Latvijas lielākie dižakmeņi

Vikipēdijas lapa

Šajā lapā ir apkopots Latvijas lielāko dižakmeņu uzskaitījums pēc tilpuma. Latvijā par dižakmeņiem un valsts nozīmes dabas pieminekļiem uzskatāmi laukakmeņi ar tilpumu virs 10 m³, par vietējas nozīmes — virs 7 m³.[1]

Nīcgales Lielais akmens
Brodu akmens
Velna Skroderis
Tilgaļu milzakmens
Kapsēdes dižakmens
Grīžu Velna beņķis
Meļķitāru Muldakmens
Nr. Nosaukums Tilpums (m3) Augstums, m Apkārtmērs, m Atrašanās vieta
1 Nīcgales Lielais akmens[2] 170 3,5 31,1 Augšdaugavas novads, Nīcgales pagasts
2 Radžu (Brodu) akmens[3] 104 4,6 19 Jēkabpils, Radžu ūdenskrātuvē
3 Velna Skroderis[4] 100 4,2 20 Madonas novads, Praulienas pagasts, pie Auziņu dzirnavām Kujas upē
4 Tilgaļu milzakmens[5] 80 3,4 26 Talsu novads, Vandzenes pagasts
5 Krauju Lielais akmens[6] 67 3,9 Limbažu novads, jūrā ap 100 m no krasta pie Kraujām. Lielākais jūrakmens Latvijā.
6 Jušulejas dižakmens[7] 60 2,9 18 Talsu novads, Dundagas pagasts, pie Zilo kalnu kraujas
7 Kapsēdes dižakmens[8] 60 (sākotnēji 80-110) 4,2 16,5 Dienvidkurzemes novads, Medzes pagasts, pie Kapsēdes dzelzceļa pārbrauktuves
8 Zaķu akmens[9] 47 2,7 Limbažu novads, Liepupes pagasts
9 Muižuļu dižakmens[10] 46 2,3 19,3 Limbažu novads, Viļķenes pagasts, mežā, Dzeņu apgaitā 220 m no Muižuļu stigas
10 Vaiķu (Napoleona, Pētera) akmens[11] 45 2,3 19,8 Jēkabpils novads, Vīpes pagasts, Daugavpils šosejas 157. kilometra labajā pusē.
11 Ķīvmeža dižakmens[12] 44 2,8 17,5 Ventspils novads, Piltenes pagasts dziļā mežā, Zūru mežniecībā
12 Ramatas Lielakmens[13] 42 3,3[14] 17 Valmieras novads, Ramatas pagasts, Ramatas upē
13 Vecumu dižakmens[15] 42 2,8 17,9 Ventspils novads, Ugāles pagasts mežā
14 Akmeņkalnu Velnapēda[16] 40 3,3 17,3 Talsu novads, Dundagas pagasts, mežā uz stigas
15 Ančiņu Velnakmens[17] 40 2,4 16,5 Ogres novads, Lauberes pagasts
16 Rogāļu dižakmens[18] 40 3,7 18,5 Jēkabpils novads, Kūku pagasts, pie Daugavas
17 Teterakmens[19] 40 4,1 18 Madonas novads, Ļaudonas pagasts, 100 m no bijušajām Teteru mājām
18 Seimaņu dižakmens[20] 38 līdz 2,1 23,3 Ludzas novads, Līdumnieku pagasts, Seimaņi
19 Mellaču dižakmens[21] 36 (sākotnēji 40) 3,8 17,7 Valmieras novads, Burtnieku pagasts. Sašķēlies divās daļās, caur akmens plaisu plūst strauts.
20 Grīžu Velna beņķis[22] 35 3 17 Ventspils novads, Tārgales pagasts, mežā uz stigas
21 Muršu dižakmens[23] 35 4 Valmieras novads, Ķoņu pagasts
22 Pāvilostas Lielais akmens[24] 35 4,3 15 Dienvidkurzemes novads, Pāvilostas jūrmalā.
23 Plisūna dižakmens[25] 35 3 17[26] Ludzas novads, Istras pagasts, Pilsūna ezerā
24 Stupļa kalna dižakmens[27] 35 2,8 20,5 Jēkabpils novads Rites pagasts
25 Žākļu (Vizlas) dižakmens[28] 35 (sākotnēji 41) 3,4 15 Smiltenes novads, Virešu pagasts, pie Vizlas ietekas Gaujā
26 Ādmiņu kalna dižakmens[29] 32 3,9 6,1 Aizkraukles novads, Staburaga pagasts, 250 m uz ziemeļiem no Staburaga stacijas
27 Ābeļu akmens[13] 30 2,3[30] 23 Valmieras novads, Rencēnu pagasts
28 Kriķu akmens[13] 30 16,3 Valmieras novads, Ķoņu pagasts
29 Plēķu dižakmens[31] 30 3 14,8 Gulbenes novads, Galgauskas pagasts, Tirzas labā krasta sāngravā
30 Purmaļu dižakmens[32] 30 3,2 18,5 Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts
31 Subinaites dižakmens[33] 30 4,4 Rēzeknes novads, Sakstagala pagasts Rēzeknes upē
32 Zeltapses (Upsīšu) dižakmens[34] 30 3 16 Talsu novads, Dundagas pagasts 1,3 km no Zilo kalnu nogāzes, 500m no Upsīšu mājām.
33 Zāģeru Velnakmens[35] 30 3 14,8 Tukuma novads, Kandavas pagasts, Amulas labā krasta sāngravā
34 Svētmeitas akmens[36] 28 2,3 17,5 Talsu novads, Mērsraga pagasts 2,5 km no Mērsraga - Stendes ceļa
35 Antonu Velnakmens[13] 27 2[37] 17,4 Valmieras novads, Vaidavas pagasts
36 Raudiņu (Griļļu) jūrakmens[6] 27 2,2 15 Talsu novads, Rojas pagasts jūrā pie Kaltenes
37 Basu Vilkatu akmens[38] 25 4,5 11,4 Talsu novads, Vandzenes pagasts. Uguņciems
38 Lielais Gaujmalas akmens[39] 25 2,5 Siguldas novads, Krimuldas pagasts, pie Runtiņa ietekas
39 Meļķītāru muldakmens[40] 25 3 14,9 Aizkraukles novads, Aizkraukles pagasts. Upurakmens ar izkaltu lielu muldu.
40 Pindaru dižakmens[6] 25 1,9 Talsu novads, Rojas pagasts
41 Rubenes (Janku) dižakmens[13] 25 2,7[41] 14,7 Valmieras novads, Kocēnu pagasts
42 Sietiņu dižakmens[42] 25 1,9 17,5 Ogres novads, Rembates pagasts
43 Zīmes akmens[43] 25 2,1 15,8 Dienvidkurzemes novads, Nīcas pagasts. 300 m uz DR no Akmeņu mājām
44 Kraujiņu dižakmens[13] 24 2,4[44] 16,4 Valmieras novads, Jeru pagasts
45 Popes dižakmens 24 2,45 13,8 Ventspils novads, Pope
46 Jaunutēnu dižakmens[13] 23 3,5[45] 11,8 Valmieras novads, Skaņkalnes pagasts, Salacā
47 Labvāržu akmens[46] 22 3 Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts
48 Černausku akmens[47] 21,5 1,7 15,7 Siguldas novads, Allažu pagasts
49 Jostnieku dižakmens 21 2[48] 15,6 Ventspils novads, Ziru pagasts, mežā 300 m uz R no Jostniekiem
50 Bānūžu (Kruduliņu) Velnakmens 20 2,2[49] 15[49] Cēsu novads, Taurenes pagasts
51 Īvānu Velnakmens 20 2,4[50] 12[50] Madonas novads, Sarkaņu pagasts. Patkules autobusu pieturā
52 Ķāvu dižakmens[13] 20 13,3 Valmieras novads, Skaņkalnes pagasts. pie Nātrenes ietekas Salacā
53 Lauču jūrakmens[6] 20 2 12,25 Limbažu novads, Skultes pagasts, jūrmalā
54 Lāčplēša gulta, Pumpura akmens[51] 20 2,1 15 Ogres novads, Lielvārde
55 Lindas Mežu dižakmens 20 2 15,75 Tukuma novads, Zantes pagasts, Lindas apgaitā
56 Medņu dižakmens 20 1,4[52] 23,6[52] Balvu novads, Rugāju pagasts
57 Meldūkas purva dižakmens[13] 20 14,8 Valmieras novads, Burtnieku pagasts
58 Skuju upurakmens 20 2,8[53] 13[53] Cēsu novads, Amatas pagasts
59 Sudmaļkalnu (Nīkrāces) dižakmens 20 1,7[54] 21[54] Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts
60 Māteru Velnapēdas akmens[55] 19 2 16,6 Ventspils novads, Ugāles pagasts. 100 m uz D no Māteru kapsētas
61 Mudurgas (Lēdurgas) dižakmens[56] 19 2 13,5 Siguldas novads, Lēdurgas pagasts. Dendroloģiskajā parkā. Stāvām malām, ainavisks
62 Silmaču dižakmens[13] 18 2,2[57] 15,6 Valmieras novads, Mazsalacas pagasts. Salacas labajā krastā
63 Abavas Velnakmens[58] 18 2,1 15 Tukuma novads, Kandavas pagasts
64 Saulīšu Liepakmens[13] 18 Nenosakāms Valmieras novads, Vecates pagasts
65 Šķerveļa dižakmens[59] 18 2,9 15,5 Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts, Šķerveļa labajā krastā
66 Rojas jūrakmens[6] 17,5 2,1 13 Talsu novads, Rojas pagasts Rojas pludmalē

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ansis Opmanis. «Latvijas izcilākie dižakmeņi». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. februārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  2. Ansis Opmanis. «Nīcgales Lielais (Baltais) akmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  3. Ansis Opmanis. «Brodu karjera akmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  4. Ansis Opmanis. «Velna Skroderis (Auziņu Velnakmens)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 10. februārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  5. Ansis Opmanis. «Tilgaļu milzakmens (Vandzenes, Krauju)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Andris Grīnbergs. «Kur atrodas lielākie Latvijas jūrakmeņi?». petroglifi.lv. Latvijas Petroglifu centrs. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  7. Ansis Opmanis. «Jušulejas dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  8. Ansis Opmanis. «Kapsēdes Dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  9. «Liepupes pagasta aizsargājamie objekti». mapx.map.vgd.gov.lv. Valsts Ģeoloģijas Dienests. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. janvārī. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  10. Ansis Opmanis. «Muižuļu dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. februārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  11. Ansis Opmanis. «Vaiķu akmens (Napoleona, Pētera)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  12. Ansis Opmanis. «Ķīvmeža dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  13. 13,00 13,01 13,02 13,03 13,04 13,05 13,06 13,07 13,08 13,09 13,10 «Valmieras rajona dižakmeņu izpētes projekts». petroglifi.lv. Latvijas Petroglifu centrs. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  14. Ansis Opmanis. «Ramatas Lielakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. martā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  15. Ansis Opmanis. «Vecumu dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  16. Ansis Opmanis. «Akmeņkalnu Dižakmens (Velnapēdas, Robežakmens)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  17. «Ančiņu Velna akmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
  18. Ansis Opmanis. «Rogaļu dižakmens (Ragāļu)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  19. Ansis Opmanis. «Teterakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  20. Ansis Opmanis. «Seimaņu dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  21. Ansis Opmanis. «Melnača akmens (Mellaču)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  22. Ansis Opmanis. «Grižu Velna Beņķis (Grīžu)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. martā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  23. Ansis Opmanis. «Muršu dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  24. Ansis Opmanis. «Pāvilostas Lielais akmens (Āķagala jūrakmens)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  25. «Plisūna dižakmens, dabas taka». visitdagda.com. Dagdas Tūrisma informācijas centrs. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  26. «Plisūna dižakmens». latvia.travel. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  27. Ansis Opmanis. «Stupeļu Lielais akmens (Stupļa kalna)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  28. Ansis Opmanis. «Žākļu dižakmens (Vizlas)». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  29. Ansis Opmanis. «Ādmiņu kalna dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2019. gada 12. februārī.
  30. «Ziemeļvidzemes lielākais akmens: iespaidīgais dižakmens Rencēnu pagastā». delfi.lv. DELFI. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  31. «Plēķu akmens». gulbenesbiblioteka.lv. Gulbenes novada bibliotēka. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  32. Julita Kluša. «Purmaļu akmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  33. Ansis Opmanis. «Subinaites dižakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. martā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  34. «Zeltapses (Upsīšu) dižakmens». visit.dundaga.lv. Dundagas tūrisma informācijas centrs. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  35. Ansis Opmanis. «Zāģeru Velnakmens». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. martā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  36. «Svētmeitas akmens». mersrags.lv. Mērsraga novada pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. novembrī. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  37. «Antonu Velnakmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 28. februārī.[novecojusi saite]
  38. «Basu Vilkatu akmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. septembrī. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  39. Julita Kluša. «Runtiņa avotakmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  40. «Meļķitāru Muldakmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
  41. «Rubenes dižakmens». vietas.lv. Vietas. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  42. Julita Kluša. «Sietiņu dižakmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  43. «Zīmes akmens». vietas.lv. Vietas. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  44. Julita Kluša. «Kraujiņu akmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  45. «Jaunutēnu Velnakmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.[novecojusi saite]
  46. «Labvāržu laukakmens». http://rezeknesnovads.lv. Rēzeknes novada pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. martā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  47. «Černausku kultakmens». tourism.sigulda.lv. Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  48. «Ziru pagasts». ziras.ventspilsnovads.lv. Ventspils novada pašvaldība. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  49. 49,0 49,1 «Bānūžu Velnakmens — Vella Vārtu akmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
  50. 50,0 50,1 «Dabas un vēstures retumi». jonins.mii.lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 8. decembrī. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  51. Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 634. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  52. 52,0 52,1 «Medņu dižakmens». rugaji.lv. Rugāju novada pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  53. 53,0 53,1 «Skuju Upurakmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. augustā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  54. 54,0 54,1 «Sudmalkalnu (Nīkrāces) akmens». daba.gov.lv. Dabas aizsardzības pārvalde. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  55. «Māteru Velnapēdas akmens». ancientsites.eu. Rīgas plānošanas reģions. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. septembrī. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  56. Julita Kluša. «Mudurgas dižakmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  57. «Silmaču dižakmens». mazsalaca.lv. Mazsalacas novada pašvaldība. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  58. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 11. lpp.
  59. Julita Kluša. «Šķerveļa akmens». dziedava.lv. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]