Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Ēģiptē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ēģiptes ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 33 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Ēģipte Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1974. gada 7. februārī. Abū Mīna ir iekļauts apdraudēto objektu sarakstā, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.

Memfisa un tās nekropolePiramīdu laukums no Gīzas līdz Dahšūrai Gīzas muhāfaza
29°58′34″N 31°7′58″E / 29.97611°N 31.13278°E / 29.97611; 31.13278
1979 Kultūra i, iii, vi Ēģiptes Vecās Karalistes galvaspilsēta un tās kapu pieminekļi, tajā skaitā klinšu kapenes, greznās mastabas, tempļi un piramīdas. Senajos laikos šī vieta tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem.[2] 86
Senā Tēbas un tās Nekropole Luksoras muhāfaza
25°43′14″N 32°36′37″E / 25.72056°N 32.61028°E / 25.72056; 32.61028
1979 Kultūra i, iii, vi Tēbas, dieva Amona pilsēta, bija Ēģiptes galvaspilsēta Vidējās un Jaunās karalistes periodā. Ar tempļiem pie Karnakas un Luksoras un Faraona ielejas nekropoli, Tēbas ir pārsteidzoša Ēģiptes civilizācijas liecība tās uzplaukuma periodā.[3] 87
Nūbiešu pieminekļi no Abū Simbelas līdz Fīlai Asuānas muhāfaza
22°20′13″N 31°37′32″E / 22.33694°N 31.62556°E / 22.33694; 31.62556
1979 Kultūra i, iii, iv Šī izcilā arheoloģijas pieminekļu zona ietver tādus lieliskus pieminekļus kā Ramzesa II templis Abū Simbelā un Izīdas svētnīcas Fīlā. Šīs vietas pateicoties Starptautiskajai kampaņai no 1960. līdz 1980. gadam tika saglabātas no pieaugošajiem Nīlas ūdeņu plūdiem.[4] 88
Vēsturiskā Kaira Kairas muhāfaza
30°2′45″N 31°15′45″E / 30.04583°N 31.26250°E / 30.04583; 31.26250
1979 Kultūra i, v, vi Atstatus no mūsdienu Kairas pilsētas teritorijas atrodas viena no pasaules vecākajām islāma pilsētām, ar savām slavenajām mošejām, madrasām, turku pirtīm un strūklakām. Tā dibināta 10. gadsimtā un kļuva par jauno islāma pasaules centru un savu "zelta laikmetu" sasniedza 14. gadsimtā.[5] 89
Abū Mīna Aleksandrijas muhāfaza
30°56′42″N 29°30′35″E / 30.94500°N 29.50972°E / 30.94500; 29.50972
1979 Kultūra iv Baznīcas, bazilijas, sabiedriskās ēkas, ielas, klosteri, dzīvojamās ēkas un darbnīcas šajā agrīnajā kristiešu svētajā pilsētā tika uzceltas uz mocekļa Menas no Aleksandrijas kapa, kurš nomira 296. gadā p.m.ē.[6] 90
Svētās Katrīnas teritorija Dienvidsīnāja muhāfaza
28°33′20″N 33°58′34″E / 28.55556°N 33.97611°E / 28.55556; 33.97611
2002 Kultūra i, iii, iv, vi Svētās Katrīnas Pareizticīgo klosteris atrodas Horebas kalna pakajē, kur pēc Vecā Derības ierakstiem Mozus saņēmis galda likumus. Horebas kalns ir zināms kā musulmaņiem Sīnājs. Šī ir svētā vieta trim pasaules reliģijām: kristietībai, islāmam un jūdaismam. Klosteris šeit dibināts 6. gadsimtā un ir vecākais kristiešu klosteris, kuru joprojām izmanto tam paredzētajai sākotnējai funkcijai. Klostera sienās un ēkās ir redzama gan bizantiešu arhitektūra, gan arī agrīno kristiešu manuskripti un ikonas.[7] 954
Vādī Al-Hitana (Vāle ieleja) Faijūmas muhāfaza
29°16′15″N 30°02′38″E / 29.27083°N 30.04389°E / 29.27083; 30.04389
2005 Daba viii Vādī Al-Hitana, Vāle ielejā, Rietumēģiptes tuksnesī ir liels daudzums fosiliju paliekas, izmirušajam vaļu apakškārtai Archaeoceti. Šīs fosilijas atspoguļo evolūciju: vaļu parādīšanos kā okeāna zīdītājiem no iepriekšējā posma kā sauszemes dzīvniekiem. Šī ir vissvarīgākā vieta pasaulē, kur var atrast pierādījumus šai evolūcijai. Tas spilgti atspoguļo vaļu izskati un dzīvo pārejas periodā.[8] 1186

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vietas Ēģiptē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Sīvas arheoloģiskā teritorija Matrūhas muhāfaza
29°12′0″N 25°33′0″E / 29.20000°N 25.55000°E / 29.20000; 25.55000
1994 Kultūra 186
Serabitas Hadīmas templis Dienvidsīnāja muhāfaza
29°2′13″N 33°27′32″E / 29.03694°N 33.45889°E / 29.03694; 33.45889
1994 Kultūra 187
Dienvidsīnāja arheoloģisko vietu zona Dienvidsīnāja muhāfaza 1994 Kultūra 189
Hatoras templis, ko būvēja Ramzess II Dienvidsīnāja muhāfaza 1994 Kultūra 190
Dahšūras arheoloģiskā zona Gīzas muhāfaza 1994 Kultūra 191
Faijūma: Kom Aushim (Karanis), Dimai (Soknopaiounesos), Qasr Qarun (Dionysias), Batn I hrit (Theadelphia), Byahma-Medinet el Fayoum….. Faijūmas muhāfaza 1994 Kultūra 192
Al-Gendi cietoksnis Dienvidsīnāja muhāfaza 1994 Kultūra 193
Rūtno klosteris Dienvidsīnāja muhāfaza 1994 Kultūra 194
Vādī Feirāna Dienvidsīnāja muhāfaza 1994 Kultūra 195
Faraonu sala Dienvidsīnāja muhāfaza
29°27′46″N 34°51′32″E / 29.46278°N 34.85889°E / 29.46278; 34.85889
1994 Kultūra 196
Dahaba Dienvidsīnāja muhāfaza
28°29′34″N 34°30′18″E / 28.49278°N 34.50500°E / 28.49278; 34.50500
1994 Kultūra 197
Minja Minjas muhāfaza
28°7′8″N 30°44′38″E / 28.11889°N 30.74389°E / 28.11889; 30.74389
1994 Kultūra 198
Nevibaša pils Dienvidsīnāja muhāfaza
28°59′42″N 34°39′3″E / 28.99500°N 34.65083°E / 28.99500; 34.65083
1994 Kultūra 199
Rašmuhameds Dienvidsīnāja muhāfaza
27°43′19″N 34°15′14″E / 27.72194°N 34.25389°E / 27.72194; 34.25389
2002 Daba vii, viii, ix, x 1636
Gebela Katrāni teritorija, Karūnas ezera dabas rezervāts Faijūmas muhāfaza 2003 Jaukti 1797
Dienvidu un mazās oāzes, Dienvidu tuksnesī Buheirātas, Matrūhas un Vādīelgedīdas muhāfazas
26°43′30″N 30°43′30″E / 26.72500°N 30.72500°E / 26.72500; 30.72500
2003 Daba vii, viii, ix, x 1808
Putnu migrācijas maršruti Asuānas, Bahr el Ahmaras un Ziemeļsīnāja muhāfazas 2003 Daba vii, x 1809
Tuksnešu vādī Asuānas un Matrūhas muhāfazas 2003 Daba vii, viii, ix, x 1810
Kalnu grēda Matrūhas, Vādīelgedīdas un Dienvidsīnāja muhāfazas 2003 Daba vii, viii, ix, x 1811
Lielā tuksneša ainavas Benī Suveifas un Matrūhas muhāfazas 2003 Daba vii, viii, ix 1812
Aleksandrija, senās paliekas un jaunā bibliotēka Aleksandrijas muhāfaza
31°12′0″N 29°55′1″E / 31.20000°N 29.91694°E / 31.20000; 29.91694
2003 Kultūra i, ii, vi 1822
Abidosa, faraonu svētceļojumu pilsēta Sauhāgas muhāfaza
26°10′59″N 31°54′59″E / 26.18306°N 31.91639°E / 26.18306; 31.91639
2003 Kultūra iv, vi 1823
Faraona tempļi Lejasēģiptē no Ptolemaja un romiešu periodam Asuānas un Kinas muhāfazas
26°7′58″N 32°40′1″E / 26.13278°N 32.66694°E / 26.13278; 32.66694
24°28′58″N 32°57′0″E / 24.48278°N 32.95000°E / 24.48278; 32.95000
2003 Kultūra iv 1824
Nekropoles no Vidējās Ēģiptes perioda: no Vidējās Karalistes līdz Romiešu periodam Minjas muhāfaza
27°46′1″N 30°43′58″E / 27.76694°N 30.73278°E / 27.76694; 30.73278
27°37′58″N 30°55′1″E / 27.63278°N 30.91694°E / 27.63278; 30.91694
2003 Kultūra ii, iii, vi 1825
Rodhas nilometrs, Kairā Kairas muhāfaza
30°6′0″N 31°0′0″E / 30.10000°N 31.00000°E / 30.10000; 31.00000
2003 Kultūra i, iv 1826
Arābu tuksneša un Vādī Natrūnas klosteri 2003 Kultūra ii, v, v 1827
Divas citadeles Sīnājā no Saladīna perioda (Algundi un Faraona salām) Dienvidsīnāja muhāfaza 2003 Kultūra iv, vi 1828
Al Nākla cietoksnis, pieturvieta svētceļojumā uz Meku Ziemeļsīnāja muhāfaza 2003 Kultūra iii, iv, vi 1829
Faijūmas oāze, hidraulisko būvju atliekas un senā kultūrainava Faijūmas muhāfaza
29°18′28″N 30°50′38″E / 29.30778°N 30.84389°E / 29.30778; 30.84389
2003 Kultūra i, iv, v 1830
Rozetas (Rašīdas) vēsturiskais kvartāls un pieminekļi Buheirātas muhāfaza
31°24′0″N 30°25′1″E / 31.40000°N 30.41694°E / 31.40000; 30.41694
2003 Kultūra ii, iv, v 1831
Dābabīja Kinas muhāfaza
25°30′18″N 32°31′40″E / 25.50500°N 32.52778°E / 25.50500; 32.52778
2003 Kultūra viii 5389
Helvāna observatorija Gīzas muhāfaza
29°51′32″N 30°15′7″E / 29.85889°N 30.25194°E / 29.85889; 30.25194
2008 Jaukti ii, vi, vii 5574
Hārgas oāze un Mazā Dienvidu oāze 2015 Jaukti i, ii, iii, iv, v, vii, viii, ix, x 6067