Aiviekstes pagasts
| Aiviekstes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Aizkraukles novads |
| Centrs: | Kriškalni |
| Kopējā platība:[1] | 144,8 km2 |
| • Sauszeme: | 138,1 km2 |
| • Ūdens: | 6,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 539 |
| Blīvums (2024): | 3,9 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1922. gadā |
 Aiviekstes pagasts Vikikrātuvē
| |
Aiviekstes pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Aiviekstes un Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Pļaviņu pilsētu un Klintaines, un Vietalvas pagastiem, Madonas novada Kalsnavas pagastu un pa Aivieksti ar Jēkabpils novada Krustpils un Variešu pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reljefs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reljefa formas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ambaiņu kalns, Apšu kalni, Bunduļkalns, Dāmenkalns, Draudavkalns, Juču kalni, Kandavas kalns, Kāršu kalni, Kurmēnu kalni, Lejaskroga kalni, Mālakalns, Mežriju kalni, Puduļu pilskalns, Suņu kalns, Vādas kalns
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aiviekste, Akmensstrauts, Jaunā Veseta, Kaļķupīte, Maiļupīte, Melnupe, Odze, Pelava, Riekstiņa, Skanstupīte, Veseta, Vesetas kanāls, Vēžupīte.
Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apaļais ezers, Baltenītis, Dāmenezers, Krievciema dzirnavezers, Līdacis, Līkais ezers, Neļaubītis, Odzes ezers, Skaidrais ezers, Spīganas ezers, Spridzēnu ūdenskrātuve, Tulmenītis.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teritorija 1206. gadā nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā. Krievijas impērijas laikā Aiviekstes pagasta teritorija bija vienīgā Vitebskas guberņas platība, kas iesniedzās Aiviekstes labajā krastā. Pie Aiviekstes ietekas Daugavā 19. gadsimta sākumā izveidojās Gostiņu (Glazmankas) miests, kur apmetās galvenokārt ebreji, jo tiem bija liegtas tiesības iegūt īpašumus Vidzemes un Kurzemes guberņās. Aiviekstieši piedalījās 1905. gada revolūcijā, tāpēc soda ekspedīcija nošāvusi 4 revolucionārus un nodedzinājusi vienas mājas. Pirmā pasaules kara laikā tika nopostītas 18 zemnieku saimniecības, bet Gostiņos no 192 mājām tika nopostītas 152.
Aiviekstes pagasts izveidots 1922. gadā, atdalot to no Ungurmuižas pagasta. 1933. gadā Gostiņi ieguva pilsētas tiesības un tos atdalīja no pagasta. 1935. gadā pagasta platība bija 50,93 km² un tajā dzīvoja 1605 iedzīvotāji.[4] 1941. gādā PSRS varas iestādes izsūtīja 3 cilvēkus, bet 1949. gadā - 26 iedzīvotājus. 1945. gadā Jēkabpils apriņķa Aiviekstes pagastā izveidoja Aiviekstes un Brīvzemnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Aiviekstes ciems ietilpis Pļaviņu (1949-1959), Krustpils (1959-1960) un Aizkraukles (pēc 1975. gada) rajonos. Aiviekstes ciemu likvidēja 1960. gadā, teritoriju pakļaujot Pļaviņu pilsētai un izveidojot Pļaviņu lauku teritoriju, kurā iekļauta arī Klintaines ciema padomju saimniecības «Pļaviņas» teritorija. Aiviekstes ciems atjaunots 1975. gadā, par to reorganizējot Pļaviņu lauku teritoriju.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aiviekstes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Pļaviņu novadā. 2021. gadā, kā viena no Pļaviņu novada administratīvajām teritorijām, iekļauta Aizkraukles novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:
- nr. 104. - Draudavu senkapi ar krustakmeni pie Draudavām
- nr. 105. - Puduļu pilskalns pie Puduļiem[6]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nenumurēta saraksta elements
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Kriškalni (pagasta centrs), Ķūģi, Krievciems, Īvāni, Aizpurves, Āpēni, Ezerkrasti, Juči, Maiļupsala, Mālkalni, Mežezers, Ozolsala.
Aiviekstes pagasta ciemu uzskatījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aiviekstes pagastā atrodas 18 ciemi tajā skaitā 1 vidējciems, 9 mazciemi, 7 skrajciemi un 1 aprūpes ciems.
| Ciems | Ciema tips | Koordinātas (x, y) | Iedzīvotaju skaits (gads) | Māju skaits [1] |
|---|---|---|---|---|
| Āpēni | mazciems | 6280324; 609694 | 5 mājas | |
| Dankeri | mazciems | 7 mājas | ||
| Draudavas | mazciems | 6280115; 600909 | 14 mājas | |
| Ezerkrasti | mazciems | 3 mājas | ||
| Īvāni | mazciems | 6280324; 609694 | 23 (2021) | 17 mājas |
| Juči | mazciems | 6278323; 607003 | 5 mājas | |
| Kriškalni | vidējciems | 6276986; 605322 | 154 (2021) | 39 mājas |
| Krievciems | skrajciems | 12 (2021) | ||
| Ķūģi | mazciems | 6278584; 610344 | 67 (2021) | 34 mājas |
| Lāči | mazciems | 5 mājas | ||
| Maiļupsala | mazciems | 6276866; 609018 | 43 (2021) | 15 mājas |
| Mālkalni | skrajciems | 6279216; 612783 | 12 mājas | |
| Mežezers | aprūpes ciems | 5 mājas | ||
| Ozolsala | skrajciems | 6276149; 612382 | 14 mājas | |
| Sirmauši | skrajciems | 6276629; 607774 | 7 mājas | |
| Skujaiņi | skrajciems | 6275602; 611256 | 18 mājas | |
| Trakšēni | skrajciems | 6 mājas | ||
| Vesetnieki | skrajciems | 9 mājas |
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Valdemārs Ambainis (1889 — 1946), skolotājs un rakstnieks
- Jānis Bunduls (1899 — 1960), literatūrvēsturnieks
- Pēteris Krumberģis (1823 — 1880), dzejnieks, valodnieks un publicists
- Andrejs Krustiņš (1884 — 1941), Latvijas armijas ģenerālis
- Pēteris Lapainis (1897 — 1990), virsnieks
- Pēteris Siliņš-Bangpūtis (1844 — 1899), skolotājs, dzejnieks
- Jānis Sproģis (1835 — 1916), arhivārs un etnogrāfs
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Apskates vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
