Melnā sotņa

Vikipēdijas lapa
Melnā sotņa
Чёрная сотня
Demonstrācija Odesā

Melnā sotņa (krievu: Чёрная сотня, melnsimtnieki) ir kopējs apzīmējums galēji labējo organizāciju pārstāvjiem Krievijas Impērijā no 1905. līdz 1917. gadam, kas aizstāvēja krievu nacionālismu ar autokrātijas un pareizticības lozungiem. Melnā sotņa nebija vienota organizācija, bet sastāvēja no dažādām grupām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā melnsimtnieku organizācija bija "Krievu sanāksme", kas tika izveidota 1900. gadā. Īpaši aktīvi darbojās no 1905. līdz 1914. gadam. Nozīmīgs finansējuma avots bija privātie ziedojumi. Starp kustības līderiem bija Aleksandrs Dubrovins, Vladimirs Puriškevičs, Nikolajs Markovs un kņazs Konstantīns Šahovskojs.

Melnsimtnieku grupas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot kreisos sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus.[1] Melnā sotņa klasificēja ukraiņus kā krievus un noraidīja ukraiņu nacionālismu un identitāti.

Melnā sotņa nespēja pārliecināt Krievijas sabiedrību par savu spēju piedāvāt pozitīvu programmu tā laika politiskās ideoloģijas prasībām. Iekšējās nesaskaņas kustībā, skandāli un savstarpējas apsūdzības, iedragāja sabiedrības uzticību kustībai. Neraugoties uz dažiem politiskiem panākumiem, pēc 1905. gada revolūcijas kustībai neizdevās kļūt par monolītu politisku spēku un atrast sabiedrotos daudznacionālajā sabiedrībā. Daži uzskatīja krievu etnisko nacionālismu par draudu Krievijas Impērijai. 1917. gada revolūcijā šai kustībai bija maza loma vai tās nebija vispār. Krievijas pagaidu valdība neuzskatīja nacionālistus par nozīmīgiem konkurentiem un neveica pret tiem ievērojamas represijas.

Pēc Februāra revolūcijas melnā sotņa zaudēja popularitāti, bet pēc Oktobra revolūcijas lielinieki izvērsa pret viņiem stingru teroru. Pilsoņu kara laikā daudzi organizācijas līderi pievienojās baltajiem.

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijas sabiedrībā atjaunojās nacionālistu un monarhistu kustības. 1992. gadā aktīvists Aleksandrs Štilmarks nolēma dibināt modernu kustību ''Melnā sotņa''. Kustība uztur kontaktus ar citām krievu nacionālistu organizācijām un piedalījās arī Krievijas-Ukrainas kara sākumposmā prokrievisko separātistu pusē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «melnā sotņa | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-04-10.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]