Pāriet uz saturu

1972. gada laikapstākļi Latvijā

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1972. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +6,3 °C +6,8 °C
Minimālā −31,6 °C −23,6 °C
Maksimālā +32,1 °C +31,1 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: 645,1 mm
Rīga: 744,1 mm
Mēnesī Rīga: 157,0 mm (augusts)
Dekādē Rīga: 76,4 mm (jūlijs)
Diennaktī Rīga: 65,3 mm (15. jūnijs)
Sniega sega Rīga: 9 cm (26., 27. novembris)
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1972. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada notikumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta vasara. Viskarstākā vasara Rīgā iepriekš bija 1901. un 1939. gadā. 1901. gadā vidējā temperatūra sezonā bija par 2,3 grādiem augstāka par normu, 1939. gadā — par 2,7 grādiem augstāka par normu. 1972. gada vasara, neskatoties uz augusta vēsajām pēdējām dienām, bija par 2,9 grādiem siltāka par sezonas normu.[1]
  • Rīgā, gada laikā, vislielākais novērotais pērkona negaisu skaits — 36 dienas.
  • Ventspils rajonā tika reģistrētas 17 negaisa dienas, tai skaitā jūnijā — 6 (viens negaiss ar krusu) un augustā — 8.[2]

Janvāris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Līdzās 1969. gadam, 1972. gada janvārī, gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu, tika reģistrēts vismazāk nokrišņu. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 12–13 mm, bet vietām — tikai 5–7 mm.

Dekādes sākumā Baltijā valdīja anticiklons, kuram blakus atradās divi cikloni. Ziemā anticiklons parasti nes aukstumu. 7. janvāra rītā Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš bija noslīdējis līdz 7 grādiem zem nulles. Republikā tika reģistrēta līdz –17 grādu temperatūra, pie augsnes — līdz –20 grādiem. Paaugstinātā spiediena apgabalā sniegs ir reta parādība. Un, kaut arī anticiklons sāka izirt, sniegs netika novērots. Vistuvākās vietas, kur sniegs bija sastopams, bija Somija, Dānija un Baltkrievija. Rīgai tuvākās vietas, kur vēl bija saglabājies sniegs, bija Zosēni (11 centimetru), Priekuļi un Gaujiena (9 centimetri).[3]

  • 10. janvāris — Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, tādējādi izveidojās pirmā pastāvīgā sniega sega 1971./1972. gada ziemas sezonā, kura noturējās līdz 12. februārim. Sniega segas biezums nākamajā dienā pieauga līdz 7 centimetriem.
  • 13.—18. janvāris — ļoti auksts laika posms. Sešas dienas pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem −18 grādiem, piecās dienās zem −20 grādiem.
  • 13. janvāris — pirmo reizi kopš 1970. gada februāra, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem –20 grādiem un no rīta sasniedza –22,1 °C lielu salu. Turpretīm pusotra tūkstoša metru augstumā tika reģistrēti tikai –8 grādi. 12. un 13. janvārī milzīga gaisa virpuļa centrs (diametrs — 1500 kilometru) pārvietojās no Ladogas ezera uz Baltkrieviju. Tas izraisīja Latvijas austrumu rajonos skaidru laiku un saltus vējus. Dzīvsudraba stabiņš tur noslīdēja līdz –30 grādiem. Kad viesulis virs Latvijas bija pārskrējis, vējš iegriezās ziemeļrietumos un ieplūda siltāks un mitrāks gaiss.[4]
  • 16. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6 °C. Tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1972. gadā, −21,0 °C. Arī dienā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās tikai līdz −18,7 grādiem.

Vēl pavisam nesen gaisa temperatūra Latvijā bija noslīdēja līdz –31 grādam, bet 21. janvārī Baltijas jūras piekrastē no rīta bija tikai –2 grādi. Vēl dienu iepriekš šķita, ka siltā gaisa plūsmai no rietumiem nav ne gala, ne malas, tomēr pierādījās, ka siltā un aukstā gaisa plūsmu cīņa ieilgst. Stiprais sals janvāra otrajā dekādē izraisīja bažas dārzkopjos, ka augļu koki varētu izsalt. Agrometeorologi paskaidroja, ka kritiskā temperatūra 20 centimetru dziļumā vairumā dārzu kultūru ir –11, –12 grādi. Faktiski viszemākā šī temperatūra, kas tika reģistrēta Latvijā, bija atzīmēta Daugavpilī un Stendē un bija –9 grādi, Rīgā un tās apkārtnē ap 0.[5]

  • 16. janvāris — pēc 21 secīgas diennakts, ar temperatūru patstāvīgi zem nulles, pirmo reizi galvaspilsētā gaisa temperatūra pakāpās virs tās un bija +0,1 °C. Līdz nākamajam atkusnim bija jāgaida vēl 14 dienas.

Februāris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vismazāk nokrišņu februārī gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 7 mm, bet vietām — tikai 2–5 mm.
  • Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 4,8 mm, kas tobrīd bija ceturtais (2012. gada novembrī, līdzās 1986. gada februārim, septītais) sausākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada.

Nokrišņu daudzums februārī Rīgā bija tikai 4 milimetri, kas sastāda 14 procentus no normas. Pēdējo reizi tik sauss februāris iepriekš bija 1929. gadā. Uzmanību saistīja vēl kāds fakts: tik noturīgi silts februāris kopš 1881. gada atzīmēts tikai vienu reizi. Divdesmit divas dienas pēc kārtas temperatūra turējās augstāka nekā februāra norma. Mēneša beigās nedaudz sniega (6 līdz 10 centimetri) bija atlicis vienīgi Madonas — Ainažu rajonā.[6]

Jau kopš janvāra vidus notiek auksto un silto gaisa masu "cīņa". No vienas puses ir aukstais Sibīrijas anticiklons, bet no otras siltie Atlantijas cikloni, kuri ik pa laikam dodas Ziemeļeiropas virzienā, bet līdz Baltijas valstīm tā īsti nenonāk.[7]

  • 4. februāris — maksimālā sniega sega Mērsraga rajonā — 8 centimetri, Madonā — 11 centimetri, Alūksnē un Gulbenē — 10 līdz 12 centimetri.[7]
  • 8. februāris — pēc ilgstošā sala, kurš galvaspilsētu "neatlaida" kopš gada pirmajām dienām, Rīgā iestājās atkusnis.

Pirmajās desmit februāra dienās Rīgā temperatūra bija par 0,1 grādu zemāka nekā norma, taču nokrišņu daudzums — tikai 1 milimetrs, tas nozīmē 8 procentus normas. Dziļākā sniega sega bija Madonā — 9 centimetri un Gulbenē — 11 centimetri. Republikas austrumu daļā augsne bija sasalusi 120 centimetru dziļumā. Rietumu daļā sasaluma slānis bija plānāks — 40 centimetru, bet Rīgas tuvumā — 80 centimetru.[8]

Virs Baltijas valstīm valdīja mierīgs laiks — klusums ir ne tikai tādēļ, ka vēji lēni, bet arī tādēļ, ka dienām ilgi nemainās temperatūra un atmosfēras spiediena. Pavisam cita situācija bija Rietumeiropā. Nesen pāri Francijai gāja ļoti dziļš ciklons. Pēc tam, tiesa, gan mazāks virpulis brāzās pāri Anglijai. Arī februāra otrās dekādes izskaņā Atlantijas okeāns vēl bangoja: enerģiski cikloni joprojām parādās virs okeāna. Ļoti aktīvs ciklons bija virs Skandināvijas un Ziemeļsibirijas.[9]

Marts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1. marts — Rīgā uzsniga 1 centimetrus bieza sniega sega, kura tajā pašā dienā nokusa.
  • 10. marts — Rīgā divdesmit piekto dienu pēc kārtas nebija reģistrēti nokrišņi. Tomēr dienu iepriekš virs Kaļiņingradas uzradās ciklona centrs, kas bija izveidojies virs Austrijas 8. martā. Visai intensīvu nokrišņu zona lietus un slapja sniega veidā ietvēra visu Lietuvu un pārkāpa arī Latvijas dienvidu robežu. Radās cerība, ka nokrišņi sasniegs arī Rīgu, tomēr šoreiz (kā, starp citu sinoptiķi bija aprēķinājuši) šīm cerībām nebija lemts piepildīties. Saltais anticiklons, kas atradās virs Skandināvijas, atspieda ciklona virpuli atpakaļ uz dienvidiem.[10]
  • 12.—14. marts — divu diennakšu laikā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās par gandrīz 28 grādiem: 12. marta naktī gaiss atdzisa līdz −14,2 °C, kas arī bija mēneša aukstākā nakts, bet jau 14. martā temperatūra pakāpās līdz +13,6 °C.
  • 13. marts — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
  • 14. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,6 °C. Šī bija arī pirmā reiz 1972. gadā, kad gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās virs +10 grādiem.
  • 15. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8 °C.

Marta otrās dekādes sākumā pavasarīga saule neparasti dāsni apveltīja zemi ar savu staru siltumu. To veicināja apstāklis, ka debesis bija skaidras. 14. martā temperatūra dienā sasniedza +13, +14 grādus, kas marta vidū ir diezgan reta parādība. Tik intensīvu siltuma plūsmu atnesa Atlantijas gaiss, kas atspieda salta anticiklonu no Baltijas uz dienvidiem.[11]

  • 23. marts — 39 dienas Rīga netika novēroti būtisku nokrišņu, bet sausuma periods beidzās, jo Atlantijas okeāns uz Baltiju atsūtīja mitru ciklonu. Vietām Latvijā nolija spēcīgs lietus un sniga sniegs. Sniega sega — 8 līdz 9 centimetri. Ciklons virs Baltijas sacēla 10 balles stipru vēju. Tā ātrums brāzmās sasniedza 37 metrus sekundē — 12 balles. Bet sakarā ar to, ka ciklona centrs gāja pa maršruta Liepāja—Daugavpils, visspēcīgākais vējš bija ciklona virpuļa dienvidu daļā, tas ir, Latvijas dienvidos un sevišķi Lietuvā.[12]
  • 31. marts — tika ziņots par to, ka bija atkususi augsnes aramkārta. Bija vērojamas pavasara pazīmes arī upēs. Ūdens tajās sāka intensīvi celties: Daugavā par 20 līdz 80 centimetriem diennakti, Lielupē, kas ir rāmāka upe, par 5 līdz 15 centimetriem. Daugavpils rajonā Daugavā bija sācis iet ledus.[13]

Aprīlis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ziemas, kurā gandrīz nemaz nebija sniega, atnāca pavasaris bez paliem. Iepriekšējos gados pavasarī upju caurtece sasniedza 8600 kubikmetru ūdens sekundē, turpretim 1972. gada pavasarī šis skaitlis nepārsniedza 1300 kubikmetru. Daudzās republikas upēs ledus siltuma un saules ietekmē izkusa turpat uz vietas, īstas ledus iešanas nemaz nebija. Pa Daugavu peldēja atsevišķi ledus gabali, cik necik tas sablīvējies vienīgi Pļaviņu un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.[14]

  • 13. aprīlis — daudzi rīdzinieki žēlojās, ka spiedīgajā gaisā, grūti elpot. Kaut gan gaisa temperatūra bija tīkama (+18 līdz +20 grādu), taču nebija jūtama gandrīz nekāda vēja pūsma. Arī lietus pārāk stipri nelija. Spilgti izteiktas atmosfēras frontes tuvošanās izraisīja nepatīkamu reakciju cilvēkos, kas jutīgi pret laika pārmaiņām, minētā atmosfēras frontes tuvošanās laikā, kā arī tad, kad tā atrodas virs — krasi mainās gaisa spiediens, mitrums, temperatūra, elektriskā lauka spriegums utt. Šāda atmosfēras fronte virs Rīgas atradās ap pulksten 15.[15]
  • 14. aprīlis — atmosfēras fronte sadalīs Latviju divās daļās. Republikas dienvidu daļā lija un bija silts: +15 līdz +20 grādu. Pārējā teritorijā pārsvarā bija sauss laiks, temperatūra: +10 līdz +15 grādu.[15] Rīga diennakts nokrišņu summa sasniedza 23,7 milimetrus.
  • 20. aprīlis — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3,6 °C.

Aprīļa otrās dekādes beigās gandrīz visur augsne bija atkususi pilnīgi. Tikai dažviet Latvijas austrumu rajonos 80 līdz 115 centimetru dziļumā saglabājies 10 līdz 20 centimetrus biezs sasaluma slānis. Dienā augsnes aramkārta sasila līdz +4,7 grādiem.[16]

  • 26. aprīlis — Rīgā uzsniga 1 centimetrus bieza sniega sega, kura tajā pašā dienā nokusa. Šī bija arī pēdējā diena 1972. gada pavasarī, kad galvaspilsētā tika reģistrēta sniega sega.
  • 29. aprīlis — pēdējā diena galvaspilsētā, ziemas — pavasara sezonas laikā, kad minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, un bija −1,9 °C.

Maijs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1.—5. maijs — piecas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem.
  • 1. maijs — pirmo reizi 1972. gadā, gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,7 °C.
  • 5. maijs — termometra dzīvsudraba stabiņā neatlaidīgi rādīja temperatūru, kas ir par 7 līdz 8 grādiem augstāka par normu. Gaisa robeža, kur dienas temperatūra ir 20 grādi, iezīmējās līnijā Stokholma — Vilna — Voroņeža — Ļeņingrada — Stokholma. Vēji, kas ietekmēja laiku, pūta uz ziemeļiem un visa siltā gaisa masa plūda uz dienvidiem, kur bija ievērojami aukstāks nekā Baltijā. Tāpēc 7. maijā notika temperatūras pazemināšanās. Ūdens temperatūra upēs bija no +9 līdz +12 grādiem. Rīgas jūras līcī — līdz +10 grādiem.[17]
  • 12. maijs — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +0,1 °C.
  • 20. maijs — siltākā maija diena galvaspilsētā. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,4 °C.

Jūnijs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 5. jūnijs — Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 80 dienas.
  • 13. jūnijs:
    • Naktī uz 13. jūniju vairākās vietās bija neparasti spēcīga krusa. Piemēram, Rīgas rajona kolhozā "Padomju Latvija" (Salas pagasts (Mārupes novads)), pēc aculiecinieku stāstījuma, krusas graudi bijuši vistas olas lielumā. Krusas negaiss turpinājās 80 minūtes. Pat no rīta tur varēja atrast neizkusušus krusas graudus. Šāda krusa, kas birst ar 30 līdz 40 metru ātrumu sekundē, spēj apdraudēt gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Ar ko bija izskaidrojama šāda parādība? Augsnes spēcīgā sasilšana un lielais mitruma daudzums, ko pēdējā laikā atnesa dienvidu cikloni, veicināja spēcīgu gubu mākoņu izveidošanos un izraisīja lietavas, krusu un negaisus.[18]
    • Rīgā un Latvijā kopumā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, attiecīgi +31,1 °C un 31,4 °C. 2019. gadā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +33,0 °C un abi rekordi tika pārspēti.[19]
  • 15. jūnijs — diennakts nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza 65,3 mm, kas ir lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds jebkad ir reģistrēts galvaspilsētā, kopš 1924. gada.

Otrās dekādes sākumā un vidū Latvijā bija karsts laiks ar lietavām un negaisiem. Dienas temperatūra sasniedza +26 līdz +31 grādu. Sevišķi intensīvs lietus nolija republikas rietumos. Liepājas, Kolkas, Stendes un Rīgas apkārtnē pāris stundu laikā nolija 20 līdz 30 milimetru, bet diennaktī — 40 līdz 60 milimetru lietus, tātad gandrīz mēneša norma.[18]

  • 23. jūnijs — Ūdens temperatūra Rīgas Jūras līcī +15, +17 grādi, Daugavas, Lielupes un Gaujas grīva +17, +20 grādi.[20]
  • 28. jūnijs — tika reģistrēta augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1972. gadā, +24,1 °C.

Vairākas dienas mēneša izskaņā pie zemes pūta ziemeļaustrumu vējš. Gaisa plūsmām visos augstumos bija tas pats virziens, un, likās, ka jau sen vajadzētu temperatūrai kristies. Bet tas nenotika — visā Baltijas teritorijā bija karsts laiks. Vēl vairāk — dzīvsudraba stabinš termometrā pacēlās līdz atzīmei, kas pēdējos simt gados Rīgā reti sastopama: gaisa temperatūra bija +30 grādi. Šāda meteoroloģiska situācija bija izveidojusies tādēļ, ka siltās gaisa masas bija iekluvušas tālu ziemelos un temperatūra pat Arhangelskas apgabalā un Skandināvijā sasniedza +30 grādus. Ūdens temperatūra Rīgas Jūras līcī bija +18, +20 grādi, upēs +18, +24 grādi.[21]

Jūlijs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 118,6 mm.

Mēneša pirmajā pusē aizvien biežāk tika novēroti laikapstākļu rekordi. Mēneša pirmās dekādes izskaņā Saldū pāris stundu laikā nolija gandrīz 90 milimetru nokrišņu (!), kas pārsniedza mēneša normu. Spēcīga lietus gāžu iemesli bija atmosfēras pārvietošanās. Tas radīja intensīvu ūdens tvaiku kondensācīju un vienlaicīgi — spēcīgas lietusgāzes.[22]

  • 2. jūlijs — Saldu pēcpusdienā piemeklēja spēcīgs negaiss. Diennakts nokrišņu summa sasniedza 89,7 milimetrus (!). Aizkraukles hidroloģiskajā stacijā, Ogres rajona Lielpečos tika reģistrēti 43,4 milimetri.
  • 7. jūlijs — ūdens temperatūra Rīgas Jūras līča dienvidu daļā bija +18 līdz +19 grādi, bet upēs no +17 līdz +22 grādiem.[23]
  • 12. jūlijs:
    • Naktī uz 13. jūliju Valmieras hidrometeoroloģiskā stacijā tika fiksēti 79,4 milimetri (!) nokrišņu. Negais sākās 12. jūlija vakarā, plkst. 19:20 un ilga līdz 3 naktī. Novērotāja piebildēs minēts spēcīgs negaiss, kas traucēja elektroapgādi, izskaloja lielas gravas, kā arī vietām bojāja kartupeļu laukus.[24]
    • Ne tik stiprs lietus 12. jūlija vakarā bija Rīgā — 35 minūšu laikā nolija 22,3 milimetri nokrišņu (Diennakts summa — 23,2 mm). Saldū nakts sākumā nolija 30,6 mm.
  • 20. jūlijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,5 °C.
  • 21. jūlijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,4 °C. 2011. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +31,3 °C.

Jūlija trešās dekādes sākumā Maskavā dzīvsudraba stabiņš dienā uzkāpa līdz +29 grādiem, Ukrainā — līdz +32, Rietumeiropā līdz +32 un pat +34 grādiem. Silts laiks ir ari ziemeļos. Dzestri bija tikai Allantijas okeānā. Virs Skandināvijas bija izpletusies aukstā atmosfēras fronte. Tai sekoja vēsāks laiks un ziemeļrietumu vēji. Šī atmosfēras fronte 22. jūlijā sasniedza Baltiju. Temperatūra dienu pazeminājās līdz +17, +20 grādiem, nakti uz 22. jūliju tā bija aptuveni no +12 līdz +15 grādiem.[25] Galvaspilsētā, pēc ilgstoša laika posma ar minimālo temperatūru nakts stundās virs +15 grādiem, naktī uz 23. jūliju tā noslīdēja līdz +12,6 °C.

  • 26. jūlijs — līdzās 20. jūlijam, tika sasniegta 1972. gada jūlija maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā — +29,5 grādi.
  • 28. jūlijs — Ūdens temperatūra Rīgas Jūras līča dienvidu daļā: no +20 līdz +22 grādiem, upēs — no +20 līdz +25 grādiem.[26]

Augusts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Karstas augusta pirmās divas dekādes ar spēcīgām lietusgāzēm.
  • Nīcas pagastā tika reģistrēts vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī Latvijā — 330 mm.
  • Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 157,0 mm, kas uz to brīdi bija piektais (2012. gada novembrī devītais) mitrākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada.

Augusta pirmajās dienās Rīgas Jūras līča dienvidu daļā tika novērots ūdens apvelings. Pie vainas bija dienvidaustrumu vējš, kas augšējo siltā ūdens slāni (+22 līdz +25 grādi) aizdzina uz ziemeļiem un no dzelmes pacēlās aukstā ūdens slānis. Ūdens temperatūra peldvietās noslīdēja līdz +9 grādiem.[27]

  • 4. augusts — dziļš ciklons, kura centrs pārvietojās no Baltkrievijas un Latviju, atnesa stipras lietusgāzes. Rīgā lietus sākās dienas vidū un līdz dienas beigām nolija 49,7 mm (!).[27]
  • 18. augusts — virs okeāna sāka veidoties pirmie diezgan dziļie Atlantijas cikloni. Centrs vienam no tiem šajā dienā atradās 100 kilometrus uz austrumiem no Oslo. Ar šo ciklonu saistītā aukstā atmosfēras fronte iepriekš stiepās pāri Berlīnei līdz Francijas dienvidiem. Vakarā tā virzījās pāri Baltijai, atnesot lietu — Rīgā vakarā un naktī nolija 18,6 mm nokrišņu. Pēc tam iegriezās ziemeļrietumu vējš.[28]
  • 23. augusts — Liepājas rajona Nīcas pagasta Reiņos tika reģistrēts augustā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums — 150 mm.
  • 24. augusts — Rīgā iestājās meteoroloģiskā rudens — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.
  • 27. augusts — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 30,2 milimetri.

Septembris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembra pirmajās dienās tika novērota ļoti strauja temperatūras pazemināšanās. Daudzviet tika izsludināts brīdinājums par salnām.[29]

  • 2. septembris — naktī galvaspilsētā temperatūra pazeminājās līdz +4,5 grādiem.
  • 10. septembris — siltākā 1972. gada septembra diena galvaspilsētā. Gaisa temperatūra sasniedza pilnus +25 grādus.

No septembra pirmās dekādes beigām līdz otrās dekādes vidum Latvijā bija silts laiks. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra tuvojās un pat pārsniedza +25 grādus.[30]

  • 15. septembris — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +22,8 °C. Līdz šīs dienas rekordam, kurš tika uzstādīts 1949. gadā, pietrūka 0,6 grādi.

Augustā un septembra pirmajās divās dekādēs Latvijā bija vērojams nevienmērīgs nokrišņu sadalījums. Īpaši daudz lija Latvijas rietumu rajonos — Rucavā nolija 299 milimetri, kas ir vismaz divreiz vairāk nekā norma. Par lietus trūkumu nevarēja sūdzēties arī Rīga — 191 milimetrs, jeb 160% no tā laika klimatiskās normas.[31]

  • 28. septembris — naktī dzīvsudraba stabinš republikas rietumos noslidēja līdz +4 grādiem un līdz −5 grādiem republikas austrumos. Rekordu uzstādīja Rūjiena, kur temperatūra bija –6 grādi. Cēsīs un Madonā uzsniga pirmais sniegs, bet dienā tas uzsniga visos Latvijas dienvidaustrumu rajonos.[32] Galvaspilsētā minimālā gaisa temperatūra bija +0,9 °C — zemākā šajā mēnesī.

Oktobris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 3. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −1,3 °C. Šī bija arī pirmā reize 1972. gadā rudens sezonā, kad gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem.
  • 12. oktobris — apmēram pulksten 10 no rīta Rīgu sasniedza ciktona aukstā atmosfēras fronte. Ja pirms tās gaisa spiediens kritās, tad pēc aukstās frontes aiziešanas, spiediens sāka strauji palielināties. Dienvidaustrumu vēja vietā sāka pūst ziemeļu vējš.[33] Atmosfēras fronte galvaspilsētai atnesa 13,4 milimetrus nokrišņu.
  • 15. oktobris — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 25,7 milimetrus.
  • 20. oktobris — no rīta, trīs stundu laikā, barometra dzīvsudraba stabiņš kritās par 4 milimetriem.[34]
  • 24. oktobris — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 1 centimetru bieza sniega sega, kura dienā nokusa.

Pēc auksta laika, kas savu apogeju sasniedza 23. oktobrī, kad Rīgā dzīvsudraba stabiņā noslīdēja līdz −5 grādiem (−3,9 °C); temperatūras pacelšanās līdz +13 grādiem bija patīkams pārsteigums. Šīs pārmaiņas atnesa ciklons, kura centrs oktobra trešās dekādes vidū lēnām pārvietojās no Spānijas krastiem līdz Anglijai. Tā austrumu daļa, virzoties pār Itāliju un Poliju, atnesa siltumu arī Latvijai.[35]

Novembris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 94,9 mm, kas ir lielākais novembra nokrišņu daudzums kopš 1924. gada.

Oktobra beigās un novembra pirmajās dienās Baltijai nemitīgi pāri virzījās cikloni, kas radās virs Baltijas un ar lielu ātrumu (60 līdz 80 kilometru stundā) pārvietoiās uz austrumiem. Piecās dienās pāri Latvijai brāzās četri cikloni, kas atnesa stipru lietu un biezu miglu. Dziļākais ciklons virzijās pāri 2. novembrī (1969. gada 2. novembra orkāna trešajā gadadienā) un izraisīja stipra vēju Baltijas jūrā. Vējš sadzina ūdeni Rīgas jūras līcī un Daugavas grīvā (apmēram 80 centimetru virs nulles).[36]

  • 10. novembris — virs Rīgas atmosfēra bija nemierīga. Pie zemes vēja ātrums bija tikai 7 metri sekundē, bet 10 kilometru augstumā gaisa plūsma traucās ar lidmašīnas ātrumu — ar 45 metriem sekundē (tas ir, pusotras reizes spēcīgāk par viesuļvētra, kas brāzās pār Latviju pirms diviem gadiem). Četru kilometru augstumā blīvie mākoņi beidzās un spoži spīdēja saule. 11 kilometru augstumā virs zemes temperatūra bija −65 grādi, bet piezemē +9 grādi.[37]
  • 11.—17. novembris — Norvēģijas ziemeļos savas pēdējās dienas dzīvoja ļoti aktīvs ciklons. Tas izveidojās 11. novembrī Atlantijā uz aukstā un siltā gaisa robežas. Tās pašas dienas vakara par tā eksistenci uzzināja angļi, bet nakamaja dienā, pārvietodamies uz austrumiem, niknais viesis sasniedza Dāniju. Savā cela (800 kilometru platumā) viesujvējš lauza kokus, izgāza sakaru un elektropārvades līniju stabus, radīja sniegu un plūdus, Stihija nodarīja daudz posta. Tik barga virpuļa parādīšanās Baltijas dienvidos izraisīja dabisku nemieru Latvijas sinoptiķos, jo vairāk tadēļ, ka sasniedzis Zviedrijas dienvidus, tas mainīja trajektoriju un naca tieši uz Latviju. Likās, ka tā ierašanās nav novēršama, bet pēc sešām stundām ciklons atkal mainīja virzienu un, šķērsojis Lietuvu, devās uz Norvēģiju.[38]
  • 16. novembris — otro reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 1 centimetrus bieza sniega sega, kura dienas laikā nokusa.
  • 19. novembris — atkal Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura saglabājās četras dienas, jo gaisa temperatūra dienā bija tikai grādu virs nulles, bet naktīs pieturējās sals.
  • 24. novembris — naktī virs Skandināvijas tika reģistrēts aukstums līdz −15, −24 grādiem. Aukstais gaiss lēnām tuvojās Latvijai. Ūdens temperatūra dažās Latvijas upēs bija tuvu nullei. Gaisa temperatūras pazemināšanās izraisīja upju aizsalšanu. Sāka aizsalt Gauja un dažas nelielas austrumu rajonu upes.[39]
  • 25. novembris — uzsniegot 5 centimetriem sniega, Rīgā uz četrām dienām atkārtoti izveidojās sniega sega — gada maksimumu, 9 centimetri, sasniedzot nākamajās divās dienās.
  • 29. novembris — galvaspilsētā pilnībā nokusa sniega sega un līdz gada beigām jauna vairs neizveidojās.

Decembris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris Latvijā iestājās ar siltu laiku. Dienā gaisa temperatūra iesila līdz +4, +7 grādiem, bet naktī +2, +5 grādiem.[40]

  • 15. decembris — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +8,6 °C, kas bija par 9 grādiem augstāka nekā norma. Tajā laikā tika ziņots, ka kopš 1881. gada, kad tika sākti regulāri hidrometeoroloģieskie novērojumi, Rīgā nekad nav konstatēta tik augsta gaisa temperatūra decembra otrajā dekādē. Tiesa, 1956. gada 17. decembrī Rīgā bija pat +9,0 °C. Arī ūdens Rīgas jūras līcī un upēs, pretēji ierastajam, bija kļuvis siltāks, līdz ar to, ledus, kas bija izveidojies atsevišķās vietās, bija pilnībā izkusis.[41]
  • 24. decembris — 1972. gada Ziemassvētki Rīgā bija bez sniega. Gaisa temperatūra svārstījās no −2 grādiem dienā līdz −5 grādiem nakts stundās.
  • 26. decembris — Rīgā iestājās meteoroloģiskā ziema — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
  • 29. decembris — laikrakstā "Rīgas Balss" tika ziņots, ka 1500 kilometru rādiusā no Rīgas sniega nav un tuvākajā laikā tas arī nav gaidāms.[42]

Gada pārskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vidējā nokrišņu gada summa Latvijā bija 645,1 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā bija 744,1 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.[43][44]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−23,6 °C
16. janvāris
+2,6 °C
1. janvāris −8,9 °C −5,4
Februāris
−12,5 °C
6. februāris
+3,6 °C
12. februāris −1,8 °C +1,6
Marts
−14,3 °C
12. marts
+13,6 °C
14. marts +0,4 °C +0,3
Aprīlis
−3,6 °C
20. aprīlis
+18,6 °C
13. aprīlis +4,1 °C −0,9
Maijs
+0,1 °C
12. maijs
+28,4 °C
20. maijs +11,3 °C −0,3
Jūnijs
+5,0 °C
4. jūnijs
+31,1 °C
13. jūnijs +17,2 °C +1,9
Jūlijs
+10,1 °C
9. jūlijs
+29,5 °C
20., 26. jūlijs +20,3 °C +3,1
Augusts
+7,6 °C
28. augusts
+28,4 °C
8. augusts +17,9 °C +1,4
Septembris
+0,9 °C
28. septembris
+25,0 °C
10. septembris +11,8 °C 0,0
Oktobris
−3,9 °C
23. oktobris
+17,6 °C
9. oktobris +5,6 °C −1,5
Novembris
−5,4 °C
25. novembris
+10,0 °C
8. novembris +3,0 °C +0,7
Decembris
−9,7 °C
28. decembris
+8,6 °C
14. decembris +1,4 °C +2,9
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
14,5 mm
4,6
3,3
6,6
2,6 mm
11. janvāris
4,8 mm
1,1
3,6
0,1
2,1 mm
12. februāris
18,5 mm
0,2
0,3
18,0
7,6 mm
27. marts
72,6 mm
20,6
40,3
11,7
23,7 mm
14. aprīlis
34,9 mm
0,0
12,1
22,8
6,1 mm
26. maijs
96,7 mm
12,8
71,1
12,8
65,3 mm
15. jūnijs
118,6 mm
35,3
76,4
6,9
23,2 mm
12. jūlijs
157,0 mm
62,6
28,0
66,4
49,7 mm
4. augusts
48,3 mm
3,8
29,7
14,8
10,7 mm
12. septembris
63,0 mm
4,9
48,4
9,7
25,7 mm
15. oktobris
94,9 mm
45,3
25,1
24,5
16,8 mm
8. novembris
20,3 mm
5,3
14,6
0,4
4,6 mm
11. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.[44]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Sinoptiķa komentārs | Tā bija karsta vasara. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 199, 25.08.1972.
  2. ↑ Zibens iesper visaugstākajā kokā. Laikraksts "Padomju Venta" (Ventspils) Nr. 105, 3. lpp. 07.07.1973.
  3. ↑ Sinoptiķa komentārs | Sniega pagaidām nebūs Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 5, 07.01.1972.
  4. ↑ Sinoptiķa komentārs | Salti! Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 11, 14.01.1972.
  5. ↑ Sinoptiķa komentārs | Janvāris—kontrastu mēnesis Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 17, 21.01.1972.
  6. ↑ Sinoptiķa komentārs | Savāda ziema Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 53, 03.03.1972.
  7. ↑ 7,0 7,1 Sinoptiķa komentārs | "Cīņa" atmosfērā Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 29, 04.02.1972.
  8. ↑ Sinoptiķa komentārs | Joprojām salts laiks Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 35, 11.02.1972.
  9. ↑ Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — klusums Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 41, 18.02.1972.
  10. ↑ Sinoptiķa komentārs | Ziema neatkāpjas Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 58, 10.03.1972.
  11. ↑ Sinoptiķa komentārs | Dāsnā marta saule Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 64, 17.03.1972.
  12. ↑ Sinoptiķa komentārs | Ciklons nāca no Atlantijas Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 70, 24.03.1972.
  13. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasaris laukos un upēs Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 76, 31.03.1972.
  14. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasaris bez paliem Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 82, 07.04.1972.
  15. ↑ 15,0 15,1 Sinoptiķa komentārs | Kādēļ kļuvis vēsāks? Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 88, 14.04.1972.
  16. ↑ Sinoptiķa komentārs | Zeme gaida Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 94, 21.04.1972.
  17. ↑ Sinoptiķa komentārs | Augstāka par normu Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 105, 05.05.1972.
  18. ↑ 18,0 18,1 Sinoptiķa komentārs | Lietusgāzes, negaisi, krusa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 140, 16.06.1972.
  19. ↑ Ceturtdien gaidāmi karstuma rekordi, vietām plosīsies pērkona negaiss, la.lv, 16.06.2019.
  20. ↑ Sinoptiķa komentārs | Joprojām vēsi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 145, 23.06.1972.
  21. ↑ Sinoptiķa komentārs | Karstums nemitēsies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 151, 30.06.1972.
  22. ↑ Sinoptiķa komentārs | Laika rekordi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 163, 14.07.1972.
  23. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vietām —— lietus. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 157, 07.07.1972.
  24. ↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.04.2022.
  25. ↑ Sinoptiķa komentārs | Kļūs vēsāks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 169, 21.07.1972.
  26. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vasaras pēdējais mēnesis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 175, 28.07.1972.
  27. ↑ 27,0 27,1 Sinoptiķa komentārs | Kas noticis Rīgas jūras līcī?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 181, 04.08.1972.
  28. ↑ Sinoptiķa komentārs | Rudens pazīmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 193, 18.08.1972.
  29. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pirmās rudens viltības. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 205, 01.09.1972.
  30. ↑ Sinoptiķa komentārs | Precīzi pēc saraksta. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 217, 15.09.1972.
  31. ↑ Sinoptiķa komentārs | Rudens lietavas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 223, 22.09.1972.
  32. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 229, 29.09.1972.
  33. ↑ Sinoptiķa komentārs | Starp diviem cikloniem. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 241, 13.10.1972.
  34. ↑ Sinoptiķa komentārs | Nepastāvīgs laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 247, 20.10.1972.
  35. ↑ Sinoptiķa komentārs | Oktobra pārsteigumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 253, 27.10.1972.
  36. ↑ Sinoptiķa komentārs | Cikloni virs Baltijas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 259, 03.11.1972.
  37. ↑ Sinoptiķa komentārs | Lidmašīnas ātrumā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 264, 10.11.1972.
  38. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pirātisks ciklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 270, 17.11.1972.
  39. ↑ Sinoptiķa komentārs | Uz upju aizsalšanas sliekšņa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 275, 24.11.1972.
  40. ↑ Sinoptiķa komentārs | Decembris Rīgā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 281, 01.12.1972.
  41. ↑ Sinoptiķa komentārs | Decembra pārsteigumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 292, 15.12.1972.
  42. ↑ Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 304, 29.12.1972.
  43. ↑ Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  44. ↑ 44,0 44,1 Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам Arhivēts 2013. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., cliware.meteo.ru (krieviski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=1972._gada_laikapstākļi_Latvijā&oldid=4107341"