Jānis Bordāns

Jānis Bordāns
	Jānis Bordāns 2018. gadā
	Latvijas Republikas tieslietu ministrs
	Amatā; 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis	Dzintars Rasnačs
Pēctecis	Inese Lībiņa-Egnere
	Amatā; 2012. gada 5. jūlijs — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Gaidis Bērziņš
Pēctecis	Baiba Broka
	13. Saeimas deputāts
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2019. gada 31. janvāris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs
	Amatā; 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis	Arvils Ašeradens
	5. Saeimas deputāts
	Amatā; 1994. gada 5. oktobris — 1995. gada 6. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis;
Premjerministrs	Valdis Birkavs; Māris Gailis;
Dzimšanas dati	1967. gada 21. jūnijā (56 gadi); Balvi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Ceļš (1993—?); Pilsoniskā savienība (?—2011); Nacionālā apvienība (2012—2013); Konservatīvie (kopš 2014)
Dzīvesbiedrs(-e)	Ingeborga Bordāne
Bērni	trīs dēli
Profesija	advokāts
Augstskola	Latvijas Universitāte

Jānis Bordāns (dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos) ir latviešu advokāts un politiķis, bijušais Latvijas tieslietu ministrs (2012—2014; 2019—2022) un Ministru prezidenta biedrs. Bijis vairāku politisko partiju biedrs, 2014. gadā izveidoja partiju "Konservatīvie" (iepriekš Jaunā konservatīvā partija) un kļuva par tās līderi, no tās saraksta ievēlēts 13. Saeimā. Pēc neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās pārtraucis aktīvu politisko darbību.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Bordāns ir dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos.^[1]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 39. vidusskolā, ko beidzis 1985. gadā. 1992. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar grādu tiesību zinātnēs.^[2] J. Bordāns pārvalda latviešu, angļu un krievu valodu.^[3]

Darba gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1990. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, darbojies Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā (1992—1993). No 1993. līdz 1996. gadam strādājis Maijas Sibillas Blaubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu.

Vēlāk līdz 1996. gadam J. Bordāns bija Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. 1996. gada bija māceklis Londonas juridiskajā birojā "Linklaters & Paines". Kopš 1996. gada ir zvērināts advokāts.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1990. gada precējies ar Ingeborgu Bordāni.^[4] Abu laulībā dzimuši trīs dēli. Aizraujas ar austrumu cīņām.^[5]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Bordāns aktīvi iesaistījies Atmodas procesos, no 1989. gada darbojies Latvijas Tautas frontē.^[1]

1993. gadā J. Bordāns kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Latvijas Ceļš" saraksta, taču netika ievēlēts. 1994. gadā kļuva par 5. Saeimas deputātu ar "mīksto mandātu" uz aptuveni gadu^[2]^[6] Jāņa Vaivada vietā, kurš ieņēma izglītības ministra amatu. Neveiksmīgi kandidējis no "Latvijas Ceļa" saraksta 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās.^[5]

Pēc vairākiem gadiem atgriezās politikā, kad neveiksmīgi kandidēja 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta^[7] (viņš bija "Vienotības" sastāvā esošās partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs).^[5] 2010. gada otrajā pusē J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, viņš kļuva par pirmo šī amata ieņēmēju.^[6] 2011. gadā nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās jau no Nacionālās apvienības saraksta.^[8] Pēc vēlēšanām kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, amatu atstājis 2012. gadā. 2012. gada jūnijā, pēc Gaida Bērziņa demisijas ticis izvirzīts kā Nacionālās apvienības kandidāts tieslietu ministra amatam V. Dombrovska valdībā,^[9]^[10] lai arī nebija apvienību veidojošo partiju biedrs. 5. jūlijā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja.^[11]

2012. gada jūlijā ticis uzņemts partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kas 11. Saeimas vēlēšanās veidoja kopīgu sarakstu ar partiju "Visu Latvijai", veidojot "Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK".^[12] Vienlaikus J. Bordāns darbojās biedrībā "Demokrātiskie patrioti",^[5] 2013. gada 21. maijā reģistrētas izmaiņas, ka J. Bordāns ir atkāpies no šīs biedrības valdes locekļa amata. Taču 2013. gada 1. novembrī viņš tika izslēgts no partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", jo it kā veidojis konkurējošu politisko partiju; tomēr Bordāna izslēgšana no partijas sakrita ar laiku, kad viņš iesniedza likuma izmaiņu priekšlikumu, nosakot valsts amatpersonas statusu maksātnespejas administratoriem, kas bija nelabvēlīgi šīs partijas atbalstītājiem.^[13]^[14] 2014. gada 18. februārī J. Bordāns izstājās arī no biedrības "Demokrātiskie patrioti", vienlaikus paziņojot, ka veidos savu politisko spēku.^[15]

2014. gada maijā izveidoja Jauno konservatīvo partiju un kļuva par tās līderi. No tās saraksta kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, taču saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru. 2017. gadā ievēlēts Rīgas domē, bet 13. Saeimas vēlēšanās atkal bija Jaunās konservatīvās partijas saraksta līderis un Ministru Prezidenta amata kandidāts un tika ievēlēts 13. Saeimā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2018. gada 7. novembrī J. Bordānu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei.^[16] Bordāns pēc vēlēšanām paziņoja, ka Jaunā konservatīvā partija nepiedalīsies valdības veidošanā, ja tajā būs arī Zaļo un Zemnieku savienība, taču citi potenciālie koalīcijas partneri vēlējās veidot plašāku koalīciju, tajā iekļaujot arī ZZS.^[17] 14. novembrī "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība izstājās no valdības veidošanas sarunām, un vēlāk tajā pašā dienā J. Bordāns informēja Valsts prezidentu, ka nevar iegūt Saeimas vairākuma atbalstu.^[18] 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, J. Bordāns tajā ieņēma tieslietu ministra amatu, kā arī kļuva par Ministru prezidenta biedru.

2022. gadā J. Bordāns kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par "Konservatīvo" valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gatis Eglītis.^[19]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Ilze Zālīte. «Kolēģi: Bordāns neveiks varoņdarbus». NRA.lv. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.
↑ ^2,0 ^2,1 «Jāņa Bordāna biogrāfija». Bordans.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. februārī. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
↑ «Tieslietu ministrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 20. septembrī. Skatīts: 2021. gada 20. septembrī.
↑ «Kas ir Ministru prezidenta amata kandidāta Jāņa Bordāna sieva». jauns.lv. Skatīts: 2018. gada 8. novembrī.
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 ^5,3 Ģirts Zvirbulis. «Klusais samurajs Bordāns». LA.lv, 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.
↑ ^6,0 ^6,1 Aigars Lazdiņš. «Gaidāmā TM vadība liberāļus nepriecēs». Diena.lv, 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.
↑ «2010. gada 2. oktobra 10.Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.
↑ «2011. gada 17. septembra 11.Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.
↑ «VL-TB/LNNK tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu». Tvnet.lv. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
↑ «Nacionālā apvienība tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
↑ «Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu». Delfi. 2012.07.05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2012.07.05.
↑ «Bordāns pievienojas TB/LNNK». Delfi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. septembrī. Skatīts: 2012. gada 23. septembrī.
↑ «Politoloģe Kažoka domā, ka Bordāns aizskāris partijas sponsoru intereses». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-28.
↑ Jāni Bordānu izslēdz no TB/LNNK un atsauks no ministra amata Delfi.lv
↑ «Bordāns drīzumā dibinās savu partiju». Ir.lv. Skatīts: 2014. gada 18. martā.^{[novecojusi saite]}
↑ Bordāns: Vējoņa izvēle dod JKP pamatu ambīcijām uz lielāku ietekmi valdībā LETA tvnet.lv 2018. gada 8. novembrī
↑ Katrīna Žukova. «ZZS vieta koalīcijā – uz jautājuma zīmes». delfi.lv (latviešu), 2018-10-24. Skatīts: 2020-07-28.
↑ «Valsts prezidents atsauks Bordāna kandidatūru uz Ministru prezidenta amatu». Delfi. 2018. gada 14. novembrī. Skatīts: 2018. gada 14. novembrī.
↑ ««Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

CVK profils Arhivēts 2016. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē.
CV Tieslietu ministrijas mājaslapā Arhivēts 2013. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
CV Ministru kabineta mājaslapā

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Gaidis Bērziņš Dzintars Rasnačs	Latvijas tieslietu ministrs 2012. gada 5. jūlijs — 2014. gada 22. janvāris 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris	Pēctecis: Baiba Broka Inese Lībiņa-Egnere

[nra-1] 1,0 ^1,1 Ilze Zālīte. «Kolēģi: Bordāns neveiks varoņdarbus». NRA.lv. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.

[biogrāfija-2] 2,0 ^2,1 «Jāņa Bordāna biogrāfija». Bordans.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. februārī. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.

[3] «Tieslietu ministrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 20. septembrī. Skatīts: 2021. gada 20. septembrī.

[4] «Kas ir Ministru prezidenta amata kandidāta Jāņa Bordāna sieva». jauns.lv. Skatīts: 2018. gada 8. novembrī.

[la-5] 5,0 ^5,1 ^5,2 ^5,3 Ģirts Zvirbulis. «Klusais samurajs Bordāns». LA.lv, 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.

[diena-6] 6,0 ^6,1 Aigars Lazdiņš. «Gaidāmā TM vadība liberāļus nepriecēs». Diena.lv, 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.

[7] «2010. gada 2. oktobra 10.Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.

[8] «2011. gada 17. septembra 11.Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.

[9] «VL-TB/LNNK tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu». Tvnet.lv. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.

[10] «Nacionālā apvienība tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.

[11] «Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu». Delfi. 2012.07.05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2012.07.05.

[12] «Bordāns pievienojas TB/LNNK». Delfi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. septembrī. Skatīts: 2012. gada 23. septembrī.

[13] «Politoloģe Kažoka domā, ka Bordāns aizskāris partijas sponsoru intereses». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-28.

[14] Jāni Bordānu izslēdz no TB/LNNK un atsauks no ministra amata Delfi.lv

[15] «Bordāns drīzumā dibinās savu partiju». Ir.lv. Skatīts: 2014. gada 18. martā.^{[novecojusi saite]}

[16] Bordāns: Vējoņa izvēle dod JKP pamatu ambīcijām uz lielāku ietekmi valdībā LETA tvnet.lv 2018. gada 8. novembrī

[17] Katrīna Žukova. «ZZS vieta koalīcijā – uz jautājuma zīmes». delfi.lv (latviešu), 2018-10-24. Skatīts: 2020-07-28.

[18] «Valsts prezidents atsauks Bordāna kandidatūru uz Ministru prezidenta amatu». Delfi. 2018. gada 14. novembrī. Skatīts: 2018. gada 14. novembrī.

[19] ««Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]