Pāriet uz saturu

Ilze Indriksone

Vikipēdijas lapa
Ilze Indriksone
Ilze Indriksone 2023. gadā
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre
Amata sākums
2026. gada 28. maijs
Prezidents
Premjerministrs Andris Kulbergs
Priekštecis Dace Melbārde
14. Saeimas deputāte
Amatā
2022. gada 1. novembris  2022. gada 14. decembris
Prezidents
Premjerministrs
Amatā
2023. gada 20. septembris  pašlaik
Latvijas Republikas ekonomikas ministre
Amatā
2022. gada 26. maijs  2023. gada 15. septembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Jānis Vitenbergs
Pēctecis Viktors Valainis
13. Saeimas deputāte
Amatā
2018. gada 6. novembris  2022. gada 2. jūnijs
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece
Amatā
2017. gada 15. jūnijs  2018. gada 28. jūnijs
Prezidents Raimonds Vējonis
Premjerministrs Māris Kučinskis
Pēctecis Normunds Tropiņš

Dzimšanas dati 1974. gada 29. oktobrī (51 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Talsi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Talsu novads, Laidzes pagasts, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija
Tēvs Gunārs Indriksons
Māte Ieva Indriksone
Bērni 2 dēli, 2 meitas
Profesija politiķe, vides plānošanas speciāliste
Augstskola LBTU
Latvijas Universitāte
Luksemburgas Lielhercogistes ordeņa Atzinības lielkrusts

Ilze Indriksone (iepriekšējā laulībā Ilze Liepiņa,[1][2] dzimusi 1974. gada 29. oktobrī Talsos) ir latviešu vides plānošanas speciāliste, uzņēmēja un politiķe. Šobrīd Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre, aɡrāk ekonomikas ministre, pārstāvot Nacionālo apvienību. Kopš 2024. gada ir partijas priekšsēdētāja. 13. un 14. Saeimas deputāte. Darbojusies arī kā Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Iepriekš bijusi Talsu novada domes deputāte un priekšsēdētāja vietniece. Pedvāles mākslas parka valdes locekle.

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Pēc Laidzes pamatskolas absolvēšanas Ilze Indriksone mācības turpināja tagadējā Talsu Valsts ģimnāzijā, ko absolvēja 1992. gadā.[2] Pēc tam viņa ir absolvējusi Bulduru dārzkopības tehnikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (vides inženiera kvalifikācija, vides zinātņu bakalaura grāds, 1998) un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti (maģistra grāds vides pārvaldībā, 2001).[3]

Pirms ievēlēšanas Saeimā Indriksone strādāja par Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieci, pirms tam par uzņēmuma "Talsu autotransports" pasažieru pārvadājumu daļas vadītāju. Viņa ir strādājusi arī Kurzemes plānošanas reģiona administrācijā. I. Indriksone ir Pedvāles mākslas parka valdes locekle.

Politiskā darbība

[labot | labot pirmkodu]

Ilze Indriksone politikā iesaistījās 2000. gadā, iestājoties partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 2013. gada un 2017. gada Talsu novada domes vēlēšanās viņu ievēlēja par Talsu novada domes deputāti no Nacionālās apvienības saraksta. Indriksone bija Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece (2017—2018).[4] 2014. gadā viņa kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēta.

I.Indriksone un Kjongido provinces gubernators Kims Dongs-Jeons vizītes laikā Dienvdkorejā.
I. Indriksone un Kjongido provinces gubernators Kims Dongs Jeons vizītes laikā Dienvidkorejā 2023. gadā

2018. gadā Ilze Indriksoni ievēlēja par 13. Saeimas deputāti, no 2021. gada augusta līdz deputāta mandāta nolikšanai bija Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Pēc ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisijas 2022. gada maijā Nacionālās apvienības I. Indriksoni virzīja uz ekonomikas ministra amatu. 26. maijā Saeima viņu apstiprināja ministres amatā.[5]

2022. gadā ievēlēta 14. Saeimā. Ekonomikas ministres amatu saglabāja arī jaunajā K. Kariņa vadītajā valdībā. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēta. 2023. gadā apbalvota ar Luksemburgas Lielhercogistes ordeņa Atzinības lielkrustu. 2024. gada nogalē I. Indriksoni ievēlēja par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju, viņa stājās ilggadējā tās vadītāja Raivja Dzintara vietā.[6]

2025. gada februārī I. Indriksone ar Nacionālās apvienības deputātiem vērsās policijā, kura uzsāka kriminālprocesu pret mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru Kristianu Brekti. Pamats kriminālprocesam bija K. Brektes sociālajos tīklos publicēts videomateriāls, kurā viņš redzams pie pieminekļa Brāļu kapos ar jēlu liellopa sirdi rokās. I. Indriksone publiski norādījusi, ka šāds “mākslas izpausmes” veids, viņasprāt, aizskar nacionālās pamatvērtības un nav pieņemams, piebilstot, ka “mākslas brīvība nav absolūta”. K. Brekte un viņa advokāts kriminālprocesu saistījis ar politisku spiedienu un uzskata to par apdraudējumu vārda un mākslas brīvībai Latvijā. "Māksla tiešā veidā parāda, cik liela brīvība ir valstī. Ja jūs neesat brīvs izpausties mākslā, tas norāda, ka neesat brīvs arī citos laukos," skaidrojis K. Brekte.[7]

2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja izglītības un zinātnes ministres amatā Andra Kulberga valdībā.[8]

Privātā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

Ilze Indriksone ir šķīrusies (laulībā ar Māri Liepiņu no 1994. līdz 2011. gadam), viņai ir četri bērni.[2] Aizraujas ar tautas deju dejošanu un dārzkopību.[9]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Uzraudzības komitejai jauns priekšsēdētājs». Talsu novada fonds (latviešu). Skatīts: 2021-06-12.
  2. 1 2 3 «Ja neizkāpsi no sava komforta, nekad neuzzināsi, vai vari vairāk» Mārīte Jankeleviča, Talsu Vēstis, 2017-10-13
  3. Ilze Indriksone Puaro
  4. «Ilze Indriksone». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 29. oktobrī.
  5. «Saeima apstiprina Indriksoni ekonomikas, bet Eklonu – iekšlietu ministra amatā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-27.
  6. «Nacionālo apvienību turpmāk vadīs Ilze Indriksone». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-28.
  7. «Pēc deputātu sūdzības policija sāk kriminālprocesu pret Kristianu Brekti». satori.lv (angļu). Skatīts: 2025-02-28.[novecojusi saite]
  8. Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu lsm.lv 28.05.2026
  9. Laine Fedotova; Ieva Alberte. «Jaunie ministri – deju griezēja Indriksone un plova meistars Eklons». delfi.lv (latviešu), 2022-05-26. Skatīts: 2022-07-19.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Dace Melbārde
Latvijas Izglītības un zinātnes ministre
2026. gada 28. maijspašlaik
Pēctecis:
Priekštecis:
Jānis Vitenbergs
Latvijas ekonomikas ministre
2022. gada 26. maijs2023. gada 15. septembrī
Pēctecis:
Viktors Valainis