Aizkraukles viduslaiku pils
| Aizkraukles viduslaiku pils | |
|---|---|
|
Aizkraukles viduslaiku pils castrum Ascrad Ordensburg Ascheraden | |
.jpg) | |
  Aizkraukles viduslaiku pils | |
| Atrašanās vieta |
Aizkraukles pagasts, Aizkraukles novads,  Latvija |
| Koordinātas | 56°36′52″N 25°09′12″E / 56.61444°N 25.15333°EKoordinātas: 56°36′52″N 25°09′12″E / 56.61444°N 25.15333°E |
| Uzcelts | pirms 1420. gada |
| Pārvaldes institūcija | Privātīpašums |
| Oficiālais nosaukums: Aizkraukles viduslaiku pils | |
| Aizsardzības numurs | 108 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
.jpg)
Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils (latīņu: castrum Ascrad, vācu: Ordensburg Ascheraden) 13. — 17. gadsimtā tagadējā Aizkraukles novada teritorijā. Viduslaiku Livonijā tā bija Aizkraukles komturejas galvenā pils Daugavas labajā krastā. To norobežoja Daugavas augstais krasts un Karikstes upītes grava. Pils atradās pie pārcelšanās vietas pār Daugavu.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pils nosaukums atvasināts no Daugavas līvu Aizkraukles pilskalna (Ascrad vai Asscrade) vārda. Livonijas krusta karu laikā 1205. gada vasarā krustneši nodedzināja Aizkraukles pili, piespieda tās iedzīvotājus pieņemt katoļu ticību un dot ķīlniekus.[2]
Netālu no Aizkraukles pilskalna Zobenbrāļu ordenis mestra Venno laikā uzcēla savu Aizkraukles mūra pili. 1211. gada vasarā pēc bīskapa Alberta un krustnešu vienošanās Zobenbrāļu ordenis ieguva visu Aizkraukles pilsnovadu un trešdaļu no Salaspils (Holme) un Doles salas (insula regina) pilsnovadiem kopā ar attiecīgo novadu ļaudīm, viņu laukiem, zvejām, tiesām un klaušām. Ap 1226. gadu pili īslaicīgi ieņēmuši Zemgales ķēniņa Viestarda spēki.[3] Ap 1229. gadu pie tās notika Aizkraukles kauja (1229) starp Viestarda un Aizkraukles pilskunga Markvarta vadītajiem karaspēkiem. 1279. gada kaujā pie Aizkraukles lietuvieši un zemgaļi sakāva ordeņa spēkus.[4]
Nav precīzi zināms, kad tieši pie Karikstes ietekas Daugavā 1,7 km attālumā tikusi uzcelta jaunā Aizkraukles pils, kas kādā 1420. gada zemes izlēņošanas dokumentā minēta kā ordeņa "Aizkraukles māja" (husz Ascheraden) iepretīm vecajai pilij (Olde borch). Vairums pētnieku uzskata, ka pils celta 13. gadsimta pirmajā pusē, kam atbilst nocietinājumu stils, taču daži norāda, ka pašas pils apbūve vairāk raksturīga 14. gadsimtam.[4] No 1252. līdz 1478. gadam Aizkraukle bija Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas centrs, pēc tam to pievienoja Livonijas landmaršala pārvaldītajai teritorijai. Pils komturi vairākkārt ņēmuši dalību Livonijas iekšējos konfliktos, tai skaitā tieši Aizkraukles komturam ordeņa virsmestrs 15. gadsimtā bija uzticējis noindēt Rīgas arhibīskapu.[4]
Kad Livonijas kara laikā pili 1577. gadā ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, neraugoties uz to, ka tā jau bija padevusies cara sabiedrotajam hercogam Magnusam, pēc cara Ivana IV pavēles sagūstītajam bijušajam Livonijas ordeņa landmaršalam Kasparam Minsteram (Jasper von Münster) izdūra acis un izmeta no pils nomiršanai.[5] 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Aizkraukles pilsnovada citadeli (latīņu: arx Skrowno, Скровно vai Скровный).[6] Pēc līguma noslēgšanas Aizkraukles pilsnovads kļuva Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijas stārastiju.
1599. gada revīzija konstatēja, ka pili smagi izpostījuši krievu un poļu karapulki un tagad tā stāv tukša.[7]
Pēc Poļu-zviedru kara 1630. gadā pilsmuižu ieguva virsleitnants Simons Šulcs, kas aptuveni 1 km attālumā no bijušās ordeņa pils Daugavas krastā uzcēla muižas kungu māju. Savu militāro nozīmi zaudējusī pils sabruka. Tās akmeņi daļēji izmantoti apkārtnes zemnieku mājām un 1694. gadā blakus celtajai baznīcai.[4]
Aptuveni 6 m augstās dienvidu torņa drupas uzspridzināja 1946. gadā un materiālus izmantoja šosejas būvei. Atsevišķi mūru fragmenti joprojām redzami, viens no tiem sasniedz 15 m augstumu.[4] 2023.gadā uzsākti atlikušo pilsdrupu mūra daļu konservācijas darbi.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pils tikusi celta pēc kastelas tipa kā taisnstūrveida nams ar četrām saimnieciskām ēkām, aptverošām 25x30 m lielu pagalmu, un četrstūrainu torni pils dienvidos.[4] Torņa sienas bija līdz 1,8 m biezas, pats tornis aizņēma 7x7 m platību. Šāds torņa izvietojums nav zināms nevienā citā Livonijas pilī. Pils celta trīsstūrveida pussalā starp Daugavu un Kariksti. Pils kopējais ārsienu garums sasniedza 60 m, kas ir salīdzinoši liels rādītājs.[4]
Pili būvējot, izmantoja daudz dolomīta no turpat esošā Daugavas krasta. Lietoti arī laukakmeņi un sarkanie ķieģeļi.[7] Iekštelpu apdarē izmantoti ķieģeļi. Sienas bija apmestas, sienu atveru augšdaļā izveidotas smailās arkas.[4]
Pils pussalu no pārējās sauszemes atdalīja divi grāvji. Viens no tiem, 10 m plats, atdalīja pili no citiem tās nocietinājumiem.[7] Otrais bija izrakts 100 m tālāk, nodalot pirmo un otro priekšpili. Viduslaikos priekšpiļu teritorijā atradās amatnieku un tirgotāju apmetne. Ieeja nocietinājumu teritorijā bija no ziemeļaustrumu puses. Uz Karikstes viduslaikos bija uzbūvēts dambis un dzirnavas.[4]
15. gadsimtā pilij piebūvēja divus šaujamieročiem paredzētus torņus.[4]
Seni attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Aizkraukles pilsdrupas 19. gs. sākumā (no Filipa Pauluči albuma) -
Aizkraukles pilsdrupu shēma Filipa Pauluči albumā -
Aizkraukles pilsdrupu shēma 1893. gadā -
Aizkraukles pilsdrupas pirms Otrā pasaules kara
_-81-_p601.jpg)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Aizkraukles Viduslaiku pilsdrupas : visitaizkraukle.lv». visitaizkraukle.lv. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ Indriķa hronika IX, 9.
- ↑ «Viduslaiku Aizkraukles pilsdrupas :: Atputasbazes.lv». www.atputasbazes.lv. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 «Renāta Rimša, "Latvijas viduslaiku pilis" — Aizkraukles pils». www.castle.lv. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ А. И. Филюшкин. «Лифлянская хроника» Соломона Геннинга Arhivēts 2019. gada 3. maijā, Wayback Machine vietnē. Studia Slavica et Balcanica Petropolitana, 2013 — № 1 (krieviski)
- ↑ CHRONICA DER PROVINTZ LYFFLANDT tulkojums krieviski: БАЛЬТАЗАР РУССОВ. ХРОНИКА ПРОВИНЦИИ ЛИВОНИЯ. 54. Мир между Польшей и Россией, 1582.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «Aizkraukles pilsdrupas - redzet.eu». www.redzet.eu. Skatīts: 2022-10-03.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aizkraukles viduslaiku pils.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||