Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Ekvadorā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 5 vietas (3 — kultūras objekts un 2 — dabas objekti), savukārt 5 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Ekvadora Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1975. gada 16. jūnijā.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Galapagu salas Galapagu salas
0°21′27″S 90°28′12″W / 0.35750°S 90.47000°W / -0.35750; -90.47000
1978 Daba vii, viii, ix, x Salas atrodas Klusajā okeānā, aptuveni 1000 km no Dienvidamerikas kontinents. Šīs 19 salas un apkārtējais jūras teritorija tiek saukta arī par "dzīvās dabas muzeju un evolūcijas skatpunktu". Patstāvīgie seismiskie un vulkāniskie procesi atspoguļo salas veidošanos. Šie procesi kopā ar izolāciju, noveda pie neparastu dzīvnieku attīstības - piemēram, zemes iguāna, milzu bruņurupucis, dažādiem žubīšu veidiem, kas iedvesmoja Čārlzu Darvinu veidot evolūcijas teoriju[2]. 1
Kito pilsēta Pičinčas province
0°14′0″S 78°31′0″W / 0.23333°S 78.51667°W / -0.23333; -78.51667
1978 Kultūra ii, iv Kito ir Ekvadoras galvaspilsēta, kas dibināta 16. gadsimtā uz Inku pilsētsd drupām 2850 m vjl. Neskatoties uz to, ka 1917, notika spēcīga zemestrīce, pilsēta ir labi saglabājusies. Sanfrancisko un Santo Domingo baznīcas un La Kompanija jezuītu koledža un klosteris ar savu bagāto interjeru, ir izcili piemēri "Kito baroka skolai" un atspoguļo spāņu, itāļu, mauri, flāmu un vietējo pamatiedzīvotāju mākslas saplūšanu[3]. 2
Sangajas nacionālais parks Moronas Santjago province
2°0′31″S 78°20′19″W / 2.00861°S 78.33861°W / -2.00861; -78.33861
1983 Daba vii, viii, ix, x Nacionālais parks ar savu izcilo davas skaistumu un diviem aktīviem vulkāniem, atspoguļo ekosistēmu sākot no tropu mežiem beidzot ar ledājiem, pārsteidzošu kontrastu starp sniegotajām virsotnēm un līdzenuma mežiem. Parka izolācija veicinājusi vietējo sugu izdzīvošanu, piemēram, kalnu tapīra un Andu kondora[4]. 260
Santaanas de los Rios de Kuenkas vēsturiskais centrs Pičinčas province
2°53′59″S 79°0′1″W / 2.89972°S 79.00028°W / -2.89972; -79.00028
1999 Kultūra ii, iv, v Santaanas de los Rios de Kuenkas pilsēta atridas ielejā ko ieskauj Andu kalni, Ekvadoras dienvidos. Tā ir iekšzemes koloniālā pilsēta (spāņu: entroterra), pašlaik Ekvadoras 3. lielākā pilsēta. Kuenka dibināta 1557. gadā. Pilsētā vēl joprojām ir redzams taisleņķa pilsētas plānojums, kas veidots pirms 400 gadu. Tā ir reģiona lauksaimniecības un administratīvais centrs. Kuenkas arhitektūra aizsākās 18. gadsimtā, un 19. gadsimta periodā, kad pilsēta piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu. Pilsēta šajā periodā bija viens no galvenajiem hinīna, salmu cepuru un citu produktu eksportētājām[5]. 863
Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma Karogs: Ekvadora Ekvadora
(kopā ar Valsts karogs: Argentīna Argentīnu, Valsts karogs: Bolīvija Bolīviju, Valsts karogs: Čīle Čīli, Valsts karogs: Kolumbija Kolumbiju, Valsts karogs: Peru Peru)
2014 Kultūra ii, iii, iv, vi Šī ir plaša Inku sakaru, tirdzniecības un aizsardzības ceļu sistēma, vairāk nekā 30 000 km garumā. Tu veidoja inki vairākus gadsimtus un daļēji balstās uz iepriekšējām Inku veidotajām infrastruktūrām. Ceļu sistēma iet pa vienu no pasaulē ekstrēmākajiem ģeogrāfiskajiem apvidiem — Andu sniegotajām virsotnēm, pat vairāk nekā 6000 m virs jūras līmeņa, Dienvidamerikas piekrastes, tropu mežiem, auglīgajām ielejām un tuksnešiem. Ceļu sistēma lielāko uzplaukumu piedzīvoja 15. gadsimtā[6]. 1459

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vietas Ekvadorā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts
Vietas Ekvadorā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Sarumas pilsēta Eloro province
3°41′0″S 79°36′0″W / 3.68333°S 79.60000°W / -3.68333; -79.60000
1998 Kultūra iv 1078
Ingapirkas arheoloģiskais komplekss Kanjaras province
2°32′54″S 78°52′18″W / 2.54833°S 78.87167°W / -2.54833; -78.87167
1998 Kultūra iii 1079
Mačaliljas nacionālais parks Manabi province
1°33′45″S 80°49′48″W / 1.56250°S 80.83000°W / -1.56250; -80.83000
1998 Daba 1080
Pujango pārakmeņojušais mežs Eloro un Lohas provinces
3°54′18″S 80°0′32″W / 3.90500°S 80.00889°W / -3.90500; -80.00889
1998 Daba viii, ix 1081
Pirms koloniālā perioda kolumbiešu nocietinājumi Pambamarkā Pičinčas province
0°15′0″S 78°11′16″W / 0.25000°S 78.18778°W / -0.25000; -78.18778
1998 Kultūra iii 1082
Kahasa ezers un Paredonesas drupas Asvajas province
2°49′58″S 79°10′1″W / 2.83278°S 79.16694°W / -2.83278; -79.16694
2003 Jaukti 1778