2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
2009. gada 19. jūlija
negaiss Latvijā
2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā
Meteoradara attēls.
Vieta Visa Latvijas teritorija
Datums 2009. gada 19. jūlijā
13:00-21:00
(EEST (UTC +3))
Negaiss Vidēji stiprs
Nokrišņi Stipri, dažviet ļoti intensīvi.
Kolka 70 mm,
Liepāja 65 mm,
Pāvilosta 59 mm
Vējš Vētras spēka vēja brāzmas.
Rucava 26 m/s,
Saldus 23 m/s,
Rīga 22 m/s
Bojā gājušie nav
Ievainotie nav zināms

2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā bija viens no spēcīgākajiem negaisiem Latvijā 2009. gadā, kuru izraisīja ciklona aukstā atmosfēras fronte, kas virzījās pāri Latvijas teritorijai ZZA virzienā, vidēji stipras zibeņošanas, stipru lietusgāžu un vētras spēka vēja brāzmu pavadībā. Šī bija spēcīgākā lietusgāze 2009. gada vasarā, atsaucoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informāciju, vēstīja ziņu aģentūra BNS, turklāt šajā dienā tika fiksēta arī augstākā gaisa temperatūra, kura tika sasniegta Jelgavā +30,7 °C.[1]

Notikumu hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada 19. jūlija diena sākās ļoti silta. Iepriekšējā naktī gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija ap +18 grādiem. Pirms aukstās atmosfēras frontes daudzviet Latvijā bija ļoti karsts un sutīgs laiks, ar gaisa temperatūrām tuvu +30 grādiem, tomēr bija diezgan vējains. Visaugstākā gaisa temperatūra starp meteoroloģiskajām novērojumu stacijām tika fiksēta Jelgavā +30,7 °C un Rīgā +30,4 °C.

Jau naktī ciklons, kurš pietuvojās Kurzemes piekrastei, atnesa ļoti spēcīgas lietusgāzes Kurzemes piekrastei un pirmie spēcīgie nokrišņi Liepāju un Kurzemes dienvidu piekrasti sasniedza jau 18. jūlijā, plkst. 23:00. Tas virzījās Z viezienā un atnesa stipru lietu visai Kurzemes piekrastei, arī Ventspilī, kur ducināja pērkons un bieži un stipri lija. Naktī Liepājā nolija 42 mm, bet Pāvilostā 25 mm nokrišņu.[2] Ap plkst. 6 no rīta Latvija no dienvidiem pietuvojās mērena un neregulāra nokrišņu zona, kura stiepās pāri visai Lietuvas ziemeļu teritorijai. Šī nokrišņu zona atnesa stipru lietu atsevišķās vietās visā Kurzemē, īpaši Kurzemes D daļai, kā arī pašai Baltijas jūras piekrastei un Rīgas jūras līča R piekrastei. Rīgu nokrišņu zona sasniedza ap 10 no rīta, bet tā jau bija zaudējusi spēku, tādēļ Rīgā un tās apkārtnē tika novērots tikai mērens un īslaicīgs lietus. Vēl šī nokrišņu zona lietu atnesa Zemgales DA daļā. Laika posmā no 13:00 līdz 17:00 tā izraisīja īslaicīgas lietusgāzes un mērenu negaisu daudzviet Latgalē.

Tomēr saulei austot, pārsvarā Latvijas teritorijā debesis bija noskaidrojušās un gaiss strauji sāka iesilt un veidoties labvēlīga situācija spēcīgu negaisu attīstībai aukstās atmosfēras frontes priekšpusē.

Vētras postījumi.

Otrā, spēcīgā nokrišņu zona vispirms sasniedza Kurzemes dienvidu rajonus, kur ap plkst. 13:00, Liepājā nolija ļoti spēcīga lietusgāze, appludinot daudzas pilsētas ielas. Turpinot strauji attīstīties, nokrišņu zona virzījās ZZA virzienā un ap plkst. 17:00 jau bija sasniegusi Talsus un no Lietuvas strauji tuvojās Zemgalei. Ap plkst. 18:00 Negaisa zona sasniedza Rīgu un Latgales dienvidu rajonus.

Kā varēja novērot LVĢMA Doplera tipa meteoroloģiskajā radarā, tad pēc plkst. 18:00 šī negaisa fronte stiepās pāri praktiski visai Latvijas teritorijai, sākot no Daugavpili un beidzot ar Kolku. Turpinot virzību ZA virzienā tā pameta Latvijas teritoriju Igaunijas un Krievijas virzienā īsi pēc 21:00 vakarā. Aiz frontes vēl veidojās plaši neliela lietus mākoņi, kuri jau vēsajā Latvijas teritorijā atnesa nelielu lietu, kas vietām turpinājās līdz 23:30.

Arī vēlāk dažviet Latgalē un Zemgalē veidojās atsevišķas nokrišņu zonas ar diezgan stipru lietu, tomēr tajās vairs netika novērots ne negaiss, ne ievērojamas vēja brāzmas.

Rīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Applūdusī Dammes iela, Rīgā.

Rīgā dienā bija ļoti karsts, sutīgs un skaidrs laiks ar brāzmainu dienvidu puses vēju. Ap plkst. 17:00 sāka parādīties nelieli gubu mākoņi, aiz kuriem aptuveni 17:15 dienvidu pamalē parādījās tumši Gubu lietus mākoņi, kuri strauji tuvojās. Stiprais vējš sāka pierimt un iestājās relatīvs klusums. Ap plkst. 17:30 negaisa fronte jau bija sasniegusi Rīgu un pēc 10 minūtēm pēkšņi sākās ļoti stiprs un brāzmains vējš, kurš lieca kokus un nesa pa gaisu nelielus koku zarus un lapas. Vēja ātrums Rīgas centrā sasniedza 22 m/s, bet Rīgas lidostas tika fiksēti 16 m/s stipras vēja brāzmas. Gaisa temperatūra 5 minūšu laikā nokrita no +30 līdz +25 grādiem. 17:50 stiprajām vēja brāzmām pēkšņi pievienojās ļoti spēcīga lietusgāze ar stipru krusu un spēcīgiem pērkona dārdiem. Stiprais lietus lija aptuveni 15 minūtes, kā laikā vējš pamazām sāka pierimt. Kad lietusgāze mitējās, neliels lietus, retu pērkona dārdu pavadībā, turpināja līt vēl aptuveni pus stundu.

Pēc negaisa sākšanās gaisa temperatūra strauji pazeminājās. Stundas laikā gaiss atdzisa no +30 līdz +19 grādiem.

Vētras sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēja nolauzts koks Rīgā.

Negaiss daudzviet Latvijā atnesa spēcīgus, dažviet ļoti spēcīgus nokrišņus, kuru kopējā summa Kolkā sastādīja 70 mm (12 stundu laikā), Liepājā 65 mm, Pāvilostā 59 mm, Stendē 34 mm, Mērsragā 31 mm, Rucavā 25 mm bet Rīgā, lai gan lija ļoti stipri, tomēr īsu brīdi un nokrišņu summa bija tikai 9 mm.[2] Saistībā ar ciklonu Kurzemē stipri lija visu dienu un Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza teju mēneša normu. Tika ziņots, ka Papes dabas parka ornitoloģijas stacijā nokrišņu summa bija 55 mm.

Imanta pēc negaisa.

Vēja brāzmas daudzviet sasniedza vētras spēku, laužot kokus, lielus koku zarus un dažviet pilnībā vai daļēju noraujot mājām jumtus un nodarot citus, mazākus postījumus. Vēja brāzmas Rucavā sasniedza 26 m/s, Saldū 23 m/s, Rīgas centrā 22 m/s, bet Rīgas lidostas meteoroloģiskā novērojumu stacija fiksēja 16 m/s.[2] Tomēr dažviet vējš, visticamāk, bijis vēl nedaudz stiprāks (it īpaši vietām Kurzemes austrumos un Zemgales rietumos). Stipro vēja brāzmu rezultātā bez elektrības vakarā bija aptuveni 20 000 Latvijas energoapgādes uzņēmuma "Latvenergo" klientu. Spēcīgais vējš un negaiss bez sprieguma pēcpusdienā atstājis aptuveni 1500 transformatoru apakšstacijas visā Latvijā. Lai arī elektroapgādes bojājumi konstatēti visā Latvijā, stiprais vējš visvairāk postījumus radījis Saldus, Tukuma, Talsu, Daugavpils, Jelgavas apkaimē. Rīgā stiprais vējš un negaiss būtiskus elektroapgādes traucējumus neradīja. Tika novēroti arī mobilo telefonu kā arī interneta darbības traucējumi.[3] Kā informēja "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis, nākamajā dienā bez elektroapgādes bija palikuši vēl aptuveni 3000 klientu. Visātrāk bojājumi tika novērsti Rietumu reģionā, savukārt Latvijas Centrālajā reģionā — Rīgas rajonā, Ogres rajonā, kā arī Dienvidu reģionā — Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Tukuma, Talsu rajonā, Engures pagastā tie tika kovērsti vēlāk, jo bojājumu apmērs bija lielāks.[4]

Applūdusi iekšpagalma iela Rīgā.

Negaisa sākumā vēja brāzmas Rīgā pa gaisu aizrāva ne vien uz ielām novietotos atkritumus un puķu tirgotāju spaiņus, bet arī reklāmas plakātus un pat dažviet pagaidu ceļazīmes. Rīgā, Mūkusalas ielā posmā starp Dzelzceļa tiltu un Salu tiltu vējš bija nolauzis koku, kavējot trolejbusu un autobusu satiksmi. Savukārt milzīgas peļķes dēļ vieglās automašīnas šai vietai garām varēja tikt ar lielām grūtībām. Valmieras ielā mājai pilnībā tika norauts skārda jumts, kurš uzkrita uz ielas.[5]

Rīgas apkaimēs tika lauzti koki un koku zari. Spēcīgais lietus daudzviet appludināja atsevišķus ielu posmus un zemākas vietas, tomēr lietus nebija tik ilgstošs kā 16. jūlija negaisa laikā, tādēļ ilgstoši plūdi neveidojās.

Negaisa dēļ glābējiem bija desmit reizes vairāk izsaukumu, kā parastā darba dienā. Kopumā tika saņemti 124 izsaukumi un VUGD darbinieki piedalījās 104 glābšanas darbos. Visvairāk izsaukumu vēja nolauztu koku un norautu jumtu dēļ bija Rīgā un Rīgas reģionā.[6] [7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]