Pāriet uz saturu

Latvijas lielākie dižakmeņi

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Šajā lapā ir apkopots Latvijas lielāko dižakmeņu uzskaitījums pēc tilpuma. Latvijā par dižakmeņiem un valsts nozīmes dabas pieminekļiem uzskatāmi laukakmeņi ar tilpumu virs 10 m³, par vietējas nozīmes — virs 7 m³.[1]

Nīcgales Lielais akmens
Brodu akmens
Velna Skroderis
Tilgaļu milzakmens
Kapsēdes dižakmens
Grīžu Velna beņķis
Meļķitāru Muldakmens
Nr. Nosaukums Tilpums (m3) Augstums, m Apkārtmērs, m Atrašanās vieta
1 Nīcgales Lielais akmens[2] 170 3,5 31,1 Augšdaugavas novads, Nīcgales pagasts
2 Radžu (Brodu) akmens[3] 104 4,6 19 Jēkabpils, Radžu ūdenskrātuvē
3 Velna Skroderis[4] 100 4,2 20 Madonas novads, Praulienas pagasts, pie Auziņu dzirnavām Kujas upē
4 Tilgaļu milzakmens[5] 80 3,4 26 Talsu novads, Vandzenes pagasts
5 Krauju Lielais akmens[6] 67 3,9 Limbažu novads, jūrā ap 100 m no krasta pie Kraujām. Lielākais jūrakmens Latvijā.
6 Jušulejas dižakmens[7] 60 2,9 18 Talsu novads, Dundagas pagasts, pie Zilo kalnu kraujas
7 Kapsēdes dižakmens[8] 60 (sākotnēji 80-110) 4,2 16,5 Dienvidkurzemes novads, Medzes pagasts, pie Kapsēdes dzelzceļa pārbrauktuves
8 Zaķu akmens[9] 47 2,7 Limbažu novads, Liepupes pagasts
9 Muižuļu dižakmens[10] 46 2,3 19,3 Limbažu novads, Viļķenes pagasts, mežā, Dzeņu apgaitā 220 m no Muižuļu stigas
10 Vaiķu (Napoleona, Pētera) akmens[11] 45 2,3 19,8 Jēkabpils novads, Vīpes pagasts, Daugavpils šosejas 157. kilometra labajā pusē.
11 Ķīvmeža dižakmens[12] 44 2,8 17,5 Ventspils novads, Piltenes pagasts dziļā mežā, Zūru mežniecībā
12 Ramatas Lielakmens[13] 42 3,3[14] 17 Valmieras novads, Ramatas pagasts, Ramatas upē
13 Vecumu dižakmens[15] 42 2,8 17,9 Ventspils novads, Ugāles pagasts mežā
14 Akmeņkalnu Velnapēda[16] 40 3,3 17,3 Talsu novads, Dundagas pagasts, mežā uz stigas
15 Ančiņu Velnakmens[17] 40 2,4 16,5 Ogres novads, Lauberes pagasts
16 Rogāļu dižakmens[18] 40 3,7 18,5 Jēkabpils novads, Kūku pagasts, pie Daugavas
17 Teterakmens[19] 40 4,1 18 Madonas novads, Ļaudonas pagasts, 100 m no bijušajām Teteru mājām
18 Seimaņu dižakmens[20] 38 līdz 2,1 23,3 Ludzas novads, Līdumnieku pagasts, Seimaņi
19 Mellaču dižakmens[21] 36 (sākotnēji 40) 3,8 17,7 Valmieras novads, Burtnieku pagasts. Sašķēlies divās daļās, caur akmens plaisu plūst strauts.
20 Grīžu Velna beņķis[22] 35 3 17 Ventspils novads, Tārgales pagasts, mežā uz stigas
21 Muršu dižakmens[23] 35 4 Valmieras novads, Ķoņu pagasts
22 Pāvilostas Lielais akmens[24] 35 4,3 15 Dienvidkurzemes novads, Pāvilostas jūrmalā.
23 Plisūna dižakmens[25] 35 3 17[26] Ludzas novads, Istras pagasts, Pilsūna ezerā
24 Stupļa kalna dižakmens[27] 35 2,8 20,5 Jēkabpils novads Rites pagasts
25 Žākļu (Vizlas) dižakmens[28] 35 (sākotnēji 41) 3,4 15 Smiltenes novads, Virešu pagasts, pie Vizlas ietekas Gaujā
26 Ādmiņu kalna dižakmens[29] 32 3,9 6,1 Aizkraukles novads, Staburaga pagasts, 250 m uz ziemeļiem no Staburaga stacijas
27 Ābeļu akmens[13] 30 2,3[30] 23 Valmieras novads, Rencēnu pagasts
28 Kriķu akmens[13] 30 16,3 Valmieras novads, Ķoņu pagasts
29 Plēķu dižakmens[31] 30 3 14,8 Gulbenes novads, Galgauskas pagasts, Tirzas labā krasta sāngravā
30 Purmaļu dižakmens[32] 30 3,2 18,5 Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts
31 Subinaites dižakmens[33] 30 4,4 Rēzeknes novads, Sakstagala pagasts Rēzeknes upē
32 Zeltapses (Upsīšu) dižakmens[34] 30 3 16 Talsu novads, Dundagas pagasts 1,3 km no Zilo kalnu nogāzes, 500m no Upsīšu mājām.
33 Zāģeru Velnakmens[35] 30 3 14,8 Tukuma novads, Kandavas pagasts, Amulas labā krasta sāngravā
34 Svētmeitas akmens[36] 28 2,3 17,5 Talsu novads, Mērsraga pagasts 2,5 km no Mērsraga - Stendes ceļa
35 Antonu Velnakmens[13] 27 2[37] 17,4 Valmieras novads, Vaidavas pagasts
36 Raudiņu (Griļļu) jūrakmens[6] 27 2,2 15 Talsu novads, Rojas pagasts jūrā pie Kaltenes
37 Basu Vilkatu akmens[38] 25 4,5 11,4 Talsu novads, Vandzenes pagasts. Uguņciems
38 Lielais Gaujmalas akmens[39] 25 2,5 Siguldas novads, Krimuldas pagasts, pie Runtiņa ietekas
39 Meļķītāru muldakmens[40] 25 3 14,9 Aizkraukles novads, Aizkraukles pagasts. Upurakmens ar izkaltu lielu muldu.
40 Pindaru dižakmens[6] 25 1,9 Talsu novads, Rojas pagasts
41 Rubenes (Janku) dižakmens[13] 25 2,7[41] 14,7 Valmieras novads, Kocēnu pagasts
42 Sietiņu dižakmens[42] 25 1,9 17,5 Ogres novads, Rembates pagasts
43 Zīmes akmens[43] 25 2,1 15,8 Dienvidkurzemes novads, Nīcas pagasts. 300 m uz DR no Akmeņu mājām
44 Kraujiņu dižakmens[13] 24 2,4[44] 16,4 Valmieras novads, Jeru pagasts
45 Popes dižakmens 24 2,45 13,8 Ventspils novads, Pope
46 Jaunutēnu dižakmens[13] 23 3,5[45] 11,8 Valmieras novads, Skaņkalnes pagasts, Salacā
47 Labvāržu akmens[46] 22 3 Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts
48 Černausku akmens[47] 21,5 1,7 15,7 Siguldas novads, Allažu pagasts
49 Jostnieku dižakmens 21 2[48] 15,6 Ventspils novads, Ziru pagasts, mežā 300 m uz R no Jostniekiem
50 Bānūžu (Kruduliņu) Velnakmens 20 2,2[49] 15[49] Cēsu novads, Taurenes pagasts
51 Īvānu Velnakmens 20 2,4[50] 12[50] Madonas novads, Sarkaņu pagasts. Patkules autobusu pieturā
52 Ķāvu dižakmens[13] 20 13,3 Valmieras novads, Skaņkalnes pagasts. pie Nātrenes ietekas Salacā
53 Lauču jūrakmens[6] 20 2 12,25 Limbažu novads, Skultes pagasts, jūrmalā
54 Lāčplēša gulta, Pumpura akmens[51] 20 2,1 15 Ogres novads, Lielvārde
55 Lindas Mežu dižakmens 20 2 15,75 Tukuma novads, Zantes pagasts, Lindas apgaitā
56 Medņu dižakmens 20 1,4[52] 23,6[52] Balvu novads, Rugāju pagasts
57 Meldūkas purva dižakmens[13] 20 14,8 Valmieras novads, Burtnieku pagasts
58 Skuju upurakmens 20 2,8[53] 13[53] Cēsu novads, Amatas pagasts
59 Sudmaļkalnu (Nīkrāces) dižakmens 20 1,7[54] 21[54] Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts
60 Māteru Velnapēdas akmens[55] 19 2 16,6 Ventspils novads, Ugāles pagasts. 100 m uz D no Māteru kapsētas
61 Mudurgas (Lēdurgas) dižakmens[56] 19 2 13,5 Siguldas novads, Lēdurgas pagasts. Dendroloģiskajā parkā. Stāvām malām, ainavisks
62 Silmaču dižakmens[13] 18 2,2[57] 15,6 Valmieras novads, Mazsalacas pagasts. Salacas labajā krastā
63 Abavas Velnakmens[58] 18 2,1 15 Tukuma novads, Kandavas pagasts
64 Saulīšu Liepakmens[13] 18 Nenosakāms Valmieras novads, Vecates pagasts
65 Šķerveļa dižakmens[59] 18 2,9 15,5 Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts, Šķerveļa labajā krastā
66 Rojas jūrakmens[6] 17,5 2,1 13 Talsu novads, Rojas pagasts Rojas pludmalē

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ansis Opmanis. «Latvijas izcilākie dižakmeņi». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. februārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  2. ↑ Ansis Opmanis. «Nīcgales Lielais (Baltais) akmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  3. ↑ Ansis Opmanis. «Brodu karjera akmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  4. ↑ Ansis Opmanis. «Velna Skroderis (Auziņu Velnakmens)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 10. februārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  5. ↑ Ansis Opmanis. «Tilgaļu milzakmens (Vandzenes, Krauju)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Andris Grīnbergs. «Kur atrodas lielākie Latvijas jūrakmeņi?». petroglifi.lv. Latvijas Petroglifu centrs. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  7. ↑ Ansis Opmanis. «Jušulejas dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  8. ↑ Ansis Opmanis. «Kapsēdes Dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  9. ↑ «Liepupes pagasta aizsargājamie objekti». mapx.map.vgd.gov.lv. Valsts Ģeoloģijas Dienests. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. janvārī. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  10. ↑ Ansis Opmanis. «Muižuļu dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. februārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  11. ↑ Ansis Opmanis. «Vaiķu akmens (Napoleona, Pētera)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  12. ↑ Ansis Opmanis. «Ķīvmeža dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  13. ↑ 13,00 13,01 13,02 13,03 13,04 13,05 13,06 13,07 13,08 13,09 13,10 «Valmieras rajona dižakmeņu izpētes projekts». petroglifi.lv. Latvijas Petroglifu centrs. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  14. ↑ Ansis Opmanis. «Ramatas Lielakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. martā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  15. ↑ Ansis Opmanis. «Vecumu dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  16. ↑ Ansis Opmanis. «Akmeņkalnu Dižakmens (Velnapēdas, Robežakmens)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  17. ↑ «Ančiņu Velna akmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
  18. ↑ Ansis Opmanis. «Rogaļu dižakmens (Ragāļu)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  19. ↑ Ansis Opmanis. «Teterakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  20. ↑ Ansis Opmanis. «Seimaņu dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  21. ↑ Ansis Opmanis. «Melnača akmens (Mellaču)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  22. ↑ Ansis Opmanis. «Grižu Velna Beņķis (Grīžu)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. martā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  23. ↑ Ansis Opmanis. «Muršu dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  24. ↑ Ansis Opmanis. «Pāvilostas Lielais akmens (Āķagala jūrakmens)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  25. ↑ «Plisūna dižakmens, dabas taka». visitdagda.com. Dagdas Tūrisma informācijas centrs. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  26. ↑ «Plisūna dižakmens». latvia.travel. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  27. ↑ Ansis Opmanis. «Stupeļu Lielais akmens (Stupļa kalna)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  28. ↑ Ansis Opmanis. «Žākļu dižakmens (Vizlas)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  29. ↑ Ansis Opmanis. «Ādmiņu kalna dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2019. gada 12. februārī.
  30. ↑ «Ziemeļvidzemes lielākais akmens: iespaidīgais dižakmens Rencēnu pagastā». delfi.lv. DELFI. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  31. ↑ «Plēķu akmens». gulbenesbiblioteka.lv. Gulbenes novada bibliotēka. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  32. ↑ Julita Kluša. «Purmaļu akmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  33. ↑ Ansis Opmanis. «Subinaites dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. martā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  34. ↑ «Zeltapses (Upsīšu) dižakmens». visit.dundaga.lv. Dundagas tūrisma informācijas centrs. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  35. ↑ Ansis Opmanis. «Zāģeru Velnakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. martā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  36. ↑ «Svētmeitas akmens». mersrags.lv. Mērsraga novada pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. novembrī. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  37. ↑ «Antonu Velnakmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 28. februārī.[novecojusi saite]
  38. ↑ «Basu Vilkatu akmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. septembrī. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  39. ↑ Julita Kluša. «Runtiņa avotakmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  40. ↑ «Meļķitāru Muldakmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
  41. ↑ «Rubenes dižakmens». vietas.lv. Vietas. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  42. ↑ Julita Kluša. «Sietiņu dižakmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  43. ↑ «Zīmes akmens». vietas.lv. Vietas. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  44. ↑ Julita Kluša. «Kraujiņu akmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  45. ↑ «Jaunutēnu Velnakmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.[novecojusi saite]
  46. ↑ «Labvāržu laukakmens». http://rezeknesnovads.lv. Rēzeknes novada pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. martā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  47. ↑ «Černausku kultakmens». tourism.sigulda.lv. Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  48. ↑ «Ziru pagasts». ziras.ventspilsnovads.lv. Ventspils novada pašvaldība. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  49. ↑ 49,0 49,1 «Bānūžu Velnakmens — Vella Vārtu akmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
  50. ↑ 50,0 50,1 «Dabas un vēstures retumi». jonins.mii.lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 8. decembrī. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  51. ↑ Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 634. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  52. ↑ 52,0 52,1 «Medņu dižakmens». rugaji.lv. Rugāju novada pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  53. ↑ 53,0 53,1 «Skuju Upurakmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. augustā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  54. ↑ 54,0 54,1 «Sudmalkalnu (Nīkrāces) akmens». daba.gov.lv. Dabas aizsardzības pārvalde. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  55. ↑ «Māteru Velnapēdas akmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. septembrī. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  56. ↑ Julita Kluša. «Mudurgas dižakmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  57. ↑ «Silmaču dižakmens». mazsalaca.lv. Mazsalacas novada pašvaldība. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  58. ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 11. lpp.
  59. ↑ Julita Kluša. «Šķerveļa akmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_lielākie_dižakmeņi&oldid=3917200"