominējošas, kečvu un aimara ir oficiālās līdztekus spāņu valodai[107]
  • Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
    • Karogs: Havajas Havajas — angļu un (lietošanai esot obligātai tikai likumu īpaši atrunātos gadījumos) havajiešu (oficiālās)[108]
    • Karogs: Puertoriko Puertoriko — spāņu, angļu (oficiālās)[109]
  • Karogs: Ekvadora Ekvadora — spāņu (oficiālā), kečvu un šuāra (starpkultūru saziņas valodas)[110]

Okeānija [izmainīt šo sadaļu]

Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

  1. ↑ Valstslīgums par demokrātiskās un neatkarīgās Austrijas atjaunošanu 7. p.(angliski)
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 List of declarations made with respect to treaty No. 148(angliski)
  3. ↑ Baltkrievijas Konstitūcija 17. p.(krieviski)
  4. ↑ Beļģijas Konstitūcija 4., 129. p.(angliski)
  5. ↑ Bosnija un Hercegovina Britannika(angliski); Bosnijas un Hercegovinas valodas Ethnologue(angliski)
  6. ↑ Languages of Vatican State Ethnologue(angliski)
  7. ↑ Saskaņā ar 2008. gada Likuma par tiesību avotiem(itāliski) 2. pantu, Vatikānas pilsētvalsts likumi tiek publicēti sevišķā Acta Apostolicae Sedis pielikumā (Supplemento per le leggi e disposizioni dello Stato della Città del Vaticano)
  8. ↑ Vatican Encyclopedia of the Nations (angliski)
  9. ↑ Wussten Sie, dass... Verein Deutsche Sprache (vāciski)
  10. ↑ 1998. gada Ziemeļīrijas akta 28."D" pants(angliski)
  11. ↑ 1993. g. Velsiešu valodas likuma ievads(angliski)
  12. ↑ 2005. g. Gēlu valodas akta (Skotija) preambula(angliski)
  13. ↑ Charte en faveur du Catalan(franciski)
  14. ↑ Īrijas Konstitūcija 8. p.(angliski)
  15. ↑ Valensijas autonomijas statūti 6. p.(angliski)
  16. ↑ Valodas politikas likums 1.—7. p.(angliski)
  17. ↑ 1982. g. organiskais likums par Navarras "fueros" reintegrāciju un uzlabošanu 9. p.(angliski)
  18. ↑ Basku zemes autonomijas statūti 6. p.(spāniski)
  19. ↑ Baleāru salu autonomijas statūti 4. p.(spāniski)
  20. ↑ Galīsijas autonomijas statūti 5. p.(spāniski)
  21. ↑ Legge 15 Dicembre 1999, n. 482 "Norme in materia di tutela delle minoranze linguistiche storiche"(itāliski)
  22. ↑ Legge Regionale 15 ottobre 1997, n. 26 Promozione e valorizzazione della cultura e della lingua della Sardegna(itāliski)
  23. ↑ Izvilkums no Parīzes miera līguma — 1. p. (vāciski) + Dienvidtiroles reģiona un tajā ietilpstošo provinču autonomijas statūti — 19., 99.-102. u.c. p.(krieviski)
  24. ↑ Valle d'Aosta statūti — 38. p.(franciski)
  25. ↑ Legge regionale 16 novembre 2007, n. 26. Norme regionali per la tutela della minoranza linguistica slovena(itāliski)
  26. ↑ “Norme per la tutela, valorizzazione e promozione della lingua friulana”(itāliski)
  27. ↑ Norme di tutela e promozione delle minoranze di lingua tedesca del Friuli Venezia Giulia(itāliski)
  28. ↑ Kipras Konstitūcija 3. p.(angliski)
  29. ↑ Valodas režīma likums 1.-3. p.(franciski)
  30. ↑ Maķedonijas Konstitūcija 7. p.(angliski)
  31. ↑ Maltas Konstitūcija 5. p.(angliski)
  32. ↑ Закон Oб особом правовом статусе Гагаузии (Гагауз Ери) Nr.344-XIII от 23.12.94, ст. 3 (krieviski)
  33. ↑ Закон Nr. 173 от 22.07.2005 об основных положениях особого правового статуса населенных пунктов левобережья Днестра (Приднестровья) ст. 6 (krieviski)
  34. ↑ Polijas gminu ar mazākumvalodu lietošanas nostiprinājumu saraksts(poliski), Likuma par nacionālajām un etniskajām minoritātēm un reģionālo valodu (vāciski) (poliski)
  35. ↑ Piedņestras konstitūcija 12. p. (krieviski)
  36. ↑ Kosovas Republikas Konstitūcija 5. p.(angliski)
  37. ↑ Adigejas Republikas Konstitūcija 5. p.(krieviski)
  38. ↑ Baškortostānas Republikas Konstitūcija 1. p.(krieviski)
  39. ↑ Dagestānas Republikas Konstitūcija 11. p.(krieviski)
  40. ↑ Ingušijas Republikas Konstitūcija 14. p.(krieviski)
  41. ↑ Kabardas-Balkārijas Republikas Konstitūcija 76. p.(krieviski)
  42. ↑ Kalmikijas Republikas Stepes Nolikums (Konstitūcija) 17. p.(krieviski)
  43. ↑ Karačajas-Čerkesijas Republikas Konstitūcija 11. p.(krieviski)
  44. ↑ Par valsts atbalstu karēļu, somu un vepsu valodai Karēlijas Republikā; sk. arī Karēlijas Republikas Konstitūcijas 11. p.(krieviski)
  45. ↑ Mari El Republikas Konstitūcija 15. p. (krieviski)
  46. ↑ Mordvijas Republikas Konstitūcija 12. p.(krieviski)
  47. ↑ Komi Republikas Konstitūcija 67. p.(krieviski)
  48. ↑ Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas Konstitūcija 15. p. (krieviski)
  49. ↑ Tatarstānas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
  50. ↑ Udmurtijas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
  51. ↑ Čečenijas Republikas Konstitūcija 10. p.(krieviski)
  52. ↑ Čuvašijas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
  53. ↑ Vojevodinas autonomā apgabala statūti 26. p. (serbiski)
  54. ↑ Krimas Autonomās Republikas Konstitūcija 10.-13. p.(krieviski)
  55. ↑ Somijas konstitūcijas 17. p.(krieviski)
  56. ↑ Šveices konstitūcija 4. p., 70. p.(angliski)
  57. ↑ Abhāzijas Republikas Konstitūcija 6. p. (krieviski)
  58. ↑ Afganistānas Konstitūcija 16. p.(angliski)
  59. ↑ Dienvidosetijas Konstitūcija 4. p. (krieviski)
  60. ↑ Filipīnu Konstitūcija, 6.-9. daļas 14. p.(angliski)
  61. ↑ Gruzijas Konstitūcija 8. p. (angliski)
  62. ↑ Izraēla CIA World Factbook(angliski)
  63. ↑ Indijas Konstitūcija Daļa XVII и pielikums № 8(angliski)
  64. ↑ Āndhra Pradēšas štata portāls(angliski)
  65. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 165. lpp.(angliski)
  66. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 70. lpp.(angliski)
  67. ↑ Chapter XXI. Bihar Valodu mazākumgrupu komisāra 42. ziņojums(angliski) и Valodu mazākumgrupu komisāra 44. ziņojums — 96. lpp.(angliski) (vēlākos ziņojumos, kas 2012. g. pieejami komisāra portālā, valodu statuss štatā nav norādīts)
  68. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 137. lpp.(angliski)
  69. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 129. lpp.(angliski)
  70. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 133. lpp.(angliski)
  71. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 12. lpp.(angliski)
  72. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 122. lpp.(angliski)
  73. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 78. lpp.(angliski)
  74. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 84.-85. lpp.(angliski)
  75. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 90. lpp.(angliski)
  76. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 187. lpp.(angliski)
  77. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 110. lpp.(angliski)
  78. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 193. lpp.(angliski)
  79. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 116. lpp.(angliski)
  80. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 57. lpp.(angliski)
  81. ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums 2011 — 43. lpp. (angliski)
  82. ↑ Assembly adopts bill to make Chhattisgarhi official language Oneindia 2007(angliski)
  83. ↑ Irākas Konstitūcija 4. p.(angliski)
  84. ↑ Kazahstānas Republikas Konstitūcija 7. p.(krieviski)
  85. ↑ Kirgizstānas Republikas Konstitūcija 10. p.(krieviski)
  86. ↑ New Progress in Human Rights in the Tibet Autonomous Region Ķīnas Valsts padome, 1998(angliski)
  87. ↑ III. The Right of Self-Government of Ethnic Autonomous Areas // Regional Autonomy for Ethnic Minorities in China Ķīnas Valsts padome, 2005(angliski)
  88. ↑ Country Profile: Pakistan Kongresa bibliotēka, 2005(angliski)
  89. ↑ Burjatijas Republikas Konstitūcija 67. p.(krieviski)
  90. ↑ Altaja Republikas Konstitūcija 13. p.(krieviski)
  91. ↑ Tuvas Republika Konstitūcija 5. p.(krieviski)
  92. ↑ Hakasijas Republikas Konstitūcija 69. p.(krieviski)
  93. ↑ Sahas Republikas (Jakutijas) Konstitūcija (Pamatlikums) 46. p.(krieviski)
  94. ↑ Singapūras Konstitūcija 153А. p.(angliski)
  95. ↑ Šrilanka Konstitūcijas IV nodaļa(angliski)
  96. ↑ Tadžikistānas Republikas Konstitūcija 2. p.(krieviski)
  97. ↑ Karakalpakstānas Republikas Konstitūcija 4. p.(krieviski)
  98. ↑ Čadas konstitūcija 9. p.(franciski)
  99. ↑ DĀR konstitūcija 6. p.(angliski)
  100. ↑ Bolīvija Konstitūcija 5. p.(spāniski)
  101. ↑ Haiti Konstitūcija 5. p.(angliski)
  102. ↑ 102,0 102,1 Kanādas tiesību un brīvību harta 16.-20. p. (angliski) (franciski)
  103. ↑ Vispārējais likums par pamattautu lingvistiskajām tiesībām 4. p.(spāniski)
  104. ↑ Antilles allow Papiamentu as official language The Hague/Amsterdam/Rotterdam Times 09.03.2007 2. lpp.(angliski)
  105. ↑ Nikaragvas Konstitūcija 11. p.(spāniski)
  106. ↑ Paragvajas Konstitūcija 140. p. (spāniski)
  107. ↑ Peru Konstitūcija 48. p.(spāniski)
  108. ↑ Havaju štata Konstitūcija 4. p.(angliski)
  109. ↑ Nancy Morris (1995), Puerto Rico: Culture, Politics, and Identity, Praeger/Greenwood, 62. lpp., ISBN 0275952282, <http://books.google.com/?id=vyQDYqz2kFsC&pg=RA1-PA62&lpg=RA1-PA62&dq=%22puerto+rico%22+official+language+1993>  + Crawford J. Puerto Rico and Official English 1997 (angliski)
  110. ↑ Ekvadoras Konstitūcija 2. p.(angliski)
  111. ↑ Vanuatu konstitūcija 3. p.(angliski)
  112. ↑ Kiribati CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
  113. ↑ Māršala Salas CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
  114. ↑ Maoru valodas likums (Nr. 176, 1987. g.), 3. p.(angliski)
  115. ↑ Palau konstitūcija ст. XIII(angliski)
  116. ↑ Papua Jaungvineja CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
  117. ↑ TongaCIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
  118. ↑ Tuvalu CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
  119. ↑ Fidži CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Valstu_un_reģionu_ar_vairākām_oficiālajām_valodām_saraksts&oldid=1997164"