Tristana da Kuņas salas

Tristan da Cunha Islands
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: "Our faith is our strength"
	Location of Tristan da Cunha Islands
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Edinburga; 37°04′S 12°19′W / 37.067°S 12.317°W
Valsts valodas	angļu
Valdība	Svētās Helēnas Salas teritorija
Apvienotās Karalistes ārējā teritorija
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	Britu sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla	GMT (UTC+0)
Interneta domēns	.sh
Tālsarunu kods	+290

Tristana da Kuņas salas (angļu: Tristan da Cunha Islands) ir vulkānisku salu grupa Atlantijas okeāna dienviddaļā. Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija, ietilpst Svētās Helēnas Salas aizjūras teritorijā. Tiek uzskatīta par nošķirtāko cilvēku pastāvīgi apdzīvoto vietu pasaulē. Tuvākais kontinents (Āfrika) atrodas 3360 km attālumā, tuvākā cilvēku apdzīvotā teritorija (Svētās Helēnas sala) - 2430 km attālumā.

Arhipelāgā ietilpst galvenā Tristana da Kuņas sala (platība: 98 km²) un vairākas neapdzīvotas salas: Ineksesibla un Naitingeila salas. Augstākā virsotne ir 2062 m augstais vulkāns Karalienes Mērijas smaile Tristana da Kuņas salā. Administratīvi Tristana da Kuņas salām ir pakļauta arī 395 km attālā Gofa sala.

Vēsture

Arhipelāgu atklāja 1506. gadā portugāļu jūrasbraucējs Tristans da Kuņa, kurš, krastā neizkāpjot, tās nosauca savā vārdā (portugāļu: Ilha de Tristão da Cunha). 1767. gadā franču jūrasbraucēji no fregates L'Heure du Berger pirmie izkāpa krastā.

Pirmais salu patstāvīgais iedzīvotājs bija amerikānis Džonatans Lamberts no Seilemas Masačūsetsā, kurš salās ieradās 1810. gada decembrī, nosauca tās par Refrešmenta salām (angļu: Islands of Refreshment) un pasludināja par savu īpašumu. 1812. gadā viņš gāja bojā negadījumā.

Apvienotā Karaliste formāli anektēja salas 1816. gadā un pārvaldīja tās no Kāpas kolonijas Dienvidāfrikā. Saistībā ar Napoleona I trimdu Svētās Helēnas salā galvenajā salā tika izvietots britu garnizons un pakāpeniski izveidojās arī kolonistu apmetne.^[1] Salu kā bāzi Atlantijas okeāna dienviddaļas rūpaliem izmantoja arī vaļu mednieki. Salu nozīme samazinājās līdz ar Suecas kanāla atklāšanu, kā arī burukuģu aizstāšanu ar tvaikoņiem, jo vairs nebija nepieciešama apstāšanās vieta ceļojumos no Eiropas uz Tālajiem Austrumiem.

1938. gadā arhipelāgu administratīvi pievienoja Svētās Helēnas Salas aizjūras teritorijai. Otrā pasaules kara laikā arhipelāgu izmantoja kā britu jūras spēku bāzi, lai kontrolētu vācu kuģu pārvietošanos Atlantijas okeāna dienviddaļā. Šajā laikā iecēla pirmo salu administratoru.

1958. gadā 115 km dienvidaustrumos no salām 200 km augstumā atmosfēras augšējos slāņos operācijas Argus ietvaros ASV jūras spēki uzspridzināja atombumbu.

1961. gadā vulkāna izvirduma dēļ visus salas iedzīvotājus evakuēja uz Angliju. Lielākā daļa ģimeņu atgriezās 1963. gadā.

Atsauces

↑ Edmund Roberts. Embassy to the Eastern Courts of Cochin-China, Siam, and Muscat. New York : Harper & Brothers, 1837. 33. lpp.

Ārējās saites

Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Antarktiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Roberts1-1] Edmund Roberts. Embassy to the Eastern Courts of Cochin-China, Siam, and Muscat. New York : Harper & Brothers, 1837. 33. lpp.

[1]