Tirzas pagasts

Tirzas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Gulbenes novads
Centrs:	Tirza
Kopējā platība:	130,6 km2
• Sauszeme:	128,1 km2
• Ūdens:	2,5 km2
Iedzīvotāji (2024):	763
Blīvums (2024):	6,0 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Tirsen
krievu:	Тирзенская
Tirzas pagasts Vikikrātuvē

Tirzas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī Madonas novada Dzelzavas un Cesvaines pagastiem.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Adulīte, Alkšņupīte, Azanda, Gosupe, Isliņa, Ķivene, Tirza, Virāne.

Ezeri

Lielais Virānes ezers, Mazais Virānes ezers (uz robežas), Adulienas ezers.

Vēsture

Zināms, ka 15. gadsimtā Tirzas muiža piederēja Rīgas arhibīskapijas vasaļiem fon Tīzenhauzeniem, 1471. gada Bartolomejs no Tīzenhauzenas ieķīlāja muižu Pēterim Tūvem. 1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs restituēja Tīzenhauzenu tiesības uz Tirzu. 1589. gadā brāļi Johans un Fabians Tīzenhauzeni uzcēla Tirzas luterāņu baznīcu un Gulbenes draudzes novadā izveidojās Tirzas draudzes novads. Zviedru Vidzemes laikā 1636. gadā tai pievienoja Velēnas draudzi, kas pirms tam skaitīja pie Rankas (Jaunpiebalgas) draudzes. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā krievu karaspēks nodedzināja baznīcu un skolu, 1727. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu, bet 1826. gadā mūra baznīcu pēc arhitekta Zīgela projekta. 1846.-1848. gadā ap 150 draudzes locekļu pārgāja pareizticībā, kuriem uzcēla Galgauskas pareizticīgo baznīcu. Pēc 1920. gada agrārās reformās Tirzas muižu 1664 ha platībā sadalīja 121 vienībā (no tām 8 rentes mājas), Troškas muižu 348 ha platībā 24 vienībās (no tām 5 rentes mājas), Tirzas mācītājmuižu 286 ha platībā 21 vienībā (no tām 6 bija rentes mājas). Bez tam pagastā atradās arī Dārtas, Indrānu, Jauntirzas un Moru pusmuižas.

1935. gadā Madonas apriņķa Tirzas pagasta platība bija 79 km² un tajā dzīvoja 1578 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Tirzas un Upmaliešu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Tirzas ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Cesvaines (1949-1956) un Gulbenes (pēc 1956. gada) rajonos. Tirzas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Upmaliešu ciemu, 1954. gadā — Virānes ciema kolhoza «Boļševiks» teritoriju, 1977. gadā — daļu likvidētā Sinoles ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Tirzas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 500 —     1959 1 679 −32.8% 1969 1 619 −3.6%	Gads Iedz. ±% 1979 1 410 −12.9% 1989 1 245 −11.7% 2000 1 171 −5.9%	Gads Iedz. ±% 2011 916 −21.8% 2021 757 −17.4%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Tirza (pagasta centrs), Vecaduliena, Virāne, Troškas, Jaunaduliena, Branti, Alsupes, Āža dzirnavas, Dārtiņa, Indrāni, Jauntirza, Kalvīši, Liepas, Mācītājmuiža, Peļņi, Vēverstiķi.

Ievērojamas personības

• Jānis Misiņš (1862—1945), bibliogrāfs.
• Voldemārs Maldonis (1870—1941), luterāņu mācītājs, teologs un filozofs
• Andrievs Niedra (1871—1942), luterāņu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks
• Andrejs Priedkalns (1873—1923), ārsts un sabiedriskais darbinieks
• Nikolajs Vētra (1897—1955), dzimis Nikolajs Blumbergs, ārsts
• Mariss Vētra (1901—1965), dzimis Morics Blumbergs, dziedātājs un rakstnieks

Saimniecība

Pagastā darbojas Ažu HES.

Izglītība un kultūra

Tirzas ciemā atrodas Tirzas pamatskola.