Centrs (Rīga)

Šis raksts ir par apkaimi. Par UNESCO Pasaules mantojuma objektu skatīt rakstu Rīgas vēsturiskais centrs.

Centrs
Tērbatas iela
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons Vidzemes priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta Ziemeļu rajons
Platība	3,732 km²
Iedzīvotāju skaits	35 274 (2018)
Ievērojamas celtnes	Brīvības piemineklis Latvijas Nacionālā opera Latvijas Universitāte Latvijas Mākslas akadēmija
Ūdenstilpes	Pilsētas kanāls Daugava
Parki	Kanālmalas apstādījumi Vērmanes dārzs Esplanāde Kronvalda parks
Transports
Autobuss	2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 16., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 30., 32., 34., 37., 38., 39., 41., 43., 47., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 57., 63.
Trolejbuss	3., 4., 5., 9., 11., 12., 13., 14., 15., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 25., 27., 31., 34., 35.
Tramvajs	1., 2., 5., 7., 10., 11.
Cits	Lielākā daļa visu maršrutu
Papildinformācija
Pasta indekss	LV-10 (01, 09, 10, 11, 12, 13, 45, 50)
Ārējā saite	apkaimes.lv

Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime. Centra apkaimes robežas ir Hanzas iela, Eksporta iela, Daugava, Krišjāņa Valdemāra iela, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, dzelzceļš, Dzirnavu iela, Aleksandra Čaka iela, Tallinas iela, Miera iela, Alojas iela, Tomsona iela, Jāņa Daliņa iela, Vesetas iela un atkal Hanzas iela.

Centra apkaime apzīmē Rīgas pilsētas centrālo daļu, kas turklāt iekļauta UNESCO pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Administratīvi šīs apkaimes R daļa atrodas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, ZA daļa — Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā, centrālā daļa — Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet neliela teritorija pie Centrālās dzelzceļa stacijas arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā. Centra apkaime robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Latgales apkaimes, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi. Centra apkaimes kopējā platība ir 3,732 km².

Teritorijas iedalījums

Reval Hotel Latvija un Elizabetes iela. 2009. gads

Centra apkaimē 3,8% jeb 14,2 hektārus aizņem ūdens teritorijas. Lielākais no šiem ūdens objektiem ir Daugava, kuras platums no Citadeles līdz Ķīpsalai nedaudz pārsniedz 600 metrus. Savukārt otrs būtiskais ūdens objekts Centra apkaimē ir Pilsētas kanāls, kurš plūst gar apkaimes R malu, vijoties cauri Bulvāru loka apstādījumiem. Pilsētas kanāls ir izveidots mākslīgi, nojaucot Rīgas aizsargvaļņus (1857. gads) un daļēji aizberot nocietinājuma grāvi. Kanāls savienots ar Daugavu autoostas apkaimē (to kanāla daļu sauc par Kārļa baseinu un tas neatrodas Centra apkaimes teritorijā) un caur Andrejostas līci. Kopējais Pilsētas kanāla garums 3,2 km (lielākā tā daļa atrodas Centra apkaimes robežās), bet dziļums 1,5—2,5 metri.

Ģeogrāfija

Krišjāņa Valdemāra iela. 2005. gads

Centra apkaimes kopējā platība ir 3,732 km², kas ir apmēram par 1/4 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 9 630 metri. Dabā šīs apkaimes robežas nav viegli identificējamas, jo, atskaitot tās DR daļu (redzamas skaidra pāreja uz Vecrīgai raksturīgo apbūvi), apbūves raksturs salīdzinoši vienmērīgi saplūst ar apkaimei pieguļošo kaimiņu teritoriju apbūves raksturu. Tomēr robežas noteiktas objektīvi, iezīmējot pilsētas centra teritoriju tās reālās ikdienas uztveres telpas robežās. Šai apkaimei vēl izteiktāk nekā citām centrāli novietotajām apkaimēm nav skaidri identificējama vietēja centra, jo pēc būtības visai apkaimei (ar nelieliem izņēmumiem apkaimes ZR un Z daļā) ir centra teritoriju izteikti daudzfunkcionālais un telpiski blīvais raksturs.

Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums praktiski atbilst jūras līmenim, jo neliela teritorija apkaimes R daļā robežojas ar Daugavu. Centra apkaimes reljefam lielā mērā raksturīga antropogēna izcelsme, jo dabiskais reljefs ir mainīts apbūves attīstības rezultātā. Kopumā reljefs ir līdzens, lai gan apkaimes centrālā daļa ir būtiski augstāka nekā apkaimes periferiālās teritorijas. To nosaka fakts, ka apkaimes centrālā (arī ZA, A) daļa vēsturiski atrodas uz kāpu masīva. Antropogēnās iedarbības rezultātā šo kāpu mikroreljefs ir būtiski izlīdzināts, taču zemes virsma joprojām atrodas daudz augstāk nekā kaimiņu teritorijās. Viszemākais un līdzenākais reljefs raksturīgs apkaimes R, ZR un D daļai, kur zemes virsmas augstums pārsvarā ir 4–5 m v.j.l. Izņēmums ir Pilsētas kanāla ieleja, kur kanāla ūdens virsmas augstums ir aptuveni 1 metrs v.j.l., kā arī Pilsētas kanālam pieguļošais, mākslīgi veidotais Bastejkalns, kura augstums nedaudz pārsniedz 16 metrus — tā ir arī augstākā Centra apkaimes teritorija. Dabiski augstākais apkaimes reljefs ir Centra apkaimes centrālajā daļā ap Akas ielu, kur tas sasniedz 13 metru augstumu v.j.l. Savukārt apkaimes A daļā zemes virsma pārsvarā atrodas 8—10 metru augstumā v.j.l. Centra apkaime atrodas 3 ģeomorfoloģiskajos mikrorajonos, ko var noteikt arī pēc reljefa īpatnībām.

Pateicoties pietiekamajam zemes virsmas augstumam virs jūras līmeņa, reāli applūšanas draudi Centra apkaimei nepastāv. Vienīgais izņēmums ir apkaimes R daļā esošā Pilsētas kanāla ieleja, kurā vērojamas ūdens līmeņa svārstības atkarībā no vējuzplūdiem Daugavā.

Ģeoloģija

No inženierģeoloģisko apstākļu viedokļa Centra apkaimē raksturīga ļoti daudzveidīga situācija atkarībā no teritorijas novietojuma. Apkaimes R, ZR daļā (uz ZR no Krišjāņa Valdemāra ielas) raksturīgi celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. To nosaka gan augstais gruntsūdeņu līmenis, kas atrodas seklāk par 1,5 metru, gan kvartāra nogulumu sastāvs. Zemes virskārtu 5—10 metru biezumā veido tehnogēnie nogulumi. Savukārt pārējos nogulumus līdz pat 18—34 metru dziļumam veido dažāda biezuma (1,5–6 m) smilšu slāņi, kas mijas ar 3–10 m bieziem organiski—minerālo dūņu slāņiem. Šo vājas nestspējas grunšu pamatnē no 18–33 m dziļuma ieguļ blīva putekļaina vai granšaina smilts. Tādējādi galvenais pielietojamais būvju pamatu veids ir pāļi, bet būvlaukumu sagatavošanai nepieciešami speciāli inženiertehniskie priekšdarbi. Arī Centra apkaimes DR, D daļā (Bulvāru loka un Centrālās stacijas rajons) un Z daļā ap Krišjāņa Valdemāra ielu celtniecībai apstākļi ir apgrūtināti, tos klasificējot kā sarežģītus celtniecības apstākļus. Gruntsūdeņi šajās teritorijās ieguļ pārsvarā 1,5—3,0 metru dziļumā (seklāk tikai uz R no Krišjāņa Valdemāra ielas). Šajā teritorijā zem 2—3 metru biezas uzbēruma kārtas ieguļ irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām, smalkas vai vidēji rupjas smiltis, kuru pamatnē ieguļ karbonātiski ieži. Labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi celtniecības apstākļi ir Centra apkaimes centrālajai daļai. Tur gruntsūdeņi ieguļ vismaz 1,5 m dziļumā (pārsvarā 1,5—3,0 metri), bet ģeoloģiskajā griezumā raksturīgas vidēji blīvas smilšainas gruntis ar pārsvarā smalkas smilts starpkārtām.

Arhitektūra

Rīgas centra zaļajās teritorijās un tuvējos bulvāros tika izvietotas vairākas sabiedriskas nozīmes kultūras un izglītības iestāžu celtnes, kas tika risinātas tajā laikā aktuālajā stilistikā: eklektismā un dažādajos neostilos, piemēram, neogotikā, neobarokā, neoklasicismā, pusaploces stilā, piemeklējot stilistisko risinājumu tā, lai tas saspēlētos ar ēkas funkciju. Tagadējā Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Universitātes galvenā ēka, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais teātris, arī Brīvības pieminekļa ansamblis, Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgas cirks un virkne citu būvju ir izcili arhitektūras un plastiskās mākslas paraugi un laikmeta nacionālo un kosmopolītisko ideju iemiesotāji. Tāpat uzmanības vērtas ir vācbaltiešu un latviešu izcelsmes vietējo arhitektu un inženieru būvētie īres nami un villas. Bulvāru lokos tie ir īpaši grezni un dekoratīvi, tālāk prom no Vecrīgas celtie nami tiek paredzēti strādnieku ģimenēm un tāpēc ir salīdzinoši vienkāršāki. Taisnās ielu trases atsvaidzina parki un apstādījumi, koka fona apbūve un apzaļumoti skvēriņi neapbūvēto ielu stūros (diemžēl mūsdienās, īpaši nekustamā īpašuma buma laikā, šie stūri lielākoties tika aizbūvēti, padarot ielas par vienu nebeidzamu sienu).

Kā īpaša arhitektūras veiksme ir minama jūgendstila apbūves intensitāte Rīgas centrā. Tā ir slavenā Alberta iela ar M. Eizenšteina projektiem, tuvējā Antonijas, Elizabetes iela un citas. Pilsētas tapšanas laikā tas bija laikmetīgs stils, kas koncentrējās uz konstrukciju, fasādes un dekoratīvos elementus pakārtojot iekšējai struktūrai. Lai arī Rīgā strādājošie arhitekti realizēja visdažādākos jūgendstila novirzienus: stateniski, stilizēto, eklektisko un citus, īpašu popularitāti iemantoja jūgendstila lokālā, Skandināvijas inspirētā modifikācija — nacionālais romantisms, ko stiprināja latviešu nacionālās pašapziņas un identitātes veidošanās. Jūgendstila sakarā minama ir arī Brīvības—Cēsu ielas apkārtne, jo arī tur ir atrodami vairāki eleganti jūgendstila paraugi, tiesa, ne tik grezni, kā, piemēram, Alberta ielā.

Atsevišķas uzmanības cienīgas ir sabiedriskās celtnes un to kompleksi dziļāk Rīgas centrā, piemēram, Berga bazārs, Rīgas 1. pilsētas slimnīca, Dailes teātris, Vidzemes tirgus un citi. Tāpat būtu jāizceļ dažādo reliģisko konfesiju sakrālās ēkas, jo tās ir ne tikai lieliskas arhitektūras pērles, bet arī saglabā sevī unikālus mākslas un lietišķās mākslas priekšmetus.

Vēsture

Vecrīga un Centra apkaime ar vāciskajiem vietvārdiem Rīgas kartē (1876)

Brīvības un Elizabetes ielu stūris (pirms 1940)

Rīgas centra izveide ir uzskatāms iepriekšminētās teorijas iemiesojums, tā kā Rīga vēsturiski ir bijusi tirdzniecības, tranzīta un rūpniecības pilsēta, saimnieciskā darbība īpaši aktivizējās 18. gadsimta vidū, kad Rīgas osta kalpoja kā tilts starp Krieviju un Rietumvalstīm, tika attīstītas manufaktūras u.tml., attiecīgi strauji pieauga iedzīvotāju skaits, no kuriem lielākā daļa bija spiesta apmesties priekšpilsētā, jo tagadējā Vecrīga jeb tolaik vienkārši Rīga bija kļuvusi pārapdzīvota un antisanitāra. 19. gadsimtā Rīga (tagadējā Vecrīga) varēja augt un attīstīties tikai uz priekšpilsētas rēķina, jo ap šo laiku priekšpilsēta, kas kopš 1784. gada bija relatīvi attīstīta, tā kā to regulēja Rīgas izbūves projekts (1769) — ceļu trases mijās ar regulāru ielu tīklojumu, koka dzīvojamā apbūve ar apstādījumiem. 1812. gada ugunsgrēks, kas nopostīja visu priekšpilsētas apbūvi, iezīmēja kardinālas pārmaiņas arī kvalitatīvā nozīmē, jo liela daļa zemes īpašnieku nekavējoties sāka būvēties no jauna tajās pašās vietās, algojot tos pašus meistarus, taču ēku izskats un darināšanas veids nu vairs nebija iepriekšējam gadsimtam raksturīgs.

Nocietinājumi traucēja pilsētai kļūt par vienotu organismu. Nepieciešamība attīstīties sadūrās ar nepieciešamību ievērot aizsardzības apsvērumus, tā kā Rīga vēl joprojām bija nozīmīga Krievijas Impērijas D un R robežu aizsardzībā. Tiesa, atbrīvošanās no nocietinājumiem jau bija izplatīta procedūra citās Eiropas pilsētās un 1857. gadā arī Rīgai tika anulēts cietokšņa statuss. Rezultātā, tāpat kā Gēteborgā, Brēmenē, Vīnē, Krakovā un citur, aizsargsistēmas josla tika pārveidota par parku un sabiedrisku ēku teritoriju, kas atbilda joslas konfigurācijas īpatnībām, ko aptvēra bulvāru loks. Līdz 1863. gadam ap Vecrīgu tika nojaukti zemes vaļņi, bastioni, tika sašaurināts ūdens grāvis (tas tika atstāts, lai pilsētnieki varētu ērtāk pievest materiālus savu bulvāru lokā paredzēto māju celtniecībai), nospraustas ielas un bulvāri, uzsāktas celt kapitālas mūra ēkas.

Pilsētas kanāls ar tā apzaļumotajiem krastiem ir galvenā šķirtne starp Rīgu un tās vecpilsētu, ļaujot pēdējai saglabāt nosacītu noslēgtību modernās pilsētplānošanas kontekstā. Pilsētas kanāla garums ir 3,2 km. Kanāla abās pusēs pakāpeniski, sākot ar 1859. gadu veidoja apstādījumus (A. Vendts, vēlāk G. Kufalts) ar vairāk nekā 130 koku šķirnēm. No aizsargvaļņu zemes tika uzbērts 15 m augsts mākslīgs kalns — Bastejkalns. 19. gadsimta pašās beigās pēc G. Kūfalta projekta to pārveidoja šodien pazīstamajā izskatā, iekārtoja akmens krāvumus, ar kaskādēm, ūdenskritumiem un alpināriju. 1892. gadā koka tiltiņu nomainīja pilsētas galvenā inženiera Ā. Agtes projektētais mūra tilts. Nākamajā gadā tilta apkārtni labiekārtoja, Rīgas Putnu audzēšanas biedrība uzdāvināja pilsētas Dārzu pārvaldei divus gulbju pārus, kuriem pēc arhitekta H. Šēla projekta izbūvēja gulbju mājiņu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju sadalījums Centra apkaimē ir ļoti nevienmērīgs un lielākā koncentrācija ir Brīvības, Dzirnavu, Avotu un Tallinas ielu apkārtnē. No 2000. līdz 2014. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits šajā apkaimē samazinājās par 15 284 jeb 36,9%. To skaidro ar Rīgas aglomerācijas veidošanos un iedzīvotāju pārcelšanos uz ērti sasniedzamām vietām Pierīgas novados, Rīgas centru saglabājot kā darba, lietišķo darījumu, mācību, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietu.

Dabas un apstādījumu teritorijas

Pilsētas kanāls un Kanālmalas apstādījumi. 2007. gads

Dabas un apstādījumu teritorijas Centra apkaimē aizņem 9,4% jeb 34,9 hektārus lielu platību, un neviena no tām nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Šo dabas un apstādījumu teritoriju lielākie nogabali izvietoti apkaimes R daļā Bulvāru loka robežās — Kanālmalas apstādījumi, Vērmanes dārzs, Esplanāde, Kronvalda parks. Atsevišķas mazākas dabas un apstādījumu teritorijas noteiktas arī citās apkaimes daļās (jo īpaši apkaimes ZA daļā).

Kanālmalas apstādījumi

Kanālmalas apstādījumu platība ir 10,5 hektāri. Tie veidoti ainaviskā stilā, izmnatjot arī regulārā stila elementus. Kanālmalas apstādījumus sāka ierīkot (1856.—1857. gadā) pēc Rīgas vaļņa nojaukšanas, pārveidojot nocietinājuma grāvi par kanālu un 1858.—1859. gadā uzceļot pirmos kapitālos tiltus pāri kanālam. Sākot ar 1880. gadu, Kanālmalas apstādījumus pārveidoja pēc G.F.F. Kūfalta projekta. 1887. gadā Bastejkalnā pārkārtoja ceļus un apstādījumus, uzcēla paviljonu, 1898. gadā ierīkoja akmens krāvumus, strautiņu ar kaskādēm, ūdenskritumu un alpināriju. 20. gadsimta 20. līdz 30. gados Kanālmalas apstādījumi rekonstruēti pēc A. Zeidaka projekta — mainīts ceļu izvietojums, apstādījumi papildināti ar ziemcietēm, izveidotas gleznas ainavas. Kanālmalas apstādījumos aug 19 vietējās kokaugu sugas (arī parastā īve) un 110 introducēto kokaugu taksoni, to vidū vairāki ļoti reti koki (divdaivu ginks, Amerikas (Kanādas) ragukoks un citi).

Vērmanes dārzs

Strūklaka Vērmanes dārzā

Vērmanes dārza (parka) platība ir 5 hektāri. Kā sabiedriskais dārzs tas tika atklāts 1817. gadā, kura sākotnējo teritoriju (0,8 hektāri) pilsētai dāvināja A.Ģ. Vērmane. Vērmanes dārzu veidoja pēc ainaviskā principa, vairākkārt paplašināji, līdz to 1859. gadā iekļāva apbūve. 1880. gadā Vērmanes dārzu pārveidoja pēc G.F.F. Kūfalta projekta — iestādīja vairākus tūkstošus svešzemju koku un krūmu, 1899. gadā ierīkoja pirmo rozāriju Rīgā. 20. gadsimta 30. gados Vērmanes dārzu rekonstruēja pēc A. Zeidaka projekta — paplašināja ceļus, ierīkoja plašus zālienus, ziemciešu stādījumus, jaunu rozāriju, rotaļu laukumu, uzbūvēja estrādi. Vērmanes dārzā aug 10 vietējo kokaugu sugu un 71 introducēto kokaugu taksons (piemēram, Mandžūrijas riekstkoks, ošlapu pterokārija un citi).

Esplanāde

Esplanādē apstādījumus ierīkoja tikai 20. gadsimta sākumā pēc G.F.F. Kūfalta projekta. Tās pašreizējā platība ir ap 8,7 hektāriem. Esplanādes apstādījumos dominē regulārais princips. 1950.—1952. gadā apstādījumi pārkārtoti pēc arhitekta K. Plūksnes un dendrologa A. Kapakļa projekta — izveidoti betona plākšņu seguma ceļi, zālieni, kuros ir koku un krūmu grupas, ziemciešu stādījumi, ierīkots rozārijs, bērnu rotaļu laukums. Esplanādes apstādījumos aug 10 vietējās kokaugu sugas un 82 introducētie kokaugu taksoni (piemēram, meža dižskābarža šķirne Atropunicea, Amūras korķakoks un citi).

Kronvalda parks

Kronvalda parka platība ir 13 hektāri. Tā apstādījumi veidoti ainaviskā stilā, izmantoti arī regulārā stila elementi. Kronvalda parku Pilsētas kanāla labajā krastā sāka ierīkot 1863. gadā vācu Strēlnieku biedrība. 1883. gadā pēc G.F.F. Kūfalta projekta apstādījumus ierīkoja pie tagadējās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes. 20.—30. gados Kronvalda parks pārveidots pēc A. Zeidaka projekta — ierīkotas puķu dobes, rozārijs, strūklaka ar skulptūrām, iestādīts daudz introducētu koku un krūmu. Kronvalda parkā aug 22 vietējās kokaugu sugas un 105 introducēto kokaugu taksoni (piemēram, kazaku kadiķis, gurķu magnolija un citi).

Skatīt arī

• Rīga
• Centra rajons
• Sabiedriskais transports Rīgā
• Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā
• Rīgas klimats

Piezīmes un atsauces

• Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
• Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.

Ārējās saites

• Apkaimes oficiālā mājas lapa
• Rīgas pašvaldības portāla.