Gatis Eglītis
| Gatis Eglītis | |
|---|---|
.jpg) Gatis Eglītis 2018. gadā | |
| Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2021. gada 8. jūnijs | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Latvijas Republikas labklājības ministrs | |
|
Amata sākums 2021. gada 3. jūnijs | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Ramona Petraviča |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1978. gada 4. decembrī Dobele, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Plieņciems, Engures novads, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Jaunā konservatīvā partija (kopš 2017) |
| Augstskola |
Rīgas Ekonomikas augstskola Vīnes Diplomātijas akadēmija Hopkinsa Universitāte Itālijā |
Gatis Eglītis (dzimis 1978. gada 4. decembrī Dobelē) ir latviešu politiķis, Jaunās konservatīvās partijas biedrs un valdes loceklis, 13. Saeimas deputāts, Latvijas Republikas labklājības ministrs. Bijis Ministru prezidenta un vēlāk ekonomikas ministra padomnieks ekonomikas jautājumos.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Absolvējis Dobeles Valsts ģimnāziju. Augstāko izglītību ieguvis Rīgas Ekonomikas augstskolā, Vīnes Diplomātijas akadēmijā un Hopkinsa Universitātē Itālijā. Studējis arī Dānijā.
Pēc studiju beigām G. Eglītis strādājis Ārlietu ministrijā ar ārējās ekonomiskās sadarbības un drošības (NATO) jautājumiem. 2005. gadā uzsācis darba gaitas Eiropas Savienības institūcijās Briselē, 8 gadus strādājot Eiropas Komisijā ar Latvijas ekonomikas, finanšu un budžeta uzraudzības jautājumiem.[1]
2015. gadā G. Eglītis kļuva par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas padomnieku ekonomikas jautājumos, bet 2016. gadā — par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomnieku līdzīgā jomā. Strādājis arī AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ar garantiju un starptautiskās finanšu sadarbības jautājumiem.
Bijis vienīgais latvietis Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas Fonda aizdevuma programmas Latvijai ekspertu komandā (2008—2012), kā arī vienīgais latvietis, kurš piedalījās Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās Bankas oficiālajā izvērtējumā par Latvijas gatavību pievienoties euro valūtai (2013).
G. Eglītis ir trīs bērnu tēvs. Pārvalda latviešu, angļu, krievu, franču, dāņu un itāļu valodu. Daudz ceļojis, apmeklējis 89 valstis.[1]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
G. Eglītis 2017. gadā kļuvis par Jaunās konservatīvās partijas biedru, no kuras 2018. gadā tika ievēlēts 13. Saeimā. Darbojas 13. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Eiropas lietu komisijā kā tās piekšsēdētājas biedrs. 2019. gadā kļuvis arī par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju. Papildus tam G. Eglītis ir arī NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgais pārstāvis.
2019. gadā kandidēja arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču partija nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai nokļūtu Eiropas Parlamentā.
2020. gadā Jaunās konservatīvās partijas Padomes sēdē ievēlēts par Jaunās konservatīvās partijas valdes locekli.
2021. gada jūnijā, kad tika nomainīti vairāki ministri Krišjāņa Kariņa valdībā, G. Eglītis tika apstiprināts par labklājības ministru, aizstājot partijas KPV LV pārstāvi Ramonu Petraviču.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Gatis Eglītis" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
- ↑ 1,0 1,1 «Gatis Eglītis. Par mani». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. oktobrī.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ramona Petraviča |
Latvijas Republikas labklājības ministrs 2021. gada 3. jūnijs — pašlaik |
Pēctecis: nav |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||