Ralfs Nemiro
| Ralfs Nemiro | |
|---|---|
.jpg) Ralfs Nemiro 2018. gadā | |
| 13. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2020. gada 20. marts — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2019. gada 23. janvāris | |
| Latvijas Republikas ekonomikas ministrs | |
|
Amatā 2019. gada 23. janvāris — 2020. gada 16. marts | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Arvils Ašeradens |
| Pēctecis | Jānis Vitenbergs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1981. gada 9. februārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Jūrmala, Latvija |
| Politiskā partija |
|
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Ralfs Nemiro (dzimis 1981. gada 9. februārī Rīgā) ir latviešu jurists un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas ministrs un 13. Saeimas deputāts. Pārstāvēja partiju "Par cilvēcīgu Latviju" (agrākā KPV LV),[1] šobrīd partijas "Latvija pirmajā vietā" biedrs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mācījies Rīgas 94. vidusskolā, studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.[2]
Nemiro strādāja par juristu Nodarbinātības valsts aģentūrā (2001—2002), Ekonomikas ministrijā (2002—2003), SIA "Darts Gard" (2003—2004), zvērinātā notāra Luda Saknes birojā (2004—2015) un ZAB "Rebenoks & Vilders" (kopš 2006).[3]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Partijas KPV LV sastāvā 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Jelgavas novada domē.
2018. gadā ievēlēts 13. Saeimā. No 2019. līdz 2020. gadam bijis ekonomikas ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā.
2019. gada 19. jūnijā R. Nemiro pieņēma lēmumu atcelt valsts AS "Latvenergo" padomi. Izveidoto pagaidu padomi vadīja viņa padomnieks un bijušais darba partneris Pāvels Rebenoks, taču pagaidu padome drīz vien pati atkāpās.[4]
2020. gada 16. martā R. Nemiro atkāpās no ekonomikas ministra amata[5] pēc Satversmes aizsardzības biroja lēmuma anulēt pielaidi valsts noslēpumam.[6] Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.
2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās R. Nemiro bija partijas KPV LV saraksta līderis, tomēr saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu un Rīgas domē neiekļuva. 2020. gada nogalē R. Nemiro no partijas "Par cilvēcīgu Latviju" (agrākā KPV LV) izslēdza.
2021. gada oktobrī pret R. Nemiro tika uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu, iesaistoties amatu sadalē Dobeles novada domes vadībā.[7] Gada nogalē kriminālprocess tika izbeigts. 2022. gadā pievienojies Aināra Šlesera izveidotajai partijai "Latvija pirmajā vietā",[8] no kuras saraksta kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ LSM.lv ziņu redakcija. «Saeima ar 61 balsi apstiprina Kariņa valdību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-23.
- ↑ «Ralfs Nemiro». sv2018.cvk.lv. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.
- ↑ Ralfa Nemiro dzīvesgājuma apraksts Arhivēts 2019. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē. Ekonomikas ministrijas mājas lapā em.gov.lv, skatīts 2019. gada 9. jūlijā
- ↑ Potenciālo «Latvenergo» padomes locekļu vērtēšanai būs mēnesis laika lsm.lv 2019. gada 4. jūlijā
- ↑ ««KPV LV» ekonomikas ministra amatam virza Jāni Vitenbergu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-09-09.
- ↑ Sanita Upleja. «'Uz izvēles dakšas' – Nemiro dēļ 'KPV LV' var aiziet no valdības; vaino žurnālisti (plkst.20:25)». delfi.lv (latviešu), 2020-03-13. Skatīts: 2020-09-09.
- ↑ LSM. «Aizdomīgo «politisko tirgošanos» par amatiem Dobelē politiķi sauc par ikdienišķām sarunām».
- ↑ «Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča». m.pietiek.com. Skatīts: 2022-05-17.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Informācija Ekonomikas ministrijas mājaslapā Arhivēts 2019. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Arvils Ašeradens |
Latvijas ekonomikas ministrs 2019. gada 23. janvāris — 2020. gada 16. marts |
Pēctecis: Jānis Vitenbergs |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||