Karēlijas Republika
- Šis raksts ir par Krievijas federācijas subjektu. Par citām jēdziena Karēlija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Karēlijas Republika | |||
Республика Карелия Karjalan tašavalta Karjalan tazavaldu Karjalan tasavalta Karjalan tazovaldkund |
|||
— republika — | |||
Voickijpaduna ūdenskritums | |||
|
|||
Novietojums Krievijā | |||
Oficiālā valoda | krievu valoda (valsts valoda), nacionālo valodu statuss karēļu, somu un vepsu valodām | ||
---|---|---|---|
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
Centrs | Petrozavodska | ||
Administratīvais iedalījums | 18
|
||
Platība | |||
- Kopā | 180 520 km² | ||
Iedzīvotāji (2021) | |||
- Kopā | 533 121 | ||
- Blīvums | 3/km² | ||
- Etniskais sastāvs | krievi (82,2 %) karēļi (7,4 %) baltkrievi (3,8 %) |
||
Mājaslapa: gov | |||
Karēlijas Republika Vikikrātuvē |
Karēlijas Republika (krievu: Респу́блика Каре́лия; karēļu: Karjalan tašavalta; Oloņecas karēļu: Karjalan tazavaldu; somu: Karjalan tasavalta; vepsu: Karjalan tazovaldkund) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Atrodas valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Ļeņingradas apgabalu dienvidrietumos un dienvidos, Vologdas apgabalu dienvidos un dienvidaustrumos, Arhangeļskas apgabalu dienvidaustrumos un austrumos, Balto jūru austrumos, Murmanskas apgabalu ziemeļos, kā arī ar Somiju rietumos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karēlijas Repblika aizņem lielāko daļu no vēsturiskās Karēlijas teritorijas. Mūsdienās daļa no Karēlijas atrodas Ļeņingradas apgabalā (Karēlijas šaurums), bet daļa — Somijas teritorijā.
Līdz 13. gadsimtam Karēlija bijusi Novgorodas Republikas ietekmē. No 13. gadsimta to pamazām ieņēma Zviedrija, līdz daļu no tās zaudēja Krievijai 1721. gada Nīštates miera līguma rezultātā, bet 1743. gadā visa Karēlija nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma 1917. gadā Karēlijas Republikas austrumu daļa iekļāvās Somijā, bet rietumu daļā 1920. gadā nodibinājās Karēlijas Darba komūna, kas 1923. gadā tika pārveidota par Karēlijas APSR KPFSR sastāvā.
Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas daļā un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja Karēļu-somu PSR. 1956. gada 16. jūlijā PSRS Augstākā Padome, lai destaļinizācijas ietvaros uzlabotu attiecības ar Somiju, nolēma to likvidēt un atkal pārdēvēt par Karēlijas APSR. Pēc PSRS sabrukuma Karēlijas APSR pārdēvēja par Karēlijas Republiku.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Etniskais sastāvs (1897—2010)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tautība | 1897 | 1926 | 1939 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2002 | 2010 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
iedzīvotāji kopā | 181475 | 269336 | 468898 | 651346 | 713451 | 732193 | 790150 | 716281 | 643548 |
krievi | 93240 | 153967 | 296529 | 412773 | 486198 | 522230 | 581571 | 548941 | 507654 (82,2%) |
karēļi | 78517 | 100781 | 108571 | 85473 | 84180 | 81274 | 78928 | 65651 | 45570 (7,4%) |
baltkrievi | 7 | 555 | 4263 | 71900 | 66410 | 59394 | 55530 | 37681 | 23345 (3,8%) |
ukraiņi | 38 | 708 | 21112 | 23569 | 27440 | 23765 | 28242 | 19248 | 12677 (2,0%) |
somi | 1769 | 2544 | 8322 | 27829 | 22174 | 20099 | 18420 | 14156 | 8577 (1,4%) |
vepsi | 7262 | 8587 | 9388 | 7179 | 6323 | 5864 | 5954 | 4870 | 3423 |
tatāri | 17 | 198 | 3088 | 2692 | 2603 | 2609 | 2992 | 2628 | 1888 |
poļi | 181 | 413 | 3345 | 7254 | 5200 | 4540 | 4077 | 3022 | 1849 |
azerbaidžāņi | 0 | 0 | 642 | 69 | 155 | 225 | 620 | 1753 | 1793 |
armēņi | 1 | 9 | 302 | 236 | 274 | 310 | 527 | 1599 | 1606 |
čigāni | 16 | 107 | 351 | 892 | 993 | 1054 | 1184 | 1098 | 1055 |
čuvaši | 0 | 22 | 783 | 1578 | 1791 | 1726 | 1763 | 1298 | 867 |
lietuvieši | 6 | 73 | 54 | 2936 | 1946 | 1484 | 1458 | 1074 | 733 |
uzbeki | 0 | 0 | 118 | 83 | 263 | 284 | 378 | 273 | 554 |
mordvieši | 0 | 82 | 2269 | 1429 | 1363 | 1273 | 1179 | 808 | 534 |
moldāvi | 0 | 0 | 833 | 275 | 579 | 578 | 775 | 628 | 490 |
vācieši | 102 | 117 | 3280 | 409 | 402 | 458 | 670 | 772 | 490 |
ebreji | 234 | 623 | 1917 | 1840 | 1577 | 1469 | 1203 | 719 | 474 |
gruzīni | 0 | 3 | 307 | 98 | 222 | 261 | 366 | 540 | 437 |
tadžiki | 0 | 0 | 21 | 0 | 38 | 51 | 66 | 201 | 365 |
marieši | 0 | 2 | 456 | 212 | 265 | 342 | 425 | 362 | 242 |
komieši | 13 | 11 | 128 | 381 | 216 | 265 | 300 | 282 | 182 |
latvieši | 5 | 258 | 307 | 431 | 414 | 378 | 414 | 252 | 179 |
baškīri | 0 | 1 | 249 | 115 | 167 | 211 | 329 | 312 | 162 |
igauņi | 16 | 129 | 394 | 588 | 611 | 520 | 445 | 257 | 156 |
kazahi | 0 | 0 | 161 | 119 | 179 | 169 | 308 | 205 | 151 |
kirgīzi | 0 | 0 | 68 | 0 | 60 | 38 | 86 | 40 | 63 |
turkmēņi | 0 | 0 | 34 | 0 | 23 | 43 | 58 | 44 | 40 |
ižori | 0 | 0 | 9 | 82 | 48 | 34 | 27 | 24 | 19 |
sāmi | 7 | 2 | 0 | 0 | 9 | 10 | 10 | 7 | 8 |
citi | 42 | 144 | 1348 | 885 | 1328 | 1230 | 1835 | 2650 | 2085 |
nav norādījuši | 2 | 0 | 249 | 19 | un citi | 5 | 10 | 4886 | 25880 |
Kopš 1989. gada karēļu skaits Karēlijā ir samazinājies vairāk nekā 3 reizes, bet kopš 2010. gada — gandrīz 2 reizes. Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas rezultātiem karēļi ir pārkāpuši mazskaitlīgās tautas slieksni (2021. gadā republikā dzīvoja tikai 25 901 karēls jeb 5,5 % no iedzīvotāju skaita).
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Administratīvi Karēlijas Republika iedalās 2 pilsētas rajonos (городской округ) un 16 rajonos (муниципальный район).
- Petrozavodska
- Kostomukša
- Belomorskas rajons
- Kalevalas nacionālais rajons
- Kemas rajons
- Kondopogas rajons
- Lahdenpohjas rajons
- Louhu rajons
- Medvežjegorskas rajons
- Muezerskas rajons
- Oloņecas nacionālais rajons
- Pieoņegas rajons
- Pitkjarantas rajons
- Prjažas nacionālais rajons
- Pudožas rajons
- Segežas rajons
- Sortavalas rajons
- Suojarvu rajons
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karēlijas Republikā ir 13 pilsētas
- Petrozavodska — 277 111 iedz.
- Kondopoga — 31 203 iedz.
- Kostomukša — 29 511 iedz.
- Segeža — 27 494 iedz.
- Sortavala — 18 746 iedz.
- Medvežjegorska — 14 520 iedz.
- Kema — 11 775 iedz.
- Pitkjaranta — 10 705 iedz.
- Belomorska — 10 052 iedz.
- Pudoža — 9153 iedz.
- Suojarvi — 9076 iedz.
- Oloņeca — 8162 iedz.
- Lahdenpohja — 7493 iedz.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karēlijas Republika.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Karēlijas tūrisma portāls
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
|