Pāriet uz saturu

Ludzas apriņķis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ludzes apriņķis)
Ludzas apriņķis
(1629—1949)
Ludzas apriņķis 1940. gadā Ludzas apriņķis 1940. gadā
Ludzas apriņķa ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Ludza
Kopējā platība: 2344,1 km2
Iedzīvotāji (1897): 128 200
Blīvums (1897): 39.7 iedz./km2
Izveidots: 1629. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Люцинский уезд
poļu: Trakt lucyński
Powiat lucyński

Ludzas apriņķis (krievu: Люцинский уезд) bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Zemes virsa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludzas apriņķa zemes virsas dienvidrietumu daļu veidoja Latgales augstiene (agrāk saukta par Latgales platformu), bet ziemeļaustrumu daļu Zilupes līdzenums (agrāk — Malienas līdzenums). Lielākais apriņķa pacēlums bija Rudavas kalns (244 m). Latgales augstienes viļņainajā virsā ledus laikmetā vietām radušies prāvi un dziļi iedobumi, kur izveidojušies ezeri, no kuriem lielākie Cirms (13,2 km2), Lielais Ludzas ezers (8,6 km2), Nirzas ezers (6,5 km2), Plisūnas ezers (4,7 km2), Pildas ezers (2,9 km2) un Šķaunes (2,8 km2) ezeri. Savdabīgs ledus laikmeta dabas veidojums ir 6 km garais un līdz 25 m augstais Šķaunes oss.

Zilupes līdzenuma vidējais augstums ir ap 110 m virs jūras līmeņa. Pa to uz ziemeļiem gausi tek Zilupe, Ludzas upe un Rītupe. Gar Latgales augstienes malu atrodas meži, zāļu purvi un slapjas pļavas.

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1930. gadā 58% apriņķa iedzīvotāju bija latvieši, 28% krievi, 5% baltkrievi, 5% poļi, 4% ebreji. Lielākā daļa bija katoļi (66%), pareizticīgie (24%), vecticībnieki (4%), jūdaisti (4%), luterāņi (2%). Lasītpratēji 64% (1930).[1]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808—1928)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
gads 1808 1848 1864 1886 1897 1905 1914 1916 1920 1925 1935
iedz. skaits
tūkstošos[2][3]		 63,9 63,4 68,0 102,7 128,1 144,6 159,9 162,0 138,4 147,6 158,3

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1741. gadā nodibināja Ludzas apriņķa skolu. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1866. gadā Ludzas apriņķī bija 5 tautskolas, bet 1882. gadā 15 tautskolas.

1934. gada rudenī Ludzas apriņķī bija 123 pagastskolas (13 819 skolēni, 523 skolotāji) un trīs vidusskolas (divas Ludzā un viena Kārsavā, 398 skolēni).[4] 1936. gada 10. jūlijā Ludzas apriņķa skolu valde nolēma pārdēvēt Koņecpoles pamatskolu par Mežgala pamatskolu, Ļauzinas pamatskolu par Aizupes pamatskolu un Zaļesjes pamatskolu par Aizsilu pamatskolu. Bez tam vēl ierosināja pārdēvēt Šušku pamatskolu par Dziļļejas pamatskolu, Cucuku pamatskolu par Liepas pamatskolu un Luņu pamatskolu par Ezernieku pamatskolu.[5]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inflantijas vaivadijas sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Altmarkas pamiera Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Ludzas traktu (poļu: Trakt lucyński).

Krievijas Impērijas guberņu sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Žečpospolitas pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika pārdēvēta par Daugavas provinci un iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā. 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās ziemeļaustrumu daļā izveidots Ludzas apriņķis (Люцинский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, 1796. gadā Baltkrievijas guberņas, bet 1802. gadā Vitebskas guberņas sastāvā.

1897. gada tautas skaitīšanā 64,2% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā latvieši, 20,5% kā baltkrievi, 7,1% kā krievi, 4,9% kā ebreji un 2,2% kā poļi.

  • Ludzas apriņķis ar latviskajiem vietvārdiem. Ar sarkanu krāsu apzīmētas krievu zemnieku apdzīvotās teritorijas (Matīss Siliņš, 1911).
    Ludzas apriņķis ar latviskajiem vietvārdiem. Ar sarkanu krāsu apzīmētas krievu zemnieku apdzīvotās teritorijas (Matīss Siliņš, 1911).
  • Ludzas apriņķis ar krieviskajiem un poliskajiem vietvārdiem (1820).
    Ludzas apriņķis ar krieviskajiem un poliskajiem vietvārdiem (1820).

1913. gadā Ludzas apriņķī bija 16 pagasti un 1 pilsēta:[6]

Pagasti


Pilsēta

Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Ludzas apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[8] Jau 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Ludzas apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.

Latvijas Republikas sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ludzas apriņķa karte ar autoceļiem (1935).

1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Ludzas apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras Latvijas brīvības cīņās 1920. gadā.

Jau 1919. gadā iekšlietu ministrs apstiprina jaunu — Lipnas (Liepnas) pagastu — atdalot to no Viļakas (Marnauzas) pagasta.[9]

Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Kačanovas (Качановская), Tolkovas (Толковская) un Višgorodas (Вышгородецкая) pagasti no Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa tika pievienoti Ludzas apriņķim Latvijā.[10]

1922. gadā, no Tolkovas pagasta atdalot, izveido Bokovas pagastu[11] bet no Balvu pagasta atdala Rugaju pagastu.[12]

20. gadu sākumā izveidoti arī Gauru pagasts (pirms tam ietilpa Višgorodas pagastā) un Kokorevas pagasts.

Līdz 1924. gadam Ludzas apriņķis bija lielākais apriņķis Latvijā ar 6547,8 km2 lielu teritoriju, kurā ietilpa 1 pilsēta (Ludza) un 24 pagasti (Baltinavas, Balvu, Bokovas, Domopoles, Eversmuižas, Gauru, Istras, Janovoles, Kačanovas, Karsavas, Kokorevas, Landskoronas, Lipnas, Mihalovas, Nerzas, Pildas, Posines, Rugaju, Rundanu, Tolkovas, Viļakas, Višgorodas, Zaļmuižas un Zvirgzdenes pagasti). Ar 1924. gada jūnija likumu, kas izvedams dzīvē līdz 1925. gada 1. aprīlim, 12 Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus:

atdalīja un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī.[13]

Latviskojot Latgales vietvārdus, 1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti. Eversmuižas pagasts kļuva par Ciblas, Janovoles par Brigu,[14] Landskoronas par Šķaunes, Mihalovas par Mērdzenes, Posines par Pasienes un Zaļmuižas par Nautrēnu pagastu.[15]

Kopš 1925. gada Ludzas apriņķa platība bija 2344,1 km2. Tas ziemeļos robežojās ar Abrenes apriņķi, rietumos ar Rēzeknes apriņķi, bet austrumos ar PSRS. Lielākās apdzīvotas vietas bija Ludza, Kārsava, Zilupe, Pasiene un Malnava.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[16]

1940. gada sākumā Ludzas apriņķī bija 3 pilsētas un 12 pagasti:[17]

Pilsētas

Pagasti


Latvijas PSR sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ludzas apriņķis 1947. gadā.

1947. gada 16. oktobrī Nautrēnu pagasts tika atdalīts no Ludzas apriņķa un pievienots Rēzeknes apriņķim.

Likvidēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Ludzas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Dagdas, Kārsavas, Ludzas un Zilupes rajonos.[18]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas XIII. sējuma 24787 sleja. Rīga, 1935—1936
  2. ↑ Arnis Vīksna. Latgales ārsti un ārstniecība 1772—1918. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. — 16 lpp.
  3. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII. sējuma 24780 sleja. Rīga, 1935—1936
  4. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII. sējuma 24788. sleja. Rīga, 1935—1936
  5. ↑ Ludzas apriņķi uzsākta skolu nosaukumu latviskošana. Latgales Vēstnesis 1936. gada 17. jūlijā
  6. ↑ Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  7. ↑ Citur arī Marnauzas pagasts
  8. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229.—20 230. slejas. Rīga, 1933.—1934.
  9. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1919. gada 5. septembris
  10. ↑ M.Skujeneeks Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 1.lpp.
  11. ↑ Apriņķu un pagastu apraksti. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 569.—570.lpp.
  12. ↑ Jaunlatgales apriņķis. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 53.lpp.
  13. ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1924. gada 26. jūnijs
  14. ↑ Citur arī Briģu pagasts
  15. ↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts
  16. ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  17. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  18. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas Republikā
1920. gadā likvidētie
1924. gadā likvidētie
Latvijas PSR izveidotie
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ludzas_apriņķis&oldid=4072071"