Ilze Indriksone
| Ilze Indriksone | |
|---|---|
|
Ilze Indriksone 2023. gadā | |
| Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre | |
|
Amata sākums 2026. gada 28. maijs | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Andris Kulbergs |
| Priekštecis | Dace Melbārde |
| 14. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
Amatā 2023. gada 20. septembris — pašlaik | |
| Latvijas Republikas ekonomikas ministre | |
|
Amatā 2022. gada 26. maijs — 2023. gada 15. septembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Jānis Vitenbergs |
| Pēctecis | Viktors Valainis |
| 13. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 2. jūnijs | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece | |
|
Amatā 2017. gada 15. jūnijs — 2018. gada 28. jūnijs | |
| Prezidents | Raimonds Vējonis |
| Premjerministrs | Māris Kučinskis |
| Pēctecis | Normunds Tropiņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1974. gada 29. oktobrī |
| Dzīvo |
|
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
|
| Tēvs | Gunārs Indriksons |
| Māte | Ieva Indriksone |
| Bērni | 2 dēli, 2 meitas |
| Profesija | politiķe, vides plānošanas speciāliste |
| Augstskola |
LBTU Latvijas Universitāte |
|
| |
Ilze Indriksone (iepriekšējā laulībā Ilze Liepiņa,[1][2] dzimusi 1974. gada 29. oktobrī Talsos) ir latviešu vides plānošanas speciāliste, uzņēmēja un politiķe. Šobrīd Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre, aɡrāk ekonomikas ministre, pārstāvot Nacionālo apvienību. Kopš 2024. gada ir partijas priekšsēdētāja. 13. un 14. Saeimas deputāte. Darbojusies arī kā Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Iepriekš bijusi Talsu novada domes deputāte un priekšsēdētāja vietniece. Pedvāles mākslas parka valdes locekle.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Pēc Laidzes pamatskolas absolvēšanas Ilze Indriksone mācības turpināja tagadējā Talsu Valsts ģimnāzijā, ko absolvēja 1992. gadā.[2] Pēc tam viņa ir absolvējusi Bulduru dārzkopības tehnikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (vides inženiera kvalifikācija, vides zinātņu bakalaura grāds, 1998) un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti (maģistra grāds vides pārvaldībā, 2001).[3]
Pirms ievēlēšanas Saeimā Indriksone strādāja par Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieci, pirms tam par uzņēmuma "Talsu autotransports" pasažieru pārvadājumu daļas vadītāju. Viņa ir strādājusi arī Kurzemes plānošanas reģiona administrācijā. I. Indriksone ir Pedvāles mākslas parka valdes locekle.
Politiskā darbība
[labot | labot pirmkodu]Ilze Indriksone politikā iesaistījās 2000. gadā, iestājoties partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 2013. gada un 2017. gada Talsu novada domes vēlēšanās viņu ievēlēja par Talsu novada domes deputāti no Nacionālās apvienības saraksta. Indriksone bija Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece (2017—2018).[4] 2014. gadā viņa kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēta.

2018. gadā Ilze Indriksoni ievēlēja par 13. Saeimas deputāti, no 2021. gada augusta līdz deputāta mandāta nolikšanai bija Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Pēc ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisijas 2022. gada maijā Nacionālās apvienības I. Indriksoni virzīja uz ekonomikas ministra amatu. 26. maijā Saeima viņu apstiprināja ministres amatā.[5]
2022. gadā ievēlēta 14. Saeimā. Ekonomikas ministres amatu saglabāja arī jaunajā K. Kariņa vadītajā valdībā. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēta. 2023. gadā apbalvota ar Luksemburgas Lielhercogistes ordeņa Atzinības lielkrustu. 2024. gada nogalē I. Indriksoni ievēlēja par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju, viņa stājās ilggadējā tās vadītāja Raivja Dzintara vietā.[6]
2025. gada februārī I. Indriksone ar Nacionālās apvienības deputātiem vērsās policijā, kura uzsāka kriminālprocesu pret mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru Kristianu Brekti. Pamats kriminālprocesam bija K. Brektes sociālajos tīklos publicēts videomateriāls, kurā viņš redzams pie pieminekļa Brāļu kapos ar jēlu liellopa sirdi rokās. I. Indriksone publiski norādījusi, ka šāds “mākslas izpausmes” veids, viņasprāt, aizskar nacionālās pamatvērtības un nav pieņemams, piebilstot, ka “mākslas brīvība nav absolūta”. K. Brekte un viņa advokāts kriminālprocesu saistījis ar politisku spiedienu un uzskata to par apdraudējumu vārda un mākslas brīvībai Latvijā. "Māksla tiešā veidā parāda, cik liela brīvība ir valstī. Ja jūs neesat brīvs izpausties mākslā, tas norāda, ka neesat brīvs arī citos laukos," skaidrojis K. Brekte.[7]
2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja izglītības un zinātnes ministres amatā Andra Kulberga valdībā.[8]
Privātā dzīve
[labot | labot pirmkodu]Ilze Indriksone ir šķīrusies (laulībā ar Māri Liepiņu no 1994. līdz 2011. gadam), viņai ir četri bērni.[2] Aizraujas ar tautas deju dejošanu un dārzkopību.[9]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Uzraudzības komitejai jauns priekšsēdētājs». Talsu novada fonds (latviešu). Skatīts: 2021-06-12.
- 1 2 3 «Ja neizkāpsi no sava komforta, nekad neuzzināsi, vai vari vairāk» Mārīte Jankeleviča, Talsu Vēstis, 2017-10-13
- ↑ Ilze Indriksone Puaro
- ↑ «Ilze Indriksone». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 29. oktobrī.
- ↑ «Saeima apstiprina Indriksoni ekonomikas, bet Eklonu – iekšlietu ministra amatā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-27.
- ↑ «Nacionālo apvienību turpmāk vadīs Ilze Indriksone». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-28.
- ↑ «Pēc deputātu sūdzības policija sāk kriminālprocesu pret Kristianu Brekti». satori.lv (angļu). Skatīts: 2025-02-28.[novecojusi saite]
- ↑ Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu lsm.lv 28.05.2026
- ↑ Laine Fedotova; Ieva Alberte. «Jaunie ministri – deju griezēja Indriksone un plova meistars Eklons». delfi.lv (latviešu), 2022-05-26. Skatīts: 2022-07-19.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Dace Melbārde |
Latvijas Izglītības un zinātnes ministre 2026. gada 28. maijs — pašlaik |
Pēctecis: |
| Priekštecis: Jānis Vitenbergs |
Latvijas ekonomikas ministre 2022. gada 26. maijs — 2023. gada 15. septembrī |
Pēctecis: Viktors Valainis |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||