Dzērbenes pagasts

Dzērbenes pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Cēsu novads
Centrs:	Dzērbene
Kopējā platība:	124,7 km2
• Sauszeme:	120,7 km2
• Ūdens:	4,0 km2
Iedzīvotāji (2024):	763
Blīvums (2024):	6,3 iedz./km2
Mājaslapa:	www.vecpiebalga.lv
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Schloß-Serben
krievu:	Зербенская
	Dzērbenes pagasts Vikikrātuvē

Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem. Robežojās ar sava novada Taurenes pagastu, Vaives, Veselavas un Zosēnu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Raunas, Drustu un Launkalnes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Dzērbenē.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Asmeņupīte, Auļupīte, Dzērbe, Dzestrene, Gauja, Ķirkumupīte, Līčupe, Lubūžupīte, Maiļupīte, Māļupīte, Mellužupīte, Meļļupe, Mežmaļupīte, Pastupīte, Rauna, Skolasupīte, Skraustupīte, Vilkupīte.

Ezeri

Pagasta teritorijā ir vairāk par 25 ezeru un citas sīkākas ūdenskrātuves. Dzērbenēs pagastā ir daudz ainaviski bagātu, skaistu vietu ar atpūtas iespējām pie ezeriem.

Arāja ezers, Asaru ezers, Asmenis, Brenkūzis, Gulbenes ezers, Ievalču ezers, Ilzes ezers, Juveris, Kapsētas ezers, Kaupēnu Velniņi, Kaupēnu ezers, Lielais Apadu ezers, Lielais Velniņš, Mazais Apadu ezers, Mazais Velniņš, Mācītājmuižas ezers, Raunaisis, Sietaliņš, Spanderu ezers, Sūnīšu ezers, Vāržums, Šķesteru ezers.

Lielākie ezeri

Nr.	Ezers	Platība (ha)	Vidējais dziļums, metri	Lielākais dziļums, metri
1.	Juveris	77,5	8,5	20,2
2.	Raunaisis	31,0	1,3	3,0
3.	Gulbenes ezers	30,3	1,2	1,9
4.	Arāja ezers	16,6	5,7	18,0
5.	Kapsētas ezers	11,6	1,9	3,0
6.	Kaupēnu ezers	11,3	4,3	8,0
7.	Ilzes ezers	10,0	3,2	10,0

Vēsture

Līdz 13. gadsimta sākumam kā atsevišķs novads ietilpa Tālavas latgaļu valstī. Pēc Tālavas sadalīšanas pārgāja Rīgas virsbiskapijas īpašumā, kuru pārvaldīja Rīgas biskaps Alberts. Kad tika dibināta Raunas pils, kopā ar Raunu, Smilteni un Piebalgu ierakstijās Raunas pilsnovadā. Izveidojās Dzērbenes un Drustu draudzes, kuram piederīgie Dievu lūdza Raunas pils baznīcā. Ap 1430. gadu Dzērbene un Drusti tika atdalīti kā patstāvīga draudze.

Ziemeļu kara laikā Dzērbene, Rauna, Piebalga, Cesvaine un citas Vidzemes pilsētas bija nopostītas. No 1657. gada līdz pat 18. gadsimta sākumam Dzerbenes novadu apmeklēja Sērga, Mēris, neraža, bads, epidēmijas un krievu dragūnu pulki, kuri pēc Cēsu ieņemšanas dedzināja visu, nogalinot visus, kurus nevarēja aizdzīt vergos un kuri nenoslēpās mežā.

1935. gadā pagasta platība bija 110 km² un tajā dzīvoja 1825 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Dzērbenes un Meļļu ciema padomes. 1951. gadā Dzērbenes ciemam pievienoja atpakaļ Meļļu ciemu. 1961. gadā pievienoja Raunas ciema un Taurenes ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju, bet Raunas ciemam pievienoja kolhoza "Sarkanais oktobris" zemes. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.^[4] 2009. gadā pagasts iekļauts Vecpiebalgas novada sastāvā. 2021. gadā Vecpiebalgas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Pieminekļi

Kultūrvēsturiskie pieminekļi: Dzērbenes muižas kungu māja (celta 18. gadsimta beigās kā klasicisma stila ēka). 19. gadsimta beigās pilij uzbūvēts masīvs neogotikas stila tornis. Pili ieskauj septiņu dīķu kaskāde.

Dzērbenes luterāņu baznīca^[5]
Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)
Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)
Ķētu pilskalns
Elku kalna senkapi
Dzērbenes viduslaiku pils
Augstais kalns - pilskalns

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	2 000	—
1959	1 575	−0.99%
1967	1 299	−2.38%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	1 097	−1.40%
1989	1 161	+0.57%
2000	1 105	−0.45%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	868	−2.17%
2021	724	−1.80%

Apdzīvotās vietas

Apdzīvotās vietas: Apši, Auļi, Brici, Dzērbene, Kleķeri, Kurmi, Meļļi, Šovītes.

Ievērojamas personības

Kārlis Dozītis (1894—1938), latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas virsnieks,
Markuss Gailītis (1882—1942), Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Latvijas zemkopības ministrs no 1925. līdz 1926. gadam, Latvijas Satversmes sapulces un 2. Saeimas deputāts.
Pauls Gailītis (1869—1943), luterāņu mācītājs un skolotājs. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923)
Frīdrihs Dāvids Lencs (1745—1809), Tartu Universitātes igauņu un somu valodas pasniedzējs
Anna Irbe (1890—1973), latviešu luterāņu misionāre Indijā
Kārlis Mūsiņš (1919—1955), Latviešu leģiona virsnieks un nacionālais partizāns. Vācu krusta zeltā kavalieris.
Oskars Ozols (1889—1975), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Arturs Ozols (1890—1969), kuģu inženieris, Latvijas Satversmes sapulces loceklis
Markus Ozols (1895—1942), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, PSRS represiju upuris
Aleksandrs Ozols (1896—1919), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, gājis bojā Bermontiādes laikā
Romans Suta (1896—1944), gleznotājs
Voldemārs Zāmuēls (1872—1948), Latviešu pagaidu nacionālās padomes priekšsēdētājs (1917-1918), Latvijas Ministru prezidents (1924)

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. februārī. Skatīts: 2021. gada 18. janvārī.
↑ OSP

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. februārī. Skatīts: 2021. gada 18. janvārī.

[6] OSP

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]