Pāriet uz saturu

Arsēns

Vikipēdijas lapa
Arsēns
33



5
18
8
2
As

74,92160 g/mol

[Ar]3d104s24p3
    
Arsēna gabaliņš mēģenē un dabiskā arsēna paraugs
Oksidēšanas pakāpes +5, +3, −3
Elektronegativitāte 2,18
Blīvums 5776[1] kg/m3
Kušanas temperatūra 1090 K (817 °C)
Viršanas temperatūra 887 K (614 °C) (sublimējas)
Trīskāršais punkts 1090 K (817 °C), 3628 kPa
Kritiskais punkts 1673 K, ? MPa
Īpatnējā pretestība (20 °C) 3,33×10-7 Ω·m
Van der Vālsa rādiuss 185 nm

Arsēns ir ķīmiskais elements ar simbolu As un atomskaitli 33. Periodiskajā tabulā arsēns ir 4. perioda un 15. grupas elements. Arsēns reti ir sastopams tīrā veidā, tas galvenokārt ir atrodams sulfītos. Tas pieder pie pusmetāliem. Atkarībā no modifikācijas, arsēnam var būt gan metālu, gan nemetālu īpašības.

Arsēna savienojumi ir zināmi jau kopš senajiem laikiem. Lai gan šie savienojumi ir ļoti indīgi, tie tika izmantoti atsevišķu medikamentu izgatavošanā.

Fizikālās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāki arsēna savienojumi ir balti, indīgi pulveri ar saldenu, metālisku garšu.

Ķīmiskās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savienojumos arsēnam iespējamas oksidēšanas pakāpes −3, +3 un +5. Atkarībā no modifikācijas, arsēnam var būt gan metālu, gan nemetālu īpašības.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arsēns dabā ir sastopams gandrīz tikai savienojumu veidā ar sēru un citiem metāliem (retumis atrodami arsēna tīrradņi). Arsēns bloķē enerģijas ražošanas procesus šūnās (inhibē oksidatīvo fosforilēšanos). Toksiskāks ir trīsvērtīgais arsēns (arsēna(III) oksīda letālā deva cilvēkam ir 20—300 mg).[2] Par spīti toksiskumam, vairākiem dzīvniekiem un, iespējams, arī cilvēkam arsēns ir nepieciešams mikroelements. Iespējams, ka tam ir nozīme metionīna vielmaiņā, kā arī DNS veidošanās procesos leikocītos, tomēr objektīvu sīkāku ziņu nav.[3] Cāļi un žurkas, kuru barībā nav arsēna, neizaug lieli.[nepieciešama atsauce] Savukārt garnelēs, austerēs un citos jūras dzīvniekos ir augsts dabiskā arsēna saturs, kas tiem nenodara nekādu kaitējumu.[nepieciešama atsauce] Dabiskā arsēna rūdas pazemē nopietni apdraud dzeramo ūdeni tādās valstīs kā Indijā un Bangladešā.[nepieciešama atsauce] Uzskata, ka aptuveni 70 miljoni cilvēku pasaulē cieš no hroniskas saindēšanās ar arsēnu.[nepieciešama atsauce]

Arsēna savienojumi ir lietoti par dažāda veida indēm. Tos lietoja insekticīdiem un joprojām lieto koksnes piesūcināšanai, lai pasargātu to no trupēšanas (elektrības stabiem). Tie bijuši iecienīts līdzeklis indētāju arsenālā.[nepieciešama atsauce]

  1. «The Element Arsenic» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-10. Skatīts: 2012-07-31.
  2. Вредные химические вещества. Неорганические соединения элементов V - VIII групп. (krieviski). Ленинград : "Химия". 1989. 92. lpp.
  3. Z. Zariņš, L. Neimane. Uztura mācība. LU akadēmiskais apgāds, 2009. 64. lpp. ISBN 9984450741.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]