Nautrēnu pagasts

Nautrēnu pagasts
Novads:	Rēzeknes novads
Centrs:	Rogovka
Kopējā platība:	156,9 km2
• Sauszeme:	153,8 km2
• Ūdens:	3,1 km2
Iedzīvotāji (2024):	901
Blīvums (2024):	5,9 iedz./km2
Nautrēnu pagasts Vikikrātuvē

Nautrēnu pagasts (latgaliešu: Nautrānu pogosts) ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē. Robežojas ziemeļos ar Balvu novada Krišjāņu pagastu un Ludzas novada Salnavas pagastu, austrumos ar Ludzas novada Mežvidu pagastu, dienvidos ar Ilzeskalna un Dricānu pagastiem, rietumos ar Strūžānu un Gaigalavas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rogovkā.

16. gadsimta Rēzeknes stārastijas revīzijas protokolā minēts nosaukums Neuterschen, vēlāk, iespējams poļu valodas ietekmē, ir manāms nosaukums Nauteransku pagasts. Par Nautrēnu pagastu to sauc kopš 1925. gada. Izloksnes dēļ, vietējie iedzīvotāji arī šodien savu draudzi sauc par Nautrānu draudzi.

Daba

Purvi, meži un virszemes ūdeņi Nautrēnu pagastā

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā. Dienvidu daļā lokveidā iesniedzas Latgales augstienes Burzavas pauguraine. Augstākā vieta — Pujatu kalns (181,3 m vjl.). No kopējās platības lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 10790 ha, meži aizņem 2310 ha, bet virszemes ūdeņi — 50 ha.

Pagasta teritorijā atrodas savdabīgi dabas pieminekļi: Opinku Velnala un Velna pēdas (glaciokarsta ieplakas).

Hidrogrāfija

Upes

Iča (68 km)

pietekas: Zušupe (14 km) Starica (12 km) Strodu upīte (15 km)

Ezeri

• Pujatu ezers (36,6 ha)
• Mozazars (3,4 ha)
• Opiņķu ezers

Purvi

• ziemeļu daļā daļa no Peikstulnīcas-Salas purva – kopplatība 7 606 ha. Purvam vairākas daļas, Nautrēnu pagastā atrodas:
  • Soloviču peiss (ap 150 ha)
  • Jūzupu peiss
  • Viļumu peiss
• Strūžānu purva dienvidu daļa

Vēsture

Senāko liecību par pagasta apdzīvotību sniedz arheoloģiskie izrakumi Opiņķu pilskalnā. Nautrēnu pagasts ir apdzīvots vismaz 2000 gadus. Par samērā plašas teritorijas apdzīvotību liecina senkapi Laizanos, Saleniekos, Pujatos un Brožgolā. Arheologi tur ir atraduši rotaslietas, keramikas trauku atliekas, ieročus un citus artefaktus no 6. – 9. gadsimta.

Gadsimtu laikā iedzīvotāju skaits novadā strauji pieaudzis un baznīcas arhīva dokumenti liecina, ka 17. gadsimtā tas bijis samērā blīvi apdzīvots. Šajā laikā Jezuītu ordeņa Rēzeknes misija muižas teritorijā bija atvēruši savu punktu, lai apkalpotu vairāk nekā tūkstoti katoļticīgo. 18. gadsimta vidū tika izveidota pastāvīga draudze un uzcelta baznīca diviem tūkstošiem ticīgajiem.

Sākotnēji tagadējā Nautrēnu pagasta centrs atradies Zaļmuižā. Arī tā nosaukums līdz 1925. gadam bija Zaļmuižas pagasts. Zaļmuižas pagasta veidošanās saistās ar Zaļmuižas muižu (poļu: Zalmuyża) un tai piederošajām zemes platībām. Precīzas ziņas par Zaļmuižas muižu sniedz muižu revīzija 1784. gadā. Zaļmuižas īpašnieka rīcībā bija 200 zemnieku saimniecības, kurās kopā dzīvoja 2010 dzimtcilvēki, tātad vidēji 10 cilvēku lielas ģimenes. Muižnieka ciemats Zaļmuiža atradās Zaļmuižas upītes labajā krastā. Kā otrs ciemats tiek minēta Fridriksova, kas atradās 2 km no Zaļmuižas austrumu virzienā. Pēc 1834. gada muižu revīzijas datiem, Zaļmuižas apkārtnē dzīvoja 2645 zemnieki. 19. gadsimta sākumā linu pārvadāšanai Rīgas uzpircējiem plaši tika izmantoti, tā saucamie, ziemas ceļi, kas šķērsoja pašreizējā Nautrēnu pagasta teritoriju. Ceļu malās tika celti krogi ar naktsmītnēm ceļiniekiem no austrumiem. Zaļmuižas īpašnieks Nikolajs Paulins-Rozenšilds bija aktīvs krogu cēlājs. Pie Rīgas ziemas ceļa bija deviņi krogi. Pēc Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa līnijas atklāšanas 1861. gadā un Daugavpils – Rīgas dzelzceļa līnijas nodošanas lietošanā, Rīgas ceļš zaudēja savu nozīmi. Zemnieki linus uzpircējiem varēja vest uz Kārsavu, bet vēlāk linu uzpirkšanas punkts parādījās arī Rogovkā. Pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas savu nozīmi zaudēja arī Rīgas ceļa krogi.

Lai no muižas izpirktu zemes zemnieku ienākumu avots bija meža darbi, plostu dzīšana un dzelzceļa būve.

Pēc 1861. gada 19. februāra dzimtbūšanas atcelšanas, tās likums paredzēja pagasta pārvaldes izveidi. Ar to saistās Zaļmuižas pagasta pirmsākumi, ko vēlāk pārmantoja Nautrēnu pagasts.

1874. gadā Zaļmuižas īpašnieks Nikolajs Paulins-Rozenšilds pieprasīja no zemniekiem parakstīt aktus par atteikšanos no servitūta tiesībām. Zemnieku lopi tika padzīti no ganībām. Šīs un citas pārestības izsauca zemnieku nemierus. Par zemnieku aizstāvi kļuva Pēteris Miglinīks, kurš uzsāka vairākas prāvas pret Zaļmuižas muižkungu, vēlāk arī guberņas tiesas prāvā gūstot uzvaru, kā rezultātā, Modests Paulins-Rozenšilds tika atbrīvots no Ludzas apriņķa muižniecības priekšnieka amata. Lielais iedzīvotāju skaits bija par iemeslu mazām zemes platībām un nabadzībai, ko pastiprināja slimības. Iedzīvotāji devās meklēt darbu citos Latvijas novados, pilsētās un pēc cara aicinājuma masveidā izbrauca labākas dzīves meklējumos uz Sibīriju, daži no tiem atgriezās. Šajā sakarā, tā laika literāts un sabiedriskais darbinieks Francis Kemps novadniekus aicināja „Napazust sovai tautai un ticeibai”.

20. gadsimta sākums un 1905. gada revolūcija

1905.—1907. gadā toreizējā Zaļmuižas pagasta iedzīvotāji iesaistījās nemieros, kas tika vērsti pret valdošo varu. Iemesls zemnieku neapmierinātībai bija nesamērīgie nodokļi, klaušu darbi, mazās, šņorēs^{[nepieciešama atsauce]} sadalītās zemes, kas ļāva vien ar grūtībām uzturēt ģimeni, un zemā lauksaimniecības ražība, ko pastiprināja 4 neražas gadi no 1900. līdz 1907. gadam. Ziemas rudzu ražība 1901.—1913. gadā bija 4—6 cnt no hektāra, kartupeļu — 51—60 cnt/ha, izslaukums no govs bija 2,5 – 7 litri dienā. Govs cena 8 – 10 rubļi, zirga cena 8—12 rubļi. Par vienu podu (8 kg) linu maksāja 1,15 rubļus. Krievu—japāņu kara sākums, pārkrievošanas politika un vienkāršās tautas beztiesiskums vēl vairāk pastiprināja tautas neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu. Tas viss bija par cēloni tautas revolūcijai. Nemiernieki vēlējās atriebties par pārestībām un savu naidu vērsa pret muižniekiem. Zemnieki nodedzināja Zaļmuižas saimniecības ēkas, Mežvidu muižas dzīvojamās ēkas. Tautas dusmas tika vērstas arī pret degvīna tirgotavām, tautā sauktām par „monopolēm”, jo tās bija valdības ienākumu un cilvēku apdzirdīšanas avots. Tās slēdza vai izdemolēja, alkoholiskos dzērienus izlēja. Aktīvākie nemieru vadītāji bija brāļi Pēteris un Kazimirs Dzērkaļi, Jāzeps Dzērkalis, Benedikts Bilinskis, Jāzeps Bilinskis, Pēteris Bilinskis, Dominiks Rancāns, Jānis Rancāns. Zaļmuižas un Ruskulovas muižas teritorijās aktīvi darbojās brāļi Jānis un Benedikts Gutāni.

Nemieri muižas teritorijā sākās 1905. gada ziemā, jo sevišķi pastiprinājās vasarā un rudenī. 1905. gada 7. decembrī Zaļmuižas pagastā nodibināja rīcības komiteju nemieru vadīšanai. Par priekšsēdētāju ievēlēja A. Rancānu un par sekretāru J. Lukstu. Muižnieki bija spiesti bēgt no muižām un glābties no tautas dusmām pilsētās. Patvaldībai ar karaspēka palīdzību 1906. gadā izdevās pakāpeniski pārņemt iniciatīvu. Varas pārstāvji izrēķinājās gan ar revolucionāriem gan ar pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem.

Pēc Vitebskas gubernatora 1906. gada 20. februāra lēmuma Ivans un Benedikts Gutāni, kā galvenie revolucionārās kustības vadītāji Zaļmuižas pagastā, 23. janvārī tika aizturēti un ieslodzīti Ludzas cietumā, bet 8. jūnijā izsūtīti uz Tomskas guberņas Narimas apvidu. Izsūtīts tika arī Pēteris Bilinskis, bet pārējos nemierniekus sodīja ar miesassodu vai ieslodzījumu.

Nautrēnu pagasta izveidošana un pastāvēšana Latvijas brīvvalsts periodā

1935. gadā Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta (līdz 1925. gadam Zaļmuižas pagasts) platība bija 153,8 km² un tajā dzīvoja 6368 iedzīvotāji. 1945. gadā 10. septembrī pagastā izveidoja Kristinku, Mežvidu, Miglenieku, Nautrēnu un Rasnapļu ciema padomes. 1947. gada 16. oktobrī pagastu pievienoja Rēzeknes apriņķim, bet 1949. gadā to likvidēja. Kristinku ciems ietilpis Kārsavas (1949-1962), Rēzeknes (17.04.1962.-18.12.1962.) un Ludzas (pēc 1962. gada) rajonos. Kristinku ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Brožguļu ciemu, 1960. gadā — Nautrēnu ciema padomju saimniecības «Nautrēni» teritoriju. 1965. gadā Kristinku ciemu pārdēvēja par Nautrēnu ciemu. 1979. gadā Nautrēnu ciemam pievienoja daļu Miglinieku ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1998. gada 8. oktobrī Nautrēnu pagastam pievienoja Miglinieku pagastu. 1999. gada 1. septembrī Nautrēnu pagastu iekļāva Rēzeknes rajonā. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pagastā no 1925.—2011. g.

gads	iedzīvotāju skaits	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	vācieši	igauņi	pārējie
1925*	5871	5694	134	0	nez.	9	7	11	4	0	12
1930	6042	5840	112	48	nez.	5	2	26	4	1	4
1935	6368	6160	83	79	nez.	7	4	27	4	4	0
1959	3866
1967	3337
1979	2304	2218	77	3	1	2	1	nez.	nez.	nez.	2
1989	1733	1655	59	4	3	4	nez.	nez.	nez.	nez.	8
2000	1634	1582	37	3	4	4	2	0	nez.	0	2
2011	1189	1143	31	2	4	5	2	nez.	nez.	nez.	2
2021	926	889	23	2	2	5	2	nez.	nez.	nez.	3

* Zaļmuižas pagasts.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 5 204 —     1925 5 871 +0.43% 1930 6 042 +0.58% 1935 6 368 +1.06%	Gads Iedz. ±% g.p. 1959 3 866 −2.06% 1967 3 337 −1.82% 1979 2 304 −3.04% 1989 1 733 −2.81%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 634 −0.53% 2011 1 189 −2.85% 2021 961 −2.11%

Apdzīvotas vietas

Iedzīvotāju skaitliskā salīdzinājuma karte Nautrēnu pagasta ciemos

Pagastā ir 75 ciemi. No tiem lielākie ir Rogovka, Rasnupļi un Dekteri. Pārējie ir skrajciemi. Lielākajā daļā iedzīvotāju skaits ir neliels. Desmit lielākie pagasta ciemi pēc iedzīvotāju skaita⁽²⁰²⁰⁾:

N.p.k.	ciems	ciema tips	iedzīvotāju skaits
1.	Rogovka	vidējciems	243
2.	Rasnupļi	vidējciems	117
3.	Dekteri	vidējciems	84
4.	Zaļmuiža	skrajciems	42
5.	Bliseni	skrajciems	41
6.	Laizani	skrajciems	33
7.	Rancāni	skrajciems	31
8.	Žogotas	skrajciems	28
9.	Kristiņkas	skrajciems	26
10.	Miglinīki	skrajciems	24

Nautrēnu pagasta ciemi un sādžas (skrajciemi):

Bierzinīki Bilinski Bliseni Brožgola Caunīši Cepleiši Cisovka Ciukori Čakši Čornie Daukste Dekteri Desetnīki Drikaškas Gabri Gleizdova

Gļaudas Goldadiervīši Īvulāni Jaškas Jaundzemi (arī Jaundzemļi) Jūrdži Kapiņi Kloneitis Korklinīki Kristiņkas Kuciņas Laigolova Laizani

Leškas Livzinīki Lozdas Maigļi Mazuri Meikaļi Miglinīki Mikitāni Miurinīki Obrumāni Oļhovka Opiņki Otrās Drankas Piļnīki Pintāni Pirmās Drankas

Pujati Putrāni Pūramola Rancāni Rasnupļi Razgaļi Rejeņas Rogovka Ruduki Rudukova Rūbežnīki Salinīki Saukāni Sārņi

Sila mājas Smilktinis Sosiņi Stropicas Svikļi Šķesteri Upeitnīki Ūzuļnīki Vilkadūbīši (Vylkadūbīši) Viļumi Zaļmuiža Znūteņi Zuši Žogotas

Ievērojamas personības

Bīskaps Jāzeps Rancāns

Nautrēnu pagastā dzimuši:

• Andrivs Jūrdžs (1845—1925) — rakstnieks, vācis tautas dziesmas un sakāmvārdus
• Pīters Miglinīks (1850—1883) — rakstnieks
• Aleksandrs Platpīrs (1860—1922) — priesteris, Mg. theo., sarakstījis katoļu pamācības grāmatiņas — "Moceibas" un "Rūžu krūnis"
• Nikodems Rancāns (1870—1933) — garīdznieks, literāts, Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors
• Francis Kemps (1876—1952) — publicists, izdevējs, dzejnieks, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts. Izdevis pirmo latgaliešu avīzi "Gaisma".
• Jāzeps Rancāns (1886—1969) — bīskaps, valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā
• Jānis Miglinīks (1896—1935) — teoloģijas doktors, priesteris, publicists, Rēzeknes skolotāju institūta inspektors, "Latgales Vōrda" redaktors (1928—1929)
• Antons Rancāns (1897—1941) — ārsts, LR satiksmes ministrs (1931), 3. un 4. Saeimas deputāts.
• Donats Miurinīks (1901—1963) — priesteris, literāts. Romāna "Dorvas cīma ļaudis" autors
• Jānis Cibuļskis (1911—1997) — pedagogs, valodnieks, publicists, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
• Andrejs Namsons (1912—1990) — dabas zinātņu doktors, pedagogs, publicists, sabiedriskais darbinieks
• Antons Velikāns (1921^_1991) ^_ tēlnieks
• Helēna Mauriņa (1924—1999) — LU profesore, bioloģijas zinātņu doktore, vairāk nekā 100 zinātnisku darbu autore, uzrakstījusi "Augu fizioloģija", "Vide un augu attīstība" u.c.
• Jānis Pujāts (1925—1988) Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, monogrāfiju "Latgales keramika", "Dzīvais māls" autors
• Ādolfs Jurdžs (1927) — Bioloģijas zinātņu doktors, LLU pasniedzējs.
• Meikuls Locmers (1927^_2001) — ekonomikas zinātņu doktors, profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
• Jānis Pujats (1930) — priesteris, Romas katoļu baznīcas kardināls, Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps
• Pēteris Jurciņš (1932—2004) — dzejnieks, redaktors, publicists, dzejoļa "Vālodzīte" autors
• Pēteris Gleizdāns (1934^_2013) ^_ mākslinieks-grafiķis, pedagogs
• Antons Kūkojs (1940^_2007) — pedagogs, dzejnieks, mākslinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
• Jāzeps Boļšijs (1941) — Ķīmijas zinātņu doktors
• Jānis Zirnis (1947) — šķēpmetējs, Universiādes čempions, trīskārtējs Latvijas čempions, trīskārtējs PSRS vicečempions
• Anna Stafecka (1953) — filoloģijas zinātņu doktore, latgaliešu valodas pētniece
• Ernests Jurkāns (1954) — jurists, 6. Saeimas deputāts
• Anna Rancāne (1959) — dzejniece, publiciste, "Latgales laiks" redaktore, "Dienas" korespondente

Izglītība un kultūra

No Nautrēnu pagasta nākuši 64 kultūrvēstures darbinieki, 32 valodnieki un literāti, 26 garīdznieki. Rogovkā darbojas novadpētniecības muzejs, bibliotēka, vidusskola, Romas katoļu baznīca. Baznīcas ērģeles ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Pagasta teritorijā atrodas seši arheoloģiskie pieminekli, pieci no tiem - valsts nozīmes:

• Brožagola senkapi (Kara kapi)
• Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis)
• Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns
• Smiltaine - senkapi
• Salenieku senkapi.

Pagastā izveidoti vairāki slaveno novadnieku dzīves un darbības piemiņas ansambļi — Migliniekos, Dekteros, Livzinīkos, Kuorklinīkūs, Pujatos. Desetnīku kapsētā atdusas vairāki ievērojami Latgales sabiedriskie darbinieki, dzejnieki, Pīters Miglinīks, Andrīvs Jūrdžs, Antons Kūkojs, Pēteris Jurciņš. Par godu novadnieka, dzejnieka Pētera Jurciņa piemiņai Nautrēnu pagastā iedibināta tradīcija 29. jūnijā atzīmēt dzejas svētkus “Pīterdīna Rogovkā”, kas pulcē plašu literātu un literatūras cienītāju loku.

Ārējās saites

• Nautrēnu pagasta vietvārdi M 1:25 000 (9.92 Mb ) Arhivēts 2016. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē.