Gatis Eglītis

Vikipēdijas lapa
Gatis Eglītis
Gatis Eglītis 2018. gadā
Latvijas Republikas labklājības ministrs
Amatā
2021. gada 3. jūnijs — 2022. gada 14. decembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Ramona Petraviča
Pēctecis Evika Siliņa
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2021. gada 8. jūnijs
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati 1978. gada 4. decembrī (45 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Dobele, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Plieņciems, Tukuma novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Konservatīvie (kopš 2017)
Augstskola Rīgas Ekonomikas augstskola
Vīnes Diplomātijas akadēmija
Hopkinsa Universitāte Itālijā

Gatis Eglītis (dzimis 1978. gada 4. decembrī Dobelē) ir latviešu ekonomists, ierēdnis un politiķis, partijas "Konservatīvie" (iepriekš Jaunā konservatīvā partija) biedrs un kopš 2022. gada novembra arī tās priekšsēdētājs. Bijis 13. Saeimas deputāts un Latvijas Republikas labklājības ministrs, kā arī Ministru prezidenta un ekonomikas ministra padomnieks ekonomikas jautājumos.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Absolvējis Dobeles Valsts ģimnāziju. Augstāko izglītību ieguvis Rīgas Ekonomikas augstskolā, Vīnes Diplomātijas akadēmijā un Hopkinsa Universitātē Itālijā. Studējis arī Dānijā.

Pēc studiju beigām G. Eglītis strādājis Ārlietu ministrijā ar ārējās ekonomiskās sadarbības un drošības (NATO) jautājumiem. 2005. gadā uzsācis darba gaitas Eiropas Savienības institūcijās Briselē, 8 gadus strādājot Eiropas Komisijā ar Latvijas ekonomikas, finanšu un budžeta uzraudzības jautājumiem.[1]

2015. gadā G. Eglītis kļuva par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas padomnieku ekonomikas jautājumos, bet 2016. gadā — par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomnieku līdzīgā jomā. Strādājis arī AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ar garantiju un starptautiskās finanšu sadarbības jautājumiem.

Bijis vienīgais latvietis Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmas Latvijai ekspertu komandā (2008—2012), kā arī vienīgais latvietis, kurš piedalījās Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās Bankas oficiālajā izvērtējumā par Latvijas gatavību pievienoties euro valūtai (2013).

G. Eglītis ir trīs bērnu tēvs. Pārvalda latviešu, angļu, krievu, franču, dāņu un itāļu valodu. Daudz ceļojis, apmeklējis 89 valstis.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

G. Eglītis 2017. gadā kļuvis par Jaunās konservatīvās partijas biedru, no kuras 2018. gadā tika ievēlēts 13. Saeimā. Darbojas 13. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Eiropas lietu komisijā kā tās piekšsēdētājas biedrs. 2019. gadā kļuvis arī par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju. Papildus tam G. Eglītis ir arī NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgais pārstāvis.

2019. gadā kandidēja arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču partija nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai nokļūtu Eiropas Parlamentā.

2020. gadā Jaunās konservatīvās partijas Padomes sēdē ievēlēts par Jaunās konservatīvās partijas valdes locekli.

2021. gada jūnijā, kad tika nomainīti vairāki ministri Krišjāņa Kariņa valdībā, G. Eglītis tika apstiprināts par labklājības ministru, aizstājot partijas KPV LV pārstāvi Ramonu Petraviču. 2022. gada jūnijā vienīgais no ministriem neatbalstīja Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājas amatā.[2]

2022. gadā G. Eglītis kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja partijas vadītājs Jānis Bordāns, un G. Eglītis tika ievēlēts par "Konservatīvo" valdes priekšsēdētāju.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Gatis Eglītis. Par mani». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. oktobrī.
  2. Raivis Spalvēns. «Valdība atbalsta Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu FID vadītājas amatā». delfi.lv (latviešu), 2022-05-31. Skatīts: 2022-06-17.
  3. ««Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ramona Petraviča
Latvijas Republikas labklājības ministrs
2021. gada 3. jūnijs2022. gada 14. decembris
Pēctecis:
Evika Siliņa