Izidors Muižnieks
| Izidors Muižnieks | |
|---|---|
| 3. un 4. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1928. gads — 1934. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1889. gada 5. jūlijā Līvānu pagasts, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1981. gada 26. janvārī (91 gada vecumā) Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latgales Zemnieku partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
| Profesija | jurists, pedagogs |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Izidors Muižnieks (1889. gada 5. jūlijs — 1981. gada 26. janvāris) bija Latvijas jurists, pedagogs un politiķis. Bijis 3. un 4. Saeimas deputāts.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izidors Muižnieks piedzima 1889. gada 5. jūlijā Līvānu pagastā.[1] No 1909. līdz 1915. gadam mācījās Līvānu pagasta skolā. 1916. gadā absolvēja četrklasīgo augstāko tautskolu.[1]
1919. gadā Muižnieks sāka strādāt par skolotāju Līvānu pagasta Šlosbergas skolā. 1920. gadā sāka strādāt Līvānu pagasta pamatskolā. 1920. gadā pabeidza skolotāju kursus Rēzeknē, 1927. gadā — Rīgas Valsts vidusskolu pieaugušajiem. No 1922. līdz 1926. gadam strādāja Līksnas pagasta Tiltu pamatskolā.[1] Vēlāk strādāja par revidenta palīgu Valsts kontrolē. No 1927. līdz 1934. gadam studēja jurisprudenci Latvijas Universitātē.[1]
Muižnieks sākotnēji darbojās Latgales Zemnieku partijā, bet 1923. gadā kļuva par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedru, organizēja partijas nodaļu Līksnas pagastā.[1] No 1926. līdz 1928. gadam bija LSDSP Latgales apgabala komitejas laikraksta «Latgolas Darbs» redakcijas kolēģijā. 1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā no LSDSP saraksta Latgales apgabalā. 1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā. 1932. gadā par komunistisku propagandu izslēgts no LSDSP; Saeimā izveidoja frakciju «Latgales Kreisais sociālists».[1][2]
Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 16. maijā arestēts un nogādāts Rīgas Centrālcietumā, pēc tam — Liepājas koncentrācijas nometnē. No tās atbrīvots 1935. gada 29. martā.[1] No 1938. gada Daugavpilī strādāja par advokāta D. Hibšmana palīgu. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā iecelts par Daugavpils apriņķa Tautas Saeimas vēlēšanu komisijas locekli. 1940. gada 28. septembrī arestēts un nogādāts Daugavpils cietumā. 1941. gada 19. aprīlī piespriesti 8 gadi ieslodzījumā. 1949. gadā atbrīvots.[1]
Miris 1981. gada 26. janvārī.[1] Apglabāts Jersikas Škaparu kapos.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
