UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ungārijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Ungārijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ungārijas ir iekļautas 8 vietas (7 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 11 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā. Ungārija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1985. gada 15. jūlijā.

Sarakstā iekļautie objekti

   — Pārrobežu objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Budapešta, ieskaitot Donavas krastus, Budas pils kvartālu un Andraši avēniju	Budapešta 47°29′46″N 19°2′23″E	1987 (paplašināts 2002)	Kultūra	ii, iv	Šī vieta ietver vairākus pieminekļus, piemēram, romiešu pilsētas Aquincum paliekas, gotikas stila Budas pils. Pilī ir redzami dažādi arhitektūras stili no vairākiem periodiem. Budapešta ir viena no ievērojamākajiem pilsētainavas piemēriem un labi atspoguļo Ungārijas galvaspilsētas nozīmīgākos periodus	400
	Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne	Nogrādas meģe 47°59′40″N 19°31′45″E	1987	Kultūra	v	Hollokē ir tradicionālo apdzīvoto vietu izcils piemērs. Ciemats galvenokārt veidojies 17. un 18. gadsimtā un ir dzīvs piemērs lauku dzīvei pirks lauksaimniecības revolūcijas 20. gadsimtā	401
	Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas	Ziemeļungārija 48°28′33″N 20°29′13″E (kopā ar Slovākiju)	1995	Daba	vii	Pašlaik šajā reģionā konstatētas 712 alas, ko veido tipiskās mērenās zonas karsta sistēma. Šīs alas sniedz ieskatu ģeoloģiskajā vēsturē, vairāk nekā desmit miljonu gadu senatnē	725
	Pannonhalmas benediktiešu tūkstošgades abatija un tās dabas vide	Ģēras-Mošonas-Šopronas meģe 47°33′10″N 17°45′40″E	1996	Kultūra	iv, vi	Pirmie benediktiešu mūku šajā teritorijā apmetušies kopš 996. gada. Šeit arī dibināta pirmā valsts skola un 1055. gadā tika uzrakstīts pirmais dokuments ungāru valodā. Šis klosteris veicinājis kultūras attīstību visā Centrāleiropas reģionā. Tā 1000 gadu vēsturē var redzēt arhitektūras stilu pēctecību klostera ēkās	758
	Hortobāģas nacionālais parks — Pusta	Boršodas-Abaūjas-Zemplēnas, Hevešas, Hajdū-Biharas un Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes 47°35′40″N 21°9′24″E	1999	Kultūra	iv, v	Hortobāģa Pustas kultūrainavu veido plašas līdzenumu un mitrāju teritorijas Ungārijā. Šajā teritorijā ir vērojamas tradicionālās zemes izmantošanas formas, piemēram, mājlopu ganības, ko vietējā sabiedrība šajā apgabalā veikusi jau vairāk nekā divu tūkstošu gadu garumā	474
	Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole	Baraņas meģe 46°4′38″N 18°13′25″E	2000	Kultūra	iii, iv	Romiešu pilsētā Sopiānā (Sopianae, mūsdienu — Pēča) atrodas 4. gadsimtā veidotas kapenes. Kapenes ir svarīgas gan strukturāli, gan arhitektoniski. Tās tika būvētas kā pazemes apbedījumu kameras ar piemiņas kapelām virszemē. Kapenes ir svarīgi arī mākslas ziņā, jo tās ir bagātīgi dekorētas ar sienu gleznojumiem, ar izcilu kvalitāti attēlojot, kristiešu tēmas	853
	Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava	Ģēras-Mošonas-Šopronas meģe 47°43′9″N 16°43′22″E (kopā ar Austriju)	2001	Kultūra	v	Neizīdlerzē ezera kultūrainavas apkārnē dzīvo vairāk nekā 8000 dažādu tautību cilvēki. Apkārtnē ir redzami 18. un 19. gadsimta ciemati un pilis, kurus būvēja seno apmetņu apkārtnēs	772
	Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava	Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģe 48°9′0″N 21°21′0″E	2002	Kultūra	iii, v	Tokajas kultūrainava atspoguļo senās vīna ražošanas tradīcijas šajā reģionā kalnu un upju ielejās. Kultūrainavu veido vīna dārzi, zemnieku saimniecības, ciemati un mazpilsētas ar vīna pagrabiem. Reģions atspoguļo Tokajas slavenos vīnus, to kvalitāti un audzēšanu gandrīz trīs gadsimtu garumā	1063

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums

Budapešta, ieskaitot Donavas krastus, Budas pils kvartālu un Andraši avēniju

Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne

Pannonhalmas tūkstošgades abatija un tās dabas vide

Hortobāģas nacionālais parks — Pušta

Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole

Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava

Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava

Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas

Vietas Ungārijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

   — Pārrobežu objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Estergomas viduslaiku pils	Komāromas-Estergomas meģe 47°47′8″N 18°44′25″E	1993	Kultūra		277
	Tihaņas pussala	Vesprēmas meģe 46°54′32″N 17°52′45″E	1993	Jaukti		280
	Budas termālā karsta alu sistēma	Budapešta 47°31′58″N 19°0′57″E	1993	Daba	viii	282
	Višegrāda karaļa mītne un parku teritorija	Peštas meģe 47°47′36″N 18°58′50″E	2000	Kultūra	i, ii, iii, iv	1497
	Ungārijas lauku ēku mantojumu tīkls	Ungārija 47°9′43″N 19°30′25″E	2000	Kultūra	ii, iii, vi	1499
	Mezēgeģeša fermu teritorija	Bēkēšas meģe 46°19′0″N 20°49′5″E	2000	Kultūra	iii, iv	1500
	Koka baznīcas Karpatu kalnu ziemeļu daļā	Sabolčas-Satmāras-Beregas meģe 48°9′2″N 22°26′0″E	2000	Kultūra	iv	1501
	Ipolitarnočas fosilijas	Nogrādas meģe 48°14′11″N 19°37′34″E	2000	Kultūra	vii, viii	1502
	Vāhas Komārno — Komāromas aizsardzības sistēma pie Donavas	Komāromas-Estergomas meģe 47°45′15″N 18°8′3″E	2007	Kultūra	i, ii, iv, v	1498
	Edēna Lehnera neatkarīgā pirmsmodernisma arhitektūra	Budapešta un Bāčas-Kiškunas meģe 47°29′10″N 19°04′05″E 47°29′13″N 19°07′55″E 47°30′18″N 19°05′49″E 47°30′15″N 19°03′07″E 46°54′24″N 19°41′30″E	2008	Kultūra	i, ii, iii, iv	5366
	Romiešu nocietinājumu sistēma — Ripa Pannonica Ungārijā	Baraņas, Bāčas-Kiškunas, Fejēras, Ģēras-Mošonas-Šopronas, Komāromas-Estergomas, Peštas un Tolnas meģes	2009	Kultūra	ii, iii, iv	5452