Aiviekstes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pļaviņu lauku teritorija)
Aiviekstes pagasts
Novads: Aizkraukles novads
Centrs: Kriškalni
Kopējā platība:[1] 144,8 km2
 • Sauszeme: 138,1 km2
 • Ūdens: 6,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 537
Blīvums (2023): 3,9 iedz./km2
Izveidots: 1922. gadā
Aiviekstes pagasts Vikikrātuvē

Aiviekstes pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Aiviekstes un Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Pļaviņu pilsētu un Klintaines, un Vietalvas pagastiem, Madonas novada Kalsnavas pagastu un pa Aivieksti ar Jēkabpils novada Krustpils un Variešu pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ambaiņu kalns, Apšu kalni, Bunduļkalns, Dāmenkalns, Draudavkalns, Juču kalni, Kandavas kalns, Kāršu kalni, Kurmēnu kalni, Lejaskroga kalni, Mālakalns, Mežriju kalni, Puduļu pilskalns, Suņu kalns, Vādas kalns

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aiviekste, Akmensstrauts, Jaunā Veseta, Kaļķupīte, Maiļupīte, Melnupe, Odze, Pelava, Riekstiņa, Skanstupīte, Veseta, Vesetas kanāls, Vēžupīte.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apaļais ezers, Baltenītis, Dāmenezers, Krievciema dzirnavezers, Līdacis, Līkais ezers, Neļaubītis, Odzes ezers, Skaidrais ezers, Spīganas ezers, Spridzēnu ūdenskrātuve, Tulmenītis.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvirbuļpurvs

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija 1206. gadā nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā. Krievijas impērijas laikā Aiviekstes pagasta teritorija bija vienīgā Vitebskas guberņas platība, kas iesniedzās Aiviekstes labajā krastā. Pie Aiviekstes ietekas Daugavā 19. gadsimta sākumā izveidojās Gostiņu (Glazmankas) miests, kur apmetās galvenokārt ebreji, jo tiem bija liegtas tiesības iegūt īpašumus Vidzemes un Kurzemes guberņās. Aiviekstieši piedalījās 1905. gada revolūcijā, tāpēc soda ekspedīcija nošāvusi 4 revolucionārus un nodedzinājusi vienas mājas. Pirmā pasaules kara laikā tika nopostītas 18 zemnieku saimniecības, bet Gostiņos no 192 mājām tika nopostītas 152.

Aiviekstes pagasts izveidots 1922. gadā, atdalot to no Ungurmuižas pagasta. 1933. gadā Gostiņi ieguva pilsētas tiesības un tos atdalīja no pagasta. 1935. gadā pagasta platība bija 50,93 km² un tajā dzīvoja 1605 iedzīvotāji.[4] 1941. gādā PSRS varas iestādes izsūtīja 3 cilvēkus, bet 1949. gadā - 26 iedzīvotājus. 1945. gadā Jēkabpils apriņķa Aiviekstes pagastā izveidoja Aiviekstes un Brīvzemnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Aiviekstes ciems ietilpis Pļaviņu (1949-1959), Krustpils (1959-1960) un Aizkraukles (pēc 1975. gada) rajonos. Aiviekstes ciemu likvidēja 1960. gadā, teritoriju pakļaujot Pļaviņu pilsētai un izveidojot Pļaviņu lauku teritoriju, kurā iekļauta arī Klintaines ciema padomju saimniecības «Pļaviņas» teritorija. Aiviekstes ciems atjaunots 1975. gadā, par to reorganizējot Pļaviņu lauku teritoriju.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aiviekstes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Pļaviņu novadā. 2021. gadā, kā viena no Pļaviņu novada administratīvajām teritorijām, iekļauta Aizkraukles novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nenumurēta saraksta elements

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 750—    
19591 550−43.6%
19671 300−16.1%
GadsIedz.±%
19791 071−17.6%
1989927−13.4%
2000823−11.2%
GadsIedz.±%
2011712−13.5%
2021574−19.4%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kriškalni (pagasta centrs), Ķūģi, Krievciems, Īvāni, Aizpurves, Āpēni, Ezerkrasti, Juči, Maiļupsala, Mālkalni, Mežezers, Ozolsala.

Aiviekstes pagasta ciemu uzskatījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aiviekstes pagastā atrodas 18 ciemi tajā skaitā 1 vidējciems, 9 mazciemi, 7 skrajciemi un 1 aprūpes ciems.

Ciems Ciema tips Koordinātas (x, y) Iedzīvotaju skaits (gads) Māju skaits [1]
Āpēni mazciems 6280324; 609694 5 mājas
Dankeri mazciems 7 mājas
Draudavas mazciems 6280115; 600909 14 mājas
Ezerkrasti mazciems 3 mājas
Īvāni mazciems 6280324; 609694 23 (2021) 17 mājas
Juči mazciems 6278323; 607003 5 mājas
Kriškalni vidējciems 6276986; 605322 154 (2021) 39 mājas
Krievciems skrajciems 12 (2021)
Ķūģi mazciems 6278584; 610344 67 (2021) 34 mājas
Lāči mazciems 5 mājas
Maiļupsala mazciems 6276866; 609018 43 (2021) 15 mājas
Mālkalni skrajciems 6279216; 612783 12 mājas
Mežezers aprūpes ciems 5 mājas
Ozolsala skrajciems 6276149; 612382 14 mājas
Sirmauši skrajciems 6276629; 607774 7 mājas
Skujaiņi skrajciems 6275602; 611256 18 mājas
Trakšēni skrajciems 6 mājas
Vesetnieki skrajciems 9 mājas

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 septembris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
  7. OSP