Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Pakistānā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Pakistānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 6 vietas (visu kultūras objekti), savukārt 18 vietas Pakistānā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Pakistāna Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1976. gada 23. jūlijā. Pirmie objekti, kas no Pakistāna tika iekļauti Pasaules mantojumu sarakstā bija — Mohendžodaro arheoloģiskās drupas, Budistu klostera Tahtibahi drupas un Sahribahlolas pilsētas drupas un Taksila — 1980. gadā. 1981. gadā saraksts tika paplašināts ar vēl 2 objektiem — Forts un Šalamāra parku Lahorā un Malki vēsturisko pieminekli, Tata. Pēdējais objekts ko iekļāva sarakstā, bija Rohtasas forts 1997. gadā.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Mohendžodaro arheoloģiskās drupas Sinda
27°19′45″N 68°8′20″E / 27.32917°N 68.13889°E / 27.32917; 68.13889
1980 Kultūra ii, iii Mohendžodaro bija viens no nozīmīgākajiem Indas ielejas civilizācijas centriem. Pilsēta tika uzbūvēta aptuveni 2600. gadā p. m.ē. Šī ir viena no senākajām lielajām apdzīvotajām vietām pasaulē. Mohendžodaro cilvēki pameta 19. gadsimtā p. m.ē. un tikai mūsu ēras 1922. gadā to atklāja no jauna (to paveica indietis Rakalds Bandopadhjajs)[2][3]. 138
Taksila Pendžāba
33°46′45″N 72°53′15″E / 33.77917°N 72.88750°E / 33.77917; 72.88750
1980 Kultūra iii, vi Taksila ir arheoloģiskā vieta, kas atrodas Ravalpindi distriktā, 30 km uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas. Pilsēta bija nozīmīgs hinduisma un budisma centrs. Arī mūsdienās Taksila ir viena no reliģiskajām vietām kur notiek dažādi svētki. Pilsēta ir veidojusies Gandharas periodā[4]. 138
Budistu klostera Tahtibahi un Sahribahlolas pilsētas drupas Ziemeļrietumu pierobežas province
34°19′15″N 71°56′45″E / 34.32083°N 71.94583°E / 34.32083; 71.94583
1980 Kultūra iv Tahtibahi, kas nozīmē pavasara tronis, ir budistu klosteru komplekss, kas veidots 1. gadsitmā p.m.ē. un atrodas 152 m augstā kalnā. Sahribahlola ir neliela nocietināta pilsēta, kas veidojusies arī 1. gadsimtā p.m.ē. Vēsturiskais komplekss ir pilnīgs budistu komplekss, kuru veido četras galvenās grupas — Stūpas kompleksa, klostera komplesa, tempļa kompleksa un Tantriskā klostera kompleksa[5]. 139
Forts un Šalamāra parks Lahorā Pendžāba
31°35′25″N 74°18′35″E / 31.59028°N 74.30972°E / 31.59028; 74.30972
1981 Kultūra i, ii, iii Lahoras forts un Šalamāra parks ir divi atsevišķi karaliskie kompleksi no Mogulu ēras. Forts atrodas Lahoras pilsētas ziemeļrietumos, tas vairākas reizes ir tikis iznīcināts un pārbūvēts. Šalamāra parks ir Mogulu piemēra dārzs, ko izveidoja imperators Šans Džahans 1642. gadā. Dārza dizainā ir redzama persiešu un islāma tradīciju ietekme. Parka platība ir 16 ha[6]. 171
Malki vēsturisko pieminekli, Tata Sinda
24°46′0″N 67°54′0″E / 24.76667°N 67.90000°E / 24.76667; 67.90000
1981 Kultūra iii Makli arheoloģiskā kapsēta atrodas Tatas pilsētā uz tās pieminekļi un mauzoleji ir datēti ar 14. gadsimtu. Makli ir būvēts no augstas kvalitātes akmeņiem, ķieģeļiem un glazētajām flīzēm un pārstāv Sindu civilizācijas laiku. Svētais Tombs, ieskaitot Džam Nuzamudīna II pašlaik ir labi saglabājušies un tajā ir redzama gan hinduistu, Mogulu un islāma arhitektūra[7]. 143
Rohtasas forts Pendžāba
32°57′45″N 73°35′20″E / 32.96250°N 73.58889°E / 32.96250; 73.58889
1997 Kultūra ii, iv Rohtasas forts ir Šera Šaha Suri garnozona veidots forts, kas atrodas 16 km no Dželumas pilsētas. Cietoksnis ir izcils islāma militārās arhitektūras piemērs, apvienojot mākslas tradīcijas gan no Turcijas, gan arī Indijas subkontinenta. Cietoknis ir izveidots stratēģiski svarīgā vietā uz maza kalna līdzās Kahanas upei[8]. 586

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vietas Pakistānā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Badšahi mošeja, Lahorā Lahora, Pendžāba
31°35′17″N 74°18′36″E / 31.58806°N 74.31000°E / 31.58806; 74.31000
1993 Kultūra 1277
Vazīra Kāna mošeja, Lahorā Lahora, Pendžāba
31°34′59″N 74°19′24″E / 31.58306°N 74.32333°E / 31.58306; 74.32333
1993 Kultūra 1278
Džahangira, Asīfa Kāna un Akbari Sarai kapi, Lahorā Lahora, Pendžāba
31°37′21″N 74°18′11″E / 31.62250°N 74.30306°E / 31.62250; 74.30306
1993 Kultūra 1279
Hirānas minarets un Tanks, Šeikhupurā Pendžāba
31°42′54″N 73°59′6″E / 31.71500°N 73.98500°E / 31.71500; 73.98500
1993 Kultūra 1281
Hazrata Rukna-e-Alama kaps, Multānā Pendžāba
30°11′56″N 71°28′17″E / 30.19889°N 71.47139°E / 30.19889; 71.47139
1993, 2004 Kultūra iii, iv, vi 1282
Ranikota forts, Dadū Sinda
25°53′47″N 67°54′9″E / 25.89639°N 67.90250°E / 25.89639; 67.90250
1993 Kultūra 1284
Šaha Džahāna mošeja, Tatā Sinda
24°44′50″N 67°55′40″E / 24.74722°N 67.92778°E / 24.74722; 67.92778
1993 Kultūra 1286
Čaukhandi kaps, Karāči Karāči, Sinda
24°51′50″N 67°16′16″E / 24.86389°N 67.27111°E / 24.86389; 67.27111
1993 Kultūra 1287
Mehrgarhas arheoloģiskā vieta Beludžistāna
29°23′0″N 67°37′0″E / 29.38333°N 67.61667°E / 29.38333; 67.61667
2004 Kultūra iii, iv 1876
Rehmana Dheri arheoloģiskā vieta Ziemeļrietumu pierobežas province
31°30′0″N 70°5′22″E / 31.50000°N 70.08944°E / 31.50000; 70.08944
2004 Kultūra i, ii 1877
Harapas arheoloģiskā vieta Pendžāba
30°37′44″N 72°51′50″E / 30.62889°N 72.86389°E / 30.62889; 72.86389
2004 Kultūra ii, iv 1878
Ranigatas arheoloģiskā vieta Ziemeļrietumu pierobežas province 2004 Kultūra ii, iv 1879
Šahbazgarhi akmeņu veidojumi Ziemeļrietumu pierobežas province
33°54′57″N 72°29′10″E / 33.91583°N 72.48611°E / 33.91583; 72.48611
2004 Kultūra i, ii, vi 1880
Mansehras akmēnu veidojumi Ziemeļrietumu pierobežas province
34°20′0″N 73°10′0″E / 34.33333°N 73.16667°E / 34.33333; 73.16667
2004 Kultūra i, ii, vi 1881
Baltita Forts Gilgita-Baltistāna
36°19′32″N 74°40′11″E / 36.32556°N 74.66972°E / 36.32556; 74.66972
2004 Kultūra i, ii, 1882
Bibi Džavindi kapi un Bahāla-Halima un Usteada kaps un Džalaludīna Bukhari mošeja Pendžāba
29°14′N 71°04′E / 29.233°N 71.067°E / 29.233; 71.067
2004 Kultūra ii, iv, vi 1883
Šaha Rukna-e-Alama kaps Pendžāba
30°11′56″N 71°28′17″E / 30.19889°N 71.47139°E / 30.19889; 71.47139
2004 Kultūra iii, iv, vi 1884
Banbhoras ports Sinda
24°45′5″N 67°31′16″E / 24.75139°N 67.52111°E / 24.75139; 67.52111
2004 Kultūra iv, v, vi 1885