Sibīrijas federālais apgabals Ģeogrāfiskā Sibīrija Krievijas Āzijas daļa
Sibīrija (krievu : Сибирь ) ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas , Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos. Sibīrija ietver apmēram 56% no Krievijas Federācijas teritorijas. Tradicionāli to iedala Rietumsibīrijā un Austrumsibīrijā , bet dažkārt izšķir arī Dienvidsibīriju (kalnaino daļu), Ziemeļaustrumu Sibīriju un Vidussibīriju.
Vēsturiski Sibīrijā tika ietverta arī Kazahstānas ziemeļaustrumu daļa un Krievijas Tālie Austrumi .
Sibīrijas karte 18. gadsimta beigās, kad tās rietumu daļa atradās Toboļskas vietniecības sastāvā (1796)
Sibīrijas nosaukums ir cēlies no Sibīrijas hanistes (tatāru: Seber xanlığı vai Seber yortı ) nosaukuma, kas līdz 1598. gadam pastāvēja Obas upes baseinā starp Urāliem rietumos un Jeņisejas upi austrumos. Tās galvaspilsēta Kašlika jeb Iskera (tatāru: Qaşlıq vai İskär ), saukta par Sibiru, atradās Tobolas un Irtišas upju satecē netālu no tagadējās Toboļskas pilsētas.
gads
1897
1926
1939
1959
1970
1979
1989
2002
2010
iedzīvotāju skaits
5758822
16044748
21989022
30579112
34047546
36939989
41543877
39129729
37630081
krievi
4423803
12594294
18462149
25539488
28958114
31432844
34862570
33239700
31197140
ukraiņi
223274
1191762
1121565
1348898
1153150
1313871
1689717
1011162
632327
tatāri
210154*
262726*
478152*
750273
864615
918328
1036092
954484*
834377*
jakuti
227384
240569
241437
nez.
293310
323726
376438
439843
474425
burjati
288589
237312
218101
nez.
310203
346135
411755
438961
454510
vācieši
5424
86950
126574
630500
550964
551279
575517
403373
262314
baltkrievi
12346
383049
169857
259618
262259
281452
350819
206846
125186
baškīri
978*
26647
88120
nez.
176208
216036
300530
291110
272071
mordvieši
20802
116506
200915
187615
163483
146989
143824
87797
54441
čuvaši
4232
53164
96204
141946
164954
161202
175185
127160
90106
kazahi
32637
57841
141181
nez.
151401
164251
206589
203336
192982
ebreji
32597
54586
98834
143494
116529
99194
80956
35576
24516
udmurti
163
7866
27121
nez.
55890
58939
65164
47270*
34214*
marieši
55
2015
20465
32788
49818
55533
70003
60638
49867
hakasi
nez.
45593
51259
nez.
64213
68354
76090
74212
71885
tuvieši
nez.
229
730
nez.
138174
164659
204466
244053*
265552*
altajieši
nez.
50683*
45531
nez.
54157
58324
68541
76937*
79116*
evenki
66269*
38773
29461
nez.
24849
26220
29443
34989
37932
eveni
evenki
2044
9649
nez.
11749
12071
16803
18886
21691
poļi
29177
61328
49196
42000
34616
34000
33662
25808
16149
ņenci
11931*
10087
17202*
nez.
21346
21812
25719
31449
35500
korejieši
25996
86057
5597
nez.
73818
63116
65522
76814
71971
ķīnieši
41112
5866
17296
nez.
6132
4294
3666
16997
19917
komieši
9122
26577
33373
nez.
18696
17917
18034
15773
10495
latvieši
6714
39368
38139
37422
25936
27859
20751
12451
7547
igauņi
4202
33390
35591
34394
26967
23794
21022
13962
8700
lietuvieši
1952
7245
5338
nez.
20547
17440
19797
11601
7519
moldāvi
672*
5669
5913
nez.
20814
30527
65094
48371
38413
uzbeki
415*
116*
3401
nez.
15359
25086
47639
37480
92443
armēņi
629
954
5962
nez.
14157
23510
44609
114794
120352
azerbaidžāņi
16*
287
2070
nez.
8886
23856
83659
145425
137731
tadžiki
71
13
534
nez.
2875
6127
12423
40331
73720
kirgīzi
11
29
2236
nez.
3416
4546
16466
20083
57303
gruzīni
552*
957
5320
nez.
10007
15626
23718
22627
16423
turkmēņi
124
60
1204
nez.
2240
2679
6617
2955
3030
hanti
19663
22275
18397
nez.
20796
20273
21721
28035
30404
čigāni
6238
10671
11244
nez.
16929
19849
24908
29070*
27396*
lezgīni
102
110
670
nez.
1483
2981
11227
20657
25627
čečeni
0
110
708
nez.
2227
4603
15331
22734
18634
čukči
11795*
12328
13815
nez.
13380
13826
14937
15294*
15540*
mansi
4801
5752
6248
nez.
7459
7171
7859
11008
12015
somi
1852
2025*
3534
nez.
6578
5587
4637
3391*
1868*
čerkesi
1921*
422
nez.
nez.
549
1178
1847
1124
1201
nenosaka tautību
155
21124
5276
nez.
471
130
5809
154190
1396507
Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708)Katrīnas I laika guberņas (1727)Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads)Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem