Pāriet uz saturu

Galgauskas pagasts

Vikipēdijas lapa
Galgauskas pagasts
Novads: Gulbenes novads
Centrs: Galgauska
Kopējā platība:[1] 98,2 km2
 • Sauszeme: 96,2 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 544
Blīvums (2024): 5,7 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Golgowsky
krievu: Голговская
Galgauskas pagasts Vikikrātuvē

Galgauskas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar Gulbenes pilsētu, kā arī Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastiem.

Alkšņupīte, Gosupe, Kamaldiņa, Krustalīce, Lāčupīte, Tirza, Vijata.

Galgauskas ezers.

Galgauskas muižas pagasts dibināts 1870. gados agrākajā Tirzas draudzes novadā. Sākoties Vidzemes zemnieku pāriešanai pareizticībā 1846. gadā nodibinājās Galgauskas Jāņa Kristītāja pareizticīgo draudze, 1863. gadā celtās baznīcas (krievu: храм Крестителя Господня Иоанна) drupas vēl atrodamas pie Tirzas upes netālu no agrākās Galgauskas muižas kungu mājas. Galgauskas muiža līdz 1920. gada zemes reformai piederēja Mengdenu dzimtai. Reformas gaitā Galgauskas muižu ar Jauno un Veišu pusmuižām (Golgowsky mit Neuhof und Weißenhof) sadalīja 100 vienībās 2179,62 ha kopplatībā, Krapas (Kropas) muižu ar Aņķupenes un Vīcupju pusmuižām sadalīja 71 vienībā 1023,16 ha kopplatībā, bet Gulbenes mācītājmuižu sadalīja 77 vienībās 1822,24 ha kopplatībā.[4]

1890. gadā Galgauskas muižas pagastam pievienoja Gulbenes mācītājmuižas pagastu un Krapas muižas pagastu. 1905. gadā Krapas pagasts uz īsu laiku tika atdalīts, bet tad atkal pievienots. 1935. gadā Madonas apriņķa Galgauskas pagasta platība bija 111 km² un tajā dzīvoja 2094 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Galgauskas un Krapas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Galgauskas ciems ietilpa Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Gulbenes rajonā (1949—2009). Galgauskas ciemam 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Sinoles ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Galgauskas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 900—    
19591 500−21.1%
19651 447−3.5%
GadsIedz.±%
19791 019−29.6%
1989858−15.8%
2000830−3.3%
GadsIedz.±%
2011650−21.7%
2021529−18.6%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Galgauska (pagasta centrs) un Rimstavas.

Pagastā darbojas Galgauskas HES.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. V. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 9611. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP