Ērgļu pagasts

Ērgļu pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Ērgļi
Kopējā platība:	131,8 km2
• Sauszeme:	128,5 km2
• Ūdens:	3,3 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 827
Blīvums (2024):	14,2 iedz./km2
Mājaslapa:	www.ergli.lv
	Ērgļu pagasts Vikikrātuvē

Ērgļu pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām Ogres upes abos krastos. Robežojas ar sava novada Jumurdas, Sausnējas, Vestienas pagastiem, Ogres novada Mazozolu pagastu un Cēsu novada Kaives pagastu. Pagasta platība ir 13138,5 ha, no tiem 50,9% aizņem meži.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Pagasta teritoriju šķērso Ogre, Valuola, Meltne, Narūža, Piparupīte.^[4]

Ezeri

Pagasta teritorijā atrodas Pulgosnis, Vecmuižas ezers un Laišķēnu ezers.

Vēsture

1935. gadā Ērgļu pagasta platība bija 185,1 km² un tajā bija 2281 iedzīvotājs.^[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ērgļu un Katrīnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Ērgļiem piešķīra strādnieku ciemata statusu. 1957. gadā Ērgļu ciemu pievienoja Ērgļu pilsētciematam, izveidojot tā lauku teritoriju. 1962. gadā Ērgļu lauku teritorijai pievienoja Jumurdas ciemu, 1964. gadā - Katrīnas ciemu. 1973. gadā Jumurdas ciemu izveidoja no jauna, atdalot no Ērgļu lauku teritorijas. 1990. gadā Ērgļi zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par Ērgļu pagastu. 2007. gadā Ērgļu pagasts kopā ar Jumurdas un Sausnējas pagastiem izveidoja Ērgļu novadu. Kopš 2021. gada Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasti pievienoti Madonas novadam.

Pieminekļi

Ķikutu senkapi (Kapu kalniņš)^[6]
Rezēnu senkapi (Kapu kalns)
Kaivēnu pilskalns
Indrānu senkapi
Ērgļu viduslaiku pils
Baltiņu senkapi (Velna klēpis)
Ērgļu Skanstes kalniņš - pilskalns
Mūzikas darbinieku brāļu Jurjānu dzimtās mājas
Rakstnieka R.Blaumaņa dzīves vieta

Braki

3 km no Ērgļiem atrodas Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas Braki, kur 1959. gada 10. maijā tika iekārtots rakstnieka memoriālais muzejs. Rūdolfs Blaumanis Brakos ir sarakstījis lielāko daļu no saviem darbiem. Mūsdienās Braku sētā ir apskatāms 8 ēku komplekss, bet kopējā muzeja teritorija ir vairāk kā 40 ha un tajā ir iekārtotas pastaigu takas - "Vanagu", "Simtsoļu" utt. ^[7]

Menģeļi

3 km no Ērgļiem, Pulgošņa ezera krastā atrodas komponistu Jurjānu memoriālais muzejs Menģeļi — mājas, kurās 19. gadsimta sākumā saimniekoja Jurjānu dzimta. Šeit dzimuši četri brāļi Jurjāni — Pēteris (1851—1900), Andrejs (1856—1922), Juris (1861—1940), Pāvuls (1866—1948), kuri kļuva par latviešu mūzikas kultūras pamatlicējiem. 20. gadsimta. 70. gados Meņģeļu mājās sāka veidot muzeju, kas oficiāli tika atklāts 1978. gadā. Muzeja dzīvojamā mājā pagājušā gadsimta 90. gados iekārtota ekspozīcija Brāļi Jurjāni — latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji.^[8]

Menģeļu muzeja teritorijā katru gadu notiek Latvijas koru saiets. 2006. gada vasaras saulgriežos Menģeļu muzejā Jāņu svinēšanu rīkoja Raimonds Pauls.

Sporta aktivitātes

Ziemas sporta veidi

Ērgļi izsenis ir bijis Latvijas ziemas sporta veidu centrs. Padomju varas gados ziemas sezonas laikā papildus kursēja īpašs slēpotāju vilciens Ērgļi - Rīga, "Sniedziņš". Patlaban katru gadu notiek Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde, kas parasti pulcē vairāk kā tūkstoti dalībnieku. Līdz 2008. gada pavasarim Ērgļos darbojās vairākas slēpošanas trases - Briežu kalns, Pārsteigumkalns, taču sniega trūkuma dēļ tās abas bankrotēja. 14 kilometru attālumā no Ērgļiem uz Madonas pusi atrodas Latvijas augstākais punkts - Gaiziņkalns.

Vasaras sporta veidi

Pateicoties Vidzemes augstienes kalnainajam apvidum, katru gadu Ērgļos notiek SEB kalnu velosipēdu (MTB) maratona posms, kurā dalībniekiem dota iespēja startēt 3 dažādās grūtības distancēs - sporta klasē (55km - 80km), tautas klasē (30km - 50km) un veselības klasē (30km - 40km bez laika kontroles).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	1 650	—
1959	3 000	+2.52%
1967	3 150	+0.61%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	3 184	+0.09%
1989	3 402	+0.66%
2000	2 899	−1.44%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	2 342	−1.92%
2021	1 848	−2.34%

Ievērojamas personības

No Ērgļiem ir cēlušies daudzi Latvijas kultūrā ievērojami cilvēki - rakstnieks un latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis, komponisti - brāļi Jurjāni, aktieris Pēteris Liepiņš.

Jānis Jurjāns (1830—1879, īstajā vārdā Anžs Jurjāns), latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks. Viens no jaunlatviešu kustības pamatlicējiem.
Bernhards Dīriķis (1831—1892), latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks. Viņš bija tulkotāja, publicista Andreja Dīriķa brālis.

Saimniecība

Transports

Dzelzceļa stacija

Dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi 97 km kopgarumā tika nodota ekspluatācijā 1937. gadā^[10] Bija paredzēts dzelzceļa līniju turpināt līdz Madonai un Lubānai, taču Otrā pasaules kara dēļ projekts palika nerealizēts. Kara gados vācu okupācijas iestādes turpināja dzelzceļa būvi, bet Padomju armijas sapieri uzspridzināja tiltu pār Ogres upi. Visus pēckara gadus Ērgļu stacija saglabājās kā šīs līnijas galapunkts.

2009. gada jūnijā pieņēma lēmumu dzelzceļa līniju demontēt.

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.
↑ «www.madona.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 19. janvārī.
↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts^{[novecojusi saite]}
↑ «www.muzeji.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 7. februārī.
↑ «www.Pirtslietas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 19. janvārī.
↑ OSP
↑ «Latvijas Dzelzceļa muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 11. oktobrī.

Ārējās saites

[wikidata-3012e31b590567a0bce197f51308c9fccb8f6374-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.

[4] «www.madona.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 19. janvārī.

[5] V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.

[6] Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts^{[novecojusi saite]}

[7] «www.muzeji.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 7. februārī.

[8] «www.Pirtslietas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 19. janvārī.

[9] OSP

[10] «Latvijas Dzelzceļa muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 11. oktobrī.

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]