Galgauskas muižas pagasts dibināts 1870. gados agrākajā Tirzas draudzes novadā. Sākoties Vidzemes zemnieku pāriešanai pareizticībā 1846. gadā nodibinājās Galgauskas Jāņa Kristītāja pareizticīgo draudze, 1863. gadā celtās baznīcas (krievu: храм Крестителя Господня Иоанна) drupas vēl atrodamas pie Tirzas upes netālu no agrākās Galgauskas muižas kungu mājas.
Galgauskas muiža līdz 1920. gada zemes reformai piederēja Mengdenu dzimtai. Reformas gaitā Galgauskas muižu ar Jauno un Veišu pusmuižām (Golgowsky mit Neuhof und Weißenhof) sadalīja 100 vienībās 2179,62 ha kopplatībā, Krapas (Kropas) muižu ar Aņķupenes un Vīcupju pusmuižām sadalīja 71 vienībā 1023,16 ha kopplatībā, bet Gulbenes mācītājmuižu sadalīja 77 vienībās 1822,24 ha kopplatībā.[4]
1890. gadā Galgauskas muižas pagastam pievienoja Gulbenes mācītājmuižas pagastu un Krapas muižas pagastu. 1905. gadā Krapas pagasts uz īsu laiku tika atdalīts, bet tad atkal pievienots. 1935. gadā Madonas apriņķa Galgauskas pagasta platība bija 111 km² un tajā dzīvoja 2094 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Galgauskas un Krapasciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Galgauskas ciems ietilpa Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Gulbenes rajonā (1949—2009). Galgauskas ciemam 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Sinoles ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Galgauskas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.
Galgauskas pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
