UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē

Sarakstā apkopotas tās vietas Ēģiptē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ēģiptes ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 33 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.^[1] Ēģipte Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1974. gada 7. februārī. Abū Mīna ir iekļauts apdraudēto objektu sarakstā, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts.

Sarakstā iekļautie objekti

Apdraudētais objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Memfisa un tās nekropole — Piramīdu laukums no Gīzas līdz Dahšūrai	Gīzas muhāfaza 29°58′34″N 31°7′58″E / 29.97611°N 31.13278°E / 29.97611; 31.13278	1979	Kultūra	i, iii, vi	Ēģiptes Vecās Karalistes galvaspilsēta un tās kapu pieminekļi, tajā skaitā klinšu kapenes, greznās mastabas, tempļi un piramīdas. Senajos laikos šī vieta tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem.^[2]	86
Senā Tēbas un tās Nekropole	Luksoras muhāfaza 25°43′14″N 32°36′37″E / 25.72056°N 32.61028°E / 25.72056; 32.61028	1979	Kultūra	i, iii, vi	Tēbas, dieva Amona pilsēta, bija Ēģiptes galvaspilsēta Vidējās un Jaunās karalistes periodā. Ar tempļiem pie Karnakas un Luksoras un Faraona ielejas nekropoli, Tēbas ir pārsteidzoša Ēģiptes civilizācijas liecība tās uzplaukuma periodā.^[3]	87
Nūbiešu pieminekļi no Abū Simbelas līdz Fīlai	Asuānas muhāfaza 22°20′13″N 31°37′32″E / 22.33694°N 31.62556°E / 22.33694; 31.62556	1979	Kultūra	i, iii, iv	Šī izcilā arheoloģijas pieminekļu zona ietver tādus lieliskus pieminekļus kā Ramzesa II templis Abū Simbelā un Izīdas svētnīcas Fīlā. Šīs vietas pateicoties Starptautiskajai kampaņai no 1960. līdz 1980. gadam tika saglabātas no pieaugošajiem Nīlas ūdeņu plūdiem.^[4]	88
Vēsturiskā Kaira	Kairas muhāfaza 30°2′45″N 31°15′45″E / 30.04583°N 31.26250°E / 30.04583; 31.26250	1979	Kultūra	i, v, vi	Atstatus no mūsdienu Kairas pilsētas teritorijas atrodas viena no pasaules vecākajām islāma pilsētām, ar savām slavenajām mošejām, madrasām, turku pirtīm un strūklakām. Tā dibināta 10. gadsimtā un kļuva par jauno islāma pasaules centru un savu "zelta laikmetu" sasniedza 14. gadsimtā.^[5]	89
Abū Mīna	Aleksandrijas muhāfaza 30°56′42″N 29°30′35″E / 30.94500°N 29.50972°E / 30.94500; 29.50972	1979	Kultūra	iv	Baznīcas, bazilijas, sabiedriskās ēkas, ielas, klosteri, dzīvojamās ēkas un darbnīcas šajā agrīnajā kristiešu svētajā pilsētā tika uzceltas uz mocekļa Menas no Aleksandrijas kapa, kurš nomira 296. gadā p.m.ē.^[6]	90
Svētās Katrīnas teritorija	Dienvidsīnāja muhāfaza 28°33′20″N 33°58′34″E / 28.55556°N 33.97611°E / 28.55556; 33.97611	2002	Kultūra	i, iii, iv, vi	Svētās Katrīnas Pareizticīgo klosteris atrodas Horebas kalna pakajē, kur pēc Vecā Derības ierakstiem Mozus saņēmis galda likumus. Horebas kalns ir zināms kā musulmaņiem Sīnājs. Šī ir svētā vieta trim pasaules reliģijām: kristietībai, islāmam un jūdaismam. Klosteris šeit dibināts 6. gadsimtā un ir vecākais kristiešu klosteris, kuru joprojām izmanto tam paredzētajai sākotnējai funkcijai. Klostera sienās un ēkās ir redzama gan bizantiešu arhitektūra, gan arī agrīno kristiešu manuskripti un ikonas.^[7]	954
Vādī Al-Hitana (Vāle ieleja)	Faijūmas muhāfaza 29°16′15″N 30°02′38″E / 29.27083°N 30.04389°E / 29.27083; 30.04389	2005	Daba	viii	Vādī Al-Hitana, Vāle ielejā, Rietumēģiptes tuksnesī ir liels daudzums fosiliju paliekas, izmirušajam vaļu apakškārtai Archaeoceti. Šīs fosilijas atspoguļo evolūciju: vaļu parādīšanos kā okeāna zīdītājiem no iepriekšējā posma kā sauszemes dzīvniekiem. Šī ir vissvarīgākā vieta pasaulē, kur var atrast pierādījumus šai evolūcijai. Tas spilgti atspoguļo vaļu izskati un dzīvo pārejas periodā.^[8]	1186

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Abū Mīna

Vēsturiskā Kaira

Senā Tēbas un tās Nekropole

Memfisa un tās nekropole — Piramīdu laukums no Gīzas līdz Dahšūrai

Nūbiešu pieminekļi no Abū Simbelas līdz Fīlai

Svētās Katrīnas teritorija

Vādī Al-Hitana (Vāle ieleja)

Vietas Ēģiptē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Sīvas arheoloģiskā teritorija	Matrūhas muhāfaza 29°12′0″N 25°33′0″E / 29.20000°N 25.55000°E / 29.20000; 25.55000	1994	Kultūra		186
Serabitas Hadīmas templis	Dienvidsīnāja muhāfaza 29°2′13″N 33°27′32″E / 29.03694°N 33.45889°E / 29.03694; 33.45889	1994	Kultūra		187
Dienvidsīnāja arheoloģisko vietu zona	Dienvidsīnāja muhāfaza	1994	Kultūra		189
Hatoras templis, ko būvēja Ramzess II	Dienvidsīnāja muhāfaza	1994	Kultūra		190
Dahšūras arheoloģiskā zona	Gīzas muhāfaza	1994	Kultūra		191
Faijūma: Kom Aushim (Karanis), Dimai (Soknopaiounesos), Qasr Qarun (Dionysias), Batn I hrit (Theadelphia), Byahma-Medinet el Fayoum…..	Faijūmas muhāfaza	1994	Kultūra		192
Al-Gendi cietoksnis	Dienvidsīnāja muhāfaza	1994	Kultūra		193
Rūtno klosteris	Dienvidsīnāja muhāfaza	1994	Kultūra		194
Vādī Feirāna	Dienvidsīnāja muhāfaza	1994	Kultūra		195
Faraonu sala	Dienvidsīnāja muhāfaza 29°27′46″N 34°51′32″E / 29.46278°N 34.85889°E / 29.46278; 34.85889	1994	Kultūra		196
Dahaba	Dienvidsīnāja muhāfaza 28°29′34″N 34°30′18″E / 28.49278°N 34.50500°E / 28.49278; 34.50500	1994	Kultūra		197
Minja	Minjas muhāfaza 28°7′8″N 30°44′38″E / 28.11889°N 30.74389°E / 28.11889; 30.74389	1994	Kultūra		198
Nevibaša pils	Dienvidsīnāja muhāfaza 28°59′42″N 34°39′3″E / 28.99500°N 34.65083°E / 28.99500; 34.65083	1994	Kultūra		199
Rašmuhameds	Dienvidsīnāja muhāfaza 27°43′19″N 34°15′14″E / 27.72194°N 34.25389°E / 27.72194; 34.25389	2002	Daba	vii, viii, ix, x	1636
Gebela Katrāni teritorija, Karūnas ezera dabas rezervāts	Faijūmas muhāfaza	2003	Jaukti	1797
Dienvidu un mazās oāzes, Dienvidu tuksnesī	Buheirātas, Matrūhas un Vādīelgedīdas muhāfazas 26°43′30″N 30°43′30″E / 26.72500°N 30.72500°E / 26.72500; 30.72500	2003	Daba	vii, viii, ix, x	1808
Putnu migrācijas maršruti	Asuānas, Bahr el Ahmaras un Ziemeļsīnāja muhāfazas	2003	Daba	vii, x	1809
Tuksnešu vādī	Asuānas un Matrūhas muhāfazas	2003	Daba	vii, viii, ix, x	1810
Kalnu grēda	Matrūhas, Vādīelgedīdas un Dienvidsīnāja muhāfazas	2003	Daba	vii, viii, ix, x	1811
Lielā tuksneša ainavas	Benī Suveifas un Matrūhas muhāfazas	2003	Daba	vii, viii, ix	1812
Aleksandrija, senās paliekas un jaunā bibliotēka	Aleksandrijas muhāfaza 31°12′0″N 29°55′1″E / 31.20000°N 29.91694°E / 31.20000; 29.91694	2003	Kultūra	i, ii, vi	1822
Abidosa, faraonu svētceļojumu pilsēta	Sauhāgas muhāfaza 26°10′59″N 31°54′59″E / 26.18306°N 31.91639°E / 26.18306; 31.91639	2003	Kultūra	iv, vi	1823
Faraona tempļi Lejasēģiptē no Ptolemaja un romiešu periodam	Asuānas un Kinas muhāfazas 26°7′58″N 32°40′1″E / 26.13278°N 32.66694°E / 26.13278; 32.66694 24°28′58″N 32°57′0″E / 24.48278°N 32.95000°E / 24.48278; 32.95000	2003	Kultūra	iv	1824
Nekropoles no Vidējās Ēģiptes perioda: no Vidējās Karalistes līdz Romiešu periodam	Minjas muhāfaza 27°46′1″N 30°43′58″E / 27.76694°N 30.73278°E / 27.76694; 30.73278 27°37′58″N 30°55′1″E / 27.63278°N 30.91694°E / 27.63278; 30.91694	2003	Kultūra	ii, iii, vi	1825
Rodhas nilometrs, Kairā	Kairas muhāfaza 30°6′0″N 31°0′0″E / 30.10000°N 31.00000°E / 30.10000; 31.00000	2003	Kultūra	i, iv	1826
Arābu tuksneša un Vādī Natrūnas klosteri		2003	Kultūra	ii, v, v	1827
Divas citadeles Sīnājā no Saladīna perioda (Algundi un Faraona salām)	Dienvidsīnāja muhāfaza	2003	Kultūra	iv, vi	1828
Al Nākla cietoksnis, pieturvieta svētceļojumā uz Meku	Ziemeļsīnāja muhāfaza	2003	Kultūra	iii, iv, vi	1829
Faijūmas oāze, hidraulisko būvju atliekas un senā kultūrainava	Faijūmas muhāfaza 29°18′28″N 30°50′38″E / 29.30778°N 30.84389°E / 29.30778; 30.84389	2003	Kultūra	i, iv, v	1830
Rozetas (Rašīdas) vēsturiskais kvartāls un pieminekļi	Buheirātas muhāfaza 31°24′0″N 30°25′1″E / 31.40000°N 30.41694°E / 31.40000; 30.41694	2003	Kultūra	ii, iv, v	1831
Dābabīja	Kinas muhāfaza 25°30′18″N 32°31′40″E / 25.50500°N 32.52778°E / 25.50500; 32.52778	2003	Kultūra	viii	5389
Helvāna observatorija	Gīzas muhāfaza 29°51′32″N 30°15′7″E / 29.85889°N 30.25194°E / 29.85889; 30.25194	2008	Jaukti	ii, vi, vii	5574
Hārgas oāze un Mazā Dienvidu oāze		2015	Jaukti	i, ii, iii, iv, v, vii, viii, ix, x	6067