Kārlis Voldemārs Beldavs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kārlis Beldavs)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Voldemārs Beldavs
Kārlis Voldemars Bedlavs.jpg
Latvijas Republikas izglītības ministrs
Amatā
1934. gada 18. marts — 1934. gada 15. maijs
Prezidents Alberts Kviesis
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Vilis Gulbis
Pēctecis Ludvigs Adamovičs

Dzimšanas dati 1868. gada 14. oktobris
Rozbeķu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad - Latvijas Republika Valsts karogs: Latvija)
Miršanas dati 1936. gada 1. februārī (67 gadu vecumā)
Rīga, Latvija Valsts karogs: Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Kristīgā nacionālā savienība
Profesija luterāņu mācītājs
Augstskola Tērbatas universitāte
Reliģija luterānisms

Kārlis Voldemārs Beldavs (dzimis 1868. gada 14. oktobrī, miris 1936. gada 1. februārī) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Izglītības ministrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1868. gada 14. oktobrī Rozulas pagastā. 1892. gadā pabeidzis Tērbatas Universitātes Teoloģisko fakultāti. Bijis mācītājs Apukalnā, Lielaucē, Valmierā, bēgļu mācītājs Pēterburgā u.c. Bijis arī luterisko draudžu Dziesmu grāmatas sastādīšanas komisijā.

No 1928. līdz 1934. gadam bijis Saeimas deputāts. 1934. gadā no marta līdz maijam bijis izglītības ministrs. Vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedrs.

Miris 1936. gada 1. februārī, apbedīts Bēķu kapos Lībagu pagastā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beldavs bijis grāmatu un daudzu garīgu rakstu autors. Sarakstījis grāmatas: “Dziedait Tam Kungam jaunu dziesmu” (1906.g.), “Dodies uz augšu” (1928.g.) un “Dievs Dziesma man” (1933.g.)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (1928.g.).

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • LKV — 2052.
  • Latvijas enciklopēdija, 1.sējums. — R: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. — 583.lpp.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilis Gulbis
Latvijas Republikas izglītības ministrs
1934. gada 18. marts1934. gada 15. maijs
Pēctecis:
Ludvigs Adamovičs