Kaspars Gerhards

Kaspars Gerhards
	Kaspars Gerhards 2017. gadā
	Latvijas Republikas ekonomikas ministrs
	Amatā; 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Ivars Godmanis
Priekštecis	Jurijs Strods
Pēctecis	Artis Kampars
	Latvijas Republikas satiksmes ministrs
	Amatā; 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Ainārs Šlesers
Pēctecis	Uldis Augulis
	Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
	Amatā; 2014. gada 5. novembris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents	Andris Bērziņš; Raimonds Vējonis;
Premjerministrs	Laimdota Straujuma; Māris Kučinskis;
Priekštecis	Romāns Naudiņš
Pēctecis	Juris Pūce
	Latvijas Republikas zemkopības ministrs
	Amatā; 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis	Jānis Dūklavs
Pēctecis	Didzis Šmits
Dzimšanas dati	1969. gada 7. februārī (55 gadi); Jelgava, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Politiskā partija	TB/LNNK (2008—2011); Nacionālā apvienība (kopš 2011);
Profesija	ekonomists
Augstskola	Latvijas Universitāte

Kaspars Gerhards (dzimis 1969. gada 7. februārī Jelgavā) ir latviešu ekonomists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs. Bijis augsta ranga ierēdnis (valsts sekretārs) un dažādu nozaru ministrs vairākās valdībās.

Dzīvesgājums

Mācījās Rīgas 1. vidusskolā (1976—1987), studēja ekonomiku Latvijas Universitātē (1987—1993), iestājās studentu korporācijā Lettonia. 1994. gadā apguva vācu valodu Gētes institūtā un 1995. gadā papildinājās Vestfālenes Vilhelma Universitātē Minsterē (Westfälische Wilhelms-Universität Münster).^[1]

No 1993. līdz 1995. gadam strādāja Ekonomikas ministrijā par ministra Ojāra Kehra palīgu, vēlāk darbojās "Ekonomistu apvienībā 2010" un Norvēģijas-Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fondā. Laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam K. Gerhards bija Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks tautsaimniecības jautājumos. 1999. gadā atgriezās darbā Ekonomikas ministrijā, kur līdz 2007. gadam bija valsts sekretārs.

Politiskā darbība

Latvijas PSR laikā darbojies komjaunatnē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, darbojoties valsts pārvaldē, nav bijis partiju biedrs.

2007. gada 20. decembrī Ekonomikas ministrijas ilggadējo valsts sekretāru Kasparu Gerhardu politiskā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kā partijai nepiederošu cilvēku izvirzīja ekonomikas ministra amatam.^[2] Tajā pašā dienā Saeima apstiprināja Ivara Godmaņa vadīto valdību un K. Gerhards kļuva par tās ekonomikas ministru. 2008. gada 7. janvārī Gerhards kļuva par TB/LNNK biedra kandidātu, vēlāk uzņemts partijā.

2009. gada 12. martā K. Gerhards kļuva par satiksmes ministru Valda Dombrovska valdībā (amatā līdz 2010. gadam). 2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības (sarakstā viņš bija otrais numurs Zemgales vēlēšanu apgabalā — tomēr Nacionālā apvienība Zemgales vēlēšanu apgabalā ieguva tikai vienu vietu).

2014. gada novembrī K. Gerhards kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Laimdotas Straujumas valdībā, amatu saglabāja arī tai sekojošajā Māra Kučinska valdībā.

2017. gadā K. Gerhards paziņoja, ka vēlas samazināt esošo administratīvo vienību skaitu uz 29,^[3] definējot šo kā administratīvi-teritoriālās reformas otro posmu, ar mērķi apvienot novadus un samazināt pašvaldību skaitu, kā arī vairākas funkcijas, kuras pašlaik ir dažādām ministrijām, varētu nodot vietvaru rokās, tādējādi mazinot valsts centralizāciju.^[4]^[5]

2019. gada janvārī K. Gerhards tika apstiprināts par zemkopības ministru Krišjāņa Kariņa 1. valdībā. No 2019. gada 19. jūnija līdz 8. jūlijam bija arī kultūras ministra pienākumu izpildītājs,^[6] bet no 2021. gada 14. maija līdz 3. jūnijam un no 2022. gada 19. maija līdz 26. maijam — arī ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs.^[7]^[8]

Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.

Skandāli

2015. gada 7. jūnijā, svētdienā, Gerhards 0,41 promiles reibumā ar dienesta automašīnu Pils laukumā, mēģinot apbraukt dievkalpojuma dalībnieku pūli, uzbrauca uz kājas vienai no tā dalībniecēm. Gerhards kategoriski noliedza, ka būtu lietojis alkoholu, un uzrādītās promiles skaidroja ar pretsaaukstēšanās zāļu lietošanu.^[9]^[10] Latvijas Romas katoļu baznīca Gerhardam pārmeta neiecietību pret dievkalpojuma dalībniekiem un pārvietošanos lielā ātrumā.^[11]^[12] 11. jūnijā Gerhards tikās ar Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvestu un cietušo dalībnieci un atvainojās visiem notikuma dalībniekiem par savu nepacietību, norādot, ka viņam nav bijis nodoms aizskart ticīgo jūtas.^[13]^[14] Valsts policija Gerhardam par negadījumu piesprieda 7 eiro administratīvo sodu.^[15]

Atsauces

↑ I. Godmaņa valdības ministru dzīves un darba gaitu apraksts
↑ «TB/LNNK ekonomikas ministra amatam virza Gerhardu (papildināts)». www.delfi.lv.
↑ «Gerhards iezīmē robežas». Skatīts: 2018-06-11.
↑ «Gerhards: Mudinot vietvaras sadarboties, tām varētu nodot vairāk funkciju» (latviešu). Skatīts: 2018-06-11.
↑ «Kaspars Gerhards par pašvaldību apvienošanu un ugunsgrēku Jūrmalas izgāztuvē». lr1.lsm.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-07. Skatīts: 2018-06-11.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 22. jūnijā.
↑ «Kariņš atlaiž ekonomikas ministru Vitenbergu». www.lsm.lv.
↑ «Premjers paraksta rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju». www.lsm.lv.
↑ «Gerhards satiksmes negadījuma brīdī bijis 0,41 promiles reibumā». Delfi. 2015. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
↑ «TV3: Gerhards Vecrīgas incidenta brīdī bijis 0,41 promiles reibumā». Latvijas Avīze. 2015. gada 12. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 29. decembrī. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
↑ «Katoļu baznīca pārmet Gerhardam neiecietību». Delfi. 2015. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
↑ «Katoļu baznīca pārmet ministram Gerhardam neiecietību». Kasjauns.lv. 2015. gada 9. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembrī. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
↑ «Gerhards ticīgajiem atvainojies par nepacietību». Delfi. 2015. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
↑ «Gerhards atvainojies ticīgajiem par savu nepacietību». Dienas Bizness. 2015. gada 11. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
↑ «Gerhardam par uzbraukšanu dievlūdzējai Vecrīgā - septiņu eiro sods». Delfi. 2015. gada 26. augusts. Skatīts: 2016. gada 12. februārī.

Ārējās saites

CV Ministru kabineta mājaslapā
Ar Kasparu Gerhardu saistītā mediju publikāciju kopa portālā DELFI.lv
Ar Kasparu Gerhardu saistītā mediju publikāciju kopa Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaspars Gerhards

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jurijs Strods	Latvijas ekonomikas ministrs 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts	Pēctecis: Artis Kampars
Priekštecis: Ainārs Šlesers	Latvijas satiksmes ministrs 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris	Pēctecis: Uldis Augulis
Priekštecis: Romāns Naudiņš	Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2014. gada 5. novembris — 2019. gada 23. janvāris	Pēctecis: Juris Pūce
Priekštecis: Jānis Dūklavs	Latvijas zemkopības ministrs 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris	Pēctecis: Didzis Šmits

[1] I. Godmaņa valdības ministru dzīves un darba gaitu apraksts

[2] «TB/LNNK ekonomikas ministra amatam virza Gerhardu (papildināts)». www.delfi.lv.

[3] «Gerhards iezīmē robežas». Skatīts: 2018-06-11.

[4] «Gerhards: Mudinot vietvaras sadarboties, tām varētu nodot vairāk funkciju» (latviešu). Skatīts: 2018-06-11.

[5] «Kaspars Gerhards par pašvaldību apvienošanu un ugunsgrēku Jūrmalas izgāztuvē». lr1.lsm.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-07. Skatīts: 2018-06-11.

[6] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 22. jūnijā.

[7] «Kariņš atlaiž ekonomikas ministru Vitenbergu». www.lsm.lv.

[8] «Premjers paraksta rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju». www.lsm.lv.

[9] «Gerhards satiksmes negadījuma brīdī bijis 0,41 promiles reibumā». Delfi. 2015. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.

[10] «TV3: Gerhards Vecrīgas incidenta brīdī bijis 0,41 promiles reibumā». Latvijas Avīze. 2015. gada 12. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 29. decembrī. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.

[11] «Katoļu baznīca pārmet Gerhardam neiecietību». Delfi. 2015. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.

[12] «Katoļu baznīca pārmet ministram Gerhardam neiecietību». Kasjauns.lv. 2015. gada 9. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembrī. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.

[13] «Gerhards ticīgajiem atvainojies par nepacietību». Delfi. 2015. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.

[14] «Gerhards atvainojies ticīgajiem par savu nepacietību». Dienas Bizness. 2015. gada 11. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.

[15] «Gerhardam par uzbraukšanu dievlūdzējai Vecrīgā - septiņu eiro sods». Delfi. 2015. gada 26. augusts. Skatīts: 2016. gada 12. februārī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]